Kompetenču centru programma, kuru Ekonomikas ministrija (EM) lēmusi uzlabot un uzraudzīt stingrāk, lai novērstu iespējas krāpties ar Eiropas Savienības (ES) naudu, un kurā līdz šim bijuši dažādi sarežģījumi, kas lieguši veikt iecerētos pētījumus, tiek izstrādāta, administrēta un uzturēta par 800 tūkstošiem latu, DB apstiprināja EM pārstāve Evita Urpena.

Minētā summa ir Eiropas Komisijas (EK) piešķirtā tehniskā palīdzība kompetenču centra programmai Finanšu ministrijai (FM), Ekonomikas ministrijai (EM) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA). Tā piešķirta laika posmam no 2007. līdz 2015. gadam.

Tehniskās palīdzības finansējums tiek novirzīts darbības programmu sagatavošanai, vadības, uzraudzības, izvērtēšanas, informācijas un kontroles darbību veikšanai, kā arī administratīvo spēju stiprināšanai, īstenojot ES fondus.

«Pašlaik nevar precīzi pateikt, kādā veidā tiks sadalīta Kompetenču centru programmas izstrādei, administrēšanai un uzraudzībai piešķirtā summa, jo šis finansējums tiks piešķirts vairākām programmām,» Db.lv norādīja E. Urpena. No šīs summas līdzekļi tiks novirzīti arī tādiem pasākumiem kā ar Kompetenču centru saistītu semināru vai izglītojušo materiālu, piemēram, video rullīšu vai bukletu, veidošana, viņa skaidroja.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

2017. gada 1. pusgadā kiberdraudiem visvairāk bija pakļauti ražošanas uzņēmumi - aptuveni trešdaļa visu uzbrukumu bija vērsti pret to rūpniecisko vadības sistēmu datoriem, liecina Kaspersky Lab pārskats «Rūpniecisko automatizācijas sistēmu apdraudējumu vide 2017. gada 1. pusgadā».

Maksimālā uzbrucēju aktivitāte tika reģistrēta martā, bet pēc tam no aprīļa līdz jūnijam uzbrukumiem pakļauto datoru skaits pakāpeniski samazinājās.

Gada pirmajos sešos mēnešos Kaspersky Lab izstrādājumi ir bloķējuši uzbrukumu mēģinājumus 37,6% rūpniecisko vadības sistēmu datoru, no kuriem saņemta anonimizēta informācija. Kopumā tas ir vairāki desmiti tūkstošu datoru. Šis skaitlis gandrīz nav mainījies salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu — tas ir par 1,6 procentpunktiem mazāks nekā 2016. gada otrajā pusē. Lielākā daļa no tiem atradās ražošanas uzņēmumos, kas izgatavo dažādus materiālus, iekārtas un preces. Citas uzbrukumiem sevišķi pakļautas nozares ir inženierpakalpojumi, izglītība, kā arī pārtikas un dzērienu ražošana. Enerģētikas uzņēmumu rūpniecisko vadības sistēmu datori bija pakļauti gandrīz 5 % visu uzbrukumu.

Jaunajā ražas sezonā lauksaimniecības uzņēmums Scandagra Latvia uzsācis jaunu projektu – Kompetenču centra ierīkošanu Zemgalē.

Jaunajā centrā tiks veikti dažādi izmēģinājumi, tai skaitā jaunu produktu testēšana Latvijas klimatiskajos apstākļos. Kompetenču centrs ierīkots ar mērķi veicināt ne tikai uzņēmuma darbinieku profesionālo kompetenci, bet arī piesaistīt daudz plašāku auditoriju – lauksaimniekus un topošos agronomus. Centru paredzēts atvērt 2024. gada pavasarī.

Scandagra Latvia Kompetenču centra ideja ir aizgūta no ārvalstu prakses. Tā sniegs unikālu iespēju lauksaimniecības nozares pārstāvjiem paplašināt savu zināšanu loku par dažādiem produktiem un šķirnēm tieši Latvijas apstākļos. Šis ir nozīmīgs notikums nozarē, jo vietējā mērogā arī iepriekš ir veikti izmēģinājumi, taču Kompetenču centrs izcelsies gan ar jaunu pieeju, gan plašāku tēmu klāsta aptveršanu. Kompetenču centrā tiks veikta dažādu produktu testēšana Zemgales reģiona klimatiskajos apstākļos, tajā skaitā veikti arī minerālmēslu izmēģinājumi, sertificētu graudaugu šķirņu un rapša hibrīdu salīdzināšana, noteikts to ražas potenciāls un citi lauksaimniekiem būtiski rādītāji, pirms produkti tiek piedāvāti klientiem.

