Atpūta

Piektdienas intervija ar Exigen Services Latvia ģenerāldirektoru Ivaru Pukstu

Lelde Petrāne,22.04.2016

Jaunākais izdevums

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Exigen Services Latvia ģenerāldirektors Ivars Puksts. «Uzskatu, ka esam pirmais (jeb «pionieris») privātais datorprogrammēšanas pakalpojumu sniedzējs Latvijā, kura pirmsākumi meklējami jau 1989.gadā, kad tika nodibināts kooperatīvs Biržas sabiedrība, vēlāk, mainoties īpašniekiem, pārtopot par a/s Softwarehouse Rīga, a/s DATI un a/s Exigen Services Latvia. Kā pirmie Latvijā 1990.gadā sākām eksportēt IT sistēmu izstrādes pakalpojumus, iegūstot Vācijas Brēmenes pavalsts pašvaldības pasūtījumu brīvās profesijas pārstāvju sociālās apdrošināšanas sistēmas izstrādei. Savus pakalpojumus esam snieguši klientiem gandrīz visos kontinentos. Vienīgi Antarktīda ir mūsu «neieņemtais» kontinents,» stāsta I. Puksts.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Jau skolas laikā mani pievilka eksaktās zinātnes, it sevišķi matemātika. Šajā laikā Latvijā parādījās pirmie datori, vienlaicīgi kibernētika tajā laikā Padomju Savienībā tika dēvēta par viltus zinātni. Laikam jau mani saistīja jaunais un nezināmais. Liela nozīme bija arī pirmajām programmēšanas nodarbībām Rīgas 1.vidusskolā. Nekad neesmu vīlies savas profesijas izvēlē. Pārmaiņas tajā notiek tik strauji, ka nepārtraukti jāsastopas ar jauniem izaicinājumiem, kas ir interesanti. Runājot par savu ilgtermiņa saistību ar konkrēto uzņēmumu, jāsaka, ka laikam neesmu cilvēks, kas jaunus izaicinājumus meklē, mainot darba vietas. Uzņēmumā patīk tas, ka aptuveni ar 50 cilvēkiem kopā strādāju jau vairāk nekā 20 gadus.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Iepriecina tas, ka aptuveni 1% no Latvijas iedzīvotājiem, kas strādā IKT nozarē, 2014. gadā radījuši aptuveni 3.8% no Latvijas IKP.

Apbēdina tas, ka Latvija ir tik maza ar mazu iedzīvotāju skaitu un vēl mazāku jauniešu skaitu, kas izvēlas apgūt eksaktās zinātnes. Apbēdina arī tas, ka neatkarības gadu sākumā esam palaiduši garām iespēju izvirzīt IKT nozari par valsts prioritāti un kļūt par IKT lielvalsti. Spilgts piemērs ir mūsu kaimiņi – Igaunija. Igaunijas augstākās valsts amatpersonas ir labi informētas par IKT nozarē notiekošo un vienmēr uzsver Igaunijas IKT pieredzi ārvalstu vizītēs, tādējādi popularizējot savus sasniegumus IKT jomā globālā mērogā. Tas ir rezultāts valsts pārvaldes un IKT nozares reālam kopdarbam, nevis tukšiem solījumiem.

Skumji ir arī tas, ka Latvija ir kļuvusi par dažādu plānu lielvalsti, katra jauna valdība nāk ar kādu savu jaunu plānu, it kā tikko būtu piedzimusi jauna valdošā koalīcija, taču sekošana iepriekšējo plānu izpildei ir nekāda.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Iepriecina uzņēmuma ilgtspēja, kas tam ļāvusi izdzīvot un saglabāt savas vērtības, neskatoties uz ekonomiskajām krīzēm un īpašnieku maiņām.

Apbēdina tas, ka uzņēmums vairs nepieder latviešu īpašniekiem.

- Kas Jums ir šā brīža lielākā aktualitāte?

Darbaspēka problēma nozarē.

- Vai Jūs un Jūsu pārstāvēto uzņēmumu var atrast interneta sociālajos tīklos? Kāpēc – jā vai nē?

Var atrast gan mani, gan uzņēmumu, piemēram, Facebook un Linkedin. Laika trūkuma dēļ, pats gan neesmu ļoti aktīvs rakstītājs sociālajos portālos, taču uzņēmuma Facebook.com profils ir aktīvs, ko, atbilstoši videi, izmantojam sava sociālā tēla veidošanā.

- Atklājiet savu labāko un sliktāko īpašību?

Pie labākajām īpašībām es varētu minēt godīgumu, koleģialitāti un darbaspējas. Pats sevi saucu par darbaholiķi.

Nezinu, vai pārlieku lielu emocionalitāti atsevišķos brīžos var uzskatīt par sliktu īpašību, bet gan biznesā, gan sadzīvē tā reizēm traucē. Gadiem ejot, esmu kļuvis daudz nosvērtāks.

- Ko jūs noteikti tuvāko piecu gadu laikā gribētu sasniegt/izdarīt?

