AS Exigen Services Latvia ar jaunu vadītāju pie stūres attīstīs biznesa inteliģences, publisko e-pakalpojumu un moderno sistēmu izstrādi

Exigen Services Latvia ir viens vadošajiem IT uzņēmumiem Latvijā. Šā gada martā Exigen Services Latvia tika iecelts jauns uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Dreimanis, kurš amata grožus pārņēma no ilggadējā uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Ivara Puksta, kurš turpmāk uzņēmumā darbosies kā padomes priekšsēdētājs. Darbu Exigen Services Latvia vadībā turpina tās valdes priekšsēdētāja vietnieks, finanšu un administratīvais direktors Uldis Smilts un biznesa attīstības direktore Ivonna Bibika.

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) ir atļāvis Valsts ieņēmumu dienestam (VID) slēgt līgumu ar Lattelecom Technology par eksporta kontroles sistēmas pilnveidošanu un uzturēšanu.

Šādu lēmumu IUB pieņēma, izskatot IT uzņēmuma Exigen Services Latvia sūdzību.

Septembrī Exigen Services Latvia saņēma VID paziņojumu, kurā norādīts, ka uzņēmums tiek izslēgts no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā, jo Exigen Services Latvia neiesniedza iepirkuma nolikuma prasībām atbilstošu Iekšlietu ministrijas Informācijas centra izziņu. Uzņēmums uzskata, ka tas nav atbilstošs iemesls, lai pieņemtu šādu lēmumu.

Vienlaikus uzņēmums apliecina, ka piedāvājuma iesniegšanas brīdī un joprojām atbilst visiem nepieciešamajiem kvalifikācijas kritērijiem, kas definēti atklāta konkursa nolikumā, un nav tādu kritēriju, kas pieļautu Exigen Services Latvia izslēgšanu no turpmākas dalības iepirkuma procedūrā.

AS Exigen Services Latvia šā gada 17. septembrī iesniegusi sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iepirkumu Eksporta kontroles sistēmas pilnveidošanas un uzturēšanas nodrošināšana VID. Kompāniju neapmierina tas, kā «iepirkuma komisija piegājusi procesam».

Kā vēstīts, VID konkursā par eksporta kontroles sistēmas pilnveidošanas un uzturēšanas nodrošināšanu uzvarēja Lattelecom Technology. Saskaņā ar VID Komunikācijas daļas sniegto informāciju SIA Lattelecom Technology par uzvarētāju konkursā atzīta tādēļ, ka otra pretendenta, kas pieteicās konkursā, proti, Exigen Services Latvia, kvalifikācija neatbilda iepirkuma nolikumā izvirzītajām pretendentu kvalifikācijas prasībām, un tas tika izslēgts no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā.

«SIA Lattelecom Technology piedāvājums bija vienīgais, kas atbilda visām konkursa nolikumā noteiktajām pretendenta kvalifikācijas un tehniskā piedāvājuma prasībām, tādēļ šis piedāvājums tika atzīts par pasūtītājam izdevīgu, un pretendentam tika piešķirtas līguma slēgšanas tiesības,» informēja VID.

IT uzņēmums Exigen Services Latvia rudenī plāno atvērt uzņēmuma biroju Liepājā. «Tā kā Liepājas Universitāte gatavo labus IT speciālistus, mēs vēlamies piesaistīt tieši vietējos resursus un saskatām Liepājā potenciālu stabilai izaugsmei,» pamato Exigen Services Latvia valdes loceklis Uldis Smilts.

Lēmums par biroja atvēršanu Liepājā pieņemts pieaugošā pieprasījuma dēļ pēc IT risinājumiem. Tuvāko gadu laikā ir iecerēts Liepājas birojā darbinieku skaitu palielināt līdz 20–30 speciālistiem. Šobrīd ir izsludinātas vakances Microsoft .NET programmētājiem. Jāatzīmē, ka Exigen Services Latvia Rīgas birojā strādā vairāk nekā 300 IT speciālisti.

