Godātais ministra kungs! Man bija liels pagodinājums būt par Jūsu padomnieku sabiedrības veselības jautājumos, un jāteic – vismaz 90% jautājumu par sabiedrības veselību mūsu viedokļi saskanēja, teikts ārsta Pētera Apiņa publiskajā lūgumā atbrīvot viņu no veselības ministra Hosama Abu Meri padomnieka amata.

Bija prieks strādāt Jūsu komandā brīžos, kad Jūs ar savu milzīgo enerģiju un politisko pieredzi atbalstījāt tabakas lietošanas mazināšanu, likumdošanas iniciatīvas, kas aizliedza aromatizētās vielas elektroniskajās cigaretēs, atbalstījāt iniciatīvas mazkustības un aptaukošanās pandēmijas apturēšanā, īpašu uzsvaru liekot uz bērnu un jaunatnes sportu, virzījāt alkohola ierobežojumus nevienkāršajā cīņā ar alkohola lobiju. Par to visu vēlos Jums publiski pateikties un vēlēt panākumus tālākā darbībā.

Diemžēl pēdējos divus mēnešus man nav bijusi iespēja ar Jums parunāties, paust savu viedokli vai uzzināt Jūsu norādījumus. Vēlos norādīt, ka padomnieka amats tikai kā amata nosaukums man nav nepieciešams. Gandrīz trīsdesmit gadus mana pamatnodarbība ir medicīnas žurnālistika, neatkarīgi vai tā ir bijusi žurnālu galvenā redaktora amatā vai vienkārša publikācija, skaidrojot latviešu valodā sabiedrības veselības, cilvēka fizioloģijas, slimību patoģenēzes, zāļu iedarbības un blakņu vai veselības organizācijas jautājumus. Latviešu valodā diemžēl maz ir ārstu, kas raksta par veselības jautājumiem, bet Veselības ministrijas un SPKC izklāsts nereti ir rakstīts samocītā birokratizētā valodā, un reti sasniedz lasītāju. Vidēji gadā rakstu 80–100 publikāciju, tā ka mans kopējais publikāciju skaits veselības jomā pārsniedz 3000 (nekad neesmu saņēmis valsts vai pašvaldību atbalstu par sabiedrības veselības publikācijām). Esmu 20 grāmatu autors un vairāk nekā 50 grāmatu (galvenokārt par medicīnu) galvenais redaktors un joprojām dažādās formās sadarbojos ar globāli nozīmīgākajiem medicīnas un veselības žurnāliem. Te man jāteic, ka Meijo klīnikā ir speciāla medicīnas publikācijas nodaļa, kurā strādā (raksta bērniem un pieaugušajiem, grūtniecēm un hroniskiem slimniekiem, slimniekiem pēc operācijām un traumām utt.) četrpadsmit ārsti (iespējams, šis skaitlis šobrīd ir nedaudz pamainījies). Angļu, bet īpaši spāņu valodā ir simtiem ārstu, kas ar saviem rakstiem izglīto dzimtajā valodā lasošus ļaudis. Lielā mērā mazais skaidrojošo publikāciju skaits Latvijā ir iemesls zemajai veselības pratībai, bet pratības neesamība ir iemesls sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem.

Latvija šobrīd ir izšķiršanās priekšā, kā un vai ierobežot e-cigarešu aromātu lietošanu. Saeimā ierosinājums grozīt likumus, lai būtiski ierobežotu e-cigarešu aromātu pieejamību. Pasaulē prakses attiecībā uz tabakas un e-cigarešu lietošanu ir dažāda. Zviedrija, piemēram, pērnā gada nogalē liegumus e-cigaretēm atcēla.

Zviedrijas valdība pērn mēģināja panākt šādus ierobežojumus, taču parlamentā Riksdāgā pēc karstām debatēm tie tika apstādināti. Deputāti uzklausījuši veselības aizsardzības ekspertus konstatēja: e-cigarešu lietošana ir nesalīdzināmi mazāk kaitīga par parastajām cigaretēm, tādēļ strikti ierobežojamas ir pēdējās.

Šī gada vasarā Zviedrijas parlaments noraidīja Zviedrijas sociāldemokrātu vadītās valdības ierosināto bet sabiedrībā pretrunīgi vērtēto e-cigarešu garšas šķidrumu un citu cigaretēm alternatīvo produktu tirdzniecības un lietošanas aizliegumu. Zviedrijas Riksdāga Veselības un labklājības komitejas publicētajā ziņojumā konstatēts ka e-cigaretes ne tikai ir mazāk kaitīgas veselībai, bet arī palīdz atmest tradicionālo cigarešu smēķēšanu.

