Latvijas iedzīvotājiem tagad pieejamas arī farmaceitiskās aprūpes konsultācijas tiešsaistē.

Bezmaksas farmaceita konsultācijas "Mēness aptieka" nodrošina, izmantojot "DocOnline" platformu.

"Mēness aptiekas" farmaceiti konsultācijas sniedz bez maksas, un tās ietver jautājumus par medikamentu pieejamību aptiekās, korektu zāļu lietošanu, mijiedarbību, iespējamiem blakusefektiem, zāļu lietošanu grūtniecības laikā, par zāļu un uztura bagātinātāju izcelsmi, iedarbību, lietošanu, uzglabāšanu.

Savas kompetences robežās farmaceiti var ieteikt bezrecepšu zāles un uztura bagātinātājus, kā arī, pamatojoties uz klienta sniegto informāciju, rekomendēt nepieciešamību konsultēties pie ģimenes ārsta vai speciālista.

Kā top? Ekstemporālās zāles 

Šonedēļ rubrikā "Kā top?" portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā "Mēness aptiekā" top...

Dmitrijs Juskovecs, "Sentor farm aptiekas" valdes priekšsēdētājs, skaidro: "Konsultācijas video formātā sniedz kompetenti, zinoši, šādai darba formai sagatavojušies "Mēness aptiekas" farmaceiti. Esam koncentrējuši resursus, lai farmaceitisko aprūpi padarītu par ērti un droši pieejamu dažādos veidos. Darbu turpina farmaceiti aptiekās visā Latvijā, plašu produkcijas klāstu piedāvājam www.e-menessaptieka.lv.

Krīzes laiks lika strauji pārvērtēt iespējas un radīt jauno pakalpojumu – farmaceita bezmaksas konsultācijas tiešsaistē. Pirmie klientu pieteikumi jau apliecinājuši pieprasījumu pēc šāda pakalpojuma, kas savu noderību apliecinājis arī tādās valstīs kā, piemēram, Lielbritānijā."

Savukārt Vadims Brižaņs, "Mēness aptieka" farmaceits, stāsta: "Pašlaik ir vairākas iedzīvotāju grupas, kurām doties uz aptieku, kā ierasts iepriekš, nav vēlams vai ir aizliegts. Tie ir iedzīvotāji ar novājinātu imunitāti, topošās māmiņas, gados vecāki cilvēki, kā arī visi, kuriem ir jāatrodas karantīnā. Taču ir svarīgi līdzestīgi turpināt hronisko slimību terapiju, pareizi reaģēt uz dažādiem simptomiem, kas parādās pašsajūtā."

Visi "Mēness aptiekas" farmaceiti – video konsultanti – ir ieguvuši augstāko izglītību farmācijā Rīgas Stradiņa universitātē vai Latvijas Universitātē un uzkrājuši farmaceitiskās aprūpes un konsultēšanas pieredzi ikdienas darbā aptiekās.

"Mēness aptiekās" pēc studijām šogad darbu sākuši gandrīz 40 farmaceiti un farmaceita asistenti. 26 jaunie farmaceita asistenti profesijai nepieciešamās zināšanas* guvuši ar uzņēmuma finansiālu atbalstu.

Tāpat ir jaunie speciālisti, kuri izmantojuši iespēju saņemt uzņēmuma stipendiju, uz ko ir iespēja pieteikties gan medicīnas koledžu, gan augstskolu studentiem. Jauno farmācijas speciālistu vidū ir tādi, kuru izvēle par labu šai profesijai radusies, jau strādājot uzņēmumā citā amatā un redzot kolēģu – farmaceitu – lielo ieguldījumu Latvijas veselības aprūpē.

"Veselības izglītības tautsaimnieciskā loma ir ļoti svarīga, tādēļ mērķtiecīgi turpinām ieguldīt esošo un topošo farmaceitu, farmaceita asistentu izglītībā, droši zinot – šiem profesionāļiem darba vietas būs, turklāt ne tikai galvaspilsētā, bet visā Latvijā. Ar „Mēness aptiekas” atbalstu šobrīd studē 54 studenti un rudenī tiem piepulcēsies vēl jauni. „Mēness aptieka” aktīvi īsteno dažādas atbalstošas aktivitātes, lai vairāk nekā 230 aptiekās rūpēs par klientiem ikdienas darbu nodrošinātu visi nepieciešamie farmaceiti un farmaceita asistenti. Šogad mūsu aptiekās sāka strādāt gandrīz četri desmiti jauno speciālistu, līdzīgs skaits arī pērn, tādēļ droši varam teikt, ka uzņēmuma iesaiste jauno darbinieku atbalstam jau studiju laikā nes labus rezultātus! Studējošie „Mēness aptiekās” aktīvi izmanto pieejamās prakses vietas, lai profesiju apgūtu reālajos darba apstākļos. Mēs rūpējamies, lai studiju laikā katram jaunajam speciālistam būtu zinoši prakses vadītāji un mentori, patstāvīgas darba gaitas uzsākot. Mācības un praksi apgūt var gan gados jaunie, gan arī jau dzīves pieredzējuši cilvēki, kuri nolemj turpmāk strādāt farmācijā un līdz pensionēšanās vecumam pēc studiju beigām vēl ir vismaz desmit gadi. Vērojam, ka farmaceita darbā atgriežas arī tādi, kuriem ir atbilstoša izglītība, bet viņi savu profesionālo karjeru ir veidojuši citur – nereti arī mūsu uzņēmumā citā amatā," stāsta Evita Jurjāne-Nelsone, „Mēness aptiekas” Pārdošanas, mārketinga un klientu attiecību departamenta vadītāja un valdes locekle.

