Arvien biežāk dzirdam izskanam, ka kāds pašmāju uzņēmums plāno īstenot sākotnējo publisko akciju piedāvājumu jeb citiem vārdiem IPO. Kā piemēru var minēt tādus uzņēmumus kā Virši, Enefit Green, APF Holdings, un nule kā izskanējusi arī ziņa par Kalve Coffee.

Pirmkārt, ir apsveicami, ka uzņēmumi ir paplašinājuši savu redzes loku un kā finansējuma piesaistes iespējas izskata ne tikai finanšu iestāžu piedāvājumus, bet arī biržu. IPO nozīmē, ka uzņēmums akciju kotāciju biržā sāk pirmo reizi, visbiežāk ar mērķi piesaistīt jaunu kapitālu jaunu produktu izstrādei un ieviešanai tirgū, eksporta paplašināšanai, konkurentu vai sadarbības partneru pārpirkšanai. Taču jautājums no potenciālo investoru perspektīvas – vai un cik tas ir izdevīgi ieguldīt naudu IPO?

Kādu atdevi ir radījuši IPO?

IPO piemēri gan pasaulē, gan Latvijā ir dažādi, no tiem citi veiksmīgāki, citi mazāk. Daudz biežāk, protams, dzirdam labos piemērus. Viens no tādiem varētu būt Nvidia IPO, kas savu publisko akciju tirdzniecību īstenoja tālajā 1999.gadā. Ja tajā laikā tiktu investēti 10000 dolāru, tie šodien būtu pieauguši aptuveni līdz ~30 miljoniem dolāru. Lai gan šī atdeve ir iespaidīga, šādi piemēri ir salīdzinošs retums. Turklāt, neieskatoties uz iespaidīgo akcijas vērtību pieaugumu, Nvidia vēsturē bijuši arī periodi, kad uzņēmuma akcijas cena ir sabrukusi vairāk nekā par 50%. Piemēram, no 2021. gada novembra līdz 2022. gada oktobrim Nvidia akcijas cena bija samazinājusies par ~65%. Kritumu tajā laikā noteica satraukums par augošo procentu likmju ietekmi un tehnoloģiju pieprasījuma samazināšanā pēc Covid-19 beigām. Tāpat uzņēmuma akcijas cena krita no 2008. gada finanšu krīzes par ~80%. Tam, lai Nvidia atkarotu savu 2007. gada akcijas cenas virsotni, bija nepieciešami gandrīz deviņi gadi. Lai arī runājot par Nvidia, vienmēr tiek piesaukti spīdoši pieauguma procenti, šo akciju turēšana nemaz tik vienkārša ilgākā termiņā nav bijusi. Līdz ar to šī uzņēmuma veiksmes stāsts ne vienmēr izskatījies tik garantēts, kā varētu šķist tagad.

Pasaules sākotnējo publisko piedāvājumu jeb Initial Public Offering (IPO) tirgū, kurā uzņēmumi pirmo reizi biržā piedāvā pirkt to akcijas, šī gada otrais ceturksnis uzrādījis ļoti līdzīgu, lai arī nedaudz zemāku aktivitāti kā pērnā gada otrajā ceturksnī, bet pirmajā pusgadā kopumā gan ir vērojams jūtams kritums.

Proti, pasaulē šī gada pirmajos sešos mēnešos tika īstenoti 615 IPO darījumi, kas ir par 5% mazāk kā pagājušā gada salīdzināmā periodā (647), bet šo IPO darījumu piesaistītās investīcijas samazinājās pat par 36%, uzrādot kritumu no 95,6 miljardiem ASV dolāru pagājušā gada pirmajā pusgadā līdz 60,9 miljardiem šogad.

Jāsecina, ka IPO pasaules tirgi turpina lejupslīdi, ko nosaka lēnā ekonomiskā izaugsme pasaulē, ierobežojoša Centrālo banku monetārā politika un joprojām spēcīgie ģeopolitiskie riski - karš Ukrainā un arī saspīlējums ASV un Ķīnas attiecībās, kurās tiek runāts par ekonomiskās sadarbības nošķiršanu (“decoupling”).

Tehnoloģijas nomaina enerģētiku kā populārākā nozare

IPO jeb sākotnējo publisko piedāvājumu tirgū pasaulē šī gada otrajā ceturksnī turpinājās gada sākumā uzsāktais temps – gada pirmajā pusgadā kopumā pagājušā gada rezultātus pārspējot pat trīs reizes pēc IPO darījumu piesaistītā finansējuma apjoma (222 miljardi ASV dolāru šī gada pirmajos sešos mēnešos pret 70,5 miljardiem pagājušā gada pirmajā pusē) un vairāk kā divkārt pēc darījumu skaita.

