Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Zviedrijas un Baltijas korporācijas pašlaik ekonomikā nesaskata nekādu pieprasījumu, tāpēc viņi arī neinvestē

«Ja viņi zinātu, ka gaida pieprasījums, viņi investētu, tomēr viņi nogaida, jo nav šādas paredzamības,» par korporatīvo investoru noskaņojumu DB saka Swedbank prezidents un izpilddirektors Mikaels Volfs. Intervijā viņš arī neslēpj, ka Swedbank kā banka gribētu no Latvijas valsts vienreiz dzirdēt skaidru nostāju, vai tā finanšu pakalpojumu biznesu nerezidentiem šeit grib vai negrib.

Nule kā Rīgā bija Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī, kas pēc pāris mēnešiem Latvijā sāks pārraudzīt arī Swedbank. Ko domājat par šiem regulatora jaunumiem?

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Eiropas Parlaments (EP) otrdien apstiprināja trīs tiesību aktus ar mērķi nodrošināt banku pašu atbildību par to nedienām, lai tās nebūtu jārisina par nodokļu maksātāju līdzekļiem. Divi no pieņemtajiem tiesību aktiem veido rīcības sistēmu banku krīžu gadījumos, bet trešais nodrošina banku finansētu sistēmu mazo noguldījumu (līdz 100 tūkstošiem eiro) garantēšanai, informē EP.

Kopīgi ar iepriekš pieņemto banku vienotās uzraudzības mehānismu noteikumi veido Banku savienības pamatus.

EP deputātiem likumdošanas sarunās izdevās pārliecināt dalībvalstu finanšu ministrus par ievērojamiem uzlabojumiem noteikumos par banku noregulējuma mehānismu un ar to saistīto 55 miljardu eiro fondā. Regulu pieņēma ar 570 balsīm par, 88 pret un 13 atturoties. Svarīgākie deputātu uzlabojumi ir — ievērojami mazināta politikas varas spēļu ietekme uz lēmumiem par banku glābšanu vai likvidēšanu, kā arī ātrāka un taisnīgāka noregulējuma fonda izveide.

Direktīvā par banku sanāciju un noregulējumu, pie kura darbus vadīja ziņotājs Gunnar Hökmark (EPP, SE), deputāti pieprasīja un panāca ļoti stingrus kritērijus iespējamajai publisko līdzekļu iesaistīšanai banku glābšanā. Šo direktīvu deputāti pieņēma ar 584 balsīm par, 80 pret un 10 atturoties.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Banku nozare Centrālajā un Austrumeiropā (CAE) turpina atgūties no finanšu krīzes radītajām sekām, un banku vadītāji nākamajos divos gados prognozē turpmāku peļņas un apgrozījuma palielināšanos vai vismaz noturēšanos tādā pašā līmenī, liecina KPMG šogad veiktais banku nozares pētījums KPMG Banking Executive Survey 2014.

Latvijas banku stratēģijā ir novērojama pieaugoša tendence ievērot samērīgu līdzsvaru starp taupību un ilgtermiņa investīcijām, lai arī pašlaik CAE reģionā kopumā izmaksu samazināšana un optimizācija dominē pār ilgtermiņa izaugsmes investīcijām. Baņķieri bažīgi atzīmē arī tirgus regulācijas palielināšanos un ar to saistītu izmaksu pieaugumu,.

«Eiropas valstu ekonomika pamazām atveseļojas, tomēr tas vēl tiešā veidā neatspoguļojas banku sektora optimismā,» atzīst Ondrejs Fikrle, KPMG partneris, kurš atbild par finanšu pakalpojumiem Baltijas valstīs. «Viens no banku vadītāju bažīguma iemesliem ir nākamajos piecos gados sagaidāmā nozares regulācijas palielināšanās. Jautājums, ko sev uzdod visi pētījuma dalībnieki, ir – cik reāli bankām izmaksās sektoru regulējošie noteikumi. Paši ieviešamie noteikumi bankām šobrīd jau ir vairāk vai mazāk zināmi, taču to galīgās izmaksas kļūs zināmas tikai pēc to ieviešanas, kad varēs redzēt regulācijas patieso ietekmi uz banku darbības rezultātiem».