Farmaceits valsts pārregulētā nozarē ir nepietiekami novērtēts; speciālistu trūkums ir aptieku īpašnieku lielākais bieds

Par to un citām aktuālām tendencēm nozarē – DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā, kurā piedalās Repharm holdinga ģenerāldirektors Dins Šmits, zāļu lieltirgotavas AS Recipe Plus un AS Sentor Farm aptiekas (pārvalda Mēness aptieku tīklu) valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs, SIA Benu Aptieka Latvija mazumtirdzniecības direktore un valdes locekle Anete Rožkalna, SIA Benu Aptieka Latvija valdes locekle un Farmācijas daļas vadītāja Vizma Vīksna, Sirowa grupas kosmētikas kategorijas vadītājs Baltijas valstīs Mārcis Dedzis, Dzirciema aptiekas vadītāja un īpašniece, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes priekšsēdētāja Sigita Čulkstena, Āgenskalna aptiekas vadītāja un īpašniece, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes locekle Zinta Iekļava, kā arī AS DNB banka Lielo uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ilze Opmane – Jēgere un AS DNB banka korporatīvo darījumu vadītājs Vladislavs Motrohins.

«Ja izveido sapratīgu ģeogrāfisku aptieku tīklu, rezultātā var iegūt vismazāko uzcenojumu zālēm.»

To intervijā DB saka Tanels Terase (Tanel Terase), Igaunijas Farmācijas asociācijas padomes loceklis (Member of the Management Board Estonian Pharmacies Association).

Kāds bija Igaunijas farmācijas tirgus regulējums pirms jūsu valstī notikušajām izmaiņām? Kādas bija šīs izmaiņas?

Igaunijā bija ļoti labs zāļu tirgus regulējums, kas no vienas puses nozarē ļāva darboties plašam investoru lokam, tā nodrošinot konkurenci, no otras puses mums bija ģeogrāfiski un demogrāfiski noteikti ierobežojumi, kas darbojās kā ekonomiska aizsargbarjera, lai nodrošinātu augstu kvalitātes līmeni farmācijas pakalpojumiem, plašu sortimentu un nelielus zāļu uzcenojumus. Diemžēl Igaunijas Augstākā tiesa 2013.gada 9. decembrī atsauca ģeogrāfiski un demogrāfiski nosacītos ierobežojumus. Jaunais regulējums stājās spēkā 2014.gada 9. jūnijā. Tas bija diezgan dīvaini, jo Eiropas Savienības Tiesa jau iepriekš bija lēmusi, ka ģeogrāfiski un demogrāfiski nosacīti ierobežojumi (piemēram, lietās C–570/07 un C–571/07) nav pretrunā ar uzņēmējdarbības brīvību. Eiropas Savienības Tiesa pierādīja, ka ģeogrāfiska un demogrāfiska rakstura ierobežojumi saskan ar Eiropas Savienības likumiem, un šāda veida nacionālo tiesību aktu mērķis ir nodrošināt medicīnas produktu publisko pieejamību un labu kvalitāti. Eiropas Savienības Tiesa tāpat noteica, ka, balstoties uz jau pastāvošo judikatūru, aptiekām var piemērot ierobežojumus sakarā ar infrastruktūras plānošanu, tāpat kā tos var noteikt citām veselības aprūpes nozarēm. Un pat būtiskas nelabvēlīgas sekas dažiem tirgus spēlētājiem ir attaisnojamas, ja regulācijas mērķis ir veicināt sabiedrības veselību. Jāpiebilst, ka diemžēl Igaunijas Augstākā tiesa nelūdza Eiropas Savienības Tiesai sniegt komentārus šajā lietā, kas, manuprāt, noveda pie kļūdaina lēmuma. Tika atcelta prasība, ka farmācijas kompānijas īpašniekam ir jābūt farmaceitam, nosakot piecu gadu pārejas laiku šiem nosacījumiem.

