Paralēli sistēmu pielāgošanai eiro valūtai VID nākamgad plāno būtiski modernizēt Elektroniskās deklarēšanas sistēmu; grāmatveži prasa neaizmirst par lietojamības vienkāršošanu .
No vairāk nekā 50 Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārziņā esošajām informācijas sistēmām (IT) eiro ieviešanai tiek pielāgotas 14. Šobrīd četru sistēmu pielāgošana ir pabeigta un tās ir gatavas darbam ar eiro, astoņām sistēmām, ieskaitot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), tiek veikta pielāgojumu programmatūras akceptestēšana, un tās būs gatavas darbam ar eiro līdz 2013.gada beigām. Savukārt divām sistēmām, kuras savā darbībā izmanto datus par iepriekšējo kalendāro gadu, tiek veikti programmatūras izstrādes darbi, un to pilnīga pāreja uz eiro valūtu tiks pabeigta līdz 2014. gada aprīļa beigām.
Nianses ko uzlabot
EDS neapšaubāmi ir atbalsts grāmatvežiem, tomēr datu apmaiņas procesā vēl ir nianses, kuras uzlabot, DB norādīja grāmatvedības pakalpojumu uzņēmuma Investors galvenā grāmatvede Irita Vītola. Grāmatvežiem no VID nepieciešama lielāka skaidrība par pāreju uz eiro, piemēram, kādā formātā un valūtā VID vēlas saņemt 2013. gada pārskatus, piemēru minēja I. Vītola. Ir arī jautājumi, kā rīkoties gadījumos, ja latu un eiro pārrēķinos valūtas svārstību rezultātā rodas neliela starpība.
VID būtu jāstrādā arī pie tā, lai grāmatveži par plānotajām izmaiņām uzzinātu pēc iespējas ātrāk, lai tām varētu sagatavoties.
Saistībā ar eiro ieviešanu lielākas neskaidrības atskaišu iesniegšanā varētu būt tiem uzņēmumiem, kuriem ir nobīdes no kalendārā gada. Darbs jāturpina arī pie EDS lietojamības uzlabošanas, lai sistēma tās izmantotājiem kļūtu draudzīgāka, piemēru ņemot no lielākajiem grāmatvedības programmu izstrādātājiem, piebilda I. Vītola.
Dažādām grāmatvedības sistēmām pāreja uz eiro notiks atšķirīgi. Dažas sistēmas piedāvā izveidot jaunu datu bāzi, kurā būs nepieciešams importēt datus vai ierakstīt ar roku visus atlikumus. Tas var aizņemt daudz grāmatveža laika. Citām sistēmām ir iespējams izvēlēties, cik liels būs grāmatveža darba apjoms, bet no tā atkarīgas izmaksas. Ja sistēmas sagatavošanu darbam ar eiro var veikt tikai konsultants, nevis pats grāmatvedis, tad nepieciešams savlaicīgi vienoties par laiku, kad tas tiks izdarīts, DB skaidro Tildes Jumis pārstāvji.
Ar EDS strādāju no sistēmas ieviešanas, tāpēc problēmas eiro ieviešanas dēļ neparedzu, tomēr cilvēkiem, kuri ikdienā ar EDS nestrādā, tā varētu likties sarežģīta un process apgrūtināts, DB pieļāva grāmatvedības pakalpojumu uzņēmuma Kamelota grāmatvede Zane Reimartuse-Dzene.
Prātā citi uzlabojumi
VID norāda, ka EDS pilnveidošana notiek nepārtraukti, notiek darbs pie datu ievadīšanas vienkāršošanas EDS dokumentos, tiek attīstīta EDS lietotāju palīdzības sistēma, kā arī EDS dokumentos tiek iestrādātas datu kvalitātes kontroles. Plānots turpināt pilnveidot VID sniegto e-pakalpojumu pieejamību, tajā skaitā ieviest elektronisko algas nodokļu grāmatiņu no 2014.gada 1.jūnija un nodrošināt iespēju, ka, aizpildot Valsts amatpersonas deklarāciju, lietotājam automatizēti būs pieejami dati par viņa īpašumā esošajiem transportlīdzekļiem. Iecere ieviest elektroniskās algas nodokļu grāmatiņas ir vērtējama pozitīvi, vērtē I. Vītola, tomēr vienlaikus ir svarīgi, lai tas tiktu papildināts ar informāciju, kas nepieciešama nodokļu atvieglojumu aprēķināšanai un likmju piemērošanai.
