Lai pēc iespējas efektīvāk reaģētu uz notiekošo valsts autoceļu tīklā, līdzās sociālajiem tīkliem un informatīvajam tālrunim VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) pievienojis jaunu komunikācijas kanālu – aplikāciju "Waze", ar kuras palīdzību turpmāk varēs informēt par notiekošo uz valsts autoceļiem, kā arī redzēt aktuālāko informāciju.

Tā kā LAU apstrādā ziņojumus, kas atbilst autoceļu uzturēšanas darbu specifikai, iesniedzot ziņojumu aplikācijā "Waze", svarīgi norādīt konkrētu bīstamības tēmu jeb apakšsadaļu. Pašlaik "Waze" piedāvā trīs bīstamības sadaļas, no kurām katrai ir savas apakšsadaļas. Ziņojumu apakšsadaļas, kuras izvērtē LAU, ir sekojošas: uz ceļa: šķērslis, bedre, sabraukts dzīvnieks; ceļa malā: pazudusi ceļazīme; laika apstākļi: ledus, plūdi.

Informācijai, kas tiks iesniegta "Waze", sekos līdzi LAU Klientu atbalsta dienests un VAS "Latvijas Valsts ceļi" Satiksmes informācijas centrs, bet tālāk šī informācija tiks nodota atbildīgajām struktūrvienībām iesniegtās informācijas pārbaudei. Ja nepieciešams, pēc autoceļu apsekošanas tiks uzsākts darbs pie neatbilstību novēršanas normatīvo aktu noteiktajā kārtībā un termiņos.

VAS «Latvijas Valsts ceļi» (LVC) aicina autovadītājus izmantot navigācijas sistēmu «Waze», lai informētu par luksoforu bojājumiem valsts autoceļu tīklā.

LVC Komunikācijas daļā skaidro, ka turpmāk atzīme «Waze» par bojātu luksoforu ne vien norādīs pārējiem autovadītājiem par radušos sarežģījumu uz autoceļa, bet arī nekavējoties nonāks LVC atbildīgā dienesta rīcībā.

Arī turpmāk informāciju par luksoforu bojājumiem varēs nodot, izmantojot diennakts bezmaksas info līniju 80005555, kā arī ar sociālo tīklu «Facebook» un «Twitter» palīdzību.

Valsts autoceļu tīklā ir pavisam 56 luksofori. Visbiežāk to darbības traucējumi rodas Daugavpils šosejas (A6) krustojumā ar Rīgas ielu Salaspilī, bet visvairāk tos demolē uz Vidzemes šosejas (A2) Garkalnes novadā.

LVC sadarbība ar navigācijas sistēmu «Waze» turpinās jau četrus gadus.

Neraugoties uz tehnoloģiju uzvaras gājienu, papīra kartes, tāpat kā grāmatas, nepazudīs, uzskata Karšu izdevniecība Jāņa sēta galvenais redaktors un līdzīpašnieks Jānis Turlajs.

Līdz ar tehnoloģiju attīstību arī Jāņa sēta no klasiskas karšu izdevniecības pārtapusi informācijas tehnoloģiju uzņēmumā, kurš, spītējot globālo kompāniju (Google, Waze u.c.) dominancei, spējis atrast savu nišu tādos IT pakalpojumos, kas saistīti ar ģeotelpisko komponentu.

«Ar karšu zīmēšanu aizrāvos jau skolas laikos. Padomijā vienkāršajam pilsonim precīzas kartes iegādāties nebija iespējams, tāpēc centos veikalā pirktās «uzlabot», papildinot to saturu ar dažādām detaļām, vai zīmēt pats. Likumsakarīga bija arī izvēle studēt ģeogrāfiju,» atminas J. Turlajs.

90.gadu sākumā J. Turlajs saņēma piedāvājumu veidot pirmo atjaunotās Latvijas autoceļu atlantu. Tā sākās viņa profesionālā karjera kartogrāfijā. Jāņa sētā viņš izveidoja aizrautīgu profesionāļu komandu, kam darbs bija kas vairāk par iztikas avotu. «Šīs pamatvērtības Jāņa sētā saglabājušās joprojām, par ko esmu ļoti pateicīgs kolēģiem un lepojos ar viņiem,» atzīst J. Turlajs. Lai arī 90.gadus mēdz dēvēt par «mežonīgā kapitālisma periodu», atskatoties pagātnē, J. Turlajs to drīzāk varētu saukt par «romantiskā kapitālisma periodu,» jo, lai arī bija jāstrādā garas stundas pieticīgos apstākļos, tika radītas jaunas lietas, kas līdz tam nebija iespējamas.