Proti, šī gada pirmajā pusgadā pasaulē bija 1070 IPO darījumi pretēji 428 pērnā gada salīdzināmā laika posmā. Otrais ceturksnis IPO darījumu pasaulē bija aktīvākais un ienesīgākais otrais kvartāls pēdējo 20 gadu laikā. Šī gada īpaši veiksmīgie rezultāti ir skaidrojami, galvenokārt, ar to, ka uzņēmumi, kas bija gatavojušies sava kapitāla publiskam piedāvājumam, šobrīd centās izmantot labvēlīgus tirgus apstākļus – investoru optimistisku sentimentu, kas bija novērojams jau šī gada sākumā un augsto tirgus likviditāti, ko raksturo liels apjoms salīdzinoši lēta finansējuma, kas meklē potenciāli ienesīgus darījumus. Iespējams, tieši šobrīd IPO gatavie uzņēmumi centās nenokavēt savu izdevības brīdi.

Paredzēts, ka stratēģiskais investors Latvijas nacionālajā aviokompānijā "airBaltic" ienāks pirms akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO), taču nav izslēgta arī iespēja, ka tas var notikt pēc IPO, intervijā sacīja "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

"Tas, ka sarunas ar stratēģisko investoru notiek pirms IPO, parāda, ka ir nodoms, lai šis investors uzņēmumā ienāktu pirms tam. Tāds ir nodoms, bet pat tad nevar apgalvot, ka tas notiks pirms IPO, iespējams, tas var notikt pēc tam," norādīja Gauss.

Viņš sacīja, ka patlaban kompānija var atklāt tikai to, ka notiek sarunas ar stratēģisko investoru, un tajās ir iesaistīti "airBaltic" konsultanti, uzņēmuma vadība un akcionārs, uzsverot, ka iznākums būs atkarīgs no šīm sarunām.

Gauss arī skaidroja, ka ziņa par sarunām ar stratēģisko investoru kļuva publiski zināma pēc valdības sēdes, kura notika šogad 27.jūlijā. Savukārt "airBaltic" kā uzņēmums to, ka notiek pārrunas ar stratēģisko investoru, minēja investoriem kompānijas pusgada pārskatā, nesniedzot nekādus citus paziņojumus.

Noslēgumam tuvojas pierakstīšanās uz šī gada pirmā sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) akcijām biržā Nasdaq Riga – pieteikties Latvijas finanšu koncerna AS DelfinGroup IPO akcijām iespējams vēl tikai septiņas dienas, līdz 11. oktobrim (ieskaitot).

Vienas akcijas cena ir 1,52 eiro. Minimālais akciju parakstīšanās apjoms vienam investoram: sākot no 1 akcijas. Maksimālais akciju parakstīšanās apjoms nav ierobežots.

“Pirmajā nedēļā investoru interese bija ļoti daudzsološa – sagaidām, ka IPO rezultātā par uzņēmuma akcionāriem kļūs dažādi institucionālie, kā arī privātie investori no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Ir novērojama ļoti liela aktivitāte privātpersonu un mazo investoru vidū. . Ceram, ka arī otrajā parakstīšanās nedēļā interese nemazināsies un visi interesenti, kas vēl nav paspējuši iegādāties akcijas, to veiksmīgi izdarīs. Ar nepacietību gaidām, lai, tūlīt pēc IPO noslēgšanās, ķertos klāt nākamo uzņēmuma stratēģisko mērķu realizēšanai,” saka AS DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Pasaules sākotnējo publisko piedāvājumu jeb IPO (Initial Public Offering) tirgos šis gads sākās labi, turpinot pērnā gada nogalē uzņemto darījumu aktivitātes tempu.

Šī gada janvāris pat bija labākais IPO darījumu mēnesis pēc ieņēmumu apjoma 21 gada laikā. Taču situācija drīz mainījās. Pirmā ceturkšņa otrajā pusē attīstības trajektorija ir būtiski pasliktinājusies un kopumā šī gada pirmajos trīs mēnešos pasaulē noticis 321 IPO darījums, jeb par 37% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, piesaistot 54,4 miljardus ASV dolāru investīciju, jeb par 51% mazāk.

Pēkšņās pārmaiņas skaidrojamas ar vienlaicīgi vairāku faktoru ietekmi. Pirmkārt, tirgu noskaņojumu pasliktināja augstās cenu svārstības, kā arī krītošas akciju cenas, jeb cenu korekcija, atsevišķām liela mēroga nesenu IPO darījumu akcijām. Otrkārt, finanšu tirgi vēro inflācijas pieaugumu un centrālo banku monetārās politikas izmaiņas. IPO Investori ar bažām gaida ziņas par enerģijas un izejvielu izmaksu pieaugumu. Treškārt, protams, tirgus dalībnieki satraucas par ģeopolitiskiem riskiem un Ukrainas kara izraisītajiem ekonomiskajiem efektiem un arvien pieaugošo nenoteiktību šī konflikta rezultātā.