Lai ierobežotu nepilngadīgo personu smēķēšanu, alkoholisko dzērienu un citu apreibinošo vielu lietošanu, Iekšlietu ministrija vēlas šādas personas turpmāk sodīt ar naudassodu līdz 25 latiem vai 50 latiem, ja pārkāpums izdarīts atkārtoti.

Iekšlietu ministrijas piedāvātie grozījumi paredz pilnveidot nepilnības likumdošanā, nosakot administratīvo atbildību nepilngadīgajiem par smēķēšanu un alkoholisko dzērienu lietošanu, neatkarīgi no pārkāpuma izdarīšanas vietas. Ja Saeima atbalstīs ierosinātos grozījumus, nepilngadīgajiem varēs piemērot gan brīdinājumu, gan arī naudassodu līdz 25 latiem, bet par alkohola un citu apreibinošu vielu lietošanu atkārtoti gada laikā pusaudžus sodīs ar 50 latu sodu.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 12.pants nosaka, ka pie administratīvās atbildības saucamas personas, kuras līdz pārkāpuma izdarīšanas brīdim sasniegušas vismaz četrpadsmit gadu vecumu, taču audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus var piemērot arī nepilngadīgajiem vecumā no 11 līdz 14 gadiem, ja viņi izdarījuši pārkāpumu, par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) ar komunikāciju tīklu uzturētājiem jeb tehnisko noteikumu izdevējiem (TNI) ir noslēdzis 298 līgumus par Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) lietošanu, informē biroja pārstāve Elīna Balgalve.

Tādējādi gandrīz 90% no visiem līgumiem, kas kopumā jānoslēdz ar pašvaldību būvvalžu norādītajiem TNI, ir stājušies spēkā, paužot to slēdzēju apņemšanos lietot BIS.

«BIS ir vienota platforma visiem būvniecības procesa dalībniekiem. Tikai tad, kad tajā darbosies visi būvniecības procesa virzītāji, mēs varēsim pilnībā izbaudīt priekšrocības, ko sniedz būvniecības procesa digitalizācija - caurspīdīgums, ātrums, ērtums un drošība,» uzsver BVKB direktora pienākumu izpildītājs Uldis Jansons.

Atbilstoši pašvaldību būvvalžu sniegtajai informācijai par savā administratīvajā teritorijā strādājošajiem TNI, noslēdzamo līgumu skaits par BIS lietošanu starp BVKB un TNI šobrīd ir 346. Lai BIS izmantošanu tehnisko noteikumu izdevējiem padarītu ērtu un viņu vajadzībām atbilstošu, ir izveidota speciāla darba vieta un vide, kas pielāgota TNI funkciju veikšanai. Sistēmā tehnisko noteikumu izdevēji var komunicēt ar būvniecības procesā iesaistītajām personām, saņemt tehnisko noteikumu un projekta saskaņojumu pieprasījumus, izsniegt elektroniski tehniskos noteikumus, izskatīt ieceres dokumentāciju un elektroniski saskaņot to. Tāpat iespējams saņemt pieprasījumus un izsniegt atzinumus par būves gatavību ekspluatācijai.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā, kas nosaka, ka maksājums par sev nepiederošas zemes lietošanu no 2025.gada pakāpeniski pieaugs tai daļai dzīvokļu īpašnieku, kuru zemei būs noteikta lielāka kadastrālā vērtība.

Pieņemto grozījumu likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" virzītāji akcentē, ka piedāvātais risinājums maksājumiem par zemes lietošanu dalītajā īpašumā paredz pakāpenisku maksājuma pieaugumu 30% gadā, lai iedzīvotājiem nebūtu jāpiedzīvo straujš izmaksu pieaugums lielākas kadastrālās vērtības dēļ.

Likumā noteikts, ka, ja zemes likumiskās lietošanas tiesības attiecas uz dzīvojamās ēkas īpašniekiem un lietošanā esošās zemes kadastrālā vērtība 2025.gada 1.janvārī ir lielāka par tās 2024.gadā spēkā esošo kadastrālo vērtību, tad tai atbilstošais maksājums par zemes likumisko lietošanu no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim katru gadu palielināsies par 30% pret iepriekšējā gada maksājumu, līdz tiks sasniegts atbilstošais apmērs no aktuālās kadastrālās vērtības.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šodien vēl topošajā dzīvojamo telpu īres regulējumā atbalstīja pārejas periodu līdz 2026.gada beigām par labu īrniekiem, ja mainīsies dzīvojamās telpas īpašnieks.