Liepājā jau iepriekš bijusi Exigen Services Latvia filiāle, taču, pienākot krīzes gadiem, tās darbība tika apturēta. Exigen Services Latvia apgrozījums 2011. finanšu gadā bija 8,9 milj. Ls.

A/s Exigen Services Latvia piešķīrusi pirmo mērķstipendiju, kuru konkursa kārtībā ieguvis Liepājas Universitātes studiju programmas Datorzinātnes 3. kursa students Egils Vernavs.

Stipendija pasniegta Exigen Services Latvia organizētā tikšnās reizē ar Liepājas Universitates studentiem, lai diskutētu par informācijas tehnoloģiju attīstības tendencēm Latvijā un pasaulē.

A/s Exigen Services Latvia valdes priekšsēdētāja vietnieks Uldis Smilts iepazīstinājis studentus ar informācijas tehnoloģiju attīstības tendencēm Latvijā un pasaulē, uzsverot, ka Latvijas speciālisti ir nopietni spēlētāji pasaules tirgū. Ar savu darba pieredzi un ieteikumiem jaunajiem speciālistiem dalījās a/s Exigen Services Latvia Liepājas filiāles projektu vadītājs Indulis Māķēns.

Db.lv rakstīja, ka Exigen Services Latvia tikko atvēra biroju Liepājā. uzņēmuma biroju Liepājā. Lēmums par biroja atvēršanu Liepājā pieņemts pieaugošā pieprasījuma dēļ pēc IT risinājumiem. Tuvāko gadu laikā ir iecerēts Liepājas birojā darbinieku skaitu palielināt līdz 20–30 speciālistiem.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas sistēmas par četriem miljoniem latu bez pievienotās vērtības nodokļa pilnveidos elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) izstrādātājs informācijas tehnoloģiju (IT) kompānija Exigen Services Latvia (Exigen), liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

VID konkursā par dienesta informācijas sistēmu pilnveidošanu, uzturēšanu un autoruzraudzības nodrošināšanu kopumā saņemts viens piedāvājums.

Dienesta Sabiedrisko attiecību daļā pastāstīja, ka iepirkuma ietvaros pilnveidošana, uzturēšana un autoruzraudzība tiks nodrošināta nodokļu informācijas sistēmai (NIS), datu pārsūtīšanas sistēmai (DPS), pašvaldību datubāzei (PvDB), SEED – nodokļu informācijas sistēmas Eiropas Savienības (ES) akcīzes preču apritē iesaistīto personu reģistrācijas datu apmaiņas sistēmai, kā arī krimināllietu uzskaites sistēmai (KLUS) un valsts amatpersonu deklarāciju informācijas sistēmai (VADIS).

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas sistēmas uzturēs, pilnveidos un uzraudzīs uzņēmums a/s Exigen Services Latvia, kas uzvarējis atklātā iepirkumu konkursā, liecina informācija iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Exigen Services Latvia bija vienīgais uzņēmums, kas pieteicās konkursā.

Exigen Services Latvia reģistrēta 1995. gadā, un tās 2012. gada apgrozījums veidoja vairāk nekā desmit miljonus latu, savukārt peļņa bija 836 tūkstoši latu.

Kompānijā, kurā strādā 322 darbinieki, valdē darbojas Uldis Smilts, Pēteris Krastiņš un Ivars Pukss (valdes priekšsēdētājs).

Jau rakstīts, ka informācijas tehnoloģiju uzņēmums Exigen Services Latvia turpina paplašināt savu darbību reģionos un šā gada aprīlī atklāja jaunu biroju Jelgavā, bet pērn tika atvērts birojs Liepājā.

IT uzņēmums AS Exigen Services Latvia informē par izmaiņām uzņēmuma vadībā - valdes priekšsēdētāja amatā oficiāli apstiprināts Māris Dreimanis.

