Jaunākās paaudzes "Samung" bezvadu austiņas "Galaxy Buds+" ar vienu uzlādi skan pat 11 stundas no vietas.

Viedtelefonu, televizoru un citas izplatītas patērētāju elektronikas lietotāji jau ir pieraduši pie ražotāju iecienītā koncepta – ik pa laikam papildināt populāru produktu ar jaunām iespējām, bet dizainu konceptuāli nemainīt. Šī pieeja "ķērusi" arī bezvadu austiņas. "Samsung" pērnā gada "Galaxy Buds", kas aizstāja divus gadus iznākušo "Gear IconX" modeli, šogad "pārdzima" ar paplašinātu nosaukumu "Galaxy Buds+", taču būtībā identiskā izskatā. Mainījusies vien pieejamā krāsa un pienākušas klāt dažas papildiespējas.

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 9 punkti no 10)

Tāpat kā priekšgājējs, "Buds+" pārstāv ausī pilnībā paslēpjamo austiņu novirzienu. Proti, tam nav kātiņa, kā "Apple AirPods" vai "Huawei" austiņām. Tam ir gan labās, gan sliktās puses. Labais ir kompaktais izmērs un neuzkrītošais izskats. "Galaxy Buds+" faktiski nav iespējams izraut no auss ar kapuci vai cepuri, jo apģērbam īsti nav aiz kā aizķerties. Savukārt uzliekamā gumijotā spuriņa nodrošina, ka ieausis aizķeras aiz gliemežnīcas lokiem un turas ļoti cieši. Ja vēl izvēlas atbilstošākā lieluma gumijas uzgalīti no komplektā trīs iekļautajiem, tad sajūtas ir gana komfortablas. Izmēģinājumu nedēļās austiņas tika lietotas visos apstākļos, kādus vien izolācijas periodā un drēgnā pavasarī varēja piemeklēt, tomēr īsti atmiņā nav situācijas, kad "Buds+" būtu izkrituši. Pat neraugoties uz to, ka gada laikā ieauši "pieņēmušies svarā" - no 5,6 līdz 6,3 gramiem katrs.

Kredītu izsniegšanas bums Latvijā nav gaidāms, tomēr bankas finansiāli nav ieinteresētas turēt naudu, jaunu kredītu izsniegšanai svarīgākais ir uzticība un valsts spēja nodrošināt krāpnieku sodīšanu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Komercbanku asociācijas Tautsaimniecības kreditēšanas komitejas vadītājs un a/s SEB banka valdes loceklis un finanšu direktors Kārlis Danēvičs. Viņš nenoliedz, ka sabiedrība un bizness vēlas, lai bankas vairāk kreditē, taču kreditēt tikai tādēļ, lai stimulētu piedāvājumu iekšējā Latvijas tirgū, kur sarūk iedzīvotāju skaits, ekonomiski ir neefektīvs instruments, jo, bārstot naudu no helikoptera, nekas nemainīsies. Tāpēc labākais risinājums ir tad, ja uzņēmēji dodas uz bankām pēc kredītiem, jo ir idejas, kā ražot ekonomiski efektīvāk, sākt ražot jaunus izstrādājumus utt. ES struktūrfondi bija veiksmīgs piemērs, kurš veicināja pieprasījumu pēc kredītiem jaunu ideju īstenošanai.

Pakalniņu ģimene Alūksnes bānīša stacijā atver kafejnīcu "Tvaiks x Ogle" ar mājas burgeru specializāciju.

Ideja par šādu kafejnīcu Pakalniņu ģimenei radās no vajadzības. Parasti viņi vasaras un ziemas brīvdienas pavada Alūksnē un viņiem pietrūka vietas, kur būtu mājīga un nepiespiesta atmosfēra, kur satikties ar draugiem. Trīs gadus ģimene dzīvoja Itālijā, kur daudziem draugiem piederēja restorāni, turklāt tieši mazpilsētās.

"Mums iepatikās turienes brīvā atmosfēra - skan mūzika, pavārs staigā un visus cienā ar garšīgu ēdienu. Gribējām kaut ko tādu īstenot arī Latvijā, turklāt Alūksnē bieži vien ir sajūta kā Itālijā - reljefaina pilsēta pie ezera ar skaistiem skaiti. Vēlējāmies radīt mazpilsētas romantiku, kāda redzama filmās: vietu, kur draugi satiekas džemperos, skan laba mūzika, visi smejas, bērni skaida un aiz loga pa sliedēm aizbrauc garām mazs vilcieniņš," stāsta Irita Tīlane-Pakalniņa, "Tvaiks x Ogle" līdzīpašniece.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Scania Latvia vadītājs Aigars Pušinskis. Scania ir starptautisks uzņēmums, kas pārstāvēts vairāk nekā 100 pasaules valstīs un nodarbojas ar kravas automašīnu, pilsētas un tālsatiksmes autobusu, rūpniecisko un kuģu dzinēju ražošanu. Tas nodrošina arī saistītos pakalpojumus – kravas automašīnu un autobusu tirdzniecību, servisa pakalpojumus, 24 stundu palīdzību, finansēšanu sadarbībā ar Scania Finans, autovadītāju apmācību un citus pakalpojumus.