Šonedēļ rubrikā "Kā top?" portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā "Mēness aptiekā" top ekstemporālās zāles, šoreiz ādu mitrinošs gels.

Ex tempore, tulkojot no latīņu valodas, nozīmē uzreiz pēc. Tieši tas atklāj ekstemporālo zāļu būtību - tās farmaceiti pagatavo uz vietas aptiekā, pēc ārsta pasūtījuma - individuāli katram konkrētam pacientam.

"Jaunās Torņakalna aptiekas" Ekstemporālās nodaļas vadītājs farmaceits Grigorijs Golubs zāles izgatavo teju katru dienu. Lai gan mūsdienās rūpnieciska medikamentu ražošana ir daudzpusīgi attīstījusies, farmaceits stāsta, ka farmācijā kopš seniem laikiem vienmēr ir bijusi vajadzība kaut ko gatavot farmaceitiem pašiem.

Lai kļūtu par farmaceitu ir jāmācās pieci gadi. Savukārt, divarpus gadus, lai pildītu farmaceita palīga uzdevumus. Mācību programmas laikā farmācijas studenti tiek apmācīti zāļu izgatavošanā, taču, lai aptiekā kļūtu par atbildīgo personu šī pienākuma veikšanai - nenoliedzami nepieciešama liela interese par zāļu izgatavošanas procesu, uzsver G.Golubs, un, protams, arī pieredze, ko, rūpīgi strādājot, apgūt var tikai laika gaitā.

Neraugoties uz solījumiem sasaukt ārkārtas sēdes sasāpējušos jautājumu risināšanai, diemžēl ir skaidrs, ka Latvijas Saeima vasaras brīvdienās dosies, savus pienākumus pametot pusratā.

Runa ir vismaz par trim dokumentiem, kas, ilgi malušies pa ierēdņu kabinetiem un dažādām apspriežu zālēm, tā arī palikuši karājamies gaisā, proti, maksātnespējas, farmācijas un mikrouzņēmumu likums.

Nemaz nerunājot par to, ka šo likumu pieņemšanas atlikšana būtiski bremzē uzņēmējdarbības attīstību un plānošanu, tā vien šķiet, ka, šādi rīkodamās, valdība sev pirms vēlēšanām ir nodrošinājusi lielisku iespēju likt sev pielīst dažādām ieinteresētajām pusēm, vismaz pirmo divu likumu gadījumā gaidot, kura no tām centīsies aktīvāk ielobēt sev pēc iespējas izdevīgāku versiju. Kamēr šis process rit pilnā sparā, pašreiz «apbižotās» puses nekautrējas arī ķerties pie līdzekļa, ko varētu nodēvēt par sabiedrisko šantāžu. Proti, banku pārstāvji nerimst atkārtot, ka līdz ar maksātnespējas likuma pieņemšanu šādā redakcijā kredītu tirgus Latvijā būs beigts un pagalam, savukārt zāļu tirgotavu īpašnieki, kas nav farmaceiti, skandina, ka tūlīt bez iespējas iegādāties medikamentus paliks vismaz vairākas Latvijas pilsētas.

Reģionu slimnīcām rezidenti ir jāuzrunā jau pašā studiju sākumā. Ārstu un medmāsu piesaistē ļoti svarīga ir nemateriālā motivācija – cik sakārtota ir darba vide un darba procesi ārstniecības iestādē

To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par personālvadību veselības aprūpē, kas notiek sadarbībā ar holdingu Repharm, uzsvēra tā dalībnieki: Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece un Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma, Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Striks, holdinga Repharm personāla vadības direktore Baiba Pedraudze, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope un personāla vadītāja farmācijas uzņēmumos Edīte Kalniņa.

Pirms desmit gadiem pieņemtais lēmums, ka aptiekas varēs piederēs tikai farmaceitiem bija sekas darījumam starp «tēvzemiešiem» un Andri Šķēli, tiesa politiķis savu saistību noliedz un to sauc par klajiem meliem.

«Pirms desmit gadiem Andris Šķēle kāpa Saeimas tribīnē un paziņoja, ka Latvijā aptiekas būs tikai farmaceitiem un katram tikai viena. Tās bija sekas darījumam starp «tēvzemiešiem» un Šķēli, jo viņam kaut ko vajadzēja no pilsētas un «tēvzemieši» viņam varēja izlīdzēt. «Tēvzemieši» cerēja pieairēt aptiekas saviem puišiem,» Kapitālam atklājis Saules un Mēness aptieku tīkla izveidotāja Guntis Belēvičs, kas šobrīd pievērsies briežu dārzu biznesam.