Valdība 30.augustā slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija, pēc valdības sēdes medijiem sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

Ministrs skaidroja, ka patlaban ar "airBaltic" stratēģisko investoru nenotiek sarunas par kontrolpaketes pārdošanu, bet par mazākuma paketes iegūšanu pirms IPO vai ejot uz IPO, kā arī, iespējams, līdzdalību IPO. "Valsts nosacījums, par ko piektdien vienojās valdība ir, ka valstij pēc IPO būtu jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija, kas ir šis bloķējošais mazākums," sacīja Briškens.

Komentējot, vai tas nozīmē, ka pēc IPO procesa Latvija ir gatava atteikties no kontrolpaketes "airBaltic", viņš to apstiprināja.

"Ja šādā veidā mēs varam nodrošināt gan stratēģiskā investora ienākšanu, gan arī pietiekama liela kapitāla piesaisti IPO, tad šodienas lēmums to paredz. Ja uzņēmums ir spējīgs IPO ietvaros ieņemt tik daudz kapitāla, lai realizētu savu esošo biznesa plānu, vienlaikus piesaistot stratēģisko investoru un valstij neinvestējot IPO, tad šāda veida līdzdalības saglabāšanu bloķējošā mazākuma apjomā valsts ir gatava atbalstīt," papildināja ministrs.

Pēdējā gada pieaugums akciju tirgos un ziņu virsraksti par jaunu uzņēmumu iespējamo iešanu biržā liek pamatoti gaidīt uz IPO (uzņēmumu akciju kotēšanas uzsākšana) popularitātes atgriešanos Baltijā tuvākā gada laikā.

Līdzšinējā pieredze liecina, ka IPO būtiski iekustina biržas aktivitāti, kā arī var sniegt investoriem pieklājīgu atdevi.

Vai ir vērts ieguldīt Baltijas biržas uzņēmumos?

Pēdējie gadi ir bijuši visai pozitīvi Baltijas biržas indeksam. Tirgotāko Baltijas uzņēmumu indekss Baltic Benchmark pēdējo 5 gadu laikā uzrāda pieklājīgu kopējās vērtības pieaugumu + 52%, apsteidzot, piemēram, STOXX Europe 600 indeksu jeb 600 Rietumeiropas uzņēmumu akciju sasniegtos rezultātus (rādītājs 40%)Protams, runājot par Baltijā kotēto uzņēmumu akcijām, jārēķinās ar tirgus specifiku. Tirgus ir mazāks un seklāks, kas var ietekmēt likviditāti, taču šis aspekts ir lielā mērā atkarīgs no konkrētā emitenta. Vienlaikus Baltijas tirgi nav tik svārstīgi vai atkarīgi no dažādiem kairinājumiem, kā, piemēram, ASV. Turklāt, paši šajā reģionā dzīvojot, labāk “redzam”, pazīstam šos uzņēmumus.

Sākotnējo publisko piedāvājumu jeb IPO (Initial Public Offering) tirgos visā pasaulē novērojams būtisks aktivitātes samazinājums – intensīvu darījumu periodu vairāku gadu garumā šobrīd faktiski nomaina nogaidīšanas un gatavošanās laiks.

Kopumā pasaulē šī gada pirmajos sešos mēnešos ir notikuši 305 IPO darījumi, kas ir par 54% mazāk kā salīdzināmā laika posmā 2021. gadā, bet piesaistīto investīciju apjoms šajos darījumos šogad līdz jūnija beigām bija 40,6 miljardi ASV dolāru, kas ir par 65% mazāk nekā pērnā gada pirmajā pusgadā.

Šie rezultāti ir loģiskas sekas šobrīd notiekošajam pasaules ekonomikā. IPO ieguldījumi lielā mērā atspoguļo kopējo ekonomisko noskaņojumu, jo, veicot investīcijas uzņēmuma pirmajā publiskajā kapitāla piedāvājumā, tirgus dalībnieki faktiski apliecina ticību konkrētā uzņēmuma izaugsmes stāstam. Un šobrīd kopējā ekonomiskā situācija, kurā dominē ģeopolitisks saspīlējums, ziņas no kara frontes līnijas, satraucoša inflācija un vispārēja aktīvu cenu nestabilitāte, attur investorus izteikt savu atbalstu uzņēmumu veiksmīgai attīstībai un augstiem akciju vērtējumiem. To redzot, arī paši uzņēmumi izlemj par labu nogaidīšanai un IPO darījumi notiek daudz mazāk.