Biznesa vidē mūzika nav tikai fona skaņa, kas aizpilda klusumu veikalā vai kafejnīcā; tas ir spēcīgs instruments, kas gan palīdz radīt patīkamu atmosfēru, gan kāpināt pārdošanas apjomu

«Latvijā no 12 tūkstošiem publisku vietu savas mūzikas listes ir izveidojušas aptuveni 1000, kas ir mazāk nekā 10%. Tas apliecina to, ka liela daļa uzņēmēju vēl neapzinās mūzikas ietekmi uz patērētāju un to, ka pielāgots mūzikas saraksts var piesaistīt apmeklētājus un sekmēt biznesa attīstību,» teic Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) izpilddirektore Liena Grīna.

80% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 65 gadiem apliecina, ka fona mūzika klientu apkalpošanas vietās ir būtiska, uzsverot, ka patīkamas fona mūzikas pavadījumā pakalpojuma saņemšanas–gaidīšanas laiks paiet ātrāk un tā pozitīvi ietekmē viņu noskaņojumu, tā liecina Kantar TNS veiktā pētījuma dati, kas tika publicēti Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) rīkotajā diskusijā Mūzikas nozīme biznesā. Aptaujā 54% atzina, ka veikalos, kafejnīcās un citās publiskās vietās nevēlas dzirdēt skanam radio, un 85% gribētu dzirdēt speciāli veidotu mūzikas sarakstu. «Pozitīvi, ka šobrīd uzņēmēji apzinās, ka publiskās vietās mūzikai būs būt, tomēr ne visi ir gatavi ieguldīt laiku un investēt, lai profesionāļi izveidotu uzņēmumam atbilstošu mūzikas sarakstu. Tāpat šobrīd ir brīvi pieejami straumēšanas digitālie servisi, kur par salīdzinoši mazu samaksu katrs pats var izveidot sarakstu, kā arī ir vairāki uzņēmumi, kas sniedz šādu pakalpojumu – izveido plašu mūzikas listi, kas skan kafejnīcā vai veikalā, un dziesmas ir tīkamas gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem,» stāsta L. Grīna. Viņa uzsver, ka samaksa par licenci nemainās – vai publiskā vietā skan radio, disks vai speciāli veidota dziesmu izlase. Platībai līdz 50 m2 jāmaksā 14 eiro ceturksnī, bet mazākām platībām ir fiksēta summa – 30 eiro gadā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Later LTD direktore Sandra Gorbunova. Pica Lulū ir 100% Latvijas uzņēmums. Tas ir spējis pārdzīvot dažādus laikus un dzīves ciklus 22 gadu garumā.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Mani interesē sarežģītas nozares ar dažādiem mainīgiem procesiem un iespēju nemitīgi pilnveidot un uzlabot. Ražošana un sabiedriskā ēdināšana ir vienas no sarežģītākām nozarēm, kurās darboties. Šīs abas nozares un lauksaimniecība ir valsts mugurkauls. Un tas, kādi cilvēki tajās strādā, liecina par to, kāds ir šis mugurkauls: stingrs un taisns vai šķībs un viegli kustināms. Ja man ir izvēle, es labāk izvēlos smagu darbu.

Jauna televizora meklēšana bieži kļūst par komplicētu pieredzi. Jo pat vienāda izmēra televizoru cenas dažkārt ir atšķirīgas un atšķiras pat vairākas reizes. Produkcijas ražotāji un pārdevēji reklamē noteiktas papildu funkcijas, nekad nedzirdētās tehnoloģijas un neticamus solījumus par skatāmā attēla kvalitāti, un tas viss it kā liek mums arvien vairāk tērēt naudas jaunajai ierīcei. Savukārt internetā informācijas meklēšana salīdzināma ar haosu – tur ir pilns ar pretrunām un neapstiprinātiem faktiem, kas vēl vairāk maldina. Tomēr, ņemot vērā dažus galvenos kritērijus, var izvēlēties tiešām labu televizoru. Protams, nekādi padomi nepalīdzēs izvēlēties ideālāko variantu, tomēr sniegs pietiekami informācijas, ar ko sākt meklējot jaunu viedtelevizoru.