Degvielas nozare šo gadu noslēgs ar stabilu 5% tirgus izaugsmi pārdotās degvielas apjomu ziņā. Izaugsmi pamatā sekmējis gan pieaugošais dīzeļdegvielas patēriņš, gan arī labvēlīgā naftas produktu tirgus konjunktūra gada vidū, kas sagādāja arī Latvijas autobraucējiem patīkami zemas degvielas cenas gada vidū iepretim augstākām cenām gada sākumā un tagad – gada nogalē. Svaigākie dati par pārdotās degvielas apjomu liecina, ka šī gada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar pērnā gada to pašu periodu, dīzeļdegvielas patēriņš pieaudzis par 7,7%, kamēr benzīns nokrities par 5%.

(Plašāk par šo tēmu lasi: «Atbrīvos» inflācijas spirāli)

Visievērojamāk izaudzis dīzeļdegvielas patēriņš mazumtirdzniecībā – deviņos mēnešos par 9,37% salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn. Tik spēcīgā patēriņa pieaugumā varam teikt aitäh jeb paldies kaimiņiem igauņiem. Igaunijā ir augstāks akcīzes nodoklis degvielai. Dīzeļdegvielas cenu atšķirības starp Latviju un Igauniju ir vismaz 10 centi litrā, kas veicina kaimiņu vīzītes uz Latvijas pierobežu lētākas degvielas meklējumos. Mazāku, bet tomēr vērā ņemamu iespaidu atstāj arī Latvijā reģistrēto vieglo dīzeļdzinēju automašīnu skaita pieaugums. Tendence, ka autobraucēji savus benzīna auto nomaina pret dīzeļauto, turpinās. Tāpat šogad audzis dīzeļdegvielas patēriņš vairumtirdzniecībā un lauksaimniecībā, kas liecina par transporta un lauksaimniecību nozaru izaugsmi līdz ar Latvijas ekonomiku kopumā.

Atgriežoties no svētku brīvdienām, autovadītājiem jārēķinās, ka pēcpusdienā Pierīgā var būt palēnināta satiksme, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Īpaši tā ir iespējama Rīgas apkārtnē uz autoceļa Ulbroka–Ogre (P5), kur būvdarbi notiek Ulbrokā un starp Tīnūžiem un Ogri, kā arī dodoties ārpus Rīgas pa Ventspils šoseju (A10), kur līdz Kandavas pagriezienam ir kopumā četri remontposmi.

Remontdarbu dēļ palēnināta satiksme var būt arī uz autoceļa Sloka–Talsi (P128) posmā no Apšuciema līdz rotācijas aplim.

Autobraucēji aicināti laicīgi plānot braucienus un iepazīties ar plānotajiem satiksmes ierobežojumiem LVC mājaslapā. Aktuālā informācija par satiksmes apgrūtinājumiem valsts autoceļu tīklā ir pieejama arī aplikācijā Waze.

Ceļā no Rīgas uz Salacgrīvā notiekošo mūzikas festivālu «Positivus» ir izveidojušies gan būtiski sastrēgumi, gan arī notikušas vismaz divas autoavārijas.

Valsts policijas (VP) pārstāve Simona Grāvīte apliecināja, ka plkst.14.51 saņemts izsaukums uz Tallinas šoseju netālu no Lilastes, kur saskaņā ar sākotnējo informāciju sadūrušās trīs automašīnas un cietuši divi cilvēki.

Lietotnē «Waze» ir redzams, ka uz Tallinas šosejas daudzos posmos ir izveidojošies būtiski sastrēgumi. Konkrētās avārijas dēļ sastrēgums esot jau no Ādažiem līdz pat Lilastei, tātad kopumā ap 10 kilometru garumā. Attiecīgi autovadītājiem jārēķinās, ka nokļūšana uz festivālu prasīs ilgāku laiku nekā plānots.

Šodien plkst.13.48 VP saņemts izsaukums arī uz šoseju Rīga-Sigulda, kur notikusi četru automašīnu sadursme, kurā nav cietuši cilvēki un nav traucēta satiksme.