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Bankām jāpārdomā biznesa modelis; drošība, ko pieprasa regulatori, liek samazināt banku darbinieku skaitu un audzēt pakalpojumu cenas.

Pasaules lielākie finanšu regulatori cenšas jauno pēckrīzes finanšu sistēmas modeli veidot tā, lai vairs neviena banka nebūtu tik liela un nozīmīga, ka tās bankrots potenciālā bezdibenī ierautu visu pasauli – bankām tiek noteiktas jaunas kapitāla prasības, un finanšu sektora pārraudzība kļuvusi daudz stingrāka. Bankām tiek piespriestas arī milzīgas soda naudas un krietni stingrāki padarīti noteikumi, kas regulē to investīciju nodaļu darbu un to iespējas rīkoties ar klientu naudu. Arvien populārāka ir prasība bankām stingri nodalīt tradicionālo biznesu (kreditēšana) no tirgošanās ar finanšu instrumentiem.

Banka ir tiesīga atteikt klientam uzsākt darījuma attiecības vai arī pārtraukt darījuma attiecības, un tas attiecas uz jebkuru klientu, ne tikai ārvalstu klientu, portālam db.lv skaidroja Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) vadītāja Sanda Liepiņa.

Pēdējā laikā Dienas Bizness saņēmis informāciju, ka dažādu nozaru uzņēmumi piedzīvo situācijas, kad bankas slēdz to kontus, neskatoties uz godīgu darbību, kā rezultātā cieš gan darbinieki, gan klienti, gan sadarbības partneri, jo nav iespējams laikā veikt maksājumus, tādēļ vaicāja LKA, kādēļ šādas situācijas notiek aizvien biežāk. Tādēļ Dienas Bizness aicina uzņēmējus neklusēt un dalīties pieredzē, ja nācies saskarties ar šādu rīcību no banku puses: http://www.db.lv/zinas/uznemej-nekluse-473735

Portāls db.lv pamanīja, ka Latvijas Komercbanku asociācija 3.aprīlī savā mājas lapā ir izvietojusi prezentāciju ar nosaukumu «Galvenie aspekti, kas Latvijas uzņēmumam var liegt sadarbības uzsākšanu un kas tam jāizvērtē pirms sadarbības uzsākšanas ar bankām».

Uzņēmējiem no augsta riska zonas, piemēram, no Krievijas un no Ukrainas piederošo banku skaits pēc pāris gadiem Latvijā būs būtiski mazinājies, intervijā sacīja «Signet Bank» valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Viņš norādīja, ka vēl pirms trīs četriem gadiem Latvijā banku tirgus bija skaidri sadalīts divās daļās, tostarp arī regulators bija noteicis, ka ir bankas, kuras strādā vietējā tirgū, un ir bankas, kuras vietējā tirgū nestrādā. Bija arī noteikti zināmi ierobežojumi, jo regulators negribēja, lai šie divi banku klasteri saplūst vienā, piemēram, kad «Signet Bank» 2013.gadā mainīja biznesa modeli, bija noteikts, ka ar vietējo tirgu var būt saistīti ne vairāk kā 20% no bankas biznesa apmēra.

Tāpat Idelsons atzīmēja, ka šobrīd banku sektors trešo gadu iet cauri pārmaiņu procesam - bankas ir īstenojušas lielas pārmaiņas, un tagad tām īsti līdzi netiek jau regulatora puse.

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar ierosinājumu izveidot eirozonā banku noguldījumu apdrošināšanas sistēmu un noteica turpmākus pasākumus, kas veicami, lai mazinātu atlikušos riskus banku nozarē, informē EK.

Nesenā krīze parādīja, ka nopietni ekonomiskie un finansiālie satricinājumi var vājināt uzticēšanos banku sistēmai. Savukārt banku savienība tika izveidota ar mērķi veicināt uzticēšanos iesaistītajām bankām. Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēma (ENAS) stiprinās banku savienību, palielinās banku noguldītāju aizsardzību, vairos finanšu stabilitāti un vājinās saikni starp bankām un tās uzraugošajām valstīm.