Izmērs – svarīgs faktors

Tiem, kuri apgalvo, ka ekrāna izmērs un attēla kvalitāte nav viena no otras atdalāmas lietas, ir taisnība tikai daļēji. Jo lielā telpā pat labākās kvalitātes neliela televizora pārraidāmais attēls pazudīs. Šī iemesla dēļ viesistabā būtu jānovieto vismaz 55 collu pa diagonāli viedtelevizors, bet guļamistabā – vismaz 40 collu pa diagonāli. Tomēr, optimāls izmērs lielai istabai – 65 collas un vairāk. Protams, lēmumu par iegādi bieži vien ietekmē arī papildu funkcijas vai parametri, piemēram, 4K izšķirtspēja, HDR vai ļoti funkcionāla viedā attālinātā vadības pults, taču biežākā klientu sūdzība saskaņā ar 220.lv elektroniskas speciālistu teikto, ir tā, ka pircēji iegādājas vienkārši pārāk mazu televizoru. Tāpēc būtu labi jāpadomā, vai nebūtu jāinvestē lielākā ekrānā, un nevis papildu parametros, kas skan inovatīvi un diezin vai ir nepieciešami.

Situācija, kad uz austrumu robežas tiks novilkts dzelzs aizkars, kurš, visticamāk, pastāvēs pietiekami ilgi un būtiski ietekmēs daudzas nozares Latvijā, arī darba vietas, nodokļu ieņēmumus, un būs katalizators reālām pārmaiņām valsts pārvaldē, tās funkcionalitātē, arī skaitliskajā apmērā.

Šādas atziņas skan no dažādu jomu uzņēmējiem, biznesa nevalstiskajām organizācijām un arī no tiem, kuri savulaik ir strādājuši un pat vadījuši valsts iestādes. Vienlaikus skan atziņas, ka, valsts pārvaldei dodot uzdevumu, būtībā cerēt uz būtiskām pārmaiņām neesot pamata, un to pierādot nosacīti pēdējās valsts pārvaldes reforma, kuras izpildījumu un rezultātu kritizējusi Valsts kontrole.

Tiek izteiktas idejas par to, ka valsts pārvaldes darba samaksa ir jāpiesaista reālajai situācijai, – ja ir reāla, nevis tikai virtuāla izaugsme, tad jāsaņem vairāk, bet, ja iestājas krīze, tad attiecīgi arī mazāk, tāpat esot jāpārvērtē valsts pārvaldei noteikto funkciju nepieciešamība, lietderība un jēga, vienlaikus centralizējot visu, ko vien var, – grāmatvedību, IT utt., tādējādi samazinot valsts pārvaldes tēriņus.

2021. gads būs izšķirošs zemes apsaimniekotājiem Latvijā, jo Eiropas un Latvijas iestāžu kabinetos tiek skatīti priekšlikumi zaļākai saimniekošanai, kuri būtiski ietekmēs zemes apsaimniekošanas modeļus Latvijā un patērētāju iespējas iegādāties Latvijā audzētu vai eksportētu, bioloģiski vai intensīvi audzētu pārtiku.

Par šiem būtiskajiem jautājumiem diskutēja SIA Izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes rīkotajā konferencē Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas. Salīdzinājumā ar industriālo lauksaimniecību vecajās ES dalībvalstīs, zemkopība Latvija patiešām ir zaļa un videi draudzīga, tāpēc Latvijai ir jāspēj pierādīt Eiropas Savienības institūcijām un arī vecajām ES dalībvalstīm, ka esam daudz zaļāki un saimniekojam daudz draudzīgāk apkārtējai videi jau šobrīd, nekā citās valstīs. Latvijas valsts institūciju lēmumiem ir jābūt balstītiem uz zinātniskajiem pētījumiem. Politiķi un sabiedrība tika aicināta saprast, ka visiem jaunajiem nosacījumiem un papildus ierobežojumiem ir jābūt vienādiem visās ES dalībvalstīs. Nedrīkstot būt samazinājumi par 30% vai 50% no esošā stāvokļa Latvijā, bet gan pret vidējo ES, lai ES dalībvalstis sasniedz Latvijas esošo zaļo līmeni un tad turpinām iet kopsolī un deklarēto zaļo kursu. Tika aicināti visi – politiķi, dabas draugi, jebkurš sabiedrības loceklis iedziļināties lauksaimniecības zemes apsaimniekošanas sarežģītībā, pārtikas pārstrādes procesos, augu ārstniecībā un veselībā, lai visi varētu lietot veselīgu pārtiku. Tāpat lauksaimnieki pauda pārliecību, ka Latvijā vieta ir gan bioloģiskajai, gan konvencionālajai augu un dzīvnieku audzēšanai. Tā kā Latvijas lauksaimnieki spēj apgādāt iedzīvotājus ar kvalitatīvām pašmāju augļiem, dārzeņiem, pienu, gaļu un olām, tad skanēja aicinājums dot iespējas un palīdziet nosargāt pārtikas tirgu no trešo valstu nepārbaudītiem, ar citām labturības prasībām turētiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, ar nezināmiem preparātiem piebarotiem, ārstētiem augļiem, dārzeņiem un maizi.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Rīgas centrā, iepretim Ministru kabinetam atklāts XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku galvenā mākslinieka Ivara Mailīša interaktīvais vides objekts Skaņu stabules Latvija skan, kurš ieskandina šīs vasaras trīs lielākos kultūras notikumus – Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus, Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētkus un Starptautisko folkloras festivālu Baltica 2015.