Savukārt, līdzšinējais uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ivars Puksts darbosies kā uzņēmuma padomes priekšsēdētājs. Darbu Exigen Services Latvia vadībā turpina tās valdes priekšsēdētāja vietnieks, finanšu un administratīvais direktors Uldis Smilts un biznesa attīstības direktore Ivonna Bibika.

M. Dreimanis informācijas tehnoloģiju sektorā strādā 20 gadus, no kuriem 11 gadus ir nostrādājis Exigen Services Latvia. Pēdējo piecu gadu laikā M. Dreimaņa karjeras izaugsme ir turpinājusies tirgus un sociālo pētījumu kompānijā GfK.

«Valdes priekšsēdētāja amats ir Māra atgriešanās uzņēmumā ar jaunu pieredzi un redzējumu,» norāda I. Puksts.

IT uzņēmuma AS «Exigen Services Latvia» valdē pirmdien, 19.martā reģistrētas izmaiņas - no valdes locekļa amata atbrīvots Uldis Smilts, un viņa vietā valdē iecelts Pēteris Krastiņš, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Pēterim Krastiņam, tāpat kā parējiem valdes locekļiem, ir tiesības pārstāvēt komercsabiedrību atsevišķi. Viņš jau iepriekš dažādos periodos ieņēmis valdes locekļa amatu IT uzņēmumā. Uz viņa vārda šī gada 1.martā izdota prokūra.

Uldis Smilts arī vairākkārt dažādos laika periodos ieņēmis AS «Exigen Services Latvia» valdes locekļa amatu; pēdējo reizi - no 2012.gada līdz šim. Uz viņa vārda arī ir izdota prokūra, kura joprojām ir spēkā.

AS «Exigen Services Latvia» valdē turpina darboties valdes priekšsēdētājs Māris Dreimanis un valdes locekļi Anna Kozlova un Alexander Kreymer.

AS «Exigen Services Latvia» dibināta 1995.gadā, un uzņēmums izstrādā un uztur informācijas sistēmas valsts pārvaldei un pašvaldību uzņēmumiem, kā arī finanšu, apdrošināšanas, telekomunikāciju, transporta un citu nozaru uzņēmumiem Latvijā un pasaulē.

Aizvadītajā gadā Exigen Services Latvia apgrozīja 13,89 miljonus eiro, kas ir mazākais apgrozījums pēdējo trīs gadu laikā, liecina Lursoft dati.

Pērn saruka arī uzņēmuma peļņa, kas pēc nodokļu nomaksas sasniedza vien 1,311 miljonus eiro. Exigen Services Latvia rentabilitātes rādītājs pērn pieauga līdz 17,78. Jāatzīmē, ka uzņēmums 2014. gadā bija darba devējs 321 darbiniekam.

Exigen Services Latvia aizvadītajā gadā nodokļos nomaksāja 5,839 miljonus eiro, rāda Lursoft rīcībā esošā informācija.

Exigen Services Latvia ir IT uzņēmums Latvijā, kas izstrādā un uztur informācijas sistēmas gan valsts pārvaldei un pašvaldību uzņēmumiem, gan vadošajiem finanšu, apdrošināšanas, telekomunikāciju, transporta un citu nozaru uzņēmumiem Latvijā un pasaulē.

Latvijas IT uzņēmums Exigen Services Latvia pieņēmis lēmumu par apkalpojošās bankas maiņu. «Jau šobrīd varam informēt, ka mūsu uzņēmumu apkalpojošā banka pēc šā gada 15.jūnija būs UniCredit Bank,» DB norāda Exigen Services Latvia viceprezidents Finanšu un administratīvajos jautājumos Uldis Smilts.

Šāds lēmums tika pieņemts, izvērtējot potenciālos nākotnes sadarbības aspektus dažādo uzņēmumam nepieciešamo bankas pakalpojumu jomā. Vienlaikus U. Smits izsaka pateicību Swedbank par sadarbību vairāk nekā desmit gadu garumā.