Ņemot vērā manu vecumu, kalt izaicinošus nākotnes plānus būtu pārdroši. 2000. gadā, savā 50 gadu jubilejā, intervijā Latvijas Televīzijai naivi teicu, ka ļoti gribu piedzīvot laiku, kad visi Latvijas iedzīvotāji būs pārtikuši. Vēlāk, uzdodot sev jautājumu, kas tad man ir tāds vienkāršs pārticības kritērijs, izdomāju atbildi: tā varētu būt situācija, kad ikviens Latvijas iedzīvotājs, iegādājoties ikdienas nepieciešamības preces, izvēlēsies nevis pēc lētākās cenas kritērija, bet pēc kādiem citiem komponentiem, piemēram, kvalitātes, veselīguma, «zaļuma» utt. Šobrīd izskatās, ka arī tuvāko piecu gadu laikā mēs to nesasniegsim. Pats vadu Latvijas apstākļiem gana lielu uzņēmumu, esmu uzbūvējis māju, iekopis dārzu, iestādījis kokus un izaudzinājis četrus bērnus, kuriem nu jau ir sava dzīve. Man ir pieci mazbērni, kuriem tuvākajos gados gribētos veltīt vairāk laika.

- Kas jāņem vērā cilvēkam, kurš vēlas strādāt Jūsu pārstāvētajā uzņēmumā?

1. Jābūt profesionālam, apveltītam ar darbaspējām un prasmi strādāt komandā.

2. Mēs esam sociāli atbildīgs uzņēmums, kas nodrošina mūsu mazbērniem iespēju strādāt un dzīvot plaukstošā Latvijā. Tā ir mūsu uzņēmuma misija, kuru potenciālajiem darbiniekiem vajadzētu cienīt un izprast visu, kas ar to saistīts.

3. Kā savas jāpieņem mūsu uzņēmuma vērtības: kompetence, partnerība un uzticamība.

- Pastāstiet par savu ceļu uz pašreizējo amatu un to, kāds bija Jūsu pirmais darbs?

Oficiāli par vienkāršu transportstrādnieku Rīgas radio rūpnīcā strādāt sāku, jau mācoties RPI (tagad RTU) 2.kursā 1969. gadā. Vajadzēja nopelnīt pašam savu naudu un palīdzēt vecākiem apmaksāt kooperatīvo dzīvokli. No rīta cēlos 6:30, gāju uz lekcijām augstskolā un strādāju 2. maiņā, kura beidzās 23:30. Kamēr nokļuvu mājās pulkstenis bija jau krietni pāri pusnaktij. Slodze bija liela, bet ne mirkli to nenožēloju, jo laikam jau tajā laikā ieaudzināju sevī darbaspējas, kā arī tuvāk iepazinu pie «baltajām apkaklītēm» nepiederošu cilvēku pasauli un domāšanu. Vēlāk, jau strādājot par inženieri gan RPI, gan Rīgas elektrotīklā, brīvajā laikā piepelnījos, palīdzot tēvam mūrēt krāsnis un kamīnus, jo par padomju inženiera algu uzturēt ģimeni bija pagrūti. Neatkarības atjaunošanas laikā, kad vairs nevajadzēja komunistiskās partijas biedra karti, lai ieņemtu vadošu amatu, neilgu laiku biju Rīgas elektrotīkla direktora vietnieks. Tomēr mani kaitināja valsts uzņēmumā eksistējošā birokrātija un 1990. gadā es pieņēmu jaunu izaicinājumu, pārejot darbā no direktora vietnieka par vienkāršu programmētāju, bet toties privātā kompānijā a/s Softwarehouse Rīga, par kuras pēcteci uzskatāms pašreizējais uzņēmums.

- Kā un kad radies Jūsu pārstāvētā uzņēmuma nosaukums un logo?

Kā jau iepriekš minēju, mainoties uzņēmuma īpašniekiem, ir mainījies tā nosaukums. Par oficiālo uzņēmuma dibināšanas gadu mēs uzskatām 1995.gadu, kad tika nodibināta a/s DATI ar vēl pašreiz saglabājušos uzņēmuma reģistrācijas numuru. Mūsu logotips toreiz bija «zaļa bumba» kā asociācija ar videi nekaitīgu un «zaļu» darbības veidu. Pašreizējo uzņēmuma nosaukumu un logotipu esam mantojuši no sava «mātes» uzņēmuma. Vārds Exigen atšifrējumā nozīmē «Ex Genesys». «Genesys» ir Exigen dibinātājiem agrāk piederošās kompānijas nosaukums.

- Vai ir kas tāds, ko Jūs nepiedodat darbā vai dzīvē kopumā?

Laikam jau vismaz līdz šim nav bijis nekā tāda, ko neesmu piedevis. Es varu ātri aizsvilties, bet ilgi ļaunu prātu neturu. Visvairāk mani kaitina lišķība un iztapība, vēlos dzirdēt skaidru un atklātu valodu.

- Atklājiet kādu faktu, kuru mūsu lasītāji, iespējams, vēl nezina par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.

2015. gadā darbaspēka nodokļos esam samaksājuši nedaudz virs 3, 2 milj. EURO. Tas ir ~11,5 tūkstoši EURO uz vienu strādājošo gadā vai ~950 EURO uz vienu strādājošo mēnesī . Tajā pašā gadā esam ziedojuši 54 700 EURO izglītības un zinātnes atbalstam Latvijā. Tas ir ieguldījums mūsu misijas realizācijā.

- Vai jums ir kāda īpaša metode, kas palīdz saņemties sarežģītās situācijās? Kāda tā ir?

Latviešiem patīk lietot vārdu «problēma», amerikāņi pārsvarā lieto vārdu «challenge». Latviešu valodā vārds «izaicinājums» netiek plaši lietots. Tomēr sarežģītās situācijās, kad man šķiet, ka ir problēma, es vienmēr atceros kāda sava veca darba kolēģa vēl iepriekšējā gadsimtā teikto brīžos, kad kāds no kolēģiem sūdzējās par problēmām: «Tās jau nav problēmas, tie vienkārši ir darba jautājumi, kas ikdienā ir jārisina.»