Vides objekts Skaņu stabules Latvijas skan ir liela izmēra metāla stabuļu komplekss, kas veido Latvijas kontūru no dažādiem Elizabetes un Brīvības ielu krustojuma skatu punktiem. Skaņu stabules Rīgā priecēs no 15.junija līdz 20. jūlijam, bet pēc svētkiem tās tiks uzstādītas pirmās Bērnu dziesmu dienas norises vietā, Madonas novada Praulienā.

XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki norisināsies Rīgā no 6. līdz 12. jūlijam, tajos piedalīsies ap 37 890 dalībnieku.

Investīciju jomā būtiska loma vienmēr ir bijusi kopējam tirgus dalībnieku noskaņojumam un citiem psiholoģiskiem faktoriem. Ja tirgū dominē lāči, līknes ir sarkanas un noskaņojums ir pesimistisks, arī labus finanšu rezultātus uzrādošs uzņēmums var piedzīvot tādu pašu lejupslīdi kā tirgus kopumā.

Visai droši varam teikt, ka šādā situācijā šobrīd atrodas gan Latvija, gan viss Baltijas reģiona akciju tirgus. Tomēr šādus apstākļus visai bieži izmanto tā dēvētie vērtību investori (value investors), kuri vispārējās panikas un negatīvā sentimenta aizsegā peld pret kopējo straumi un pieturas pie principa – “Pērc, kad skan lielgabali, pārdod, kad skan trompetes”.

Viņi meklē ilgtermiņa ieguldījumu perspektīvas – fundamentāli spēcīgus uzņēmumus, kas dažādu iemeslu dēļ tirgū ir salīdzinoši nepietiekami novērtēti.

Ārvalstu investīcijas buksē

Krievijas karš Ukrainā ir uzlicis savu zīmogu visam Baltijas reģionam. Pēdējais Ārvalstu investīciju vides indekss 2023 (1) parāda, ka ārvalstu investoru ieguldīšanas apetīte ir sasniegusi līdz šim zemāko ieguldīšanas gatavības līmeni. Ārvalstu investori atzīst, ka ir kļuvuši ļoti piesardzīgi, un vairākums uzsver, ka galvenais iemesls šādai rīcībai ir tieši “lielgabali” jeb pašreizējā ģeopolitiskā situācija. Arī konsultāciju kompānijas EY ikgadējais investīciju vides pētījums “European Attractiveness Survey”, kas apkopo ārvalstu investīciju statistiku visā Eiropā un analizē investoru viedokli par Eiropas valstu pievilcību investīcijām, atklāj, ka Latvijā pagājušajā gadā uzsākti tikai 22 jauni investīciju projekti pretēji 32 projektiem 2022. gadā. Samazinājies arī jaunu ārvalstu investīciju projektu radīto darba vietu skaits – no 2245 darba vietām 2022. gadā līdz 1265 vietām pērn. Nozīmīgs jaunu investīciju projektu samazinājums bija novērojams arī Lietuvā – no 47 projektiem 2022. gadā līdz 28 pagājušajā gadā. Igaunijā samazinājums bijis neliels – no 9 projektiem uz 8. Visā Baltijā samazinājies arī ārvalstu investīciju radīto darba vietu skaits – no 5868 jaunām darba vietām 2022. gadā līdz 4186 pagājušajā gadā.

No 2015. gada 1. jūlija Somijas uzņēmums Monilaite-Thomeko Group maina nosaukumu uz Dayton Group, atgriežoties pie vēsturiskā nosaukuma, ar kuru ģimenes uzņēmums sāka savu darbību Helsinkos 1923. gadā.

Dayton Group uzņēmumi šodien darbojas Somijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Krievijā, Baltkrievijā un Ķīnā, nodarbinot vairāk kā 400 darbinieku, un uzņēmumu grupas apgrozījums 2014. gadā bija 45 miljoni eiro. Gan Latvijā, gan Lietuvā un Baltkrievijā līdz gada beigām norisinās arī uzņēmuma apvienošanās process ar aukstuma iekārtu ražotāju Rolvika Group, kuru Monilaite-Thomeko iegādājās 2014. gada nogalē.