Komisija trešdien turpināja skatīt likumprojektam "Dzīvojamo telpu īres likums" uz galīgo lasījumu iesniegtos priekšlikumus. Par vairākiem rosinājumiem vēl paredzēts turpināt diskusijas.

Atbalstīts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ka, ja pēc likuma spēkā stāšanās tiks atsavināta dzīvojamā telpa, par kuras lietošanu līdz likuma spēkā stāšanās dienai būs noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, kurš nav ierakstīts zemesgrāmatā, dzīvojamās telpas ieguvējam būs saistošs šis līgums līdz 2026.gada 31.decembrim, bet gadījumā, ja noslēgtā dzīvojamās telpas īres līguma termiņš beigsies laikā līdz 2026.gada 31.decembrim - līdz līgumā noteiktā termiņa beigām.

Eiropas Parlamenta plenārsesijā

Strasbūrā 2007. gada 5. septembrī

Eiropas Parlaments (EP) iesaka Eiropas mērogā autovadītājiem iesācējiem noteikt pieļaujamo alkohola līmeni asinīs, kas būtu pēc iespējas tuvu 0 promilēm. Tas ir viens no ierosinājumiem šodien ar pārliecinošu balsu vairākumu pieņemtajā EP nenormatīvajā ziņojumā par alkohola radītā kaitējuma mazināšanu.

Pieaugošs alkohola patēriņš nepilngadīgo un jauniešu vidū visās Eiropas valstīs, 17 000 nāves gadījumu gadā ceļu satiksmes negadījumos alkohola lietošanas dēļ, mirstības gadījumu pieaugums saistībā ar alkohola patēriņu, augļa alkohola sindroms. Tās ir satraucošākās tendences, pret kurām šodien pieņemtajā ziņojumā ar konkrētiem priekšlikumiem vēršas Eiropas Parlaments.

Zemes apsaimniekotājiem Latvijā 2021. gads būs izšķirošs, jo Eiropas un Latvijas iestāžu kabinetos tiks skatīti priekšlikumi, kuri būtiski ietekmēs ne tikai zemes apsaimniekošanas iespējas Latvijā un pašu lauksaimnieku brīvību savos lēmumos, ko audzēt, un kā to darīt, bet arī patērētāju iespējas iegādāties pārtikas produktus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) priekšsēdētājs Edgars Treibergs. Viņaprāt, tik nozīmīgi zemes apsaimniekošanu ietekmējoši lēmumi, kas tiks pieņemti šogad vai, vēlākais, 2022. gadā, pēdējo 25 gadu laikā Latvijā nav pieredzēti. Un tieši no tiem būs atkarīga ne tikai zemes apsaimniekošana nākamajos 20 — 30 gados, bet arī pārtikas produkcijas izcelsmes vieta un cenas veikalu plauktos.

Kāda ir pašreizējā situācija?

Pašlaik var teikt, ka nākotne ir miglā tīta, jo dažādās tapšanas stadijās ir daudz dažādu dokumentu, kuri gan tieši, gan arī pastarpināti skars ne tikai lauksaimniecības produkcijas audzētājus un pārstrādātājus, bet arī mežsaimniekus un kokrūpniekus, kā arī kūdras ieguvējus un substrāta ražotājus. Eiropas Savienība ir "uzņēmusi" Zaļo kursu, kurš no vienkārša patērētāja skatupunkta ir pat ļoti pievilcīgs — mazāk izmešu gaisā, veselīgāka raža (ar mazāk vai pilnībā bez minerālmēsliem un augu aizsardzības līdzekļiem), bet vienlaikus šai skaistajai nākotnei ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu. Šie labie un cēlie ES nodomi — mērķi – ir ne tikai grūti izpildāmi, neatstājot negatīvu ietekmi uz lauksaimniecību (un arī visiem, kas ar to darbojas), bet pagaidām šo mērķu sasniegšanai nav paredzēts nekāds atbalsts. Šo labo nodomu īstenošana rada daudz dīvainu jautājumu un problēmu. Proti, viena vēlme ir par apmēram 20% samazināt mēslojuma lietošanu, turpat līdzās ir otrs mērķis par apmēram 50% samazināt augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, kas nozīmē arī mazāku iegūto ražu un augstāku augsnes mehānisko apstrādi. Un tad jau vēl ir klimata neitralitātes politika, kura prasa lauksaimniekiem virzīties uz iespējami mazāku augsnes apstrādi un mazākām siltumnīcu gāzu emisijām.

Par topošajām izmaiņām augu aizsardzības jomā stāsta Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) direktors Vents Ezers.

Daudz dzirdēts par augu aizsardzības līdzekļu (AAL) izmantošanu lauksaimniecībā – gan pozitīvi, gan izteikti noraidoši viedokļi. Kāda ir reālā situācija, un kāda ir VAAD loma AAL aprites uzraudzībā?