Jau šī gada otrajā ceturksnī sākās strauja sākotnējo publisko piedāvājumu jeb IPO (Initial Public Offering) darījumu lejupslīde pasaules tirgos un trešajā ceturksnī tā turpinājās tikpat spēji. Gada trešā kvartāla beigās pasaulē bija noticis par aptuveni uz pusi mazāk darījumu nekā pagājušā gada salīdzināmā periodā.

Proti, līdz septembra beigām šogad pasaulē bija īstenoti 992 IPO darījumi pretēji 1773 pērn, kas ir par 44% mazāk, bet šie darījumi piesaistīja 146 miljardus ASV dolāru pretēji 341 miljardam pagājušā gada pirmajos trīs kvartālos, kas ir par 57% mazāk.

Tik nozīmīgs aktivitātes kritums tomēr visdrīzāk nav pārsteidzošs un ir likumsakarīgs, ņemot vērā, ka pasaulē pasliktinās faktiski visi IPO tirgiem būtiskie faktori – aug makroekonomiski izaicinājumi, draud recesija, notiek karš un būtiska neziņa par enerģētikas tirgiem un ar tiem saistītām izmaksām. Turklāt, centrālās bankas agresīvi ierobežo finanšu tirgus un nav pazīmju, ka šī monetārā politika mainīsies tuvākajā laikā. Faktiski investori un uzņēmēji ir nonākuši situācijā, kurā IPO tiek atlikti uz nākamo gadu, ja vien nav īpašu apstākļu, kāpēc darījumi jāīsteno šobrīd.

Lielai daļai uzņēmumu aizvadītais gads ir bijis veiksmīgs – uz to norāda mūsu veiktais pētījums par uzņēmumu plāniem attiecībā uz plānoto reklāmas budžetu 2019. gadam, kurā piedalījās vairāk nekā 400 uzņēmumu vadītāju un mārketinga ekspertu. Vairāk nekā puse aptaujāto 2019. gadā plāno palielināt finansējumu komunikācijai sociālajos tīklos, līdz ar to mēs apskatīsim Facebook TOP 7 izmaiņas 2018. gadā, kas būtu jāzina visiem, kuri aktīvi izmanto Facebook sava uzņēmuma vai produkta virzīšanai tirgū.

Facebook platforma ir nākusi klajā ar daudzām pārmaiņām un pēc StatCounter GlobalStats datiem gada laikā ir palielinājusi savu tirgus daļu starp sociālajiem tīkliem Latvijā par 51%.

1. Facebook ziņu plūsmas (Facebook News Feed) algoritma izmaiņas

11. janvārī Marks Zakerbergs (Mark Zuckerberg) paziņoja par izmaiņām Facebook algoritmā, kas lika sarosīties sociālo tīklu mārketinga ekspertiem. Šo izmaiņu mērķis ir lietotāja pieredzes uzlabošana. Proti, algoritms fokusēsies uz to, lai rādītu vairāk publikāciju no draugiem un grupām, kurām lietotājs seko, nevis uzņēmumiem, zīmoliem un medijiem. Facebook biznesa lapu un reklāmu lietotājiem tas nozīmē papildu grūtības savu mērķauditoriju sasniegšanai gan organiski, gan ar maksas reklāmu palīdzību. Konkurence par auditorijām ir ievērojami pieaugusi, kas tiešā veidā ietekmējis reklāmas cenu pieaugumu. Tajā pašā laikā mārketinga ekspertiem šīs izmaiņas lika atteikties no vispārinātiem ziņojumiem un veidot kvalitatīvāku un pielāgotāku saturu izvēlētajām mērķauditorijām.

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "Indexo" akciju sākotnējā publiskajā piedāvājumā (IPO) piesaistāmā summa varētu sasniegt 6-7 miljonus eiro, sacīja "Indexo" valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis.

Viņš norādīja, ka šobrīd ļoti aktīvi tiek strādāts pie IPO. "Mēs ļoti aktīvi pie tā strādājam, un ar regulatoru tiek saskaņotas pirmās IPO prospekta versijas. Ir saņemti komentāri par to, kas ir jāpapildina un jākoriģē," teica Siksnis.

Tāpat Siksnis sacīja, ka "Indexo" vēlas īstenot akciju piedāvājumu šogad jūnija beigās vai jūlija sākumā pirms sākas aktīvā atvaļinājumu sezona, jo akciju piedāvājums tiks vērsts uz divām galvenajām auditorijām - uz "Indexo" esošajiem akcionāriem, kuriem nav tik svarīgi, kad tieši IPO notiek, kā arī uz mazajiem investoriem Latvijā, kuru gadījumā ir jārēķinās, ka pēc Jāņiem sākas aktīvāka atvaļinājumu sezona.

