Maksājumu karšu komisiju ierobežošana Eiropas līmenī var atspoguļoties patērētāju norēķinu karšu gada maksā.
Bankas apgalvo, ka Eiropas Komisijas (EK) iecere mazināt komisijas maksas var nenest gaidītos ieguvumus.
Prasa mazākas
Eiropas Parlaments (EP) patlaban pirmajā lasījumā pieņēmis grozījumus ES noteikumos, kas nosaka, ka nākotnē jāierobežo komisijas maksas, ko bankas pieprasa mazumtirgotājiem par citu banku karšu maksājumu apstrādi. Kā liecina EK dati, ES mazumtirgotāji ik gadu komisijas maksājumos bankām par karšu apstrādi samaksā vairāk nekā 10 miljardus eiro un grozījumos tiek prasīts, lai komisijas maksa, ko bankas pieprasa par darījumu apstrādi, piemēram, Visa un MasterCard kredītkaršu sistēmā, tiktu ierobežota līdz 0,3% no darījuma vērtības, savukārt par debetkaršu apstrādi nevajadzētu prasīt vairāk kā 7 eiro centus vai 0,2% no darījuma vērtības (zemākā no abām summām). EP uzsver, ka ierobežojumi attieksies gan uz darījumiem vienā dalībvalstī, gan uz pārrobežu darījumiem ES un tos vajadzētu piemērot viena gada laikā. Tādējādi EP deputāti pieļauj, ka ar laiku komisijas maksu ierobežošana varētu pazemināt produktu cenas.
Paši piemaksā
Mazumtirgotāji ar šādu iniciatīvu ir apmierināti un norāda, ka patlaban mazākajām tirdzniecības vietām, pieņemot maksājumus ar karti, ir jāmaksā gan bankai komisijas maksas par karšu apkalpošanu, gan par telefona savienojumiem, turklāt laukos, kur ir slikti sakari, dažkārt nākas veikt vairākus zvanus, par kuriem ir papildus jāmaksā. Rezultātā, ņemot vērā, ka laukos biežāk tiek veikti pirkumi par nelielām summām, tirgotājiem par šiem darījumiem nereti pat ir jāpiemaksā, un atmaksājas tikai lielie pirkumi. Kā liecina Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) dati, nelielam lauku uzņēmējiem par karšu apstrādi jāmaksā vairāki simti eiro, tādējādi patlaban nolemts aicināt arī Latvijas atbildīgās institūcijas lemt pārskatīt karšu apkalpošanas maksu. SIA Elvi Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine norāda, ka EP grozījumus vērtē pozitīvi, jo, ja visām bankām tiks piemēroti vienādi spēles noteikumi, tad mazumtirgotājiem tas būs izdevīgi, un īpaši šo ieguvumu izjutīs mazie, vietējie tirgotāji, kas neietilpst nevienā veikalu tīklā un kuriem bieži par darījumu, kad pircējs norēķinās ar karti, ir jāpiemaksā.
To, vai grozījumi likumā varētu mainīt produktu cenas, L. Vārtukapteine vēl neprognozē, jo, kaut arī EP pieņēma ierosinājumus, par tiem vēl jāvienojas ar ES dalībvalstīm.
Var maksāt dārgāk
Bankas gan par šo iniciatīvu nav sajūsmā un norāda, ka, ierobežojot banku komisijas maksas, preču cenas veikalos, visticamāk, nepazemināsies, turklāt starpību nākotnē varētu uzkraut tieši patērētāju pleciem – paaugstinot banku maksājumu karšu gada maksas. Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvji uzskata, ka regulas noteiktais mērķis – samazināt patērētājiem karšu darījumu izmaksas – var netikt sasniegts un, būtiski regulējot starpbanku komisiju apmēru, tiks mākslīgi kropļota brīva karšu tirgus konkurētspēja, turklāt gūtais ietaupījums netiks nodots patērētājiem, jo tirgotāju noteiktās preču un pakalpojumu cenas netiek regulētas un nav nekādu garantiju, ka patērētājiem būs pieejamas lētākas preces un pakalpojumi proporcionāli karšu komisijas maksu samazinājumam, saka banku pārstāvji. «Turklāt svarīgi ir uzsvērt, ka komisijas maksas, kas ir noteiktas banku un tirgotāju savstarpējos līgumos par karšu apkalpošanu, veidojas no daudzām izdevumu pozīcijām un tās nebūt nav banku tīrie ieņēmumi,» skaidro banku pārstāvji, uzsverot, ka bankām no šīm komisijas maksām ir jāveic maksājumi Visa un MasterCard, jāmaksā licences maksa, par karšu darījumu apkalpošanu, par termināļu un drošības uzturēšanu, kā arī jānodrošina investīcijas jaunās izstrādēs un tehnoloģijās. «Samazinot starpbanku komisijas maksas, nekādā veidā netiek veicināts, ka samazinās arī banku izmaksas par karšu izdošanu un apkalpošanu, tādēļ līdz ar šādu administratīvu regulējumu rodas riski, ka izmaksas būs jāsedz no citiem ieņēmumu avotiem, piemēram, no banku komisijām – karšu gada maksām, kas jāmaksā banku klientiem,» skaidro LKA pārstāve Baiba Melnace. Atsevišķu ES valstu piemēri (Polija, Spānija), kur starpbanku komisijas maksas tika regulētas nacionālajā līmenī, apliecina tieši šādu situācijas attīstību, liecina Komercbanku asociācijas dati. Arī SEB bankas pārstāve Kristīne Martinsone skaidro, ka komisijas maksas tirgotājiem bankas nosaka individuāli, ņemot vērā vairākus faktorus. Izvērtējot sadarbību, bankas skatās uz līdzšinējo sadarbību ar tirgotāju, cik lieli ir tirgotāja tirdzniecības apjomi, kādā nozarē tirgotājs strādā un kādam segmentam paredzēta tirgotāja prece.