Komisijas ierosinātais tiesību akta priekšlikums garantēs iedzīvotāju noguldījumus eirozonas mērogā. Priekšlikumu papildina paziņojums, kurā līdztekus ENAS priekšlikuma izklāstam ir aprakstīti vēl citi pasākumi, kas mazinās atlikušos riskus banku sistēmā.

Bankām būs jaunas prasības attiecībā uz aizņēmumiem, izsniegtajiem kredītiem, kas kredītiestādes padarīs drošākas un stiprākas, vienlaikus tiek veikti pasākumi, lai stiprinātu eirozonas valstu ekonomisko noturību un krīzes pārvarēšanas mehānismu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Eiropas Komisijas viceprezidents Eiro un sociālā dialoga, kā arī finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jomā Valdis Dombrovskis. Viņš norāda, ka pārmaiņas ir neizbēgamas, jo tādu nepieciešamību diktē iepriekšējā ekonomiskā krīze, kas sāpīgi skārusi ne vienu vien ES dalībvalsti.

Latvijā pašlaik ir pieteikts finanšu sektora uzraudzības kapitālais remonts. Vai visā ES arī notiks kaut kas līdzīgs?

Banku sektorā ir jānodala divas uzraudzības sistēmas – prudenciālā un cīņa ar naudas atmazgāšanu. Eiropas banku sistēmas kapitālais remonts kontekstā ar prudenciālo uzraudzību ir veikts jau pirms 4-5 gadiem, kad tika izveidota banku savienība – vienoti noteikumi, vienots uzraudzības un noregulējuma mehānisms. 2016. gadā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu paketi tālākai banku sektora stabilitātes nostiprināšanai. Likumdošanas darbs pie šīs banku paketes noslēdzās ar Eiropas Parlamenta balsojumu šī gada aprīlī. Tā bankām ES uzliek par pienākumu izpildīt starptautisko standartu (tā dēvētās Bāzeles) prasības. Ir noteikts ierobežojums – cik daudz bankas drīkst aizņemties naudu, lai aizdotu tālāk, tiek ieviesta prasība, kura faktiski bankas ierobežo īstermiņa aizdevumus izmantot ilgtermiņa kreditēšanai u.tml. Šo jauninājumu ieviešanas termiņi ir no 1,5 līdz 2 gadiem atkarībā no normas. Kamēr ES ievieš tikko nobalsotos standartus banku darbībā, tikmēr Bāzeles komiteja jau ir vienojusies par jauniem nosacījumiem un prasībām, kuras spēkā stāsies, sākot ar 2021. gadu, bet būs pārejas laiks līdz 2027. gadam. Eiropas Komisija jau ir uzsākusi konsultācijas par jauno standartu ieviešanu. Līdz ar šo prasību ieviešanu varēs sacīt, ka pēckrīzes regulējošais ietvars būs izveidots. Svarīgākie uzstādījumi – bankām jānodrošina lielākas kapitāla rezerves, lielāki likviditātes buferi, lai bankas varētu sekmīgi pārdzīvot iespējamus finanšu nestabilitātes vai tirgus turbulences periodus. Vienlaikus jāveic darbs pie tā dēvēto slikto kredītu īpatsvara samazināšanas, ir apstiprināts plāns slikto kredītu apmēra samazināšanai. Pašlaik ES vidēji slikto kredītu īpatsvars ir 3,3%, bet starp dalībvalstīm šis īpatsvars ir krasi atšķirīgs. Piemēram, Grieķijā slikto kredītu īpatsvars sasniedz 43,5% pēc summas, kam seko Kipra, Portugāle, Itālija, savukārt Latvijai – 6%, kas salīdzinājumā ar minētajām valstīm ir labs rādītājs, taču, vērtējot pret ES vidējo, arī Latvijai tā apmērs ir jāsamazina uz pusi. Ja prudenciālo jomu kontrolē Eiropas Centrālā banka, tad naudas atmazgāšanas uzraudzība ir valstu nacionālo kontroles dienestu pārziņā. Protams, cīņas ar naudas atmazgāšanu jomā (AML – anti money laundering) ir būtiski palielinātas prasības – ES direktīvu veidolā. Turklāt piektās ES AML direktīvas prasības vēl nav ieviestas, jo vēl nav iestājies attiecīgais termiņš. Ja izvirzītās AML prasības ES ir vienas no stingrākajām visā pasaulē, tad nacionālo kontroles dienestu uzraudzības līmenis varētu būt augstāks. Redzot situāciju ar daudzajiem naudas atmazgāšanas skandāliem ES dalībvalstīs, Eiropas Komisija nāca ar priekšlikumu dot lielākas tiesības Eiropas banku iestādei, kura varētu uzdot nacionālo valstu iestādēm īstenot noteiktus pasākumus, ja tiktu konstatēta šo iestāžu bezdarbība, vai īpašos gadījumos konkrētu banku sakarā arī rīkoties valstu kontrolējošo iestāžu vietā. Par šādu risinājumu salīdzinoši nesen ir panākta politiskā vienošanās, un Eiropas Parlaments to arī savā sesijā ir akceptējis, tagad notiek darbs pie tās iedzīvināšanas procedūrām.