- Kas Jūs pēdējā laikā ir patiesi pārsteidzis – patīkami vai nepatīkami?

Globālā mērogā nepatīkami pārsteidz Eiropas Savienības nespēja operatīvi pieņemt lēmumus, kas it sevišķi izpaužas nespējā adekvāti un ātri risināt bēgļu krīzi.

Filozofiski skatoties, turpina pārsteigt cilvēku nespēja mācīties ne tikai no citu kļūdām, bet arī no savām, nespēja saprast to, ka tam, kas kritiski neizvērtē pagātni, nav nākotnes.

- Ja Jums gribētu noorganizēt ideālas pusdienas, kādas tās būtu?

Ideālas pusdienas būtu manu vistuvāko ģimenes locekļu lokā kopā ar dzīvesbiedri, bērniem, mazbērniem, manas māsas ģimeni un manu mammu, kurai jau tūlīt būs 91 gads. Tā kā mani bērni jau ir pieauguši, turklāt divas no manām meitām ir aizprecējušās uz ārzemēm, viena dzīvo Dānijā, bet otra pavisam tālu – ASV Kalifornijā, man līdz šim nav izdevies sapulcēt visus pie viena galda.

- Kura grāmata/filma/personība ir uz Jums atstājusi vislielāko ietekmi – profesionāli un personīgi?

Laikam jau viennozīmīgi nevaru nosaukt ne grāmatu, ne filmu, ne personību, jo laika gaitā ir mainījušās gan vērtības, gan mani favorīti. Es uzskatu, ka no katra cilvēka var kaut ko paņemt, tāpēc es esmu mācījies no visiem, kas man ir bijuši blakus. Ceru, ka neesmu enerģētiskais vampīrs un arī citiem kaut ko esmu devis. No pēdējā laikā redzētā un lasītā varu minēt A.Pučes grāmatu par Herbertu Cukuru Jūs mani nekad nenogalināsiet. Tajā ieguvu daudz man iepriekš maz zināma gan par galveno varoni kā personību, gan arī vēsturiskā aspektā.

- Kas Jūs iedvesmo un motivē?

Globālā līmenī atbildot, tas, ka esmu latvietis. Vēlme visai pasaulei apliecināt, ka, lai arī esam maza tauta un maza valsts, kā teica Vaira Vīķe Freiberga: «Mēs esam lieli, mēs esam vareni, mēs esam diženi… ».

Šaurākā nozīmē mani motivē atbildība pret manis vadītajā uzņēmumā strādājošiem cilvēkiem, kuriem es esmu ļoti pateicīgs par to, ka viņi ilgstoši ir bijuši man blakus.

- Kā, Jūsuprāt, vislabāk iztērēt loterijā laimētus 10 tūkstošus eiro?

Es neizaicinu laimes māti loterijās, bet, ja nu tomēr kaut kas tāds notiktu, tad ziedotu Latvijas izglītības sistēmai, jo tikai izglītoti cilvēki izvedīs mūsu mīļo Latviju saulītē.

- Kam Jūs savā darba ikdienā pievēršat vislielāko uzmanību? Vai Jums ir savi īpašie rituāli darba dienu uzsākot, tās laikā vai to noslēdzot?

Nav nekādu īpašo rituālu, izņemot kafijas tasi no rīta gan mājās brokastīs, gan ierodoties darbā. Līdz darba dienas beigām vienmēr cenšos atbildēt uz visiem ienākušiem e-pastiem kaut vai atbildot ar vārdiem: «Saņēmu, saturīgi atbildēšu tad un tad». Uzskatu to par būtisku cilvēku savstarpējās saziņas kultūras un labās prakses jautājumu.

- Izstāstiet savu mīļāko anekdoti vai kādu smieklīgu/interesantu atgadījumu no dzīves/darba.

Esmu vadītājs, kuram saskarē ar padotajiem nepatīk dot rīkojumus, es vairāk izmantoju pārliecināšanu, kaut gan ne reizi vien esmu secinājis, ka tā bieži vien tiek veltīgi šķiests laiks. Tomēr mana pieredze liecina, ka rezultāta panākšanai ir svarīgs ne tikai saturs, bet arī forma, lai kāda tā nebūtu. Par to liecina šāds gadījums. Savā laikā, būdams Rīgas elektrotīkla direktora vietnieks, es stāvot pagalmā, sarunājos ar elektromontieri. Tie bija strādnieki, kuri mīnus 20 grādu salā kāpa elektrolīniju stabos, raka tranšejas, lai salabotu kabeļus utt. Man šim elektromontierim bija jādod uzdevums kaut ko izdarīt. Es skaidroju vienu reizi, otru reizi, bet viņš tikai skatās uz mani tukšām, neko neizsakošām, nedaudz iereibuša cilvēka acīm un pat neatbild. Tad es izdarīju to, ko savā dzīvē nekad nebiju un neesmu atļāvies, es izgāzu pār viņu visu man zināmo krievu lamu vārdu krājumu. Reakcija bija: «Sapratu, priekšniek, tūlīt izdarīšu!» Un patiešām izdarīja.

- Jūsu novēlējums db.lv lasītājiem.

Mēs esam tik maz, cik mēs esam, un vairāk mēs nevaram būt, tāpēc visiem novēlu: «Mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties!», jo, ko nevar ar spēku, to var ar prātu!