«Tēvu zemes boļševiki bija paredzējuši, ka aptiekas viņiem būs jāatdod jau pēc gada. Ar ļoti cienījamās Vairas Vīķes-Freibergas un ārzemju uzņēmēju atbalstu man izdevās iekārtot desmit pārejas gadus. Termiņa vidū savas aptiekas pārdevu un, kā paredzēts likumā, sev atstāju tikai vienu aptieku,» izteicies A. Belēvičs.

Atverot tirgu un atļaujot tirgot medikamentus lielveikalu ķēdēm, tiks letāli nopļautas mazās un vidējās vietējās aptiekas; šaubas raisa aptieku lomas nonivelēšana līdz bodīšu līmenim , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Satversmes tiesa (ST) pagājušajā nedēļā nolēma atteikt rosināt lietu pēc septiņu farmaceitu iesnieguma par iespējām atvērt savas aptiekas un tādējādi arī aptieku licenču izsniegšanas atvieglošanu. Ja kristu šie ierobežojumi, kas stājās spēkā 2011. gadā, aci pret aci sastaptos mazais bizness un ārvalstu tīkli, kuri konkurētu kā līdzīgs ar līdzīgu, bet «tas būtu kā ringā likt mazu bērnu pret starptautiska līmeņa profesionālo bokseri», brīdina Nacionālo resursu centra direktors Sergejs Ancupovs. Tādējādi farmaceiti nevis iegūtu aptiekas, bet gan tās pazaudētu. «Sagaidāmais rezultāts ir veselas nozares pāriešana pāris lielo starptautisko tirdzniecības korporāciju kontrolē,» uzskata S. Ancupovs.

#E-recepšu sistēma, ja vien tās darbībā nav tehnisku traucējumu, ir ērta, vienkārša un lietotājam draudzīga.

E-recepšu sistēma, ja vien tās darbībā nav tehnisku traucējumu, ir ērta, vienkārša un lietotājam draudzīga

To DB uzsver aptaujātie farmaceiti, vērtējot pirmo mēnesi, kurā ir obligātas e-receptes kompensējamiem medikamentiem.

Pašlaik gan lielākā problēma ir tā, ka janvāra sākumā teju ik dienu sistēma «uzkārās» un nestrādāja. Ilgākais laiks, kad sistēma nav bijusi pieejama, ir trīs stundas. Tiesa, farmaceiti atzīst, ka pašlaik situācija ir krietni uzlabojusies un pārtraukumi sistēmas darbībā ir krietni retāki.

Pārsvarā pacienti ir zinoši par kārtību, kādā var izņemt zāles ar recepti, grūtības gan vecāka gadagājuma cilvēkiem sākotnēji sagādāja atcerēšanās, ka tagad uz aptieku jādodas ar pasi kabatā. Farmaceiti uzsver, ka pases kopijas nav derīgas, tāpat arī vadītāja apliecības. Bijuši arī gadījumi, kad pacientam šķiet pietiekami vien ar personas koda, kas uzrakstīts uz lapiņas, nosaukšanu. Taču jāuzsver – ir jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, personas koda nosaukšana nedod tiesības izņemt zāles.

Farmaceitiskā aprūpe ietver daudz vairāk nekā tikai zāļu izplatīšanu, un tā ir tikai viena funkcija, ko aptieka veic, taču farmaceitu loma ir daudz plašāka - viņi var sniegt vairāk pakalpojumu nekā patlaban viņiem ir iespēja sniegt, Dienas Biznesa rīkotajā konferencē Farmācijas attīstība kvalitatīvu medikamentu pieejamības nodrošināšanai sacīja Latvijas Farmaceitu biedrības valdes priekšsēdētāja Kitija Blumfelde.

Aptiekas šobrīd ir mazumtirdzniecības uzņēmums un rāmis, kurās tās ir ieliktas, ir tikai konkurence ar cenām, līdz ar to šie uzņēmumi plaši izmanto mārketinga trikus, pārdošanas veicināšanas instrumentus, lai veicinātu cilvēkus vairāk iegādāties zāles.

Tāpat pastāv plaša aptieku sniegto pakalpojumu interpretācija, jo nav skaidri definēti kvalitātes indikatori. It kā pastāv formāla kvalitātes sistēma, jo ir dažas normas, kas fiksētas likumos, taču tā vērsta uz darba organizācijas nodrošināšanu, nevis saturiski kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu.

Farmaceiti patlaban jūtas tā, ka profesionalitātei nav nozīmes tam, cik zinoši farmaceiti veido saskarsmi ar apmeklētāju un konsultē viņu, līdz ar to kvalitātei nav būtiskas nozīmes šajā darbā un lielākā nozīme ir cenai.