Iespējams, vairākās vietās Rīgā tiks uzstādītas luksofora sarkanā aizliedzošā signāla kontroles iekārtas, taču patlaban zem jautājuma zīmes ir citi projekti par satiksmes noteikumu kontroles ierīču ieviešanu.

Valsts policijas (VP) Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis skaidroja, ka iepriekš pastāvēja iecere par luksofora kontrolieriem, kas tiks saslēgti ar jau patlaban izvietotajiem stacionārajiem fotoradariem. Toreiz bija paredzēts, ka viena iekārta atradīsies pie fotoradara Rīgā, Berģos uz Brīvības gatves, bet divas iekārtas būs Piņķos, apvedceļa Salaspils-Babīte 37.kilometrā abos virzienos.

Lai šādu tehnoloģiju minētajās vietās ieviestu sasaistē ar fotoradariem, nepieciešams aptuveni 31 000 eiro. Par to būs jālemj Ceļu satiksmes drošības padomē 25.novembrī apliecināja Krapsis un piebilda, ka minētais finansējums ir ieplānots no apdrošinātāju iemaksām satiksmes drošības uzlabošanā.

Nedēļas nogalē dodoties ārpus Rīgas un citām pilsētām, autobraucējiem vajadzētu rēķināties ar papildu laiku, ko aizņems remontējamo ceļa posmu izbraukšana, brīdina VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Patlaban būvdarbi visā valstī notiek jau 120 ceļu posmos. Lielākie remontdarbu dēļ ieviestie satiksmes ierobežojumi uz galvenajiem autoceļiem ir uz Tallinas šosejas (A1), Daugavpils šosejas (A6), Jelgavas šosejas (A8) un autoceļa Jēkabpils-Ludza (A12).

Uz Tallinas šosejas Saulkrastu apvedceļa remonta posmā saglabājas ātruma ierobežojums 70 kilometri stundā (km/h), tur ir viens luksoforu posms un ceļā var paiet pusstunda.

Uz Daugavpils šosejas posmā no Salaspils līdz Ikšķilei noteikts ātruma ierobežojums 70 km/h un pārmaiņus tiek slēgta viena no brauktuves divām joslām Rīgas virzienā. Posmā pie Pļaviņām starp abiem rotācijas apļiem ir noteikts ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h, un trīs kilometru posms prasa 15 minūtes ceļā.

Mobilais telefons jau sen ir zaudējis savu sākotnējo funkciju - saziņas līdzeklis. Attīstoties tehnoloģijām, tas ir kļuvis par nenovērtējamu ikdienas palīgu un tam ir plaša spektra noderīgas funkcijas un iespējas. Šeit dažas no tām!

Informācijas pieejamība 24/7

Lai arī nav veselīgi nepārtraukti būt uz informācijas aprites viļņa, mobilais telefons dod iespēju piekļūt plašam informācijas avotu klāstam. Tas nodrošina pieejamību intereneta ziņu portāliem, to var izmantot izziņas procesos, apmeklējot dažādas informācijas krātuves, var lasīt grāmatas u.c.

Līdzeklis jaunu prasmju un zināšanu apguvei

Ir daudzas popularitāti ieguvušas aplikācijas, kas piedāvā iespēju apgūt dažādas prasmes. Piemēram, valodu apguves aplikācija Duolingo. Dažāda klāsta kursi zinātnes, mākslas, tehnoloģiju u.c. jomās atrodamas tādās aplikācijās kā Coursera, Udemy. Savukārt Skillshare ir vairāk vērsts uz radošo prasmju attīstīšanu - dizainu, mākslu, rakstīšanu u.c. iPhone lietotāji var lejupielādēt dažādas lietojumprogrammas tikai no Apple App Store - no izglītības sfēras līdz radošuma attīstīšanai un izklaidei.

Funkcionalitāte, ātrdarbība, stabilitāte - ar šīm lietām mēdz lepoties teju ikviens viedtālruņu ražotājs, tomēr tikai daži no zīmoliem iekļūst kulta preču statusā. Kā tehnoloģiju gigantam «Apple» nemainīgi izdodas saglabāt līderpozīcijas?

«iPhone» lietotāji visā pasaulē ar entuziasmu gaida ziņas par jauniem modeļiem, atjauninājumiem vai programmatūras versijām. Arī Latvijā šīm viedierīcēm ir prāvs cienītāju pulks.