Informācija par rubriku: Jautājumi visiem šīs rubrikas dalībniekiem ir vienādi. Atbildes dalībnieki sniedz rakstiski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Exigen Services Latvia stāsta, kā attīstīsies ar jauno vadītāju «pie stūres»

Linda Zalāne,29.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Exigen Services Latvia ar jaunu vadītāju pie stūres attīstīs biznesa inteliģences, publisko e-pakalpojumu un moderno sistēmu izstrādi

Exigen Services Latvia ir viens vadošajiem IT uzņēmumiem Latvijā. Šā gada martā Exigen Services Latvia tika iecelts jauns uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Dreimanis, kurš amata grožus pārņēma no ilggadējā uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Ivara Puksta, kurš turpmāk uzņēmumā darbosies kā padomes priekšsēdētājs. Darbu Exigen Services Latvia vadībā turpina tās valdes priekšsēdētāja vietnieks, finanšu un administratīvais direktors Uldis Smilts un biznesa attīstības direktore Ivonna Bibika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

IT uzņēmumam Exigen Services Latvia jauns valdes priekšsēdētājs

Lelde Petrāne,13.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IT uzņēmums AS Exigen Services Latvia informē par izmaiņām uzņēmuma vadībā - valdes priekšsēdētāja amatā oficiāli apstiprināts Māris Dreimanis.

Savukārt, līdzšinējais uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ivars Puksts darbosies kā uzņēmuma padomes priekšsēdētājs. Darbu Exigen Services Latvia vadībā turpina tās valdes priekšsēdētāja vietnieks, finanšu un administratīvais direktors Uldis Smilts un biznesa attīstības direktore Ivonna Bibika.

M. Dreimanis informācijas tehnoloģiju sektorā strādā 20 gadus, no kuriem 11 gadus ir nostrādājis Exigen Services Latvia. Pēdējo piecu gadu laikā M. Dreimaņa karjeras izaugsme ir turpinājusies tirgus un sociālo pētījumu kompānijā GfK.

«Valdes priekšsēdētāja amats ir Māra atgriešanās uzņēmumā ar jaunu pieredzi un redzējumu,» norāda I. Puksts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

DB viesojas: Exigen Services Latvia jaunajās biroja telpās bijušajā Latvijas Krājbankas ēkā

Linda Zalāne,25.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Exigen Services Latvia birojā gādāts ne tikai pa ērtām darba vietām, bet arī atpūtas zonām. Vienā no tām var uzspēlēt dažādas galda sporta spēles

Kopš šī gada pavasara informāciju tehnoloģiju uzņēmums AS Exigen Services Latvia sāka apdzīvot jaunas biroja telpas, kas ir iekārtotas bijušajā Latvijas Krājbankas ēkā LNK centrā Jāņa Daliņa ielā. «Mēs īrējam 5., 6., 7. un 8. stāvu, kur ir darba telpas. Katrā stāvā pa 1000 kvadrātmetriem. Vēl esam aizņēmuši pusi no ēkas pirmā stāva un pagrabstāva,» stāsta AS Exigen Services Latvia valdes priekšsēdētāja vietnieks, finanšu un administratīvais direktors Uldis Smilts.

«Pirms tam krīzes laikos uzņēmuma birojs atradās Mežciemā. Tas ir tālu no pilsētas centra, un tur telpu kvalitāte nebija vislabākā. Mēs esam gana liels un nopietns uzņēmums, un domāju, ka esam pelnījuši atrašanos labā biznesa rajonā pilsētas centrā,» teic U. Smilts. Viņaprāt, lielākais ieguvums, ievācoties jaunās un modernās telpās, esot to ekonomiskais pielietojums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IT uzņēmuma AS «Exigen Services Latvia» valdē pirmdien, 19.martā reģistrētas izmaiņas - no valdes locekļa amata atbrīvots Uldis Smilts, un viņa vietā valdē iecelts Pēteris Krastiņš, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Pēterim Krastiņam, tāpat kā parējiem valdes locekļiem, ir tiesības pārstāvēt komercsabiedrību atsevišķi. Viņš jau iepriekš dažādos periodos ieņēmis valdes locekļa amatu IT uzņēmumā. Uz viņa vārda šī gada 1.martā izdota prokūra.

Uldis Smilts arī vairākkārt dažādos laika periodos ieņēmis AS «Exigen Services Latvia» valdes locekļa amatu; pēdējo reizi - no 2012.gada līdz šim. Uz viņa vārda arī ir izdota prokūra, kura joprojām ir spēkā.

AS «Exigen Services Latvia» valdē turpina darboties valdes priekšsēdētājs Māris Dreimanis un valdes locekļi Anna Kozlova un Alexander Kreymer.

AS «Exigen Services Latvia» dibināta 1995.gadā, un uzņēmums izstrādā un uztur informācijas sistēmas valsts pārvaldei un pašvaldību uzņēmumiem, kā arī finanšu, apdrošināšanas, telekomunikāciju, transporta un citu nozaru uzņēmumiem Latvijā un pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Exigen Services Latvia mātes uzņēmums apvienojas ar Emergn

Anda Asere,18.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienotais IT uzņēmums mērķē būt globāls spēlētājs, piedāvājot programmatūras izstrādni, konsultācijas un apmācības.