Izmaiņas arī bijušas iemesls, kāpēc 9.jūnijā reģistrēta komercķīla 1,8 milj. Ls apmērā. Ķīlas devējs ir Exigen Services Latvia, bet kā ķīlas ņēmējs norādīts UniCredit Bank.

Exigen Services Latvia 2010. finanšu gadā, kas ilga no 2009.gada 1.oktobra līdz 2010.gada 30.septembrim, strādāja ar 9,76 milj. Ls apgrozījumu, kas ir par aptuveni 3 milj. Ls jeb 24% mazāk nekā pirms gada. Uzņēmuma auditētā peļņa pirms nodokļiem bija 813 tūkst. Ls.

AS Exigen Services Latvia birojā gādāts ne tikai pa ērtām darba vietām, bet arī atpūtas zonām. Vienā no tām var uzspēlēt dažādas galda sporta spēles

Kopš šī gada pavasara informāciju tehnoloģiju uzņēmums AS Exigen Services Latvia sāka apdzīvot jaunas biroja telpas, kas ir iekārtotas bijušajā Latvijas Krājbankas ēkā LNK centrā Jāņa Daliņa ielā. «Mēs īrējam 5., 6., 7. un 8. stāvu, kur ir darba telpas. Katrā stāvā pa 1000 kvadrātmetriem. Vēl esam aizņēmuši pusi no ēkas pirmā stāva un pagrabstāva,» stāsta AS Exigen Services Latvia valdes priekšsēdētāja vietnieks, finanšu un administratīvais direktors Uldis Smilts.

«Pirms tam krīzes laikos uzņēmuma birojs atradās Mežciemā. Tas ir tālu no pilsētas centra, un tur telpu kvalitāte nebija vislabākā. Mēs esam gana liels un nopietns uzņēmums, un domāju, ka esam pelnījuši atrašanos labā biznesa rajonā pilsētas centrā,» teic U. Smilts. Viņaprāt, lielākais ieguvums, ievācoties jaunās un modernās telpās, esot to ekonomiskais pielietojums.

Par IT programmēšanas ārpakalpojumu uzņēmuma Exigen Services Latvia valdes priekšsēdētāju ir iecelts līdzšinējais uzņēmuma izpilddirektors Ivars Puksts, bet kā valdes priekšsēdētāja vietnieks apstiprināts Uldis Smilts, bet valdes loceklis – Pēteris Krastiņš.

U. Smilts ir Exigen Services Latvia viceprezidents finanšu un administratīvajos jautājumos, bet P. Krastiņš Exigen Services Latvia ieņem programmatūras izstrādes vadītāja amatu.

Exigen Services Latvia ir viens no vadošajiem IT programmatūras izstrādes ārpakalpojumu sniedzējiem Baltijā un darbojas IT pakalpojumu tirgū vairāk nekā 15 gadus. Uzņēmums, kurā strādā vairāk nekā 300 darbinieku, Latvijā strādā ar klientiem no valsts sektora, finanšu, telekomunikāciju un citām nozarēm, kā arī līdzdarbojas starptautiskos risinājumu izstrādes projektos no Ziemeļeiropas, Krievijas, Lietuvas, Baltkrievijas, Ķīnas un ASV.

IT uzņēmums Exigen Services Latvia finanšu gadā, kas ilga no 2010.gada 1. oktobra līdz 2011.gada 30.septembrim, guva auditēto peļņu 751 tūkst. Ls apmērā pirms nodokļiem. Uzņēmuma apgrozījums bija 8,9 milj. Ls latu, kas ir par 9% mazāks nekā iepriekšējā finanšu gadā.

Tirgus pozīcijas uzņēmumam palīdz noturēt augošais eksporta īpatsvars – šobrīd 43% ieņēmumu veido vietējie klienti, bet 57% - uzņēmuma tiešie un mātes uzņēmuma klienti ārzemēs.