"Piedalīšanās IPO procesā ir diezgan vienkārša un prasa dažus klikšķus internetbankā, tādēļ, ja IPO notiek jūnija beigās vai jūlija sākumā, tas būtiski neietekmēs mazo investoru aktivitāti. Taču, ja saskaņošanas process ievelkas un beidzas jūlijā vai augustā, tad droši vien ar IPO būtu vērts pagaidīt līdz septembrim," piebilda Siksnis.

Rekordi paliek rekordi - decembra pirmajā daļā pasaule sagaidīja lielāko sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (Initial public offering jeb IPO) vēsturē.

Par vietējās Rijādas biržas iespēju izmantošanu izšķīrās Saūda Arābijas naftas milzis Saudi Aramco. Tam ar šī procesa palīdzību izdevās piesaistīt līdzekļus gandrīz 26 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas ir vairāk nekā līdzšinējais 2014. gada Alibaba rekords. Pēc šī IPO Saudi Aramco vērtība ir noteikta 1,7 triljonu ASV dolāru apmērā. Tādējādi tā ir kļuvusi par pašu vērtīgāko publisko kotēto biržas kompāniju pasaulē. Vēl ir tikai divas citas publiskas akciju kompānijas, kuru vērtība pārsniedz viena triljona ASV dolāru barjeru - Apple (1,18 triljoni ASV dolāri) un Microsoft (1,14 triljoni ASV dolāri). Katrā ziņā nu vērtīgākais pasaules uzņēmums tiks tirgots Rijādā nevis Ņujorkā.

LHV Banka neatkarīgo analītiķu departamenta veiktajā izpētē secinājuši, ka finanšu koncerna a/s DelfinGroup sākotnējā publiskā piedāvājumā (IPO) noteiktā akcijas pārdošanas cena 1,52 eiro par akciju faktiski jau iegādes brīdī investoriem nesīs peļņu, jo analītiķu aprēķini liecina, ka kopējā DelfinGroup vērtība uz šo brīdi ir lielāka, nekā uzņēmuma aprēķinātā.

Pēc ekspertu domām, DelfinGroup uzņēmuma kopējā vērtība post-money jeb pēc IPO procesā piesaistītā kapitāla tiek lēsta starp 80-90 miljoniem eiro, paredzot, ka IPO laikā tiek piesaistīti vismaz 12,5 miljoni eiro. IPO prospektā DelfinGroup norāda, ka veiksmīga IPO rezultātā uzņēmums plāno piesaistīt līdz 12,8 miljoniem eiro jaunu kapitālu.

“IPO cena par akciju ir 1,52 eiro, kas nozīmē, ka uzņēmums sevi vērtē uz aptuveni 60 miljoniem eiro pre-money. Ja aritmētiski pieskaita piesaistīto kapitālu, tad vērtība post-money sanāk ap 73 miljoniem eiro. Bet LHV bankas analītiķi (ņemot savu vidējo diapazona vērtību, respektīvi 85 miljoniem eiro) uzskata, ka uzņēmuma vērtība ir augstāka nekā IPO emisijas cena,” norāda DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Sociālā tīkla kompānijas Facebook akciju cena pirmo reizi nokritusies zem 29 ASV dolāru atzīmes, kas ir zemākais rādītājs kopš Facebook pirmā publiskā akciju piedāvājuma (IPO), kad viena akcija tika pārdota par 38 ASV dolāriem.

Pēc Facebook IPO kompānijas vērtība palielinājās līdz 104 miljardiem ASV dolāriem. DB jau rakstīja, ka Facebook skeptiķi norāda, ka pašreizējā kompānijas vērtība ir daudz par lielu tādam uzņēmumam, kura peļņa 2011. gadā bijusi viens miljards ASV dolāru, bet apgrozījums - 3,7 miljardi ASV dolāru (apgrozījums gada laikā audzis par 88%).

Kopš pirmā akciju publiskā piedāvājuma Facebook akciju cena ir samazinājusies teju par ceturto daļu no tās sāktonējās vērtības.

Facebook akcijas cenas samazināšanās ietekmē Krievijas lielākais sociālais tīkls VKontakte patlaban ir atcēlis savu pirmo akciju publisko piedāvājumu, baidoties atkārtot Facebook bēdīgo scenāriju, vēsta BBC.

Pirmajā tirdzniecības dienā biržā mikroblogošanas vietnes Twitter akcijas cena pieauga par 73% līdz 44,9 dolāriem.

Tādējādi tas ir lielākais pirmās dienas kāpums IPO, kura vērtība pārsniedz vienu miljardu dolāru kopš 2007. gada. Iesniegto pieprasījumu skaits piedāvāto apjomu pārsniedza aptuveni 30 reižu.

