Gada sākums atnesis lielu saišķi rīkšu e-veselības sistēmai, taču tā, palaista plika pa nātrēm un vēl nopērta, īsti pat nevar sevi attaisnot, kur nu vēl pierādīt. Vēl knapi dzīvot sākusi, bet, šķiet, jau brūk pa vīlēm.
Cenšamies būt digitālie līderi dažādās jomās, un atsevišķās mums pat izdodas. Tomēr sabiedrība un jo sevišķi atsevišķas tās daļas, kas ieradušas pie savas lietu kārtības (kā dakteru kopiena), ne vienmēr ir gatavas izmaiņas pieņemt. Atsakoties no papīra vides, sakārtojas un caurspīdīgākas kļūst daudzas jomas, turklāt elektroniski apkopoti dati paver plašas analītikas iespējas, ko nepiedāvā papīra kalni. Vecišķajai lapiņu sistēmai vajag paaudžu maiņu, par to nav šaubu, tomēr, kā izskatās, sirmā pagātnē labi iecerētā e-veselības sistēma ir piedzimusi tik utu pilna, ka nebūt nesola atrisināt visas problēmas kā uz burvju mājiena. Gluži pretēji – tā sakacinājusi mediķu sabiedrību un atkal aktualizē jautājumu par šīs sistēmas izveidē ieguldīto nodokļu maksātāju naudu. Turklāt ļoti lielu naudu.
Nacionālais veselības dienests skaidro, ka sistēmas darbība gada pirmās nedēļas laikā stabilizējusies un līdz ar to e-darbnespējas lapas un e-receptes kļūst par realitāti gan ārsta, gan farmaceita un pacienta ikdienā. Tomēr ārstniecības iestādes pirmās nedēļas laikā sūkstījās par to, ka sistēma ne tikai dienas gaitā zaudē darbības ātrumu un kvalitāti, bet brīžiem pat pārstāj darboties. Ir saprotams, ka nepatiku pret jauninājumu varētu radīt digitālā plaisa, bet nav pieļaujams, ka dārgā sistēma nespēj pildīt savas funkcijas. Kā vēstīts, daudzu gadu garumā digitālo ērtību nodrošināšana veselības aprūpes jomā prasījusi branga roba izraušanu no publiskās naudas maisa. Aptuveni 15 miljonus eiro. Saskaņā ar Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sekretāra, Saeimas deputāta no Saskaņas Vitālija Orlova sacīto, nav atceltas potenciālās galvassāpes par to, ka Latvijai varētu nākties ar kaunu atmaksāt e-veselības ieviešanai izlietotos Eiropas Savienības fondu līdzekļus, ja niķīgā sistēma izrādīsies prasībām neatbilstoša. No V. Orlova sacītā izriet, ka atbilstība ES kritēriju izpildei arī parādīs, cik labi vai slikti e-veselības sistēma ir ieviesta. Gaidīsim, redzēsim.
Decembrī noslēdzās iepirkums par citu sistēmu – maksājumu administrēšanas informācijas sistēmas ieviešanu Valsts ieņēmumu dienestā. To veiks Exigen Services Latvija p ar p ārsteidzošu n audas s ummu, k uru paredzēts pagrābt arī no Eiropas reģionālajām programmām. Kopējā līgumcena, saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja informāciju, ir 25,6 miljoni eiro (bez PVN). Saskaņā ar VID pausto, piecu gadu laikā tiks ieviesta «fundamentāli jauna» sistēma, kas nodrošināšot «mūsdienīgu budžetā veicamo maksājumu administrēšanu ». Par šādu summu, kas sit pušu pat norietās e-veselības sistēmas izmaksas, šķiet, vajadzētu spēt arī nolasīt uzņēmēju domas. Gaidīsim, redzēsim.