Vadošās Latvijas ražojošo nozaru asociācijas, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) asi kritizē atsevišķu ministriju ierēdņu nekonsekvenci un bezdarbību saistībā ar finansējuma piešķiršanu jaunu produktu, un tehnoloģiju izstrādei Kompetences centru atbalsta programmas² ietvaros, tādējādi bremzējot tautsaimniecības attīstību un samazinot eksportspēju.

Atklātā vēstulē Latvijas valsts ministru prezidentam, ekonomikas, finanšu, zemkopības un tieslietu ministrijām tiek prasīts paātrinātā kārtā apstiprināt Ministru kabineta noteikumus, kas paredz nodrošināt šīs programmas darbības un finansējuma nepārtrauktību. Vēstuli parakstījušās nozaru asociācijas aptver uzņēmumus, kas nodrošina vairāk nekā 90% no Latvijā radītās un eksportētās vērtības.

Kompetences centru atbalsta programma ir ļoti nozīmīga Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Tās mērķis ir paaugstināt Latvijas komersantu konkurētspēju, veicinot pētniecības un rūpniecības sektoru sadarbību rūpniecisko pētījumu, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstību jomā. Pateicoties inovācijām tiek radītas jaunas, labi apmaksātas darba vietas, palielinās Latvijas ieņēmumi no eksporta, kas savukārt dod valstij lielāku nodokļu apjomu un spēju nodrošināt budžeta izdevumus. Kompetences centru atbalsta programma ir veiksmīgākā rūpniecisko inovāciju atbalsta programma Latvijā, kura līdz šim ir nodrošinājusi vislielāko devumu jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībā.

Aktīvākajiem kompetences centriem nākamajā gadā būs iespēja veikt papildu pētījumus jaunu produktu radīšanai, kā arī tiks atvieglota projektu īstenošana, paredz otrdien Ministru kabineta sēdē akceptētie Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi Kompetences centru atbalsta programmā.

Kompetences centri ir veidoti ar mērķi apvienot noteiktas nozares uz inovācijām orientētus uzņēmumus un zinātniskās institūcijas, lai sadarbotos rūpniecisko pētījumu, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstības projektu īstenošanā, tādējādi veicinot uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanu. Patlaban Latvijā savu darbību īsteno seši kompetences centri šādās nozarēs - ķīmija un farmācija, mežu nozare, vide, biotehnoloģijas, bioenerģija, elektronika, informācijas tehnoloģijas un mašīnbūve. Sešos kompetences centros ir apvienojušies nozaru vadošie uzņēmumi un zinātniskās institūcijas - kopā 70 uzņēmumi un 20 zinātniskās institūcijas. Kompetences centru dibinātāji ir Latvijas zinātniskās institūcijas un katras nozares vadošie komersanti, kā, piemēram, AS Grindeks, AS Olainfarm, SIA Silvanols, AS Latvijas Finieris, AS Alfa RPAR, SIA Hanzas elektronika, AS Sidrabe, SIA GroGlass u.c.

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Ierēdņu tūļāšanās ar kompetenču centru darbības atjaunošanu biznesam liedz veikt miljoniem vērtus konkurētspējas pētījumus, vēsta laikraksts Dienas bizness.