Drosme un paļaušanās

Stīvs Džobs iedibināja tradīciju, ka «Apple» inženieri produktus rada, primāri domājot par sevi, tāpēc tiem jābūt īpaši inovatīviem, kvalitatīviem - tādiem, kurus viņi paši gribētu pirkt un lietot.

Interesanti, ka teju visus jaunos programmproduktus «Apple» drosmīgi nodod lietotājiem beta versijās, tā ļaujot viņiem iesaistīties to pilnveidošanā. Piemēram, operētājsistēmas «iOS12» beta versija lietotājiem pieejama jau kopš šā gada jūnija, lai gan oficiālā tās «pirmizrāde» plānota tikai rudenī.

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) izsludinājusi iepirkumu par ikdienas uzturēšanas darbiem valsts autoceļu tīklā saistībā ar gaidāmo tirgus atvēršanu, kura prognozētā līgumcena ir 252,066 miljoni eiro.

Iepirkums sadalīts 19 daļās pēc teritoriālā principa.

Tostarp Rīgas nodaļas teritorija ietver autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus 1023 kilometru garumā, Daugavpils nodaļas - 844 kilometru garumā, Liepājas nodaļas - 920 kilometru, Ogres nodaļas - 741 kilometra, Cēsu nodaļas - 1060 kilometru, Madonas, Gulbenes nodaļas - 1582 kilometru, Smiltenes, Alūksnes nodaļas - 1390 kilometru, Limbažu nodaļas - 808 kilometru, Valmieras nodaļas - 790 kilometru, Aizkraukles nodaļas - 772 kilometru, Jēkabpils nodaļas - 835 kilometru, Balvu, Ludzas nodaļas - 1452 kilometru, Preiļu, Dagdas nodaļas - 1462 kilometru, Rēzeknes nodaļas - 852 kilometru, Talsu, Ventspils nodaļas - 1615 kilometru, Kuldīgas, Saldus nodaļas - 1322 kilometru, Tukuma, Dobeles nodaļas - 1427 kilometru, Bauskas nodaļas - 697 kilometru un Jelgavas nodaļas - 571 kilometra garumā.

Sony Pictures Television Networks meitasuzņēmums un viens no lielākajiem digitālās reklāmas pārdošanas un mediju resursu pārstāvniecības uzņēmumiem Latīņamerikā IMS Internet Media Services (IMS) ir vienojies par starptautiska daudzkanālu reklāmas tīkla Httpool akciju kontrolpaketes iegūšanu. Šis uzņēmums strādā arī Latvijā, ekskluzīvi pārstāvot Twitter un LinkedIn sociālos tīklus.

«Partnerība ar IMS ļaus nodrošināt labāku piedāvājumu, iespēju dalīties ar starptautisko labo praksi un risinājumiem, stiprinās atbalstu un veicinās inovācijas, nodrošinot priekšrocības visiem mūsu starptautiskajiem un vietējiem partneriem. Turklāt IMS Latīņamerikā ir cieša sadarbība ar EA, Foursquare, Snapchat, Twitch, Vevo un Waze, tāpēc mēs sagaidām šo partneru ienākšanu Baltijas valstīs,» skaidro uzņēmuma Httpool Baltijas filiāles vadītājs Arnis Ozols.

IMS ir izstrādājis arī vērienīgu izglītības platformu mediju aģentūrām un reklāmas devējiem, ko Httpool realizēs arī savos darbības reģionos, tādējādi mazinot Latvijas klientiem piedāvāto pakalpojumu atšķirību ar ASV un citiem tirgiem.

Mobilo sakaru operators «Tele2» 9. novembrī veiks tīkla jaudas testu un aicina tajā iesaistīties Latvijas iedzīvotājus, aktīvi lietojot mobilo internetu.

Lai to varētu izdarīt, mobilo sakaru operators nodrošinās neierobežotu interneta apjomu bez maksas.

Šāds tīkla jaudas tests nepieciešams, lai saprastu, kuras ir tās vietas Latvijā, kur ir lielākais izaugsmes potenciāls un nepieciešams vēl vairāk palielināt mobilā tīkla kapacitāti.