Izplatoties informācijai par kornavīrusu, būtiski pieaudzis pieprasījums pēc sejas aizsargmaskām, kā rezultātā patlaban "Mēness aptieku" krājumos tās ir izsīkušas, informēja uzņēmuma pārstāve Līga Ribkinska.

Savukārt "Apotheka" valdes locekle Nora Krauja informēja, ka salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri un februāri pieprasījums pēc sejas aizsargmaskām pieaudzis aptuveni astoņas reizes. Abu aptieku tīklu novērojumi liecina, ka visbiežāk tās iegādājas iedzīvotāji, kuri gatavojas doties ceļojumā, kā arī Latvijā ieceļojušie tūristi.

Vislielākais pieprasījums novērojams tieši "Apotheka" filiālēs lidostas virzienā, Rīgas centrā un Vecrīgā, stāstīja Krauja.

Papildus sejas maskām pieaugusi interese arī par dezinfekcijas līdzekļiem un antibakteriāliem līdzekļiem deguna dobumam, kas tradicionāli tiek izmantoti, lai izvairītos no vīrusu iekļūšanas organismā, klāstīja "Apotheka" valdes locekle.

Saeima ceturtdien konceptuāli atbalstīja Farmācijas likuma grozījumus, kas paredz atcelt normu, ka no nākamā gada aptieku īpašniekiem būs jābūt farmaceitiem.

Deputāti atbalstīja likumprojekta nodošanu skatīšanai atbaildīgajā komisijā, kā arī pēc šīs komisijas ierosinājuma to akceptēja pirmajā lasījumā.

Sociālo un darba lietu komisija izstrādājusi likumprojektu, kas nosaka, ka aptieku izveido farmaceita prakses, kopprakses vai kapitālsabiedrības veidā. Bet, lai persona, kas nav farmaceits, varētu veikt farmaceitisko aprūpi, īpašniekam būs jāslēdz līgums ar sertificētu farmaceitu.

Kā ziņots, šis likumprojekts tapis pēc tam, kad farmaceiti virknei amatpersonu nosūtīja aicinājumu pārskatīt normu, kas stāsies spēkā no nākamā gada un ļaus strādāt tikai tām aptiekām, kuru īpašnieki ir farmaceiti.

Aptieku īpašnieku asociācija (AĪA) vērš uzmanību, ka medikamentu nepietiekamā pieejamība apgrūtina kvalitatīvas farmaceitiskās aprūpes sniegšanu iedzīvotājiem.

Par zāļu trūkumu aptiekās tiek ziņots visā Eiropas Savienībā, un lielākoties to rada ražotāju nespēja piegādāt nepieciešamo zāļu daudzumu, par ko liecina arī ES Farmācijas grupas (Pharmaceutical Group of the European Union, PGEU) veiktā biedru aptauja, kuras ietvaros dalībvalstis ziņo par medikamentu nepieejamību.

PGEU aptaujā piedalījās 24 ES valstu organizācijas, kuru biedri atzina, ka iepriekšējā gada laikā saskārušies ar zāļu trūkumu aptiekās. Lielākā daļa – 21 valsts no 24 – norāda, ka, salīdzinot ar 2018. gadu, situācija ir pasliktinājusies. Valstis ziņo par zāļu trūkumu visās slimību kategorijās. Lielākā daļa respondentu (67%) norāda, ka aptaujas aizpildīšanas laikā viņu valstī trūkst vidēji 200 medikamentu.

Šā gada 15.novembrī Latvijas zāļu ražotājs AS “Olpha” organizē ikgadējo konferenci ārstiem “Kopā veselībai: Tev tuvāk”.

Tajā pulcēsies 200 veselības aprūpes speciālistu no visas Latvijas, lai iepazītos ar aktualitātēm uroloģijā, farmakoterapijā, neiroloģijā un psihiatrijā. Konference norisināsies Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās no plkst. 13.30 līdz plkst. 17.30.

“Konferencē veselības aprūpes speciālistiem “Kopā veselībai: Tev tuvāk” kopā ar izciliem medicīnas nozares profesionāļiem dalīsimies aktuālākajās zināšanās un praktiskajā pieredzē. Šī konference ir vēl viens būtisks solis mūsu misijā – veidot kvalitatīvu veselības aprūpi pieejamu ikvienam, sniedzot Latvijas ārstiem un farmaceitiem noderīgus rīkus, resursus un informāciju, lai viņi varētu sniegt vēl augstākas kvalitātes veselības un farmaceitisko aprūpi saviem pacientiem. Sagaidot arī Latvijas neatkarības proklamēšanas svētkus, mums kā vietējam zāļu ražotājam ir īpašs gods un atbildība stiprināt Latvijas veselības aprūpes sistēmu un veicināt mūsu valsts labklājību. Šī konference ir mūsu pienesums Latvijas nākotnei un lepnums par to, ko varam sasniegt, strādājot kopā savas valsts un tās iedzīvotāju veselības labā," uzsver AS “Olpha” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Līdzīgi kā romāna “Pēdējais mohikānis” tā galvenais varonis paliek pēdējais no savas cilts, tā mūsdienu Latvijā aptiekas piespiedu kārtā kļūst par pēdējo vēl nesabrukušo pīlāru, uz kura balstīsies mūsu valsts veselības aprūpes sistēma.