Lauksaimniecība no citām tautsaimniecības nozarēm atšķiras ar to, ka sabiedrība redz ražošanas procesu no sēklas iesēšanas laukā līdz ražas novākšanai. Redzot smidzinātāju uz lauka, daudziem rodas negatīvas emocijas. AAL lietošana asociējas ar lielo ražotāju dzīšanos pēc lielākas ražas un ienākumiem, bet faktiski augu aizsardzība ir pirmais nosacījums, lai mums būtu pieejama kvalitatīva un droša pārtika. Slimību un kaitēkļu bojāta raža nav vizuāli pievilcīga, bet var būt nelietojama uzturā arī kaitīguma dēļ. Jāpiebilst, ka augu aizsardzība bija aktuāla jau pirms tūkstošiem gadu, kad augkopji izmantoja sēru un pelnus. Laika gaitā esam lietojuši dažādus paņēmienus – augu ekstraktus, pat arsēnu un dzīvsudrabu. Kāpēc? Pārtika ir cilvēka pamatvajadzība, tātad esam atkarīgi no tā, vai mūsu tīrumos un dārzos aug veseli un ražīgi augi. Vēsturiski neražas periodi laika apstākļu, kaitēkļu un slimību dēļ ir izraisījusi badu, epidēmijas, cilvēku migrāciju un karus.

Līdz ar ražas novākšanas sezonu atkal aktualizējies jautājums par agroķīmisko līdzekļu lietošanu.

«Lūk, tāpēc es veikalā eju garām maizei, uz kuras rakstīts Veselība, Kliju maize vai kas tamlīdzīgs. Vēlās vakarstundās daudzi lielie zemnieki īsi pirms kulšanas miglo laukus ar raundapu [agroķīmisks līdzeklis - redakcija]. Tā izdodas nonākt pie lielākas peļņas, ietaupot uz graudu kaltēšanu,» šāds sociālā tīkla Facebook lietotāja Valtera Korāļa ieraksts nepatīkami pārsteidza Latvijas sabiedrību. Ierakstu papildina arī vakarā, kā raksta autors - 11. augustā, uzņemts fotoattēls.

Biedrības Zemnieku saeima priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja - Burmistre biznesa portālam db.lv komentē V. Korāļa rakstīto:

«Šogad dabā viss ir iekavējies gandrīz par divām nedēļām. Ja iepriekšējos gados šajā laikā Vidzemē un Kurzemē jau aktīvi noritēja kulšanas darbi, tad šobrīd kulšana īsti vēl nav sākusies. Lietainā vasara atstāja ietekmi arī uz labības laukiem – daudzviet tie ir ļoti nezāļaini un vietām zaļā balanda ir izaugusi cauri graudaugiem. Ja lauki ir nezāļaini, tad graudiem, sasniedzot 30% mitruma līmeni, tos var miglot ar glifosātu saturošiem preparātiem. Rezultātā daudzas vēlās šķirnes varēja miglot pagājušā nedēļā vai pat šonedēļ, lai pēc 10 dienām laukus varētu kult.

Vairāk nekā 70% autovadītāju ikdienā pie stūres lieto mobilos telefonus, informē Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD).

Satiksmes dalībnieku novērojumi liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā mobilo ierīču lietošana pie stūres arvien pieaug, radot nepieciešamību šo problēmu aktualizēt plašākā sabiedrībā, veidojot sociālas kampaņas un pastiprinot kontroli uz ceļiem. Tādējādi, «lai pievērstu mobilā telefona «nozombēto» autovadītāju uzmanību un mainītu to paradumus», CSDD sāk satiksmes drošības kampaņu «Izkāp no telefona!».

«Iekāpjot auto, izkāp no telefona! Tieši tik vienkāršs ir mūsu aicinājums,» iepazīstinot ar kampaņu, uzsvēra CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš. Viņš skaidroja, ka mobilo telefonu ietekmē autovadītāji kļūst par apkārt neko neredzošiem un nedzirdošiem zombijiem. Tieši tādēļ gados jaunās auditorijas vidū populārā zombiju tematika izmantota arī CSDD kampaņā «Izkāp no telefona!».

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretārs Mareks Gruškevics uzdevis IZM Informācijas tehnoloģiju departamentam uzsākt atvērtā koda programmatūras lietošanu.

IZM paziņojumā minēts, ka tas darīts, lai izvērtētu tās piemērotību IZM un tās padotības iestāžu darba un mācību procesa vajadzībām, kā arī identificētu iespējamos riskus, kas novēršami, lai, iespējams, tuvākajā nākotnē pārietu uz pilnīgu atvērtā koda programmu lietošanu, tādējādi ietaupot valsts budžeta līdzekļus.