«Mobilo sakaru operatori izmanto dažādas metodes, lai testētu sava tīkla infrastruktūru – tā kvalitāti un jaudu. Šoreiz mēs vēlamies izmantot vēl nebijušu risinājumu, iesaistot testā pēc iespējas vairāk cilvēku. Šogad tīkla infrastruktūrā un tā attīstībā mēs esam investējuši 6 miljonus eiro, bet, lai labāk noteiktu nākamo gadu attīstības perspektīvas un daudz precīzāk identificētu vietas, kur mūsu klienti izmantos mobilo internetu, rīkojam šādu testu,» skaidro «Tele2» tehniskā departamenta direktore Līga Krūmiņa.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Metrum valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Trukšāns. «Mērniecības un teritoriālās attīstības plānošanas uzņēmums Metrum darbojas arī ārpus Latvijas – esam snieguši pakalpojumus no Kazahstānas līdz Kanāriju salām. Otrs svarīgs fakts ir mūsu ieguldījums zinātnes attīstībā – pat pēc pieticīgām aplēsēm esam ieguldījuši apmēram 2,5 miljonus eiro, investīcijas veicot meža inventarizācijas tehnoloģiju izpētē un attīstībā ar tālizpētes metodēm,» norāda M. Trukšāns.

SIA «Cemety» vadītājs Miks Blate jau piekto gadu īsteno vienu no lielākajiem digitalizācijas projektiem Latvijā – kapsētu plānu un datu pārnešanu elektroniskā formātā, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Ikvienu kapu kopiņu plānots fotografēt un publicēt internetā.

Ideju par kapu digitalizāciju Mikam Blatem ieteica paziņa, sirms kungs. «Viņš bija mantojis Rīgā kapa vietu. Aizgāja uz kapsētu un tur gaidīja divas stundas, kamēr kapsētas grāmatās atrada minēto un nokārtoja visas formalitātes. Viņš atnāca pie manis un paprasīja: «Vai tiešām to nevar elektroniski sakārtot?» Un mēs sākām domāt,» atceras M. Blate.

Bija vajadzīgi ieguldījumi – aptuveni 200 tūkstoši eiro. Tā ir liela nauda, tāpēc vispirms braukuši uz Jelgavas pašvaldību ar piemēru un kapsētas plānu. «Kad viņi pateica, ka to grib, mums vēl digitālās platformas nebija. Arī turpmākos gadus firma strādāja ar zaudējumiem. Mērķis ir uzņēmumu uzturēt par sistēmas apkalpošanas maksu. Peļņa mums nav liela, digitalizējot mazas kapsētas, ir pat zaudējumi,» stāsta SIA «Cemety» vadītājs. Pieaugot apkalpojamo kapsētu skaitam, palielinās ieņēmumi un darbība kļūst rentabla.

Kalnciema ielas 2B sešstāvu ēkas ugunsgrēka dēļ krustojums Kalnciema ielā un Raņķa dambī būs slēgts līdz pat pirmdienas vakaram, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas domas Satiksmes departamenta (RDSD) pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Tāpat būs slēgta arī Raņķa dambja braukšanas josla virzienā uz Balasta dambi.

Ahuna-Ozola norādīja, ka krustojums būs slēgts līdz ugunsgrēks būs pilnībā novērsts un būs saņemta Valsts policijas norāde, ka ceļa posms ir drošs. Patlaban domājams, ka ceļa posms būs slēgts līdz pirmdienas vakaram, bet, iespējams, būs slēgts arī ilgāk.

RDSD pārstāve aicināja autovadītājus izvēlēties citus maršrutus. Jau patlaban mobilajā autovadītāju lietotnē Waze ir ievietota informācija par ugunsgrēku un lietotnē var meklēt citus iespējamos braukšanas maršrutus.

Savukārt sabiedriskais transports ir novirzīts uz Slokas ielu.

Kā ziņots, naktī no 24. uz 25.novembri plkst. 3.38, Kalnciema ielā 2B, Rīgā, neapsaimniekotā mājās izcēlies ugunsgrēks ar atklātu liesmu, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUDG) pārstāve Inta Palkavniece.

Daļu no Covid-19 dēļ ieviestajiem ierobežojumiem varētu mīkstināt, cilvēkiem uzliekot pienākumu publiskās vietās obligāti lietot sejas maskas, kas pasargātu no saslimšanas citus, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc viņa domām, vērtējot citu valstu pieredzi, sejas masku lietošana būtu atbilstošākā Latvijas situācijai, jo tā ļautu ikvienam aktīvāk kustēties un pārvietoties, vienlaikus samazinot riskus aplipināt citus ar vīrusiem.