Somu uzņēmumu grupa dibināta 1923. gadā ar nosaukumu Dayton Vaaka Oy, tomēr laika gaidā citu uzņēmumu pārņemšanu un apvienošanos rezultātā grupas nosaukums mainījies. «Izrādot cieņu uzņēmuma 90 gadu ilgajai vēsturei, mēs vēlējāmies atjaunot tā vēsturisko nosaukumu, vienlaikus apzinoties uzņēmuma starptautisko darbību, kas ievērojami paplašinājusies pēdējās desmitgadēs. Turklāt nosaukums Dayton skan dabiski visās valstīs, kurās strādājam», atzīst Dayton Group vadītājs Freds Rambergs.

Pēc Lietuvas lielākā koka logu ražotāja Arlanga Wood iegādes Latvijas uzņēmuma SIA Arbo Windows mērķis nākotnē ir iegādāties koka logu un iekšdurvju ražošanas uzņēmumus Eiropā un sākt strādāt arī iekšdurvju tirgus segmentā.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums stāsta SIA Arbo valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Jānis Lasmanis. Viņš norāda, ka sekmīgi strādājošu uzņēmumu iegāde ir labākā straujas izaugsmes īstenošanas formula, jo tādējādi nav jāpatērē ļoti daudzi gadi, lai izveidotu ražotni, sekmīgi strādājošu darba kolektīvu un iekarotu noieta tirgus.

Fragments no intervijas

Kāpēc situācijā, kad tirgū ir iestājies savdabīgs klusuma periods, iegādājāties Lietuvas logu ražošanas kompāniju?

Tas, ka būvniecībā pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka un arī citu valstu centrālās bankas paaugstināja procentlikmes, ir savdabīgs klusuma periods, nevienam nav noslēpums. Nenoliedzami, ka ir daudz mazāk pasūtījumu nekā iepriekšējos gados, taču vienlaikus šis ir ļoti labs brīdis, lai investētu izaugsmē. Tieši minētā mērķa sasniegšana ir būtiskākais arguments, kāpēc tika veikts darījums un iegādātas Lietuvā lielākā koka logu ražošanas uzņēmuma UAB Arlanga Wood 100% kapitāldaļas. Šim uzņēmumam bija potenciālie pircēji arī no citām Eiropas valstīm, tomēr līdz ar būvniecības apsīkumu Eiropā (un ne tikai) tie atteicās no šīs Lietuvas kompānijas kapitāldaļu iegādes, jo primāri vēlas nodrošināt ar pasūtījumiem savas jau esošās ražotnes. Tāpat jāņem vērā, ka uzņēmumu izaugsmei ir divas atšķirīgas stratēģijas — viena paredz esošās ražošanas paplašināšanu vai jaunas ražotnes izveidi, savukārt otra — līdzīga vai tāda paša profila ražošanas uzņēmumu iegādi. Katrai no šīm attīstības stratēģijām ir savas stiprās un vienlaikus arī vājās puses.

Ja būtu nesen ievēlēts tautas priekšstāvis, tad šādi varētu saprast VARAM vēstījumu deputātiem 5. februāra rītā Saeimas komisiju namā. Divas jaukas VARAM ierēdnes stāsta pērn savēlētiem Vides un klimata apakškomisijas Saeimas deputātiem par to, kā daba jāsargā, kā mums ar SEG emisijām veicas. Tiešāk - neveicas, jo neizdodas un neizdodas izpildīt Eiropai sasolīto.

Kādēļ neveicas? Lauksaimnieki stipri gāzē. Ik gadu viņiem emisiju aizvien vairāk un vairāk un būs vēl vairāk! Pēc šādas uzrunas pat piecgadniekam, kurš lasīt neprot, ir skaidrs, ka lauksaimnieki ir valsts lielākie gāzētāji - emisiju grēkāži. Rīgā cilvēki kā cilvēki, emisijas nepalielina, bet no lauka kā nes pēc mēsliem, tā nes un ar katru gadu aizvien vairāk.

Viens gan visā referātā deputātiem skan kaut kā mazliet ačgārni. Saīsināti - Latvija SEG emisiju ziņā uz vienu iedzīvotāju izskatās labi, jo mums praktiski nav ražošanas. Tiešāk - tās ir ļoti maz. Ir citi aprēķini un kritēriji, pēc kuriem izskatāmies slikti, bet atsevišķās nozarēs, kā, piemēram, lauksaimniecībā, izskatāmies ļoti slikti. Ierēdnes monotonā runa rosina klusu, bet ķecerīgu domu - Latvija Eiropas priekšā izskatītos ideāli, ja vispār nebūtu lauksaimniecības ar savām govīm, cūkām, zemes aršanu un visu citu, kas rada SEG emisijas.

Šādi Latvijas zinātnes centru izveidotājs Pauls Irbins pārfrāzē Krišjāņa Valdemāra aicinājumu «Brauciet, latvji, jūriņā, krājiet zeltu pūriņā!»