Ja IZM pārietu uz atvērtā koda programmatūras lietošanu, tad gadā IZM un tās padotības iestāžu vajadzībām tiktu ietaupīti līdz šim šādam mērķim izmantotie 80 tūkstoši lati gadā. IZM padotībā ir arī profesionālās izglītības iestādes un koledžas, kuras, lietojot atvērtā koda programmatūru, ietaupītu līdz šim programmu licenču iegādei izlietotos 132 tūkstošus latu gadā.

Par labumu, kas gūts, izmantojot personiskām vajadzībām dienesta automašīnas, katru mēnesi valstij nodokļos būs jāsamaksā no 22.70 Ls līdz 85.13 Ls.

Saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto kārtību, konkrēta nodokļos maksājamā summa būs atkarīga no dienesta automašīnas motora tilpuma.

Proti, ja automašīnas motora tilpums būs līdz 1500 kubikcentimetriem, par tās izmantošanu katru mēnesi būs jāmaksā sociālās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis no 40 Ls liela ienākuma. Tādā gadījumā mēnesī nodokļos maksājamā summa būs 22.70 Ls.

Ja dienesta automašīnas motora tilpums būs no 1501 līdz 2500 kubikcentimetriem, nodokļi būs jāmaksā no 70 Ls liela labuma un budžetā maksājamā summa sasniegs 39.73 Ls mēnesī.

Savukārt par automašīnu ar motora tilpumu no 2501 līdz 3500 kubikcentimetriem lietošanu, nodokļi būs jārēķina no 100 Ls mēnesī un tas nozīmē, ka katru mēnesi par labumu, kas gūts no dienesta automašīnas izmantošanas, nodokļos būs jānomaksā 56.75 Ls.

A/s Cēsu alus iesaistījusies sociālajā kampaņā par atbildīgu alus lietošanu.

Sociālās atbildības kampaņas mērķis ir atbalstīt atbildīgu un mērenu alus lietošanu un informēt par pārmērīgas un bezatbildīgas alus lietošanas riskiem.

A/s Cēsu alus, uzsākot dialogu ar patērētājiem, ar dažādu aktivitāšu palīdzību veicinās atbildīgu alus lietošanu pieaugušo vidū un atgādinās jauniešiem, ka Latvijas valsts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā alu var iegādāties tikai no 18 gadu vecuma.

Sociālās atbildības kampaņa tiks realizēta vairākos posmos. Šodien tiek atklāta jauna sadaļa Par atbildīgu alus lietošanu Cēsu alus interneta mājas lapā: www.cesualus.lv.

Tā kā Cēsu alus sociālās atbildības kampaņas partneri ir Latvijas lielākie tirdzniecības tīkli, tad no šodienas Elvi, Rimi un Maxima veikalos visā Latvijā būs pieejami informatīvi materiāli jauniešiem un autovadītājiem. Akcijas mērķis lielveikalos ir aicinājums tirgotājiem pastiprināt kontroli pār alus tirdzniecības ierobežojumiem nepilngadīgām personām, un arī aicinājums jauniešiem līdz 18 gadu vecumam apzināties savu atbildību likuma priekšā.

Ieguldījumi oficiālās elektroniskās adreses (eAdrese) izveidē var izrādīties nelietderīgi, revīzijā "Vai valstī tiek nodrošināta efektīva oficiālās elektroniskās adreses lietošana saziņā ar personām?" secinājusi Valsts kontrole.

Revidenti norāda, ka eAdreses izveidē tika ieguldīti aptuveni 6,94 miljoni eiro, risinājums ir izstrādāts, tomēr tā ieviešana ir ieilgusi.

"Lai arī saziņas apjoms eAdresē pakāpeniski pieaug, sasniedzot vidēji 800 000 nosūtīto ziņojumu gadā no kopumā iestādēs nosūtītajiem 3,6 miljoniem dokumentu, revidentiem nākas atzīt, ka progress joprojām ir salīdzinoši mazs. Gandrīz puse iestāžu nelieto eAdresi ikdienas saziņā un nav nosūtījušas nevienu ziņojumu," norādīts revīzijā.

Līdz obligātai e-adresei vēl trīs gadi  

Lai gan bija paredzēts, ka jau no 2020. gada oficiālā e-adrese būtu...