Varētu uzlikt par pienākumu sejas maskas valkāt noteiktās publiskās vietās, kur praktiski nav iespējams ievērot divu metru distanci, piemēram, sabiedriskajā transportā, minēja valdības vadītājs, piebilstot, ka neredz vajadzību sejas maskas valkāt, piemēram, atrodoties brīvā dabā.

Kariņš uzsvēra, ka sejas masku valkāšanas mērķis būtu nevis pasargāt no saslimšanas sevi, bet apkārtējos. "Ja, piemēram, autobusā būs viens saslimis cilvēks un viņš izšķaudīsies vai klepos, tad tie pilieni paliks viņa sejas maskā un neaplipinās citus. Es domāju, ka šī ir daļa no atslēgas," iespējamos risinājumus Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu mīkstināšanai komentēja politiķis.

Latvijas Mobilais Telefons (LMT) sadarbībā ar mašīnredzes tehnoloģiju uzņēmumu 4SmartStreets prezentējis mākslīgā intelekta stāvvietu meklēšanas risinājuma prototipu. Tas ļauj autovadītājam tiešsaistē atrast brīvu stāvvietu pilsētvidē un nodrošina navigāciju uz to.

Piedāvātais risinājums ir mērogojams – ieviešams gan atsevišķā stāvvietā, piemēram, pie teātra, koncertzāles vai iepirkšanās centra, gan pilsētas centrā vai pat visā pilsētā, atkarībā no sadarbības partneru interesēm un vajadzībām.

LMT uzsācis sarunas par risinājuma integrāciju Waze platformā.

Šobrīd kameras izvietotas vairākās Rīgas vietās, piemēram, stāvvietā pie Kaņepes kultūras centra Skolas ielā.

Lai skaidrotu sabiedrībai OCTA un tehniskās apskates savlaicīgas veikšanas nepieciešamību, kā arī mazinātu to autovadītāju skaitu, kas neiegādājas OCTA vai neveic transportlīdzekļa tehnisko apskati, laika posmā no 14.oktobra līdz 11.novembrim Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB), sadarbībā ar CSDD un Valsts policiju, īstenos sociālu kampaņu.

Kampaņas laikā vairāki fotoradari visā Latvijā veiks OCTA un tehniskās apskates kontroli ārpuskārtas režīmā – t.i. neatkarīgi no transportlīdzekļu braukšanas ātruma. Uzsākot sociālo kampaņu «Ja Tev nav OC/TA – nebrauc!», LTAB lēš, ka kopējais neapdrošināto transportlīdzekļu skaits uz Latvijas ceļiem ir 1 - 3%.

«Kampaņas ietvaros veiksim plašu profilaktisko darbu, skaidrojot autovadītājiem, ka OCTA vai tehniskā apskate nav tikai formalitāte, ko valsts uzspiedusi autovadītājiem, bet gan drošības garants pašam autovadītājam, pasažieriem un citiem satiksmes dalībniekiem,» stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins. Pirms kampaņas LTAB veiktajā aptaujā secināts, ka gandrīz puse (46,5%) autovadītāju nezina, ka par piedalīšanos ceļu satiksmē bez derīgas OCTA un tehniskās apskates fotoradari un policijas ekipāžas vienas diennakts laikā var sodīt vairākkārtīgi. Tāpat salīdzinoši daudz ir to autovadītāju, kas vispār nav informēti, ka fotoradari un policijas ekipāžas spēj pārbaudīt ne vien braukšanas ātrumu, bet arī to, vai automašīnai ir derīga OCTA (18,5% respondentu) un tehniskā apskate (21,5% respondentu).