Eiropas Komisija (EK) pieņēmusi deleģēto aktu, nosakot, kā aprēķināmas banku iemaksas valstu noregulējuma fondos un vienotajā noregulējuma fondā, liecina EK paziņojums.

Ar pieņemtajiem dokumentiem EK izpilda Eiropas Parlamenta (EP) un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu piešķirto pilnvarojumu precizēt metodoloģiju attiecībā uz banku iemaksām, lai sasniegtu noregulējuma fondu mērķapjomus, kas noteikti Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvā un Vienotā noregulējuma mehānisma regulā.

Lai nodrošinātu finansējuma pieejamību vidējā termiņā un banka tādējādi varētu turpināt darboties pārstrukturēšanas laikā, noregulējuma iestādēm būs vajadzīga likviditāte. Tādēļ ar Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvu ir izveidoti valstu noregulējuma fondi, kuros bankām ir jāveic iemaksas. Šo fondu mērķapjoms, kas jāsasniedz līdz 2024.gada 31.decembrim, ir vismaz 1% no visu iestāžu, kurām darbības atļauja piešķirta attiecīgās valsts teritorijā, segto noguldījumu apjoma. Arī vienotā noregulējuma fonda mērķapjoms banku savienībā būs vismaz 1% no visu eirozonā darbības atļauju saņēmušo iestāžu segto noguldījumu apjoma.

Pēc Citadeles iegādes ASV investoriem ir nodrošināta droša finanšu plūsma, un viņiem varētu būt interese arī par citu uzņēmumu iegādi Baltijā, piemēram, enerģētikas un telekomunikāciju nozarēs

Tā intervijā DB atzīst vadības un finanšu eksperts Nils Melngailis, kura vārds masu medijos Latvijā pēdējā laikā izskanējis mazāk, jo šobrīd viņš vairāk darbojas starptautiskā mērogā un, kā norādījuši konferences Reputāciju kari organizētāji, N. Melngailis konsultācijas sniedzis gan Grieķijas, gan Ukrainas valdībai. Jāatgādina, ka iepriekš N. Melngailis bija Lattelecom valdes priekšsēdētājs, kā arī Parex bankas vadītājs.

Laikā, kad jūs strādājāt Parex bankā un Lattelecom, jūsu vārds bieži izskanēja masu medijos, bet šobrīd ne tik daudz, tāpēc cilvēkiem interesē, ar ko šobrīd nodarbojaties? Kā jums pa šo laiku ir gājis?

Signet Bank jau četrus gadus intensīvi nodarbojas ar alternatīva finansējuma piesaistīšanas risinājumu attīstīšanu, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ko piedāvā kapitāla tirgus.

Visa 2023. gada garumā Dienas Bizness sadarbībā ar Signet Bank stāstīs Latvijas uzņēmēju veiksmes stāstus, attīstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un veicinot Latvijas ekonomikas attīstību.