«Šis ir apvienošanās darījums, kur Exigen Services Latvia mātes uzņēmums Return on Intelligence un Emergn apvieno savus spēkus. Latvijā mēs mainām tikai zīmolu, un korporatīvās restrukturizācijas rezultātā par mūsu mātes uzņēmumu kļūst Emergn holdinga uzņēmums Īrijā,» norāda Māris Dreimanis, AS Exigen Services Latvia valdes priekšsēdētājs. Vaicāts par kopīgajām nākotnes ambīcijām, apvienotā Emergn vadītājs Alekss Adamopoulos (Alex Adamopoulos) joko, ka mērķis ir «pārņemt pasauli». «Mēs vēlamies veidot pasaules klases IT pakalpojumu kompāniju, par kuru iedomātos klienti, domājot par digitalizāciju. Tāpat vēlamies būt ne vien pakalpojumu sniedzējs, ko izvēlas klienti, bet arī iekārojams darba devējs,» viņš uzsver.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Informācijas komunikāciju tehnoloģijas – gan iespējas, gan riski

Guntars Gūte,05.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodienas bizness nav iedomājams bez informācijas tehnoloģiju (IT) izmantošanas ikdienā. Faktiski var jau uzskatīt – ja tu neizmanto modernās komunikācijas, tu jau esi nolēmis sevi atpalicībai un stagnācijai

Taču IT nav tikai ērtības, jo līdz ar tehnoloģiju attīstību mainījušās arī drošības prasības pasaulē – šodien daudz vairāk jābaidās nevis no zagļa reālajā dzīvē, bet gan virtuālajā. Diemžēl daudzi to vēl neapzinās. Un tomēr – ja ievērojam pašas elementārākās drošības prasības, tad IT sniegto iespēju daudzums kļūst faktiski neierobežots – gan darba iespējas, gan dažādi pakalpojumi, gan arī biznesa ikdienas procesu paātrināšanā un vienkāršošanā.

«Drošības tēma ir tikpat veca kā internets. Taču tas, kas šodien par šo tēmu liek domāt daudz vairāk kā vēl pat pirms tikai dažiem gadiem, ir fakts, ka pēdējos gados tehnoloģijas attīstās īpaši strauji. Radītas daudzas un dažādas aplikācijas, būtiski attīstījušās arī mobilās aplikācijas. Ja agrāk mazajiem uzņēmējiem IT pārsvarā saistījās galvenokārt ar e-pastu un mājas lapu uzturēšanu, tad tagad IT iespējas ir augušas desmitkārtīgi. Turklāt tas šodien sniedz ne tikai iespējas, bet rada arī daudz lielākus drošības riskus,» skaidro informācijas tehnoloģiju uzņēmuma DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ilgtspējas indeksa platīna kategorijā iekļuvuši septiņi uzņēmumi

Zane Atlāce-Bistere,02.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Demonstrējot augstāko sniegumu ilgtspējas un korporatīvās atbildības jomā Latvijā, Ilgtspējas indeksā, kas šogad norisinājās jau astoto gadu pēc kārtas, platīna kategorijā iekļuva septiņi uzņēmumi.

Nemainīgi augstu sniegumu, salīdzinot ar aizvadīto gadu, saglabāja – Latvenergo, Ventspils nafta termināls, CEMEX un RIMI Latvia, savukārt jaunpienācēji ir Latvijas Mobilais Telefons, SEB banka un Cēsu alus.

«Sakārtoti iekšējie procesi ļauj uzņēmumam būt daudz efektīvākam, produktīvākam un līdz ar to arī konkurētspējīgākam, kas šodienas apstākļos ir būtiski. Novērtējot savu sniegumu Ilgtspējas indeksa piecās kategorijās - stratēģija, tirgus attiecības, darba vide, vide un sabiedrība, uzņēmumu vadības komandas var viegli identificēt tās jomas, kurām jāpievērš pastiprināta uzmanība,» uzsver Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane, norādot, ka vislielākais izaicinājums uzņēmumiem joprojām ir sniegums darba vides sadaļā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tādas valstis kā Latvija ir izcila vieta uzņēmējiem, kas grib piedāvāt saviem klientiem konkurētspējīgas cenas, taču tajā pašā laikā nevēlas zaudēt pakalpojumu kvalitāti un vērtību, atzīmē Alekss Adamopuloss (Alex Adamopoulos), Emergn dibinātājs.

Globālās kompānijas arvien vairāk novērtē iespējas attīstīt savu biznesu Latvijā, jo, raugoties no tehnoloģiju aspekta, uzņēmējdarbības vide Latvijā ir viena no konkurētspējīgākajām Eiropā, teic A.Adamopuloss. Viņš stāsta, ka Latvija šobrīd ir kļuvusi par valsti ar lielāko Emergn darbinieku skaitu, jo Emergn šajā tirgū saskata milzīgu potenciālu. Darba kultūra, tehnoloģiskās iespējas, kā arī darbinieku zināšanas un prasmes Latvijā ir ļoti augstā līmenī, kā rezultātā mēs saviem klientiem esam spējīgi sniegt augstākās kvalitātes pakalpojumus un darīt šo darbu maksimāli labi, norāda Emergn dibinātājs.

Fragments no intervijas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klajā nākusi bērnu grāmata, ar kuras palīdzību bērniem būs iespēja iepazīt programmēšanas pamatā esošos domāšanas principus.

«Sveika, Rūbij! Programmēšanas piedzīvojumi» (Hello Ruby: Adventures in Coding) autore ir somu stāstniece un datorprogrammētāja Linda Liukasa. 2014. gada pavasarī izdevuma iecere kolektīvās finansēšanas platformā Kickstarter savāca ievērojamu summu – 380 000 dolāru, un kopš tā laika grāmata ir iemantojusi lielu popularitāti, piedzīvojot izdevumus angļu, somu un zviedru valodās.