Neskatoties uz komunikāciju divu mēnešu garumā starp Ekonomikas ministriju (EM) un Finanšu ministriju (FM), kā arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) kompetenču centru (KC) aktivitāte vēl joprojām ir apturēta. Proti, nekas nav mainījies kopš 2011.gada 23.decembra, kad tika apturēta Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu atbalsta saņemšanas līguma darbība sešiem Latvijas eksportspējīgāko nozaru rūpniecisko pētījumu KC un LIAA. Spriežot pēc FM uzklausītajiem komentāriem, KC pārstāvjiem radies priekšstats, ka KC programma kā rūpniecisko pētījumu un inovāciju atbalsta risinājums Latvijas valstij nav vajadzīga. Tādēļ seši KC aicina nepieļaut situāciju, kad, atsaucoties uz teorētiskiem riskiem, FM un LIAA organizē KC kā rūpniecisko pētījumu ilgtermiņa atbalsta programmas likvidēšanu. Savu sašutumu KC vadītāji pauž vēstulē premjeram Valdim Dombrovskim, ekonomikas ministram Danielam Pavļutam, finanšu ministram Andrim Vilkam, tieslietu ministram Gaidim Bērziņam un LIAA direktoram Andrim Ozolam. «Sarunas starp EM un FM par KC atbalsta programmas tālāko darbību turpinās. Diemžēl līdz šim kompromiss nav panākts,» DB apliecina EM pārstāve Evita Urpena. Pašreizējā situācija nodara būtisku kaitējumu Latvijas inovācijas sistēmai, kā arī investīciju videi kopumā, vēstulē uzsver ne tikai KC vadītāji, bet arī LDDK, LTRK un citu nozaru asociāciju pārstāvji. KC uzņēmumi uzskata, ka valsts, nepildot iepriekš uzņemtās līguma saistības, bremzē inovācijas - tā vietā, lai ar valsts atbalsta palīdzību tās sekmētu. Šādi rīkojoties, valsts ar uzņēmējdarbību un inovācijām saistītajiem tirgus riskiem pievieno arī politisko un administratīvo risku. Arī jaunākos pētījumos redzams, ka Latvijas atpalicība inovāciju jomā ir graujoša, DB atgādina Farmācijas un ķīmijas KC vadītājs Vitālijs Skrīvelis.

Vai visi iepirkšanās centri pārcietīs pandēmiju, ir miljona vērts jautājums un neapšaubāmi – visnotaļ kutelīgs.

Covid-19 pandēmija un ieviestie ierobežojumi nāca strauji un negaidīti, daudziem sagriežot kājām gaisā dzīvi un biznesu, parādot arī vājos punktus pašmāju tirdzniecības centru darbībā. Nevienam no tiem nebija sagatavots plāns B, nemaz nerunājot par plānu C, kā strādāt un rīkoties situācijā, kad tirgū parādās daudz neaizpildītu komerctelpu, kad pieprasījums pēc tām strauji krīt.

Vērts atgādināt, ka tieši pirms pandēmijas, 2019. gadā un 2020. gadā, pabeigti vairāki vērienīgi projekti (atklāta Akropole, paplašināta Alfa, atvērta Sāga, VIA Jūrmala Outlet, kam sekoja Origo nākamā kārta, arī Domina paziņoja par attīstības plāniem). Tobrīd tirgū “ieplūda” tūkstošiem kvadrātmetru jaunu tirdzniecības telpu. Un tā tirgus bija sācis sliekties uz nomnieku pusi. Zīmoliem, kas stāvēja rindā, gaidīja parādāmies brīvas telpas sava biznesa attīstībai, šāda izdevība radās, tika aizpildīti gandrīz visi tirdzniecības centri.

Ministru kabinets 5. janvāra sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādāto jauno ES fondu programmu kompetenču centru darbības atbalstam. Kompetences centru atbalsta programmas mērķis ir komersantu konkurētspējas paaugstināšana, veicinot pētniecības un rūpniecības sektoru sadarbību rūpniecisko pētījumu, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstības projektu īstenošanā līdz 2021. gadam.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola norāda, ka šī ir būtiskākā programma jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei astoņās tautsaimniecībai svarīgās nozarēs. Līdz šim, sadarbojoties uzņēmējiem un zinātniekiem, kompetences centros radīti vairāk kā 180 jauni produkti, sākot no medicīnā un pārtikā izmantojamu aktīvu vielu izpētes, līdz trīsdimensiju ekrāniem, radiācijas monitoriem, elektromotoru kontrolieriem un mašīntulkotājiem.

2007.-2013. gada plānošanas periodā kompetences centru programmā atbalstu saņēma 180 uzņēmumu. Daudzi no tiem jau guvuši starptautisku ievērību. Piemēram, automašīna, kas izmantoja Drive eO elektromotora tehnoloģiju, guvusi uzvaru prestižajās Paikspīkas sacensībās. SIA Baltic Scientific Instruments izstrādāto, savukārt pārnēsājamo analizatoru jau izmanto ANO Starptautiskā Atomenerģijas aģentūrā, savukārt SIA EUROLCDS izstrādājis unikālu Volumetriskā 3 dimensiju monitora prototipu, kas neprasa lietotājam lietot speciālās brilles, ne arī citus palīglīdzekļus.