“Mēs gribam veicināt Latvijas uzņēmumu straujāku izaugsmi un pieeju plašākām finansējuma iespējām. Kapitāla tirgus nodrošina iespējas gan uzņēmējiem straujāk audzēt savu biznesa vērtību, gan investoriem gūt lielāku atdevi no sava kapitāla,” uzsākot sarunu ar Dienas Biznesu, saka Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Signet Bank nav ļoti pazīstama tirgū. Vai varat pastāstīt, ar ko banka atšķiras no citām Latvijā strādājošām bankām?

Droši vien galvenā atšķirība ir mūsu fokuss nevis uz tradicionālajiem bankas produktiem, bet uz individuālu risinājumu meklēšanu katram klientam. Mūsu fokuss ir uzņēmējs. Daudziem no tiem ir nepieciešams finansējums savu plānu attīstībai – un mēs spējam piedāvāt ne tikai klasiskus bankas kredītus, bet arī alternatīvus finansējuma veidus – akciju un obligāciju emisijas, privāto akcionāru piesaistīšanu, mezanīna finansējumu vai riska kapitāla piesaistīšanu. Citiem uzņēmējiem ir brīvs kapitāls, ko tie vēlas investēt, lai gūtu ienākumus, – šeit mēs piedāvājam gan investīcijas starptautiskajos kapitāla tirgos, gan arī dalību vietējo uzņēmumu finansēšanas produktos – pamatā obligāciju un akciju emisijās. Mēs savedam kopā uzņēmējus, kam ir nepieciešams finansējums, ar uzņēmējiem, kuriem ir brīvs investējamais kapitāls. Un darām to efektīvi, rūpīgi strukturējot darījumus un pārvaldot riskus.

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar stratēģiju, kā Eiropas Savienībā (ES) turpmāk novērst ieņēmumus nenesošu aizdevumu (INA) uzkrāšanos Covid-19 krīzes dēļ, informēja EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa.

Stratēģijas mērķis ir nodrošināt, lai ES mājsaimniecībām un uzņēmumiem krīzes laikā joprojām būtu pieejams nepieciešamais finansējums. EK uzsvēra, ka bankām ir milzīga nozīme koronavīrusa krīzes radīto seku mazināšanā, jo tās nodrošina ekonomikas finansēšanu. Tas ir būtiski, lai ES ekonomikai palīdzētu atveseļoties.

Pēc EK ieskatiem, ņemot vērā koronavīrusa ietekmi uz ES ekonomiku, ir paredzams, ka ieņēmumus nenesošo aizdevumu apjoms visā ES palielināsies, lai gan vēl aizvien nav skaidrs, kad tieši un cik lielā mērogā tas notiks. Atkarībā no tā, cik ātri ES ekonomika atgūsies no koronavīrusa krīzes, varētu pasliktināties banku aktīvu kvalitāte - un līdz ar to arī banku aizdošanas spēja.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome šodien apstiprināja jaunus normatīvos noteikumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska pārvaldības informācijas tehnoloģiju nodrošinājuma normatīvie noteikumi, kas nosaka prasības bankām pēc atbilstoša IT nodrošinājuma, informē FKTK.

Jaunie noteikumi paredz, ka banku IT sistēmām jādarbojas atbilstoši katras bankas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas (NILLTF) riska izvērtējumam. Tie nenosaka jaunas prasības klientu izpētei, bet gan paredz nepieciešamo IT nodrošinājumu esošo normatīvo prasību efektīvai izpildei. Paredzams, ka noteikumiem stājoties spēkā, bankām būs nepieciešami papildu resursi, lai nodrošinātu atbilstošas IT sistēmas.

Noteikumi nosaka, ka, izvēloties NILLTF riska pārvaldības IT sistēmu, bankai ir jābalstās uz tai piemītošā NILLTF riska izvērtējumu un jāizvērtē pieejamie personāla, tehnoloģiskie un citi resursi, kas nepieciešami efektīvai NILLTF riska pārvaldības IT sistēmas ieviešanai un uzturēšanai. Ņemot vērā banku klientu skaitu un lielo pārskaitījumu apmēru, klientu darījumu izvērtēšanu nevar veikt manuāli un ir nepieciešams nodrošināt automatizētus risinājumus. Atbilstoša un efektīva IT sistēma ir būtisks instruments NILLTF riska mazināšanai.