Grāmata veidota divās daļās – stāsts par mazo meiteni Rūbiju un praktiski pildāmi uzdevumi, kas palīdz labāk atklāt programmētāja domāšanas pamatus. Stāsta sižets risinās ap meitenīti Rūbiju, kurai ir visai plaša iztēle, tāpēc viņas pasaulē viss ir iespējams. Kādu dienu Rūbija atrod zīmīti no tēta, kurš viņai dod izpildīt kādu aizraujošu uzdevumu. Bet tētis nav atstājis nekādus tuvākus norādījumus, tādēļ Rūbijai nākas pašai izdomāt rīcības plānu un ļauties piedzīvojumiem. Viņa iegūst jaunus draugus un iemācās, kā atrisināt dažādus sarežģījumus, lai sasniegtu iecerēto mērķi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

IKT eksports apsteidz dzelzceļu

Kārlis Vasulis, speciāli DB,06.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas nozares eksportam 2016. gada pirmajos trijos ceturkšņos ir izdevies apsteigt ieņēmumus no dzelzceļa pārvadājumiem, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) sfēra ir uz viļņa. Tā iegūst arvien lielāku nozīmi tautsaimniecībā, pakalpojumu eksportam apsteidzot ieņēmumus no dzelzceļa pārvadājumiem, kļūstot par trešo lielāko eksporta nozari. Tiesa, tas skaidrojams arī ar to, ka būtiski ir kritis dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms.

«Nozare jau ilgstoši ir uz forša viļņa,» vērtē a/s Exigen Services Latvia valdes priekšsēdētājs Ivars Puksts. Tiesa, pērn nozari ietekmējusi aizkavēšanās ar ES fondu līdzekļu apguvi. «Būsim godīgi – galvenais pasūtītājs vietējā tirgū ir publiskais sektors,» viņš uzsver. SIA Tieto Latvia valdes priekšsēdētājs Elmārs Gengers norāda, ka vēl pāragri spriest par visa pērnā gada rezultātiem kopumā, bet pirmajā pusgadā datorprogrammēšanas apgrozījums pieauga par 20%. «IKT pakalpojumu eksports pirmo reizi apsteidza dzelzceļa kravu pārvadājumu eksportu,» viņš teic. Vietējā tirgū nemainīgs pieprasījums bijis tikai biznesa sektorā, savukārt publiskā sektora pieprasījums strauji krities. «Tas noteikti atstājis iespaidu uz ieņēmumiem no pašmāju tirgus 2016. gadā. Ņemot vērā Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto projektu lēno virzību, tas varētu atstāt iespaidu arī 2017. gadā,» viņš prognozē. Tomēr kopumā sektoram klājas labi. Tā apjomi ir teju septiņkāršojušies pēdējos desmit gados, nodarbināto skaits kopš krīzes ir trīskāršojies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar svinīgo apbalvošanu Tsukubā, Japānā, noslēgusies 30. Pasaules Informātikas olimpiāde. Piedaloties 335 dalībniekiem no 87 valstīm, visi Latvijas dalībnieki izcīnīja medaļas, informē Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA).

Bronzas medaļas ieguva Roberts Leonārs Svarinskis, Renāts Jurševskis, Eduards Gaņkins un Iļja Čaikovskis. Šāds rezultāts, kad visi Latvijas dalībnieki izcīna medaļas, ir sasniegts pēc astoņu gadu pārtraukuma. Roberts Leonārs, Eduards un Iļja ar šiem panākumiem papildināja pavasarī Baltijas informātikas olimpiādē Stokholmā (Zviedrijā) izcīnītās bronzas medaļas.

Absolūtajā vērtējumā uzvaru izcīnīja Bendžamins Kui (Benjamin Qi) no ASV, kuram sekoja Maolongs Jangs (Maolong Yang) un Zentings Zu (ZhentingZhu) no Ķīnas. Kopumā tika piešķirtas 29 zelta, 55 sudraba un 83 bronzas medaļas. Igaunijas un Lietuvas komandas izcīnīja trīs medaļas katra.

«Liels gandarījums, ka pēc tik ilga pārtraukuma medaļas ir izcīnījuši visi Latvijas komandas dalībnieki. Vēlos izteikt pateicību visiem skolotājiem, kas sagatavoja savus audzēkņus sacensībām gan Latvijas, gan starptautiskajā mērogā. Tieši šo cilvēku milzīgais entuziasms un ieguldītais darbs ļauj priecāties par mūsu skolēnu panākumiem,» uzsver LIKTA prezidente Signe Bāliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Pētījums: Latvijā labāk apmaksātie darbinieki strādā IT nozarē

LETA,01.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labāk apmaksātie darbinieki Latvijā strādā informācijas tehnoloģiju (IT) un finanšu sektorā, liecina Latvijas IT klastera sadarbībā ar personālvadības konsultāciju un pētījumu kompāniju «Fontes» veiktais informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozares atalgojuma un produktivitātes pētījums.

Pēc pētījuma datiem, vairumam IT amatu tirgus indekss ir būtiski augstāks nekā citiem amatiem darba tirgū, un, neskatoties uz to, atalgojums aizvien turpina palielināties.

Pētījuma rezultāti liecina, ka kopējais atalgojums IT nozarē šogad ir pieaudzis par 7,9%, kas iet roku rokā arī ar darba produktivitātes paaugstināšanos. Tostarp IT nozares pakalpojumu eksports pieaug ļoti strauji, un prognozes liecina, ka šī tendence nākamajos gados būs arvien izteiktāka, IT nozares devumam Latvijas eksportā turpinot augt, pauda IT klastera pārstāvji.