Valsts kontroles ieskatā, bez skaidri redzamām eAdreses priekšrocībām un ieguvumiem arī privātpersonas nesteidz uzsākt tās lietošanu, jo ir pieejami citi, ierastāki elektroniskās saziņas kanāli un eAdrese ir tikai viens no tiem. "Līdz ar to privātpersonu saziņa ar valsti eAdresē veido vien 10% nosūtīto ziņojumu, bet pārējo apjomu - savstarpējā iestāžu saziņa, turklāt pusi no visas sarakstes veido tikai desmit iestādes," secina revidenti.

Valsts kontrolē brīdināja, ka gadījumā, ja saglabāsies tendence, ka privātpersonas faktiski nelieto eAdresi, bet to galvenokārt lieto tikai iestādes savstarpējā saziņā, ieguldījumi eAdreses izveidē var izrādīties nelietderīgi, jo iestādēs jau pirms eAdreses bija izveidota cita dokumentu aprites vide. Privātpersonas eAdresi var izveidot bez maksas portālā "Latvija.lv".

Tāpat revīzijā teikts, ka no 2023.gada uzņēmumiem, biedrībām, nodibinājumiem, politiskajām partijām un citām privātām juridiskajām personām eAdrese būs obligāts saziņas kanāls ar valsti, taču iedzīvotājiem tās lietošana paliks brīvprātīga.

"Jau šobrīd, par trijiem gadiem atliekot obligāto eAdreses lietošanu juridiskajām personām un nespējot vienoties par eAdreses obligāto lietotāju loka paplašināšanu ar jaunām grupām, dokumentu aprite katru gadu valstij izmaksā arvien dārgāk. Saskaņā ar Valsts kontroles revidentu aplēsi negūto ietaupījumu apmērs var sasniegt pat 5,32 miljonus eiro gadā. eAdreses izveidē ieguldīti aptuveni 6,94 miljoni eiro," pauda revidenti.

Valsts kontrole iesaka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Valsts reģionālās attīstības aģentūrai piedāvāt skaidru vīziju turpmākai eAdreses attīstībai un izmantošanai.

"Šobrīd eAdrese nav integrēta konkrētos procesos, bet normatīvie akti tikai vispārīgi paredz, ka eAdrese kļūst par primāru saziņas kanālu pēc tam, kad privātpersona to ir aktivizējusi. Lai panāktu plašāku eAdreses lietošanu, jānovērš arī atsevišķi eAdreses risinājuma darbības trūkumi ērtākai lietošanai: jāpilnveido eAdrešu katalogs, jānovērš trūkumi ziņojumu garantētā piegādē un izgūšanas termiņos, jāsalāgo piekļuves risinājumi dažādām lietotāju grupām," norāda revidenti.

eAdreses izveidošanas mērķis ir nodrošināt vienotu vidi drošai, garantētai un ērtai elektroniskajai saziņai starp iestādēm un privātpersonām. Valsts kontrole uzsver, ka eAdreses ieviešanā ir nozīmīga arī iestāžu iesaiste un starpnozaru risinājumi.

"eAdreses risinājuma izveide un izmantošanas datums pats par sevi nevar nodrošināt plašu eAdreses lietošanu, samazināt papīra dokumentu aprites un dažādu elektroniskās saziņas kanālu uzturēšanas izmaksas, padarot valsts pārvaldi ērtāku un pieejamāku iedzīvotājiem. Pozitīvi vērtējams, ka eAdreses izveidē izmantoti dažādi koplietošanas risinājumi un resursu atkalizmantošana, kā arī veicināta sadarbība starp valsts IKT kompetenču centriem, nodrošinot eAdreses darbību," atzinusi Valsts kontrole.

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Latvijas Banka rosinās ierobežot nebanku kredītu procentu maksājumus līdz 0,12% dienā, otrdien intervijā Latvijas Radio teica Latvijas Bankas valdes loceklis Harijs Ozols.

Viņš atgādināja, ka Saeimas Tautsaimniecības agrārās vides un reģionālās politikas komisijā tiks vērtēti priekšlikumi grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz gan paaugstināt nebanku kreditētājiem prasības klientu maksātspējas izvērtēšanai, gan ierobežot procentu maksājumus, kas šobrīd nebanku kreditētāju sektorā ir nesamērīgi augsti attiecībā pret banku izsniegtajiem patēriņa kredītiem.

Ozols atzīmēja, ka šobrīd nebanku sektora izsniegtie kredīti rada riskus tautsaimniecībai kopumā, piemēram, tas samazina iedzīvotāju uzkrājumus, var radīt maksātnespējas riskus, kā arī veica aplokšņu algu izmaksu.