Gada laikā veselības ministrija ir radījusi visus apstākļus tam, lai tiem cilvēkiem, kuri saskaras ar veselības problēmām, aptieka un farmaceits kļūtu gan par primāro, gan arī pēdējo atbalsta punktu. Neatliekamajai palīdzībai naudu samazina, slimnīcām samaksu par pacientu ārstēšanu šogad vairs nenodrošinās un rindas tikai pieaugs. Turklāt arī aptiekas un visu zāļu apgādes sistēmu no 1.janvāra sagaida Veselības ministrijas (VM) virzītas reformas, kas radīs jaunu haosu arī farmaceitiskās aprūpes jomā.

Vēl tik nesen Latvija, līdzīgi kā visa pasaule, piedzīvoja globālo Covid-19 pandēmiju, un skarbi izjuta tās sekas. Tās smagumu lielā mērā uz saviem pleciem iznesa privātās veselības un farmaceitiskās aprūpes nodrošinātāji – medikamentu apgādes uzņēmumi, aptiekas, medicīnas iestādes un laboratorijas. Ir pagājuši tikai daži gadi un mēs atkal nonākam līdzīgā situācijā. Arī šajā reizē aptiekām ir jāsakopo visi spēki un resursi, jo īpaši reģionos, lai palīdzētu cilvēkiem. Izklausās dramatiski. Jā, un šādā situācijā veselības ministra Hosama Abu Meri vadībā mēs esam nonākuši pusotra gada laikā, kas, nenoliedzami, ir rekordātrums.

Saeimas deputātiem izdevies rast kompromisu jautājumā par aptieku īpašumtiesībām, nosakot, ka aptiekas drīkstēs strādāt arī tad, ja puse to valdes ir farmaceiti.

Kā daudzkārt ziņots, pašlaik spēkā esošā Farmācijas likuma redakcija paredz, ka no nākamā gada sākuma strādāt drīkstēs tikai tās aptiekas, kas pieder farmaceitiem. Deputāti aptieku pārstāvju mudināti rosināja šo normu grozīt, tomēr ilgās diskusijās pie vienprātības nenonāca.

Ceturtdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atbalstījusi kompromisu regulējumā, nosakot, ka aptieka drīkstēs strādāt tad, ja farmaceitam pieder vismaz 50% tās kapitāldaļu vai arī no tās valdes locekļiem vismaz puse ir farmaceiti, informē parlamenta Preses dienests.

Šie grozījumi gan vēl jāatbalsta arī Saeima plenārsēdē.

«Pēc plašām diskusijām esam vienojušies par tādu likuma redakciju, lai bez farmaceita līdzdalības aptiekas darbs nebūtu iespējams. Turpmāk farmaceitam jābūt vai nu aptiekas īpašniekam vai jādarbojas tās izpildinstitūcijā,» skaidro komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. «Šādā veidā ceram arī mazināt lielo aptieku ķēžu ietekmi un tirgū radīt konkurences apstākļus.»

Trešo gadu pēc kārtas “Mēness aptieka” ir mīlētākais un atbildīgākais zīmols farmācijas nozarē Latvijā un ierindojas augstajā 35. vietā Latvijas zīmolu top 50 no kopumā 323 zīmoliem, kas aktīvi darbojas Baltijas tirgū.

“Mēness aptieka” arī iekļuvusi cilvēcīgāko (Human kategorija) zīmolu TOP 50. Tādējādi iedzīvotāji ir īpaši novērtējuši aptieku uzņēmuma un farmaceita lomu veselības krīzes apstākļos, uzņēmuma sociāli atbildīgās rīcības un atbalstu sociālās atbildības projektos, no kuriem vērienīgākais šobrīd ir Latvijas Paralimpiskās komitejas ģenerālsponsora statuss.