«Stabilai uzņēmuma attīstībai nozīmīgs ir gan vietējais tirgus, gan arī pakalpojumu eksports. Globālajā tirgū pēdējos gados esam nostiprinājuši savas pozīcijas apjomīgos projektos biznesa analīzes un konsultāciju nišā,» norāda Exigen Services Latvia valdes priekšsēdētājs Ivars Puksts. Šajā finanšu gadā uzņēmuma mērķis ir apgrozījuma pieaugums.

Exigen Services Latvia ir viens no vadošajiem IT ārpakalpojumu sniedzējiem un darbojas IT pakalpojumu tirgū vairāk nekā 15 gadus. Uzņēmumā strādā vairāk nekā 300 darbinieku. Exigen Services izstrādes centri atrodas Austrumeiropā, Ziemeļeiropā, Ķīnā, ASV un Austrālijā.

Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums Exigen Services 2010.gada pirmajā pusē ir saglabājis vadošā Baltijas valstu IT uzņēmuma pozīciju, liecina Lietuvas investīciju bankas Prime Investment jaunākais pētījums.

Salīdzinājumā ar 2009.gada datiem, Exigen Services IT pakalpojumu ieņēmumu kritums veido 13%.

«Šis kritums ir saistīts ar globālo ekonomikas krīzi, kas Baltijas valstis skāra īpaši smagi, tādējādi ietekmējot IT pasūtījumu apjomu, īpaši valsts sektorā. Grūtāko posmu piedzīvojām 2010.gada sākumā, un jau tagad redzam situācijas uzlabošanos, turklāt šā brīža apgrozījums arī skaidri norāda uz izaugsmi. Esam pārliecināti, ka, turpinot strādāt tikpat intensīvi, šī tendence tikai pastiprināsies,» skaidro Exigen Services Latvia viceprezidents finanšu un administratīvajos jautājumos Uldis Smilts.

Apvienotais IT uzņēmums mērķē būt globāls spēlētājs, piedāvājot programmatūras izstrādni, konsultācijas un apmācības.

«Šis ir apvienošanās darījums, kur Exigen Services Latvia mātes uzņēmums Return on Intelligence un Emergn apvieno savus spēkus. Latvijā mēs mainām tikai zīmolu, un korporatīvās restrukturizācijas rezultātā par mūsu mātes uzņēmumu kļūst Emergn holdinga uzņēmums Īrijā,» norāda Māris Dreimanis, AS Exigen Services Latvia valdes priekšsēdētājs. Vaicāts par kopīgajām nākotnes ambīcijām, apvienotā Emergn vadītājs Alekss Adamopoulos (Alex Adamopoulos) joko, ka mērķis ir «pārņemt pasauli». «Mēs vēlamies veidot pasaules klases IT pakalpojumu kompāniju, par kuru iedomātos klienti, domājot par digitalizāciju. Tāpat vēlamies būt ne vien pakalpojumu sniedzējs, ko izvēlas klienti, bet arī iekārojams darba devējs,» viņš uzsver.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Exigen Services Latvia ģenerāldirektors Ivars Puksts. «Uzskatu, ka esam pirmais (jeb «pionieris») privātais datorprogrammēšanas pakalpojumu sniedzējs Latvijā, kura pirmsākumi meklējami jau 1989.gadā, kad tika nodibināts kooperatīvs Biržas sabiedrība, vēlāk, mainoties īpašniekiem, pārtopot par a/s Softwarehouse Rīga, a/s DATI un a/s Exigen Services Latvia. Kā pirmie Latvijā 1990.gadā sākām eksportēt IT sistēmu izstrādes pakalpojumus, iegūstot Vācijas Brēmenes pavalsts pašvaldības pasūtījumu brīvās profesijas pārstāvju sociālās apdrošināšanas sistēmas izstrādei. Savus pakalpojumus esam snieguši klientiem gandrīz visos kontinentos. Vienīgi Antarktīda ir mūsu «neieņemtais» kontinents,» stāsta I. Puksts.