Kosmoss un viss, kas ar to saistīts, ir Paula Irbina aizraušanās. Pirms pāris gadiem viņš pieteicās starptautiskajā projektā, kas vāca brīvprātīgos ceļojumam uz Marsu vienā virzienā. Lai arī ceturtajā atlases kārtā viņa kandidatūra tika atsijāta, viņš ir apņēmības pilns kļūt par vienu no pirmajiem Latvijas kosmonautiem.

Uzņēmējs ir līdzdarbojies četru t.s. zinātnes centru izveidošanā Latvijā, tagad kaļ plānus par jaunu vērienīgu projektu, kas līdzinātos vai pat pārspētu populāro Ahhaa centru Tartu. Tas būtu pilnībā veltīts kosmosa tematikai.

Fragments no intervijas:

Šobrīd Latvijā zinātkāres centri ir Rīgā, Cēsīs, Lielvārdē un Daugavpilī. Piedāvājums tajos ir līdzīgs vai atšķirīgs?

Meža nozares eksporta ienākumi šogad pieauguši par 57,29 milj. eiro jeb 4,4% salīdzinājumā ar analogu laiku pērn, lielākoties balstoties uz šā gada pirmo mēnešu izcilajiem rādītājiem

To rāda Zemkopības ministrijas Meža departamenta apkopojums pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem.

Eksporta ienākumu ziņā nozare uzstādījusi vēl vienu jaunu rekordu. Meža nozares eksporta pārsvars pār importu sasniedzis 866,86 milj. eiro, kas ir augstākais rādītājs vēsturē. Tā ir meža nozares artava Latvijas ārējās tirdzniecības pozitīvas bilances nodrošināšanā. Līdz ar koksnes izstrādājumu eksporta ienākumu pieaugumu pieaudzis arī imports – par 24,85 milj. eiro jeb 5,4% - un sasniedzis 481,35 milj. eiro. Tāpat kā agrāk, importā visdārgākais ir papīrs, kartons un tā izstrādājumi, kas ir 140,8 milj. eiro jeb 29,3% no kopējā meža nozares importa apjoma.

Šodien tiek solīta informācija par VID ģenerāldirektora konkursa rezultātiem, tikmēr iepriekšējai šī amata kandidātei vēl tiek veiktas pārbaudes par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Mēs Tev piedāvājam interesantu un atbildīgu darbu ar starptautiskās sadarbības iespējām, ar iespēju pilnveidot Valsts ieņēmumu dienestu kā modernu klientorientētu iestādi, mēnešalgu 4030 euro mēnesī pirms nodokļu nomaksas,» vilinoši skan sludinājums, uz kuru pieteikšanās beidzās aizvadītajā piektdienā. Tajā tika solīta motivējoša bonusu sistēma, veselības apdrošināšanas polise, attīstības iespējas un profesionāli kolēģi. Konkrētu skaitu, cik cilvēku pieteikušies VID ģenerāldirektora vakancei, visticamāk, atklās šodien, bet, kā var noprast pēc sarunas ar Valsts kancelejas direktoru Mārtiņu Krieviņu, tad interesentu nav pārāk daudz: «Neteiktu, ka aktivitāte ir gana liela, bet nav arī tā, ka mums nebūtu iesniegts neviens pieteikums. Aktivitāte ir, bet patlaban neko vairāk es nevaru pateikt.»

Kopā ar jaunākajiem «Nodokļu likumu komentāru 1. sējuma» papildinājumiem abonenti saņem arī īpaši sagatavotu vizuālu materiālu – domu karti «Nodokļi Latvijā». Domu karte veidota sadarbībā ar rokasgrāmatas autoru SIA «LAW & FINANCE ONLINE» un «Apvienību par godīgiem nodokļiem».

Šī jau ir otrā domu karte. Pirmā domu karte, kas tika veidota sadarbībā ar Apvienību par godīgiem nodokļiem ir «Riskanta darījumu partnera pazīmes» (iekļauta nodokļu komentāru 2. sējumā).

Kopš pirmās domu kartes publicēšanas esam saņēmuši daudz jautājumu par to. Būtiskākais jautājums – Kas tad ir domu karte?

Informācijas uztverei ir vairāki veidi. Par to visu detalizēti var lasīt gan zinātniskajā literatūrā, gan pētījumos, gan cita veida publikācijās. Šajā rakstā nav plānots iedziļināties zinātniskajos argumentos, bet gan vērst uzmanību tam, ka redze ir viens no uztveres kanāliem. Pētījumi liecina, ka ar redzes uztveri atmiņā labāk paliek vizuāli materiāli – attēli, grafiska informācija utt.

Latvijas amatpersonu izteikumi saistībā ar sankcijām biedē Krievijas uzņēmējus sadarboties ar mūsu valstī strādājošajiem, kā arī investēt; sekas būšot redzamas vēlāk

Centrālās statistikas pārvaldes dati jau rāda, ka šogad salīdzinājumā ar analogu laiku pērn sarūk Latvijas eksports uz Krieviju.