Latvijas Bankas valdes loceklis stāstīja, ka Latvijas Bankas priekšlikums paredz ierobežot nebanku kredītu procentu maksājumus. Latvijā tie šobrīd ir visaugstākie - no 0,55% līdz 0,25% dienā. Igaunijā procentu maksājumi ir apmēram 0,12% dienā, bet Lietuvā atkarībā no termiņa no 0,24% līdz 0,15% dienā. Latvijas Bankas priekšlikums paredz samazināt procentu maksājumus līdz Igaunijas līmenim - 0,12% dienā.

Alkohola ražotāju un tirgotāju asociācija aicina ierobežot iespējas ievest no Krievijas un Baltkrievijas alkoholu, nemaksājot par to akcīzes nodokli.

Asociācija vērsusies Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ar aicinājumu alkoholisko dzērienu ievešanai piemērot līdzīgus ierobežojumus, kā plānots piemērot tabakas izstrādājumu ievešanai, šķērsojot Latvijas robežu pa sauszemi vai ar jūras transportu.

Finanšu ministrijas (FM) Nodokļu politikas departamenta vadītāja Daina Robežniece komisijas sēdē norādīja, ka FM jau vērtējusi iespēju ieviest ierobežojumus alkohola ievešanai, taču akcīzes jo,mu regulējošās ES direktīvas pieļauj šādus ierobežojumus attiecināt tikai uz pierobežā dzīvojošajiem. Līdz ar to šādi ierobežojumi būtu grūti administrējami.

Narkotisko un psihotropo vielu lietošanas līmenis jauniešu auditorijā izklaides vietās ir ievērojami augstāks nekā katras valsts iedzīvotāju vidū kopumā, secināts Sabiedrības veselības aģentūras 2008. gada pētījumā Narkotiku lietošana izklaides vietās.

Kā minēts pētījumā, 2007. gadā uzsākti 54 kriminālprocesi par narkotisko vielu glabāšanu reiva pasākumos (10 pasākumi), trīs personas aizturētas par narkotisko vielu iegādāšanos un glabāšanu nakts klubos; izņemts 0.38g kokaīna, 0.25g kokaīna un 5 MDMA tabletes; par narkotisko vielu glabāšanu realizācijas nolūkā pie nakts kluba aizturēta persona, pie kuras atradās 92 MDMA tabletes.

Pērn nelegālajā atkarību izraisošo vielu apritē visvairāk izplatīti ir amfetamīna tipa stimulanti un kanabis grupas narkotiskās vielas. Šo vielu lietošanā un izplatīšanā tiek iesaistīti arvien jaunāki cilvēki, kuri lieto sintētiskās narkotiskās vielas, it īpaši amfetamīna grupas, kuras tiek lietotas un izplatītas jauniešu izklaides vietās. Palielinājies izņemto MDMA tablešu daudzums, tāpat pieaug arī heroīna un kokaīna daudzums narkotisko vielu nelegālajā apritē.

Valdība, piektdien, 6.novembrī, lemjot par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā Covid-19 izplatības dēļ, varētu vērtēt priekšlikumus apturēt visus organizētos publiskos pasākumus un visas sporta sacensības.

Aģentūrai LETA zināms, ka atbildīgās iestādes patlaban aktīvi gatavo priekšlikumus piektdienas valdības sēdei, kurā paredzēts lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Starp piedāvājumiem ir vairāki būtiski sabiedriskās dzīves ierobežojumi, tāpēc sagaidāms, ka par tiem vēl būs asas diskusijas un gala regulējumā būs izmaiņas. Līdz valdības sēdei turklāt vēl gaidāmas diskusijas par priekšlikumiem Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupā.

Aģentūras LETA rīcībā esošie priekšlikumi liecina, ka Latvijā līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu varētu atcelt un aizliegt visus organizētos publiskos pasākumus klātienē neatkarīgi no to apmeklētāju skaita un saimnieciskos pakalpojumus, kas saitīti ar izklaidi, kultūru, izstādēm un labsajūtu.

Prognozējot, ka pie Saeimas nama un Rīgas pils var tikt organizēti nesankcionēti pasākumi, policija gatavojas ierobežot automašīnu un gājēju pārvietošanos Vecrīgā.

Pils laukumā pie Rīgas pils (posmā no Daugavas gātes līdz Torņu ielai).

Savukārt gājēju kustība nepieciešamības gadījumā šajā laikā tiks ierobežota vai slēgta Jēkaba ielas posmā no Mazās Pils ielas līdz Torņu ielai; Mazajā Trokšņu ielā; Trokšņu ielas posmā no Aldaru ielas līdz Jēkaba ielai; Klostera ielas posmā no Jēkaba ielas līdz ēkai Klostera ielā 19; ielas posmā no Mazās Pils ielas līdz Klostera ielai (ielā starp Sv.Jēkaba katoļu katedrāli un Sv.Marijas Magdalēnas katoļu baznīcu); Pils laukumā pie Rīgas pils (posmā, no Daugavas gātes līdz Torņu ielai).