Igaunijas salīdzinoši straujo cenu kāpumu pēdējos mēnešos lielākoties veicināja pārtikas cenu un mājokļu izmaksu sadārdzināšanās, skaidro eksperti.

Kā liecina Eurostat dati, jūnijā Igaunijā cenu kāpums bijis 4,1%, kas ir otra straujākā inflācija Eiropas Savienībā. Šajā gadā valstī patēriņu cenu kāpums ir turējies starp augstākajiem katru mēnesi. Savukārt Latvijā jūnijā bijusi zemākā gada inflācija ES 0,2% līmenī.

Inflācijas tendences Igaunijā lielā mērā ataino ekonomikā notiekošo, skaidro SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, piebilstot, ka ekonomika turpina attīstīties, lai arī pirmajā ceturksnī izaugsme ir krietni vājinājusies. Tomēr Igaunija spēj relatīvi ātrā tempā atgūt lielu daļu krīzes zaudētās darba vietas un atsākās straujš darba samaksas kāpums. Papildus tam nāca ārējo faktoru ietekme augstākas pārtikas un degvielas cenu veidolā. Tāpat cenu līmeni ietekmēja arī netiešo nodokļu palielināšana, uzsver eksperts.

Atsevišķās Polijas pilsētās valda haoss – ir grausti, ir ēkas, kas top pilnīgi no jauna. Pilsēta netiek līdzi pieprasījumam pēc birojiem. Steiga nenes skaistu, viengabalainu rezultātu, bet Rīgai ir dots laiks no tā izbēgt

Tā intervijā DB saka Pillar RE Services vadītāja vietnieks Guntars Cauna, kurš aicina valsti pārorientēt uzsvarus no centieniem piesaistīt ražotājus uz mērķtiecīgu valsts mārketingu starptautiskā biznesa pakalpojumu centru pievilināšanā un, vēl būtiskāk, atbilstošas vides radīšanā Latvijā. G. Cauna iepriekš vairāk rūpējies par jaunu ražotāju piesaistīšanu Latvijai. Tagad viņa lauciņš ir aizpildīt Rīgā jaunbūvējamos birojus. «Ja skatāmies no Latvijas viedokļa, tad redzam, ka Latvijā ražošanas attīstībai ir potenciāls. Savukārt, paveroties kā no helikoptera, piemēram, ar zviedru acīm, tad redzam, ka potenciālu var saskatīt tikai tajās nozarēs, kur joprojām dominē darbaspēka izmaksas, jo Zviedrijā darbinieks ir krietni dārgāks nekā Latvijā. Tā kā ražošana arvien vairāk automatizējas un darba rokas aizstāj mehānismi, tad ir skaidrs, ka ir viena alga – mehānismu darbināt Zviedrijā, Latvijā vai Mozambikā. Visu izšķir izmaksas. Latvijā elektroenerģija ir diezgan dārga, tāpēc augstas automatizācijas ražošana Zviedrijā faktiski ir lētāka. Arī no loģistikas skatu punkta esam diezgan nekonkurētspējīgā situācijā, jo esam pašā malā. Ražošana lokālajam tirgum – OK, bet liela izmēra ražotnei loģistikai ir vairāk mīnusu nekā plusu. Savukārt, runājot par starptautiskajiem biznesa pakalpojumu centriem, paveras daudz cerīgāks skats,» uzskata G. Cauna.

Pašreizējā enerģētikas krīze liek ikvienam uzņēmumam un mājsaimniecībai meklēt ilgtspējīgus risinājumus. Mazāk uzmanības tiek pievērsts faktam, ka pagrieziena punkts uz ilgtspējīgāku un energoefektīvāku nākotni meklējams rūpniecības nozarē.

Lai gan tehniskā revolūcija visā pasaulē pieprasījumu pēc enerģijas palielina, līdz ar to rodas arī ilgtspējīgāki un ekonomiskāki risinājumi. Enerģijas augstās un svārstīgās cenas neapšaubāmi ir radījušas nepieciešamību optimizēt enerģijas izmaksas, taču tās ir arī raisījušas cilvēku interesi par viedajiem risinājumiem. Tomēr, lai panāktu būtisku efektu, ir rūpīgi jāizpēta nozare ar lielāko enerģijas patēriņu.