«Es neuzskatu, ka vispār kādam ir jāuzņemas vaina,» tā Exigen Services Latvia izpilddirektors Ivars Puksts atbild uz LD jautājumu, kam pēc datu noplūdes no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) būtu jāuzņemas vaina.

«Nav noslēpums, ka arī Exigen Services Latvia veica iekšējo auditu. Tajā noskaidrojām, ka apzinātas speciālas darbības no uzņēmuma darbinieku puses netika veiktas. Tas bija cilvēciskais faktors un apstākļu sakritība. Es negribētu runāt par vainīgajiem. Minēšu salīdzinājumu - esmu iegādājies jaunu automašīnu no pasaulē pazīstamas kompānijas Lexus, bet tai nestrādā pretslīdēšanas sistēma. Tā vietā, lai meklētu vainīgo, Lexus izlabo kļūdu uz sava rēķina. Arī mēs izlabojām programmatūras kļūdu uz sava rēķina,» stāsta I. Puksts.

Viņš atgādina, ka tur, kur pastāv cilvēciskais faktors, vienmēr kaut kas var notikt. Arī tehniskās ierīces nav ideālas.

Jau devīto reizi notiks profesora Eižena Āriņa balvas pasniegšana, godinot Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) nozares spožākos un inovatīvākos prātus. Finālam izvirzīti seši pretendenti, kuru izstrādātie risinājumi būtiski sekmējuši vairāku nozaru attīstību un konkurētspēju, informē Exigen Services Latvia pārstāvis Toms Kursītis.

Šogad pretendenti varēja iesniegt pieteikumus divās kategorijās: par nozīmīgu teorētisku ieguldījumu Latvijas datorzinātnes attīstībā, kā arī par praktisku ieguldījumu IT jomā, izstrādājot un ieviešot novatoriskus un sabiedrībai aktuālus IT risinājumus. Izcilākie IT teorētiķi un praktiķi saņems īpašu zelta medaļu, diplomu, kā arī stipendiju EUR 2500 apmērā.

«Pretendentu iesniegtie risinājumi ir nozīmīgi un atklāj gan jaunas pētnieciskās nozares, gan attīsta sabiedrībai ļoti nozīmīgas jomas, piemēram, veselības aprūpi. Tieši šie cilvēki ar savu paveikto darbu apliecina Latvijas IT nozares potenciālu, sniedzot nozīmīgu devumu tautsaimniecības attīstībā, kā arī veicina globālo konkurētspēju. Turklāt, ņemot vērā to, ka šobrīd Latvija ir prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē, un viens no prioritārajiem virzieniem ir digitālā joma, mums ir iespēja savus IT sasniegumus parādīt jau daudz plašākā mērogā,» stāsta Exigen Services Latvia valdes priekšsēdētājs Ivars Puksts.

Šodienas bizness nav iedomājams bez informācijas tehnoloģiju (IT) izmantošanas ikdienā. Faktiski var jau uzskatīt – ja tu neizmanto modernās komunikācijas, tu jau esi nolēmis sevi atpalicībai un stagnācijai

Taču IT nav tikai ērtības, jo līdz ar tehnoloģiju attīstību mainījušās arī drošības prasības pasaulē – šodien daudz vairāk jābaidās nevis no zagļa reālajā dzīvē, bet gan virtuālajā. Diemžēl daudzi to vēl neapzinās. Un tomēr – ja ievērojam pašas elementārākās drošības prasības, tad IT sniegto iespēju daudzums kļūst faktiski neierobežots – gan darba iespējas, gan dažādi pakalpojumi, gan arī biznesa ikdienas procesu paātrināšanā un vienkāršošanā.