«Tie ir tikai ziediņi, odziņas var būt vēlāk,» lakonisks ir uzņēmēju kluba Rīgas marka valdes loceklis Normunds Štāls. Gan viņš, gan vairāki citi uzņēmēji uzskata, ka Latvijas amtpersonas, iespējams, neapzinās savu izteikumu ietekmi uz biznesa darījumiem ar Krievijas uzņēmējiem. Proti, tirdzniecisko darījumu apjoms starp Latviju un Krieviju sarūk, kaut arī pašlaik par reālām ekonomiskajām sankcijm no ES puses pat runāt nevarot. Proti, Krievijas uzņēmēji, kuri no Latvijas importē sev vajadzīgu produkciju, nobijušies no iespējamo ES sankciju efekta, sameklējuši dublierus ārpus ES, piemēram, Turcijā. «Man nav zināmi šādi fakti, kaut arī teorētiski šādi draudi ir reāli,» lakonisks ir ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis. Viņš atzīst, ka biznesam nevar būt nekas sliktāks, ja turpinās nenoteiktība Krievijas un ES attiecībās. «Nenoteiktības apstākļos bizness meklē iespējas, kā nodrošināties,» – tā V. Dombrovskis. Tas nozīmē, ka šādā situācijā nonākušajiem pašmāju uzņēmumiem būs jāmeklē citi noieta tirgi. «Tas ir absurds, ka tepat aiz Latvijas robežas ir milzīgs tirgus, bet politisku «muļķību» dēļ to cenšas slēgt,» – tā N. Štāls. Viņaprāt, Latvijas vadošajiem politiķiem būtu jābūt pragmatiskiem un jāsaprot – jo vairāk viņi iestāsies un runās par ES sankcijām pret Krieviju, jo vairāk var ciest Latvijas tautsaimniecība. «Krievijas ekonomika nav atkarīga no Latvijas, bet Latvija gan ir ļoti atkarīga no Krievijas,» norāda a/s Dzintars valdes priekšsēdētājs Iļja Gerčikovs. Viņaprāt, Krievija, saņemot tādu «pļauku» kā sankcijas, vienmēr meklēs kādus atbildes soļus. «To ļoti labi saprot Vācija, Francija un nebūt nesteidzas kāpt uz sankciju ecēšām,» teic N. Štāls. Viņš atgādina, ka bez kravām no Krievijas un uz Krieviju Latvijā no tranzīta nozares nekas daudz pāri nepaliks.

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Skandināvu dizaina mājlietu un mēbeļu veikalā Mēbeļu bode steidzīgie kļūst lēnāki, bet nevērīgie –vērīgāki, lūkojot pēc kādas pērles

Uzņēmums lauž stereotipu, ka lietoto preču veikalos nepatīkama smaka ir neizbēgams faktors. Tajā smaržo pēc kafijas, skan mierīga mūzika un apkārt valda patīkama atmosfēra. Par spīti tam, ka preču ziņā te valda pārbagātība, tās ir sakārtotas tā, it kā katrs veikala stūrītis būtu kā neliela istaba. «Preču mums ir daudz, līdz ar to cenšamies sakārtot visu tā, lai pietiktu vietas. Plānā ir veidot šim veikalam otro stāvu, bet projekts pagaidām vēl tiek saskaņots,» stāsta SIA Mēbeļu bode vadītājs Dāvids Sīlis, kurš uzņēmumā pārstāv vienu no lielākajiem īpašniekiem – resocializācijas centru Lediņi, kurā uzturas cilvēki pēc ieslodzījuma. Centra mērķis ir arī atrast šiem cilvēkiem nodarbošanos.

Ministriju pārstāvji tikai tēlo dialogu ar sociālajiem partneriem, jo, kad jāpieņem lēmumi, tad uzņēmēju paustie argumenti vairs nekrīt nekādā svarā

Neskatoties uz uzņēmēju protestiem, valdība ir atbalstījusi grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, kas paredz uzņēmumu valdes locekļu personīgu materiālu atbildību par uzņēmuma nodokļu parādiem jau no nākamā gada. Par šo iniciatīvu vēl galavārds jāsaka Saeimai, tomēr jau pašlaik lielai daļai uzņēmumu vadītāju ir iemesls justies neomulīgi. Noteiktais nodokļu parādu sliek-snis – 18 tūkstoši eiro, kuru sasniedzot uzņēmumu valdes locekļiem var nākties atbildēt ar savu personīgo maku – varbūt ir liels mazajam vai mikro- uzņēmumam, bet kādam lielākam uzņēmumam, nemaz nerunājot par pavisam lielajiem, tas ir vien tāds sīkums, kas pat neietver visu to nodokļu apjomu, ko konkrētais uzņēmums viena mēneša laikā samaksā.