Twitter IPO konsultēja Goldman Sachs Group un pēc akciju tirdzniecības sākuma bankas pārstāvis, kurš vadīja IPO, Twitterī ierakstīja: «Phew», raksta Bloomberg. Kopumā Twitter vadība un darījumā iesaistītie baņķieri ir priecīgi par rezultātu, informējusi kāda darījumam tuvu stāvoša persona. Viņi nav pārsteigti, ka akcijas cena pirmajā dienā tik strauji pieauga, jo pieprasījums bija milzīgs, tomēr kompānijas pārstāvji prognozē, ka nākamo trīs nedēļu laikā cena nokritīs līdz 30 dolāriem.

Kopš pagājušās nedēļas beigās notikušā pasaulē lielākā sociālā portāla Facebook sākotnējā publiskā akciju piedāvājuma (IPO) kompānijas akcijas cena ir sarukusi jau vairāk nekā par 18% un šobrīd atrodas pie 31 ASV dolāra atzīmes.

Šobrīd Facebook investori notikušajam kritumam meklē vainīgos, un pretenzijas izpelnās gan investīciju bankas, kas organizēja Facebook IPO, gan NASDAQ birža. Vadošā IPO rīkotāja Morgan Stanley tiek vainota, ka nav pareizi aplēsusi potenciālo pieprasījumu pēc Facebook akcijām. Tāpat dienu pirms IPO vadošās investīciju bankas, kas piedalījās izsoles rīkošanā, devušas uzdevumu saviem analītiķiem samazināt Facebook izaugsmes prognozes.

Savukārt NASDAQ tiek vainota tajā, ka aizkavējās tirdzniecība ar Facebook akcijām un bija novērojami dažādi tirdzniecības traucējumi (NASDAQ bijušas problēmas apstrādāt lielo darījumu skaitu). Jāpiebilst, ka pagājušās nedēļas otrajā pusē Facebook palielināja savu pārdodamo akciju skaitu par 25% līdz 421,2 miljoniem. Tāpat tika palielināta IPO mērķa cena līdz 34 – 38 USD (no 28 līdz 35 USD).

Eleving Group līdz šim ir bijis zināms kā viens no aktīvākajiem obligāciju emitentiem Baltijā, kas 10 gadu laikā ir piesaistījis teju 400 miljonus eiro caur šo instrumentu. Tagad kompānijas vadība ir pieņēmusi lēmumu doties biržā ar pirmreizējo publisko akciju piedāvājumu (IPO), sniedzot iespēju investoriem ieguldīt globāli augošā biznesā un saņemt dividendes divreiz gadā.

Lai saprastu piedāvājumu, uzņēmuma mērķus un investoru iespējas, Dienas Bizness iztaujāja Eleving Group izpilddirektoru Modestu Sudņu.

Ne pirmo reizi sniedzat interviju Dienas Biznesam, tomēr aicināšu atgādināt, kas ir Eleving Group un kas ir tā pamata bizness?

Esam eksportējošs finanšu tehnoloģiju uzņēmums, kas ir dibināts Latvijā 2012. gadā un kas strādā divos segmentos – transportlīdzekļu un patēriņa finansēšanā. Transportlīdzekļu finansēšana veido 2/3 no mūsu biznesa, tādēļ uzskatāma par mūsu pamatdarbības jomu, ko esam izvērsuši 10 tirgos. Tikmēr patēriņa finansēšana, ko nodrošinām pamatā Āfrikā un Balkānos, veido attiecīgi 1/3 no portfeļa. Šobrīd 55% no mūsu biznesa atrodas Eiropā, 32% Āfrikā, bet atlikušos 13% veido tirgi, kas atrodas citās lokācijās, piemēram, Āzijā un Kaukāzā. Ja runājam produktu kategorijās, tad nodrošinām dažāda veida finansēšanas produktus, sākot ar tradicionāliem auto kredītiem, turpinot ar līzinga un atgriezeniskā līzinga pakalpojumiem un noslēdzot ar automašīnu nomu, koplietošanu un patēriņa finansēšanas produktiem. Kenijā un Ugandā mēs piedāvājam arī īpašus automašīnu un motociklu finansēšanas produktus pašnodarbinātajiem un mazajiem uzņēmējiem, kur transportlīdzeklis ir peļņas gūšanas instruments. Kopumā strādājam 16 tirgos, fokusējoties uz augošām un gana spēcīgām ekonomikām.

Par spīti ne tik veiksmīgajam Facebook IPO, kas satrauca investorus, pieprasījums pēc jaunu uzņēmumu akcijām ir augsts.