Tāpat pētījums apstiprinājis, ka, ekonomikas izaugsmei paātrinoties, organizācijas arvien asāk izjūt darbaspēka trūkumu. Uzņēmumi ne tikai izmanto ierastus šīs problēmas risinājumus (darbinieku apmācība un pārkvalificēšana, sadarbība ar izglītības iestādēm, studentu pieņemšana praksē, ārzemju darbinieku piesaistīšana u.c.), bet daudz lielāks organizāciju īpatsvars šogad ir pārskatījis un mainījis biznesa modeli, iekšējus procesus un/vai izmantotās tehnoloģijas, kā arī ir ieviesuši jaunus amatus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Emergn lielāko daļu jauno klientu plāno piesaistīt Vācijā, Lielbritānijā un Šveicē

Žanete Hāka,17.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālajā pakalpojumu uzņēmumā «Emergn» ietilpstošais Latvijas uzņēmums AS «Emergn» 2018. gadā sasniedzis 13,4 miljonus eiro lielu apgrozījumu jeb 14% pieaugumu pret 11,7 miljoniem eiro 2017. gadā.

Savukārt uzņēmuma peļņa aizvadītajā gadā ir dubultojusies – pieaugot no 677 tūkstošiem eiro 2017. gadā līdz 1,4 miljoniem eiro pērn. Uzņēmuma «Emergn», kas 2018. gadā apvienojās ar «Exigen Services Latvia», apgrozījuma un peļņas pieaugumu ir sekmējusi vairāku jaunu lielizmēra IT projektu īstenošana gan Latvijā, gan ārzemēs. Iepriekšējā gadā ir palielinājies arī uzņēmuma darbinieku skaits – pērn «Emergn» pievienojušies vairāk nekā 100 jaunu speciālistu visās Latvijas filiālēs.

«Pērn turpinājām sadarbību ar mūsu ilggadējiem klientiem, kuru vidū ir Valsts ieņēmumu dienests, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Uzņēmumu reģistrs, kā arī SAP Vācijā,» uzsver AS «Emergn» valdes loceklis Kārlis Mikoss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Māksla, kuru jāprot pielietot

Guntars Gūte, speciāli DB,18.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veiksmīgi organizētu IT iepirkumus, jāveic izmaiņas likumos, atceļot zemākās cenas kritēriju, jāievieš skaidri izvērtēšanas parametri, kas novērš plašas interpretācijas iespējas

Exigen Services Latvia biznesa attīstības direktore Ivonna Bibika akcentē, ka zemākās cenas kritērijs valsts iepirkumos «faktiski pašā saknē jau nocērt labās un kvalitatīvās pakalpojuma piegādes iespējas. Līdz ar zemākās cenas faktoru piegādātājs var vienkāršoti traktēt iepirkuma prasības, lai spētu vinnēt konkursā». Kā tikpat būtisku faktoru veiksmīgam iepirkumam viņa akcentē skaidri izprotamu pieteikumu vērtēšanas kritēriju nepieciešamību, lai tā dalībniekiem jau no dokumentācijas būtu skaidrs, kādu produktu vai pakalpojumu pasūtītājs vēlas saņemt. «Diemžēl nereti ir sajūta, ka iepirkumu dokumentāciju veido pēc «copy/paste» principa. Un tas bieži ir arī klupšanas akmens iepirkumā, jo kādā brīdī jāsecina, ka uzvarētājs pēc dokumentācijas prasībām ir piegādājis produktu, kas neatbilst pasūtītāja vajadzībām. Rodas nevajadzīgas domstarpības,» viņa uzsver.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VID par 11,7 miljoniem eiro izstrādās uzņēmējiem draudzīgu maksājumu kārtību

Zane Atlāce - Bistere,08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) plāno līdz 2022. gadam ieviest fundamentāli jaunu maksājumu administrēšanas informācijas sistēmu (MAIS), kas nodrošinās mūsdienīgu, ātru un uzņēmējiem viegli saprotamu budžetā veicamo maksājumu administrēšanu, informē VID pārstāve Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa.

VID norāda, ka pašreizējā sistēma ir novecojusi gan tehniski, gan morāli, un sāk kļūt traucējoša uzņēmējdarbībai. Jaunajā sistēmā būs ietvertas visas nepieciešamās funkcijas, lai augstā kvalitātē varētu apstrādāt lielu datu apjomu.

Līdz ar MAIS ieviešanu būs iespējams realizēt valsts budžeta ieņēmumu uzskaiti atbilstoši uzkrāšanas principam, ieviest vienoto nodokļu kontu, maksimāli automatizēt VID iekšējos administrēšanas procesus un ieviest caurskatāmu, sabiedrībai saprotamu nodokļu nomaksas administrēšanu.

Veiksmīgi īstenojot iepirkuma procedūru, 2017. gada 24.novembrī VID noslēdza līgumu par MAIS izstrādi ar A/S Exigen Services Latvia, kura uzdevums turpmāko piecu gadu laikā būs nodrošināt modernas un visām nodokļu administrēšanas prasībām atbilstošas informācija sistēmas izstrādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

RTU aicina topošos zinātniekus piedalīties konkursā ResearchSlam 2016

Žanete Hāka,08.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) aicina Latvijas augstskolu maģistrantus un doktorantus piedalīties konkursā «ResearchSlam 2016», lai noskaidrotu, kuri jaunie zinātnieki vislabāk spēj iepazīstināt sabiedrību ar saviem pētījumiem un zinātnisko darbu viegli uztveramā, interesantā un saistošā veidā, informē RTU.