No šā gada jūnija Baltijas tirgū parādīsies puzles ar latviešu fotogrāfa Mārtiņa Plūmes dabas skatiem un ukraiņu mākslinieces Veronikas Bļizņičenko gleznu attēliem. Jaunās “Purple Witty Fox” puzles ir ražotas tepat Latvijā, pērn atklātajā ražotnē “Folded Box”.

“Purple Witty Fox” ir galda spēļu kompānijas “Brain Games” oriģināli radīts zīmols, kas piedāvās puzles ar īpašu pievienoto vērtību, bērnu spēles un klasiskās galda spēles. Pirmajā metienā radītas 1000 gabaliņu puzles ar divu mākslinieku darbiem: 10 puzles, uz kurām attēlotas latviešu fotogrāfa Mārtiņa Plūmes dabas ainavas gan no Latvijas, gan ārvalstu ceļojumiem, un 9 puzles, uz kurām attēlotas Ukrainas mākslinieces Veronikas Bļizņičenko (Veronika Blyznyuchenko) gleznas.

“Ar “Purple Witty Fox” zīmolu mēs ienākam pužļu tirgū, kas kopš pandēmijas laikiem kļuvis arvien populārāks, cilvēkiem meklējot iespējas, kā ekrānu vietā kvalitatīvi pavadīt laiku. Mēs lepojamies, ka šo produktu radīšanā iesaistīti vietējie talanti un ka varam izcelt ne tikai Latvijas, bet arī citu kaimiņvalstu māksliniekus, dodot prieku cilvēkiem likt puzles, kur katrs attēls ir ar savu stāstu,” saka “Brain Games” dibinātājs Egils Grasmanis.

Ministrs tagad triju gadu laikā sola izdarīt to, ko jau pirms diviem gadiem solīja izdarīt «nākamgad». OIK vajadzēja būt atceltam jau vakar. Jau vismaz divus gadus ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens staigā apkārt un stāsta, kā gatavojas risināt OIK jautājumu. Tagad ir pietuvojušās ekonomikas ministra pilnvaru termiņa beigas, jo tuvojas šīs Saeimas pilnvaru beigas un rit Kučinska valdības pēdējie mēneši, bet Ašeradens sola, ka OIK varbūt tiks atcelts līdz 2022. gadam.

Tas nozīmē, ka Ašeradens kā ekonomikas ministrs OIK neatcels un to neizdarīs arī Māra Kučinska valdība. Faktiski visa šīs solīšana «kaut ko darīt ar OIK» ir izrādījusies nekas cits kā sabiedrības mierināšana, ņemot vērā, ka cilvēki ir augstākā mērā sašutuši. Mierināšana melojot, maldinot un imitējot aktīvu politiķa darbību, kurš tiekas un sasauc darba grupas, protams, par mūsu, nodokļu maksātāju, naudu, kuri jau tāpat pārmaksā par elektrību. «Tautas nodoklis OIK mafijai» ir sadārdzinājis elektrību par 30% dārgāk nekā Igaunijā un 42% dārgāk nekā Lietuvā

Cilvēki ir šokā, saņemot elektrības rēķinus, kuros, rūpējoties par caurspīdīgumu un atklātību, ir ailīte, kuras precīzāks nosaukums tiešām būtu «tautas nodoklis OIK mafijai». Par ko? Cilvēki ir nesaprašanā, prese ir sašutusi, nedaudz piemirstot, kā vēl nesen jūsmoja par atjaunojamo energoresursu ieviešanu, «zaļo enerģiju», «enerģētisko neatkarību», «nokāpšanu no Krievijas gāzes adatas» un citām klišejām, ar kurām tika pavadīta absolūti nepamatotā sadārdzināto elektrības ražotņu ieviešana Latvijā apjomos, kādos to nedara neviena Eiropas valsts. Lielākā daļa ES valstu AER īpatsvars nesasniedz pat 20%, kamēr Latvijā tā ir 37% energoresursu bilancē. Par šo neprātu nākas dārgi maksāt. Tiešā veidā – rēķinos. Netiešā veidā, kas īstenībā ir tikpat tiešs, kad OIK pieliek punktu tādai rūpnīcai kā Liepājas metalurgs, kura vairs nespēj konkurēt tirgū pārmērīgās elektrības dārdzības dēļ. Latvijas ekonomika attīstītos labāk, ja nebūtu OIK. Tas nozīmē, ka daudzi arī nebūtu aizbraukuši no Latvijas, ja nebūtu OIK. Grūti atrast otru tik acīmredzami kaitīgu un pret Latvijas interesēm vērstu instrumentu kā OIK. Un tātad atceramies vēlreiz saukļus, ar kuriem tas tika ieviests.