Neraugoties uz to, ka pirms gada notikušais sociālā tīkla Facebook akciju sākotnējais piedāvājums (IPO), lai arī labi izreklamēts un no akciju pārdošanas viedokļa sekmīgs, tas jau nākamajās dienās akciju pircējiem sagādāja ievērojamu vilšanos un kritums, ko piedzīvoja akciju cenas pirmajās nedēļās pēc to nonākšanas biržā, vēl aizvien nav atgūts.

Vētrainā Facebook akciju dinamika un sajūta, ka ir piekrāpti, izraisīja vispārēju ieguldītāju neuzticības pieaugumu pret jaunu uzņēmumu ienākšanu biržā, kas zināmā mērā nobremzēja arī Baltijas valstu uzņēmumu – Igaunijas Pro Kapital Grupp un Latvijas Eco Baltia nonākšanu publiskā vērtspapīru tirgū.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" akciju sākotnējā publiskajā piedāvājumā (IPO) vēlas piesaistīt aptuveni 300 miljonus eiro, otrdien preses konferencē sacīja "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks.

Viņš norādīja, lai "airBaltic" realizētu visus biznesa plānā izvirzītos uzdevumus un mērķus, IPO procesā kompānija vēlas sasniegt mērķa summu aptuveni 300 miljonu eiro apmērā, papildus nepiesaistot valsts atbalstu.

Tāpat Vasks atzīmēja, ka summa, par kādu tiks samazināts "airBaltic" pamatkapitāls, proti, 571,293 miljoni eiro, izskatās liela, bet kapitāla apmērs nemaina uzņēmuma vērtību.

Arī aviokompānijas finanšu direktors Vitolds Jakovļevs skaidroja, ka pamatkapitāla samazināšana ir matemātisks process, kurā četru kategoriju akcijas ar atšķirīgām nominālvērtībām tiek pielīdzinātas zemākajai nominālvērtībai, proti, desmit centiem. Viņš uzsvēra, ka, izvēloties šādu risinājumu, akcionāriem procentuālā līdzdalība kompānijas kapitālā nemainīsies.

Gatavojoties akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) procesam, Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" pamatkapitālu samazinās par 571,293 miljoniem eiro, kā arī vienkāršos esošo uzņēmuma akciju struktūru, liecina informācija "Firmas.lv".

Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka līdzšinējais "airBaltic" pamatkapitāls ir 596,473 miljoni eiro, tādējādi "airBaltic" pamatkapitāls pēc samazināšanas būs 25,179 miljoni eiro.

Patlaban kompānijas pamatkapitāls sastāv no 25 647 282 A kategorijas akcijām, kur katras akcijas nominālvērtība ir desmit eiro, 74 323 152 B kategorijas akcijām, kur katras akcijas nominālvērtība ir trīs eiro, 113 164 518 C kategorijas akcijām, kur katras akcijas nominālvērtība ir viens eiro, kā arī 38 660 300 D kategorijas akcijām, kuru nominālvērtība ir desmit centi.

"airBaltic", gatavojoties IPO, ir nolēmusi vienkāršot esošo uzņēmuma akciju struktūru. Tādējādi visu A, B un C kategoriju akciju nominālvērtību samazinās līdz desmit centiem un 571,293 miljonus eiro novirzīs iepriekšējo gadu uzkrāto zaudējumu segšanai. Tāpat akcionāriem neizmaksās atlīdzību vai kompensāciju saistībā ar šo kategoriju akciju nominālvērtības samazināšanu, teikts noteikumos.

AS APF Holdings (APF), uzņēmumu grupa, kas ietver vienu no lielākajiem putnkopības un olu ražošanas uzņēmumiem Latvijā SIA Alūksnes putnu ferma un putnkopības un jaunputnu audzēšanas uzņēmumu SIA Preiļu putni, šodien ir iesniegusi izskatīšanai un apstiprināšanai Latvijas Bankā rudenī plānotā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO jeb Initial Public Offering) prospektu.

Uzreiz pēc prospekta apstiprināšanas tiks paziņota piedāvāto akciju cena un parakstīšanās periods.

Prospekts ir IPO procesa pamatdokuments, kas nosaka IPO piedāvāto akciju skaitu un cenu, akciju sadales principus, kā arī detalizēti apraksta uzņēmuma nākotnes attīstības ieceres un izaugsmes mērķus. Prospekts ietver arī visu būtisko uzņēmuma finanšu informāciju, stratēģiju un virkni citu nozīmīgu sadaļu, piemēram, risku izvērtējumu, aprakstu par uzņēmuma grupas pārvaldības modeli un dividenžu politiku.

Pēc akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma prospekta reģistrācijas Latvijā, finanšu un kapitāla uzraudzības iestādes Igaunijā un Lietuvā saņems Latvijas Bankas apstiprinājumu, ka piedāvājums būs publiski pieejams arī Igaunijā un Lietuvā.