«Drošības tēma ir tikpat veca kā internets. Taču tas, kas šodien par šo tēmu liek domāt daudz vairāk kā vēl pat pirms tikai dažiem gadiem, ir fakts, ka pēdējos gados tehnoloģijas attīstās īpaši strauji. Radītas daudzas un dažādas aplikācijas, būtiski attīstījušās arī mobilās aplikācijas. Ja agrāk mazajiem uzņēmējiem IT pārsvarā saistījās galvenokārt ar e-pastu un mājas lapu uzturēšanu, tad tagad IT iespējas ir augušas desmitkārtīgi. Turklāt tas šodien sniedz ne tikai iespējas, bet rada arī daudz lielākus drošības riskus,» skaidro informācijas tehnoloģiju uzņēmuma DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

Divu gadu laikā būtiski uz priekšu nav pavirzījusies izmeklēšana tā sauktajā Neo lietā, tikmēr «caurās» Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) izveidotājs un uzturētājs – Exigen Services Latvia – turpina saņemt valsts pasūtījumus, vēstīja raidījums De facto.

«Ir pagājuši divi gadi, un nekas nav mainījies. Vēl joprojām norit izmeklēšana. Kad tā beigsies, to man nevar pateikt,» atzinis VID sistēmas «cauruma» atklājējs, pirms diviem gadiem par Neo dēvētais datorspeciālists Ilmārs Poikāns.

Policija norāda, ka izmeklēšana šajā lietā ir tuvu finiša taisnei un to drīz varētu nodot prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai. Līdzīgi situāciju policija gan komentējusi arī pirms gada.

Tikmēr Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvis, Nacionālās Informācijas tehnoloģiju drošības padomes vadītājs Māris Andžāns norādījis – atskatoties uz notikumiem pirms diviem gadiem, jāatzīst, ka kaitējumu ar savu darbību Neo nav izdarījis. Tieši otrādi – tas veicinājis atklātību, vairs netiek slēptas amatpersonu algas, valstij tas licis nopietnāk domāt par datu drošību.

http://db.lv/uploads/ck/images/Clipboard01(364).jpg

Iespraukties starp piramīdām un Versaļu

Pagodinājums, grūdiens tūrismam un ekonomikai, motivācija kultūras, dabas un vēstures mantojuma atjaunošanai un saglabāšanai – pilsētas un valstis cenšas panākt savu objektu iekļaušanu UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Prestižo statusu cer saņemt arī vairākas Latvijas pilsētas.

Citas nozares uzņēmumu vadīt būtu grūti

Kopš Valsts ieņēmumu dienesta datu noplūdes skandāla līdz šim Exigen Services Latvia mediju telpā plašus komentārus nesniedza, taču beidzot uzņēmuma izpilddirektors Ivars Puksts LD intervijā stāsta gan par pērnā gada notikumiem, gan baumām un uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Kopš 2010. gada pavasara nozarē baumo, ka interese par Exigen Services Latvia iegādi ir IT kompānijai Tieto.

Paralēli sistēmu pielāgošanai eiro valūtai VID nākamgad plāno būtiski modernizēt Elektroniskās deklarēšanas sistēmu; grāmatveži prasa neaizmirst par lietojamības vienkāršošanu .

No vairāk nekā 50 Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārziņā esošajām informācijas sistēmām (IT) eiro ieviešanai tiek pielāgotas 14. Šobrīd četru sistēmu pielāgošana ir pabeigta un tās ir gatavas darbam ar eiro, astoņām sistēmām, ieskaitot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), tiek veikta pielāgojumu programmatūras akceptestēšana, un tās būs gatavas darbam ar eiro līdz 2013.gada beigām. Savukārt divām sistēmām, kuras savā darbībā izmanto datus par iepriekšējo kalendāro gadu, tiek veikti programmatūras izstrādes darbi, un to pilnīga pāreja uz eiro valūtu tiks pabeigta līdz 2014. gada aprīļa beigām.