Pieteikšanās konkursam «ResearchSlam 2016» notiek no 8. februāra līdz 6. martam. Konkursa mērķis ir nodrošināt platformu, kuru Latvijas jaunie zinātnieki var izmantot, lai pastāstītu par sarežģīto vienkārši un interesanti. «Mūsdienās zinātnes komunikācija ir kļuvusi par neatņemamu zinātnieku un zinātnisko institūciju darba sastāvdaļu visā pasaulē, lai veicinātu sabiedrības izpratni par nozīmīgiem zinātniskajiem atklājumiem un zinātnieka darbu kopumā. RTU sniedz savu ieguldījumu šī procesa veicināšanā, konkursu «ResearchSlam» organizējot jau piekto gadu pēc kārtas,» saka RTU Doktorantūras skolas vadītāja Lita Akmentiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi Latvijā bieži saskaras ar situāciju, ka tiem nav pietiekama nodrošinājuma un iespēju ieķīlāt aktīvus pietiekamā apjomā, lai bankā saņemtu finansējumu biznesa attīstībai vai saņemtu to nepieciešamajā apjomā. Īpaši raksturīgi tas ir uzņēmumiem izaugsmes fāzē, arī jauniem uzņēmumiem, to skaitā pārtikas ražotājiem, tirgotājiem, pakalpojumu sniedzējiem, būvniekiem, kokrūpniekiem un citiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IT kompānijas Emergn vecākais programmētājs Dāvis Voiceščuks gadu strādāja Silīcija ielejā esošajā SAP birojā Paloalto

Dāvis strādāja komandā, kas bija atbildīga par produktu SAP Screen Personas. Tas ir rīks, ar ko pielāgot un personalizēt sarežģītas biznesa programmatūras grafiskās lietotāja saskarnes un atvieglot dzīvi sistēmas galalietotājiem – tas, ko cilvēki redz, izmantojot SAP programmatūru savā datorā. «SAP izstrādā biznesa programmatūru, kas ir diezgan vispārīga. Ņemot vērā, ka tā paredzēta dažādiem gadījumiem, ne visiem klientiem ir vajadzīgs itin viss, līdz ar to daudz kas ir lieks, un rezultātā gala lietotājam ir sarežģīts ekrāns, kurā grūti orientēties. Tāpēc mūsu komanda strādāja pie rīka, ar ko šos sarežģītos ekrānus vienkāršot,» viņš stāsta. Viņš iesaistījās šajā komandā 2015. gadā, strādājot Emergn (tolaik – Exigen Services) Latvijas birojā, jo abiem uzņēmumiem ir cieša sadarbība. Kad radās iespēja diendienā strādāt kopā ar kolēģiem pāri okeānam, Dāvis izmantoja to.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Uz e-veselību!

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks,08.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada sākums atnesis lielu saišķi rīkšu e-veselības sistēmai, taču tā, palaista plika pa nātrēm un vēl nopērta, īsti pat nevar sevi attaisnot, kur nu vēl pierādīt. Vēl knapi dzīvot sākusi, bet, šķiet, jau brūk pa vīlēm.

Cenšamies būt digitālie līderi dažādās jomās, un atsevišķās mums pat izdodas. Tomēr sabiedrība un jo sevišķi atsevišķas tās daļas, kas ieradušas pie savas lietu kārtības (kā dakteru kopiena), ne vienmēr ir gatavas izmaiņas pieņemt. Atsakoties no papīra vides, sakārtojas un caurspīdīgākas kļūst daudzas jomas, turklāt elektroniski apkopoti dati paver plašas analītikas iespējas, ko nepiedāvā papīra kalni. Vecišķajai lapiņu sistēmai vajag paaudžu maiņu, par to nav šaubu, tomēr, kā izskatās, sirmā pagātnē labi iecerētā e-veselības sistēma ir piedzimusi tik utu pilna, ka nebūt nesola atrisināt visas problēmas kā uz burvju mājiena. Gluži pretēji – tā sakacinājusi mediķu sabiedrību un atkal aktualizē jautājumu par šīs sistēmas izveidē ieguldīto nodokļu maksātāju naudu. Turklāt ļoti lielu naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltic Horizon Fund iegādājas LNK Centre biroju ēku Rīgā, liecina tā izplatītā informācija.

Igaunijā reģistrētais slēgta tipa ieguldījumu fonds Baltic Horizon Fund 4. jūlijā parakstījis pirkuma līgumu par LNK Centre iegādi Rīgā. Līgums slēgts ar SIA LNK Properties and SIA FIN.LV.

Iegādes cena ir apmēram 17 miljoni eiro.

Sagaidāms, ka darījums noslēgsies viena mēneša laikā.

LNK Centre ir A klases biroju ēka ar nomas platību 7455 kvadrātmetru apmērā. Īpašums atrodas Skanstes rajonā. Tas ir pilnībā iznomāts pieciem nomniekiem, no kuriem Exigen Services un LNK Grupa aizņem apmēram 90% no nomātās platības.

Darījums paredz, ka LNK Grupa pagarinās nomas līgumu uz desmit gadiem.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka 2015.gada septembrī likvidējamās AS Latvijas Krājbanka bijušo centrālo ēku Rīgā, Jāņa Daliņa ielā 15, par 10 516 200 eiro iegādājies holdinga LNK Group dibinātais uzņēmums SIA JD 15 un no tā brīža ēku pārdēvēja par LNK Centre.

Komentāri

Pievienot komentāru