“Paldies ikvienam "Mēness aptiekas" klientam un visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri novērtējuši mūsu farmaceitu profesionalitāti, kompetenci un tieši "Mēness aptiekā" saņemto farmaceitiskās aprūpes vērtību! Trešo gadu pēc kārtas šis novērtējums spēcina izaugsmei, nostiprinot veselības aprūpes neatņemamās sastāvdaļas – farmaceitiskās aprūpes – pieejamību Latvijā. Tas apliecina mūsu komandas profesionalitāti, kā arī atbildību, strādājot veselības aprūpes jomā krīzes laikā. Domāju, ka tieši daudzpusīgas profesionālās komandas darbs ir šī vērtējuma pamatā, taču panākumi nebūtu iespējami bez klientiem, kas šo gadu laikā apbalvojuši mūs ar vislielāko un nenovērtējamāko dāvanu – savu uzticību. Galvenie augstā novērtējuma veidotāji ar savu ikdienas darbu ir farmaceiti, kuru veikumu atbalstām ar iedzīvotājiem viegli uztveramiem veselībai nozīmīgas aptiekas informācijas piedāvājumiem, pieejamību, kā arī dažādiem dinamiskajiem jauninājumiem farmaceitiskās aprūpes servisam, rūpējoties par visplašākā aptiekas produktu sortimenta pieejamību Latvijā,” saka "Mēness aptiekas" valdes priekšsēdētāja Vilma Druliene.

Neskatoties uz to, ka Farmācijas likumā, visticamāk, netiks iekļautas normas, kas būtiski ierobežos aptieku ķēžu darbību, šķēršļus šiem uzņēmumiem Saeima varētu paredzēt Konkurences likumā.

Parlamenta Sabiedrības veselības apakškomisijas vadītājs Valdis Ģīlis (TP) atzina, ka deputāti vienojušies ar Latvijas Ārstu biedrību, lai tā sadarbībā ar farmaceitu organizācijām sagatavotu grozījumus Konkurences likumā.

«Es domāju nav neviena deputāta, kas nevēlētos cīnīties ar aptieku ķēdēm,» sacīja V. Ģīlis. Viņš pieļāva, ka grozījumi varētu tikt pieņemti vēl šajā Saeimas sasaukumā.

Kā vairākkārt ziņots, diskusijas Saeimā par Farmācijas likuma pantu, kas nosaka to, kam drīkst piederēt aptiekas, ilgst jau vairākus mēnešus. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija panākusi kompromisu regulējumā, nosakot, ka aptieka drīkstēs strādāt tad, ja farmaceitam pieder vismaz 50% tās kapitāldaļu vai arī no tās valdes locekļiem vismaz puse ir farmaceiti.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Jānis Kūliņš, SIA A Aptiekas valdes loceklis un rīkotājdirektors. Uzņēmums izveidots 2005. gadā, apvienojot vairākus mazus uzņēmumus. SIA A Aptiekas ietilpst vienā no lielākajām Baltijas valstu farmācijas uzņēmumu grupām - Magnum, kas darbojas Baltijas valstīs un Somijā.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Farmācija ir sarežģīta un tajā pašā laikā ļoti interesanta nozare, kur katra diena nes jaunas iespējas un izaicinājumus. Man ir svarīgi, lai mana darba vide ir dinamiska, mainīga. Tieši tas piemīt manam esošajam darbam un darba uzdevumiem farmācijā. Man ir iespēja izvirzīt mērķus un tos sasniegt, man ir doti visi nepieciešamie resursi, lai tas būtu iespējams.

Līdz ar daudzajām problēmām e-veselības sistēmā, šobrīd ir apturēta projekta trešās kārtas izsludināšana, šorīt intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Viņa piekrita, ka kopumā e-veselības projekts ir ļoti neveiksmīgs - jau iesākumā kā slimi ieņemts bērns. Taču no e-veselības nevar atteikties un tā vietā veidot jaunu, ne tik dārgu un efektīvu sistēmu, jo ir jāpilda uzņemtās saistības Eiropas Savienības fondu finansējumam. E-veselība netiks mainīta, taču maksimāli uzlabota.

Viņķele norādīja, ka trešās kārtas īstenošanai ir paredzēti pieci miljoni eiro, taču kārtas izsludināšana šobrīd ir apturēta, lai pārliecinātos par šī finansējuma atbilstošu izlietojumu. Tam paredzēts veidot lietotāju padomi, kurā būs farmaceiti, slimnīcas, pacienti un ģimenes ārsti.

Viņasprāt, e-veselības «klibums» radies, jo projekta pārraudzība ir uzticēta veselības ministra birojam nevis Veselības ministrijai. Viņķele uzsvēra, ka turpmāk e-veselības uzraudzībai ir jābūt pilnīgā ministrijas pārziņā nevis politiska biroja.

Saeimas Prezidijs pirmdien, 9. augustā, sasaucis Saeimas ārkārtas sēdi, kurā galīgajā lasījumā paredzēts skatīt mikrouzņēmumu nodokļa likumu un ar to saistītos grozījumus, kā arī pretrunīgi vērtētās izmaiņas aptieku īpašumtiesību jautājumā.