VID sola uzlabojumus
Līdz gada beigām VID iecerējis EDS ieviest nodokļu maksātāju brīdināšanas sistēmu par nodokļu parādiem. Proti, ja klientam ir nodokļu parādi, tad pēc autentifikācijas sistēmā katram pirmajam lietotājam tiks uzrādīts brīdinājums dialoga logā, kurā nodokļu parādu detalizēti atšifrēs pa maksājumu veidiem; šo dialoga logu būs nepieciešams apstiprināt, lai varētu turpināt darbu EDS, jauns dialoga logs parādīsies katru reizi pēc parāda izmaiņām (palielināšanās vai samazināšanās), kā arī nepārtraukti visiem nodokļu maksātāja EDS lietotājiem lapas augšdaļā tiks izveidota josla ar nodokļu parāda kopsummu, un uz tās uzklikšķinot, atvērsies detalizēta informācija par nodokļu parādiem.
VID arī izvērtē, vai turpināt likt ielāpus esošajai EDS vai veidot jaunu sistēmu. Viedokļi par to atšķiras. Grāmatvežiem nav tik būtiska tehnoloģiskā platforma, bet tas, lai EDS strādātu, būtu droša un tiktu veikti papildu uzlabojumi. Savukārt daži IT jomas pārstāvji akcentē tehnoloģisko progresu kopš EDS izveides. «Ir virkne cilvēku, kuri ir iedomājušies, ka viss ir jānolīdzina ar zemi, bet tas ir ļoti dārgs process, jo paralēli būtu jāuztur esošā sistēma,» DB paskaidroja IT uzņēmuma Exigen Services Latvia valdes priekšsēdētājs Ivars Puksts. Protams, jebkura IT sistēma noveco, tomēr pirms tam nepieciešama rūpīga analīze, turklāt izmaiņas visprātīgāk būtu veikt pirms būtiskām reformām IT saimniecībā kopumā, atzīmēja I. Puksts. Ja EDS tiktu būvēta no nulles, tad būtu nepieciešami daudzi miljoni latu. Attiecībā uz eiro ieviešanu šobrīd viss notiek pēc plāna, tāpēc sarežģījumiem nevajadzētu būt, piebilda Exigen Services Latvia valdes priekšsēdētājs.
Vienotā konta sistēma
Lai nodrošinātu iespēju nodokļu maksātājam veikt nodokļu maksājumus vienā norēķinu kontā, kur nodokļu ieņēmumu sadale notiek pa attiecīgajiem budžeta veidiem, VID kopā ar Finanšu ministriju turpina vērtēt iespēju ieviest Latvijā nodokļu vienotā konta sistēmu.
Šobrīd tiek plānota arī atteikšanās no VID e-paraksta, ja tiks veikti atbilstoši grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām».
Turpmāk, iesniedzot deklarācijas VID EDS, lietotāja identifikators un paroles kopums būs pielīdzināms elektroniskajam parakstam.
Ņemot vērā Latvijas un Eiropas plānus digitalizācijas jomā, būtu jādomā par kopējo ainu, lai nebūtu sadrumstalotība, kad katra iestāde ievieš savu e-parakstu, DB norādīja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. Tāpēc, no vienas puses, var saprast VID ieceres, tomēr, no otras puses, ir nepieciešams kopējs skatījums valstiskā līmenī. Valsts ir sākusi izsniegt ID kartes, tāpēc būtu jāstrādā pie tā, lai tās iedzīvotāji varētu izmantot saziņai un datu apmaiņai ar valsts iestādēm, pamatoja J. Bokta.