Šobrīd aktuālākās jomas jaunuzņēmumu vidū ir finanšu tehnoloģijas, drošība, virtuālā un papildinātā realitāte, mākslīgais intelekts – arī vietējie uzņēmumi strādā šajā virzienā

«Šobrīd aktuāls virziens ir finanšu tehnoloģijas, tajā ieplūst liels investīciju apjoms un pieejamas plašas finansēšanas iespējas. Tāpat aktuāli virtuālās un papildinātās realitātes, 3D drukas un mākslīgā intelekta jaunuzņēmumi. Joprojām aktuāli ir arī lielie dati, nēsājamās ierīces un bezpilotu lidaparāti,» uzskata Anna Andersone, Froont līdzīpašniece un Riga TechGirls kustības iniciatore. Viņa arī novērojusi, ka pasaulē un arī pie mums attīstās viss, kas saistīts ar dalīšanās ekonomiku. Tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ drošība un krāpšanas novēršana būs aktuāla – mēs nupat esam atvērušies un sākuši visā dalīties, tāpēc loģisks nākamais solis ir ieviest mehānismus, lai šī atvērtība ir droša visiem iesaistītajiem. «Šobrīd lielus panākumus gūst platformas, kas ļauj pūlim izdarīt to, ko tajā esošie indivīdi vieni paši paveikt nespētu. Bez klasiskiem piemēriem kā Airbnb un Uber šādas iespējas ir arī daudzās citās nozarēs. Kā piemērus varu minēt pūļa aizdevumu platformas kā Twino, pūļa finansēšanas platformas kā Kickstarter vai Crowdestate, kā arī tādas aplikācijas kā Waze, kas piedāvā datus, kuru avots ir paši lietotāji,» saka Emīls Pakārklis, iPhone Photography School dibinātājs.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild mobilo sakaru operatora Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.

Pirmkārt, cilvēcīga komunikācija ir mūsu biznesa stūrakmens, mūsu filozofija. Tādēļ laiku pa laikam mēdzam klientiem sūtīt ar roku rakstītas kartītes, nu un tad, ka ārā 21.gadsimts. Tā ir personīgāk.

Otrkārt, esam ļoti mērķtiecīgi – ja ko nolemjam un apsolām, tad to arī darām. Piemēram, mēs esam solījuši klientiem, ka mērķtiecīgi attīstīsim 5G tīklu. Zinu, daudzi teiks – ko jūs runājat par 5G, ja 4G nav vēl visur. Un taisnība ir, tāpēc neatkarīgi no 5G, lielākā daļa mūsu resursu šobrīd tiek virzīta jaudīga, ātra 4G un 4G++ tīkla attīstībai. Nevis, lai kartē atzīmētu, ka mums šādi tīkli ir, bet, lai šie tīkli tiešām ir tādi, kādus mēs tos paši gribētu ikdienā – stabili, jaudīgi, droši! Tas ir tas, ar ko mēs mostamies un ar ko ejam gulēt.

Latvijas autobraucēji, iegādājoties degvielu, mēnesī tērē līdz 100 eiro, vakar vēstīja pašmāju degvielas tirgotājs AS VIRŠI-A.

Biznesa portāls db.lv noskaidroja arī citu degvielas tirgotāju aprēķinus. Tie ir identiski!

Tēriņi degvielai mēnesī tiek atvēlēti robežās no 51 eiro līdz 100 eiro, savukārt citu produktu iegādei degvielas uzpildes stacijās tiek atvēlēts no 2 līdz 10 eiro, liecina AS VIRŠI-A pētījums.

Konkurentu aplēses:

Elīna Līdaka, Neste Latvija pārstāve: «Analizējot mūsu pētījuma datus, redzam, ka Latvijas autobraucēji degvielas iegādei vidēji tērē 100 eiro mēnesī.»

Gatis Pavārs, Circle K pārstāvis: «Circle K dati liecina par līdzīgu situāciju. 35% autobraucēju par degvielu mēnesī tērē no 50 līdz 100 eiro, bet 23% tērē 100 līdz 150 eiro mēnesī. Savukārt, citu pirkumu iegādei atvēlētās summas svārstās no 3 līdz 15 eiro.»

Par drošību uz ceļa ir nepieciešams domāt cauru gadu, taču īpaši aktuāli tas kļūst mainoties gadalaikiem. Parādoties pirmajam sniegam vai apledojumam uz ceļa, braukšanas apstākļi kļūst krietni sarežģītāki. Labu vadāmību arī sliktos laikapstākļos nodrošina kvalitatīvs riepu komplekts, taču, ja šķiet, ka nav iespējams izvēlēties no neskaitāmā ražotāju klāsta, iesakām pievērst uzmanību dažiem zīmoliem, kas daudzu gadu garumā ir pierādījuši savu uzticamību. Raksta turpinājuma apskatīsim, ar ko katrs no šiem zīmoliem izceļas.