Paliekot cerībai pagrābt no nodokļu maksātāju naudas finanšu nestundā, Eiropas banku biznesa morāle turpina būt apšaubāma .

Mēneša beigās gaidāma viena no šā gada intriģējošākajām ziņām finanšu pasaulē – ko būs atklājusi Eiropas Centrālās bankas (ECB) veiktā gaismas iespīdināšana Eiropas banku sistēmas tumšākajos kaktos. Saukta par visaptverošo novērtējumu un stresa testu, šī ECB gada garumā veiktā pārbaude eirozonai strukturāli nozīmīgajās bankās pasaulei beidzot sniegs ticamus datus par Eiropas finanšu institūciju aktīvu kvalitāti.

Lai kādi būtu ECB atzinumi, Eiropas investīciju klimatam tas nāks par labu. Kaut vai tāpēc, ka pēckrīzes mācība skan: labāk skaudra patiesība nekā iežūžošana viltus mierā neziņas tumsiņā. Kā vairākkārt ziņojis arī DB, Eiropas bankas ECB modro aci uztver ļoti nopietni un kapitāla pietiekamībai ir piesaistījušas plašu investoru loku, arābu šeihus ieskaitot.

Norvik banka stiprinājusi komandu, mainījusi fokusu uz senioru apkalpošanu un prognozē izaugsmi vietējā tirgū, intervijā stāsta bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels.

Banka starptautiskajā šķīrējtiesā iesniegusi prasību pret valsti un patlaban skatās uz potenciālajām apvienošanās vai iegādes darījumu iespējām

Fragments no intervijas

Kas patlaban ir bankas darbības stratēģijas centrā? Kā vērtējat darbības rezultātus?

Pagājušajā gadā mēs izveidojām jaunu bankas vadības komandu, tajā skaitā pieņēmām jaunus pārdošanas, produktu vadītājus, kas palīdz restartēt un virzīt biznesu Latvijas tirgū. Mēs vairākkārt aktīvi diskutējām par to, kuros segmentos patlaban var atrast iespējas un kas būs mūsu mērķa tirgus. Balstoties uz diskusiju rezultātu, mēs nolēmām ar tiešās pieejas metodi orientēties uz vienu konkrētu mērķa segmentu – senioriem. Tas ne vienmēr nozīmē pensionārus, bet gan cilvēkus, kuri nevis izmanto attālinātos pakalpojumus, bet gan dodas uz bankas filiāli, lai socializētos, izmanto pakalpojumus, ko piedāvājam, un vēlas komunikāciju. Tādējādi mēs fokusēsimies uz šo mērķauditoriju. Protams, tas nenotiek vienā dienā. Mums šobrīd ir 100 tūkstoši klientu, un vēlamies šo skaitu tuvāko pāris gadu laikā nopietni pieaudzēt. Šis segments, uz ko orientējamies, nereti nesaņem banku pakalpojumus, jo bieži vien citi tirgus dalībnieki to nevēlas aptvert – gan tādēļ, ka tā sasniegšanai ir nepieciešama filiāle, gan arī tādēļ, ka tas ir sarežģītākais segments – šie klienti ir daudz konservatīvāki un arī vairāk turas pie vienas bankas. Līdz ar to šajā spēlē ir citi noteikumi. Vidējā vecuma klientu vidū konkurence ir lielāka un pakalpojumi standartizēti – tirgus dalībnieki konkurē ar lētāko vai ātrāko produktu. Senioru segmentā ir citādi – tajā jābūt iekšā pavisam. Pērn sākām arī piesaistīt seniorus darbiniekus filiālēs, kuri labāk spēs apkalpot šos klientus nekā divdesmitgadīgi jaunieši, kuri tikko beiguši augstskolu. Tā ir cita pieeja un domāšana.

Maksājumu karšu komisiju ierobežošana Eiropas līmenī var atspoguļoties patērētāju norēķinu karšu gada maksā.