Ierobežojumu neattieksies uz operatīvo transportu un Militārās policijas transportlīdzekļiem.

Latvijas Zvērinātu advokātu (LZA) padomes esošie un bijušie vadītāji pauž satraukumu par Saeimas apakškomisijā diskutētajiem priekšlikumiem ierobežot advokātu tiesības piedalīties pirmstiesas un tiesas izmeklēšanas procesos, raksta Neatkarīgā.

Februāra sākumā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijas sēdē Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Korna paziņojusi, ka ministrija plāno ierobežot advokātu ietekmi.

LZA padomes priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska, vaicāta, vai šādi priekšlikumi radušies no skaļajiem tiesas procesiem, norādījusi: «Jā! Man nav citas atbildes. Tie var rasties tikai tur, kur ir smagas un apjomīgas lietas, kurās darbojas mani kolēģi. Jebkurā gadījumā diskusijas, kādas patlaban notiek Saeimā, notiek aiz advokātu mugurām.» Paužot sašutumu, viņa norādīja, lai runātu par advokātu tiesību ierobežošanu, jābūt ārkārtīgi spēcīgiem argumentiem.

Secinot, ka esošo likumdošanu nav nepieciešams mainīt, bez tālākas virzības ir apstājusies iecere izvērtēt iespējas ierobežot ārzonu uzņēmumu līdzdalību valsts iepirkumos, vēsta LETA.

Viena no iecerēm bija arī noteikt, ka valsts iepirkumos startējošajiem ofšoriem būs jāatklāj savi īpašnieki.

Kā uzsvērušas Finanšu un Tieslietu ministrijas, kā arī Valsts kanceleja, jautājums par patieso labuma guvēju atklāšanu tika sakārtots, pieņemot grozījumus Komerclikumā. Tie paredzēja, ka uzņēmumam informācija par patieso labuma guvēju būs jāiesniedz Uzņēmumu reģistram, un šīs ziņas nepieciešamības gadījumā būs pieejamas tiesībaizsardzības iestādēm un kontroles iestādēm nodokļu administrēšanas un publiskā iepirkuma, kā arī publiskās un privātās partnerības jomā.

Saeima minētos likuma grozījumus pieņēma pērnā gada 8.jūlijā, un grozījumi stājās spēkā 13.jūlijā.

Gultasvietu skaita palielināšanai Covid-19 pacientu ārstēšanai pašlaik plānots ierobežot dienas stacionāru darbu.

Tā pirmdien medijiem pavēstīja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre un Valsts operatīvās medicīniskā komisijas (VOMK) priekšsēdētāja Daina Mūrmane-Umbraško.

Viņa klāstīja, ka pirmdien notikušajā VOMK sēdē apspriesta epidemioloģiskā situācija un iezīmēti trīs iespējamie attīstības scenāriji, kas varētu ietekmēt pacientu stacionēšanu.

"Lai arī saslimstība pēdējo septiņu dienu laikā nedaudz samazinās. Ja iepriekš Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ziņoja par saslimušo skaita pieaugumu par 50%, tad pēdējo dienu, nedēļas laikā ir vērojams 18% pieaugums. Bet jebkurā gadījumā prognoze ir, ka palielināsies pacientu skaits stacionāros," atzina Mūrmane-Umbraško.

Sabiedrības iniciatīvu portālā «Manabalss.lv» sākta parakstu vākšana «par tīra gaisa nodrošināšanu Rīgā».

Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Andis Vaičulis, kurš iniciatīvu plānojis iesniegt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Kā uzskata Vaičulis, neskatoties uz normatīvajos un tiesību aktos noteikto, Rīgā jau 15 gadus cilvēki elpojot piesārņotu gaisu. Ja nekas nemainīšoties, pilsētnieki turpināšot to elpot arī turpmāk, kaitējot savai veselībai.

«Ar likumiem ir noteikts, ka, ja ir piesārņots gaiss, tad jauni gaisu piesārņojoši uzņēmumi nevar sākt strādāt, esošie uzņēmumi nevar paplašināties, un tiem ir jāsamazina savu emisiju apjoms. Savukārt uz autotransporta radīto gaisa piesārņojumu likums pašvaldībai piešķir tiesības ierobežot autotransporta kustību,» raksta iniciatīvas autors. Idejas iesniedzējs sūkstās, ka Rīgas dome neizmanto šīs tiesības un neierobežo autotransporta kustību.