Jau šī gada otrajā ceturksnī sākās strauja sākotnējo publisko piedāvājumu jeb IPO (Initial Public Offering) darījumu lejupslīde pasaules tirgos un trešajā ceturksnī tā turpinājās tikpat spēji. Gada trešā kvartāla beigās pasaulē bija noticis par aptuveni uz pusi mazāk darījumu nekā pagājušā gada salīdzināmā periodā.
Proti, līdz septembra beigām šogad pasaulē bija īstenoti 992 IPO darījumi pretēji 1773 pērn, kas ir par 44% mazāk, bet šie darījumi piesaistīja 146 miljardus ASV dolāru pretēji 341 miljardam pagājušā gada pirmajos trīs kvartālos, kas ir par 57% mazāk.
Tik nozīmīgs aktivitātes kritums tomēr visdrīzāk nav pārsteidzošs un ir likumsakarīgs, ņemot vērā, ka pasaulē pasliktinās faktiski visi IPO tirgiem būtiskie faktori – aug makroekonomiski izaicinājumi, draud recesija, notiek karš un būtiska neziņa par enerģētikas tirgiem un ar tiem saistītām izmaksām. Turklāt, centrālās bankas agresīvi ierobežo finanšu tirgus un nav pazīmju, ka šī monetārā politika mainīsies tuvākajā laikā. Faktiski investori un uzņēmēji ir nonākuši situācijā, kurā IPO tiek atlikti uz nākamo gadu, ja vien nav īpašu apstākļu, kāpēc darījumi jāīsteno šobrīd.
Izskatās, ka, piemēram, ASV tirgū šogad var būt zemākais IPO darījumu apjoms kopš pat 2003. gada. Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas kontinentu biržās šogad kritums ir bijis īpaši straujš – Ameriku IPO tirgos kopumā šī gada pirmajos trijos kvartālos bijis pat par 94% mazāk piesaistīto investīciju kā pērnā gada deviņos mēnešos un par 72% mazāks darījumu skaits. Pasaules IPO tirgu šobrīd lielā mērā uztur Āzijas un Klusā okeāna reģions, kas ir mazāk eksponēts globālajiem riskiem un uzrāda zemāku inflāciju. Proti, šī reģiona biržas nodrošinājušas 61% no visiem pasaules IPO darījumiem un 69% no investīcijām. Un tomēr, arī šeit ir redzams kritums – par 25% mazāk darījumu un par 22% mazāk piesaistīto finanšu salīdzinājumā ar 2021. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem.
Pēc IPO darījumu skaita aktīvākā birža pasaulē šī gada pirmajos deviņos mēnešos, tāpat kā pusgadā, bija Šeņdžeņas birža (SZSE un Chinext) Ķīnā ar 148 IPO darījumiem pretēji 172 darījumiem 2021. gada pirmajos trīs kvartālos, kurai seko Šanhajas (SSE un STAR) birža ar 119 darījumiem (200 darījumi 2021. gada pirmajos deviņos mēnešos). Trešajā vietā pēc IPO skaita ir izvirzījusies Indijas birža ar tās 91 darījumu, kurai seko ASV NASDAQ ar 74 darījumiem. Tieši NASDAQ uzrāda būtisku aktivitātes samazinājumu – pērn pirmajos trīs ceturkšņos šeit notika 237 IPO darījumu, proti, aptuveni trīs reizes vairāk. Pēc IPO piesaistīto investīciju apjoma lielākā birža līdz septembra beigām bija Šanhajas (SSE un STAR) aktīvu tirgus, veicot darījumus par 47,5 miljardiem ASV dolāru. Interesanti, ka NASDAQ šī gada deviņos mēnešos piesaistīja vien 4,1 miljardu ASV dolāru pretēji 69,2 miljardiem pagājušā gada salīdzināmā laika posmā, tātad, aptuveni septiņpadsmit reizes mazāk.
Kas notiks tālāk? Gada pēdējā ceturksnī īpašas tendenču izmaiņas netiek gaidītas – finanšu tirgos saglabāsies spēcīgs pretvējš un tirgū pat var parādīties jauni riski, piemēram, COVID-19 pieņemšanās spēkā vai enerģētikas krīze ziemā – nav teikts, ka tas notiks, taču tirgos noskaņojums ir tik trausls, ka pietiek ar neziņu, lai iedragātu stabilitāti un pārliecību. Jāņem vērā, ka pat nākamais gads vai tā sākums var nenest strauju uzlabojumu, jo pasaules IKP izaugsmes prognoze arī nākamajam gadam ir pieticīga. Taču ir svarīgi atcerēties, ka šis laiks var būt noderīgs, lai gatavotos nākamajam IPO “iespēju logam” – ne uzņēmēji, ne investori par IPO tirgiem nav aizmirsuši un gaida labvēlīgākus apstākļus raugās uz 2023. gadu vai vēlāk.
Šobrīd ir labs laiks, lai uzņēmumus, tostarp Latvijā, IPO darījumiem gatavotu strukturāli, plānotu mārketingu un nākotnes produktu attīstības gaitu. Skaidrs, ka tirgi atgriezīsies pie izaugsmes un jautājums ir tikai, kad tas notiks. Tas, kas šobrīd tehniski attur pilnvērtīgi sagatavot IPO darījumu ir grūtības veikt uzņēmuma novērtējumu, jo tik neskaidrā situācijā ir sarežģīti saskatīt un pamatot nākotnes attīstību, nākotnes naudas plūsmu un citu finanšu rādītāju prognozes. Izdarīt to, protams, var, taču vērtējumi diez vai būs tik augsti kā tas bija pērn vai pirms pandēmijas. Ir jāizdara stratēģisks lēmums – gatavoties, nogaidīt un vērot, lai startētu tad, kad tirgos atgriezīsies optimisms.