Bankas apgalvo, ka Eiropas Komisijas (EK) iecere mazināt komisijas maksas var nenest gaidītos ieguvumus.

Prasa mazākas

Eiropas Parlaments (EP) patlaban pirmajā lasījumā pieņēmis grozījumus ES noteikumos, kas nosaka, ka nākotnē jāierobežo komisijas maksas, ko bankas pieprasa mazumtirgotājiem par citu banku karšu maksājumu apstrādi. Kā liecina EK dati, ES mazumtirgotāji ik gadu komisijas maksājumos bankām par karšu apstrādi samaksā vairāk nekā 10 miljardus eiro un grozījumos tiek prasīts, lai komisijas maksa, ko bankas pieprasa par darījumu apstrādi, piemēram, Visa un MasterCard kredītkaršu sistēmā, tiktu ierobežota līdz 0,3% no darījuma vērtības, savukārt par debetkaršu apstrādi nevajadzētu prasīt vairāk kā 7 eiro centus vai 0,2% no darījuma vērtības (zemākā no abām summām). EP uzsver, ka ierobežojumi attieksies gan uz darījumiem vienā dalībvalstī, gan uz pārrobežu darījumiem ES un tos vajadzētu piemērot viena gada laikā. Tādējādi EP deputāti pieļauj, ka ar laiku komisijas maksu ierobežošana varētu pazemināt produktu cenas.

Saprotot, ka nodrošinājumu saņemt nevarēs, izmeklētājs kā savu nākamo soli izraudzījās apsūdzības izvirzīšanu personīgi Rietumu bankas prezidentam

To intervijā DB saka Rietumu Bankas prezidents Aleksandrs Pankovs.

Pēdējā laikā masu saziņas līdzekļos daudz tiek runāts par tā sauktajiem Panamas dokumentiem. Saistībā ar tiem ir izskanējis arī Rietumu Bankas vārds, taču banka līdz šim atteikusies no komentāriem. Kāpēc?

Vispirms jāsaka, ka mums līdz šim brīdim nav zināms par to, vai šajos dokumentos ir jebkāda informācija, kas būtu saistīta ar Rietumu Banku. Tāpēc īsti nav ko komentēt. Kopumā, – mēs atbalstām finanšu nozares uzraudzības politiku, caurskatāmību un apmaiņu ar finanšu informāciju starptautiskā mērogā. Taču jāuzsver, ka šādam informācijas apmaiņas procesam ir jānotiek saskaņā ar likumu. Mēs esam banka un neviens nav mūs atbrīvojis no nepieciešamības ievērot noteiktas procedūras, rūpēties par klientu personisko datu saglabāšanu un par bankas noslēpuma ievērošanu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 2. decembrī apstiprinājusi trīs tirgus dalībniekiem saistošus noteikumus, informē FKTK.

Noguldījumu piesaistītāju maksājumu saistību iekļaušanas noguldījumu garantiju fondā normatīvie noteikumi ir saistoši noguldītāju piesaistītājiem un tie izstrādāti, lai īstenotu Noguldījumu garantiju likumā ietvertās noguldījumu piesaistītāja tiesības aizstāt daļu no iemaksām noguldījumu garantiju fondā ar maksājumu saistībām. Saskaņā ar šiem noteikumiem par maksājumu saistību nodrošinājumu var būt naudas līdzekļi, kas pārskaitīti uz atsevišķu kontu, kurš atvērts uz FKTK vārda Latvijas Bankā maksājumu saistību nodrošinājuma izvietošanai.

FKTK ir tiesības jebkurā laikā pārvērst maksājumu saistību nodrošinājumu par fondā iemaksātajiem līdzekļiem. Maksājumu saistību kopsumma nedrīkst pārsniegt 30% no noguldījumu garantiju fondu līdzekļiem. Tāpat maksājumu saistības nedrīkst pārsniegt 30% no katra noguldījumu piesaistītāja ceturkšņa maksājuma. Noteikumu projekts tika izstrādāts, ieviešot Eiropas Banku iestādes vadlīnijas par maksājumu saistībām.

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.