Kā daudzkārt ziņots, mikrouzņēmumu nodokļa likme būs 9% no kompānijas apgrozījuma. To maksāt varēs SIA, zemnieku saimniecības, individuālie komersanti un uzņēmēji, kuru apgrozījums ir līdz 70 tūkst. Ls, darbinieku skaits – līdz pieciem cilvēkiem, darbinieku algas – līdz 500 Ls. Jaunais nodoklis šiem uzņēmumiem aizstās gan uzņēmumu ienākumu nodokli, iedzīvotāju ienākumu nodokli, sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī uzņēmēju riska nodevu.

Likumprojekti paredz, ka jaundibinātus uzņēmumus par vienotā nodokļa maksātājiem varēs reģistrēt no šī gada 1. septembra. Jau strādājoši uzņēmumi par mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem varēs kļūt no nākamā gada sākuma.

Likuma grozījumos mēs saskatām tendences, kas var radīt riskus sabiedrībai, nacionālā zāļu tirgus stabilitātei, zāļu kvalitātei un viltojumu ienākšanai valstī

Tā intervijā atzīst Zāļu valsts aģentūras direktore Inguna Adoviča.

Latvijas Ārstu biedrība un virkne asociāciju ir izteikušas asus iebildumus pret Veselības ministrijas virzīto zāļu regulējuma maiņas paketi, sakot, ka tā palielinās zāļu blakņu un viltojumu risku. Ko sabiedrībai dos Veselības ministrijas virzītie normatīvo aktu grozījumi?

Jūs man to jautājat?

Zāļu valsts aģentūras atbildības joma ir arī medikamentu kustība valstī un zāļu drošums.

Vispirms jāsaka, ka tā ir Veselības ministrijas sagatavota Ministru kabineta (MK) noteikumu grozījumu pakete. Mēs vairākkārt esam izteikuši ministrijai viedokli par šiem projektiem. Dažos soļos mēs pat neesam lūgti to darīt, bet vienalga esam bijuši pilsoniski aktīvi un esam to darījuši. Jāsaka, ka tikai ļoti neliela daļa no mūsu ieteikumiem –sīkas detaļas – ir ņemta vērā. Diemžēl aģentūra nav spējusi mainīt ministrijas viedokli un konceptuālo, politisko uzstādījumu šiem noteikumiem.

Aptieku, kas ir iedzīvotājiem tuvākā un sasniedzamākā veselības aprūpes iestāde, pakalpojumu klāsts būtu jāpaplašina, neaprobežojoties tikai ar medikamentu tirdzniecību.

Aptieka nav bodīte vai lielveikals, kur svarīgākais ir cena kilogramā. Tāpēc situāciju, kad aptiekas savā starpā konkurē tikai ar cenu, var būtiski uzlabot, dodot iespēju aptiekām ne tikai tirgot medikamentus, bet piedāvāt arī papildus pakalpojumus.

Pieejamība ir viens no atslēgas vārdiem, kas visbiežāk izskan, runājot par veselības aprūpi. Aptieka pēc būtības nav mazumtirdzniecības veikals, bet gan veselības aprūpes iestāde. Turklāt, vispieejamākā un bieži vien vienīgā sasniedzamā, jo ir apdzīvotas vietas Latvijā, kuras palikušas pat bez ģimenes ārsta. Savukārt farmaceits ir tuvākais un visvieglāk pieejamais veselības aprūpes speciālists – nav jāpiesakās vizītē, turklāt aptieku pārklājums reģionos vēl arvien ir salīdzinoši plašs.

Zāļu ražotājs AS "Olainfarm" trijos gados investējis vairāk nekā 100 000 eiro izglītojošā platformā mediķiem un farmaceitiem "OpenOlainfarm", informē uzņēmuma pārstāvji.

Digitālu platforma "OpenOlainfarm" piedāvā iespēju ārstiem un farmaceitiem attālināti apmeklēt vairāk nekā 70 lekciju tādās medicīnas nozarēs kā alergoloģija, ginekoloģija, infektoloģija, kardioloģija, psihiatrija/neiroloģija un uroloģija, kā arī izglītojošu lekciju ciklus Aritmijas skolā, Acetilholīna skolā un Emociju akadēmijā.

Šobrīd platformu "OpenOlainfarm" kā apmācību instrumentu izmanto vairāk nekā 4000 Latvijas veselības aprūpes speciālistu. Platformā ir reģistrējušies 87 dažādu specialitāšu pārstāvji, galvenokārt ģimenes ārsti, kardiologi, neirologi un farmaceiti.

Līdz šim izsniegti 2460 sertifikāti par tālākizglītības apguvi.

Jau vēstīts, ka "Olainfarm" koncerna apgrozījums 2021.gadā bija 137,747 miljoni eiro, kas ir par 12,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 34,1% - līdz 12,712 miljoniem eiro.