Goodyear

Šis riepu zīmols noteikti būs zināms lielākajai daļai autobraucēju. Goodyear ražo premium klases produkciju, kas ir zināma ar savu izturību un ilgmūžību, neatkarīgi no gadalaika un braukšanas apstākļiem. Ne velti tās ir vienas no pirktākajām riepām pasaulē. Šobrīd populārākie ziemas modeļi ir ULTRA GRIP ARCTIC 2 un ULTRA GRIP PERFORMANCE+.

Kā galvenās šī zīmola produkcijas priekšrocības varētu minēt:

● ilgmūžību;

● plašu modeļu un izmēru klāstu;

● augstus testēšanas standartus.

Neskatoties uz to, ka šī zīmola produkcija varētu šķist kā droša izvēle, zīmola riepām ir raksturīga salīdzinoši augsta cena. Visvairāk tas redzams lielāka izmēra riepām, kas paredzētas apvidus vai vieglajām kravas automašīnām.

Neste šogad apņēmusies turpināt audzēt tirgus daļu un atklāt jaunas stacijas ārpus galvaspilsētas, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Neste Latvija pērn attīstībā investējusi trīs miljonus eiro. Šogad plānotais investīciju apmērs ir 2017. gada līmenī, un gadā kopumā tiks atklātas trīs jaunas degvielas uzpildes stacijas (DUS). Visas būs ārpus Rīgas, Dienas Biznesam atklāj Neste Latvija valdes loceklis un mazumtirdzniecības vadītājs Armands Beiziķis.

Paradumu maiņa

Jautāts, kādu ietekmi atstājis akcīzes nodokļa pieaugums degvielai no šī gada sākuma, viņš saka: «Pirmās tendences ir grūti komentēt. Decembra beigās novērojām ļoti lielu aktivitāti, janvāra sākumā, savukārt, šī aktivitāte bija mērenāka. Cilvēki rēķināja savus izdevumus.» Vai autobraucēji spēkratus uzpilda retāk, mazāk tos izmanto, vai, izmantojot dažu centu starpību, brauc automašīnas uzpildīt Lietuvā, pašlaik vēl esot pāragri komentēt, tomēr Neste veiktā klientu aptauja liecina, ka 39% autovadītāju ir mainījuši savus braukšanas paradumus. Tai pašā laikā tirgus dati par 2018. gada janvāri tikai daļēji atspoguļo šo tendenci. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Akcīzes preču pārvaldes dati liecina, ka kopējais degvielas mazumtirdzniecības patēriņš valstī šī gada janvārī ir audzis par 2,8%. Tai pašā laikā benzīna patēriņš ir krities par 6%, bet pieprasījums pēc dīzeļdegvielas ir audzis par vairāk nekā 6%.

Visi Latvijas autobraucēji maksā par riepām. Maksā arī to daļu, kas iekļauta riepu cenā un paredzēta to pārstrādes nodrošināšanai, tomēr nolietotās riepas atrodas mežos, grāvmalēs un krautuvēs, bet pārstrādātājiem to trūkst.

Kāpēc tā, kas tiek darīts, lai riepas nokļūtu līdz pārstrādātājiem un kādas ir cerības, ka sistēma tiks sakārtota, Dienas Bizness aicināja skaidrot Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācijas vadītāju Tīnu Lūsi. Asociācija daļēji pārstāv visus riepu apsaimniekošanā iesaistītos posmus. Tās dibinātāji ir gan importētāji, gan ražotāju atbildības sistēmas uzņēmumi vai īsāk apsaimniekotāji, kā arī pārstrādātāji.

Fragments no intervijas

Par riepu problēmu kā tādu ir zināms jau gadu desmitiem, bet tikai pēdējos gados riepu apsaimniekošanā iesaistītie apvienojušies asociācijā. Kādēļ tagad tādas aktivitātes? Ir īpaša situācija?

Visu laiku problēmu kaut kā risina, tomēr rezultāts ir vecais. Pagājušajā gadā mūsu asociācijas dibināšanas iniciatori konstatēja, ka nekārtību ir pārāk daudz, ka ir pienācis laiks pie viena galda sēsties visiem iesaistītajiem un radīt ilgtspējīgu vīziju šajā jautājumā.