Citadeles grupas aktīvu pārvaldes uzņēmums IPAS CBL Asset Management tā pārvaldītā valsts fondēto pensiju plāna CBL Aktīvais vārdā izteicis gatavību iegādāties nozīmīgu daļu no AS APF Holdings (APF) sākotnējā akciju piedāvājuma (IPO jeb Initial Public Offering) emisijas akcijām.

Ņemot vērā, ka pēc Lauku atbalsta dienesta lēmuma par 2 miljonu eiro finansējuma pieejamību APF nākotnes plānu īstenošanai var tikt samazināta summa, ko nepieciešams piesaistīt IPO piedāvājumā, kā arī CBL Asset Management darījuma lielumu, IPO piedāvājuma akcijām tiks piemērota zemāka cena kā sākotnēji tika izsludināts IPO procesam un tā būs 5,11 eiro par akciju. Lai ievērotu visu investoru līdzvērtīgas tiesības, jaunā cena 5,11 eiro tiks piemērota visiem IPO darījumiem, proti, gan tiem investoriem, kas jau ir parakstījušies uz akcijām, gan tiem, kas vēl parakstīsies uz IPO piedāvātajām akcijām līdz IPO beigām.

Lai dotu iespēju jauniem investoriem izskatīt iespēju iegādāties APF akcijas par jauno cenu jaunos darījuma apstākļos, IPO akciju parakstīšanās termiņš tiek pagarināts līdz 2023. gada 3. novembra pulksten 15:30.

Topošajam «Facebook» birojam Rīgā satura uzraudzības centram daļa no 150 latviski, lietuviski un igauniski runājošajiem darbiniekiem jau ir atrasti un drīz sāksies viņu apmācība, svētdien vēstīja LNT ziņas.

To apstiprina «Facebook» reģionālais sabiedrisko attiecību pārstāvis Jans Saidžinijs, taču pagaidām gan netiek atklāts, kur tieši Rīgā atradīsies «Facebook» telpas.

«Facebook» satura uzraudzības centra darbinieku rekrutēšana gan vēl turpinās, to veic uzņēmums CCC Riga Digital Services. Sludinājumā norādīts, ka alga ir sākot no 1200 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tiek solītas dāsnas piemaksas par darbu nedēļas nogalē, svētku dienās un nakts maiņās. Kā viena no kandidātu prasībām ir padziļinātas zināšanas par Latvijas politisko, sociālekonomisko un kultūras kontekstu.

«Facebook» Rīgas biroja darbinieku pienākumos būs ne tikai uzraudzīt saturu, reaģēt uz sūdzībām, bet arī atrast, bloķēt un dzēst viltus profilus un ļaunprātīgos manipulētājus. Pētnieciskās žurnālistikas centra «Re:Baltica» dibinātāja Inga Spriņģe vērtē: «Ir labi, ka kāds šeit būs uz vietas, ka ir lokālās valodas. Tas mūs savā ziņā paglābj, jo ir citas valstis, kur monitorētāji atrodas, piemēram, Indijā un Pakistānā lētāka darbaspēka dēļ, kuriem nav pat zināšanu par vietējo kontekstu.» NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts LNT Ziņām savukārt norāda: «Tajās valstīs, kur Facebook vai Google tam pievēršas, satura vide konkrētajās valodās kļūst tīrāka nekā valodās, kas netiek pieskatītas.»

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" potenciālais akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO) varētu notikt ātrākais nākamā gada pirmajā pusgadā, ceturtdien "airBaltic" investoru zvanā sacīja "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

Gauss norādīja, ka IPO sāksies tad, kad aviokompānija to paziņos. "Mēs paredzam, ka tas varētu notikt 2025.gada pirmajā pusē. Būtībā mēs esam gatavi - "airBaltic" ir stāsts, moderna flote, vadības komanda, kā arī aviokompānija var dubultot savu lielumu," viņš minēja.

Viņš norādīja, ka aviokompānija gatavojas IPO, bet ir vajadzīgi arī atbilstoši tirgus apstākļi. "Patlaban mēs saskatām šo iespēju, ka tas varētu notikt 2025.gada pirmajā puse. Mēs gaidām šos pareizos tirgus apstākļus pirms paziņojam, ka veiksim IPO" uzsvēra Gauss.

Komentējot potenciālā stratēģiskā investora iesaisti pirms IPO, Gauss norādīja, ka diskusijas ar investoru turpinās nepārtraukti. Viņš uzsvēra, ka nekas netiek kavēts un diskusija attīstās, neatklājot investora vārdu un potenciālo akciju skaitu, ko tas varētu iegādāties.