Zaļāka nākotne nav iespējama bez izmaiņām rūpniecībā

Elektroauto vieni paši situāciju būtiski nemainīs – lielākajām pārmaiņām jānotiek rūpniecības nozarē. Energoefektivitāte un ilgtspējība gan mājsaimniecībās, gan rūpniecībā sākas ar pareizu domāšanas veidu. Mūsdienās sekošana elektroenerģijas biržas cenai un mājsaimniecības elektroenerģijas patēriņa optimizācija vairs nav nekas neparasts un ir kļuvušas par ikdienu daudzās mājsaimniecībās. Līdzīgas iespējas pastāv arī rūpniecības nozarē. Mūsu pieredze rāda, ka ar mūsdienu zināšanām enerģijas patēriņu var samazināt par vismaz pieciem procentiem uz katru izmantoto elektromotoru. To var panākt, vienkārši analizējot datus un optimizējot elektromotora ekspluatāciju.

Iesākot 5. Finanšu izglītības nedēļu Latvijā, klājā laists jauns dokuments iedzīvotāju finanšu pratības veicināšanai Pamata kompetenču standarts finanšu pratībā pieaugušajiem , informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

FKTK vadībā finanšu pratības partnerorganizāciju darba grupa izstrādājusi Kompetenču standartu, balstoties pasaules attīstīto valstu pieejā sabiedrības finanšu pratības pilnveides jautājumiem – OECD INFE finanšu pratības kompetenču ietvarā, kas savukārt izveidots 2016. gadā.

Kopš vienošanās par Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģijas 2014–2020 mērķiem un tās ieviešanas Memoranda parakstīšanas (24.02.2014.) finanšu pratības veicināšanas partneri Latvijā ir nodrošinājuši daudzveidīgas aktivitātes, izstrādājuši jaunus mācību materiālus un interaktīvus rīkus. Kompetenču standarts ir pirmais solis virzienā uz vienotu finanšu pratības mūžizglītības programmu Latvijā.

Kompetenču pieeja pirmsskolās tiek īstenota kopš 2019. gada rudens, tomēr vienlaikus jānorāda, ka dažādus šādas mācīšanās elementus bērnudārzi izmantoja jau krietni pirms tam, tāpēc nav pamata nekādām bažām par to, ka bērni kaut ko varētu apgūt nepietiekamā līmenī.

Tieši pretēji – no kompetenču pieejas ir daudz ieguvumu. Bērniem pieaug pašapziņa, attīstās radošums, kā arī prasmes darboties komandā. Pats būtiskākais – bērns iemācās domāt un pieņemt lēmumus, nevis tikai izpildīt konkrētas instrukcijas.

Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais

Kā kompetenču pieejas fans varu teikt, ka jaunais saturs nes, lielākoties, teorētiskas pārmaiņas, bet vērtīgās lietas bērna attīstībai nav nekas jauns un virknē skolu un pirmsskolu visā pasaulē šīs metodes pielietotas jau gadu desmitiem. Būtiskākie jauninājumi saistīti ar digitālo pratību, saskarsmi un kritisko domāšanu.

Bērns mācās pats pieņemt lēmumus, domāt un rast risinājumus, kā sasniegt mērķus? Saņemot uzdevumu, bērni nesēž un negaida detalizētas instrukcijas katram solim. Viņiem pašiem jāizdomā, kādi materiāli būs nepieciešami, kādas darbības jāveic, kādā secībā u.tml.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina noteikt agrāku skolas gaitu sākšanas vecumu, paredzot, ka 1.klasē skolēni varētu doties jau sešu gadu vecumā, un vienlaikus nosakot, ka 1.klasē apgūstamo mācību programmu īstenos tās vispārējās izglītības iestādes, kuras attiecīgajā situācijā būs spējīgas nodrošināt sešgadīgiem bērniem nepieciešamo mācību vidi un šim darbam sagatavotus pedagogus.

Ministrija sagatavojusi grozījumus Vispārējās izglītības likumā, tajos atkārtoti piedāvājot iespēju bērniem skolas gaitas sākt jau sešu gadu vecumā, izmaiņas paredzot ieviest no 2018.gada 1.septembra. Iepriekš IZM ar šādu piedāvājumu startēja pagājušā gada septembrī, taču toreiz nepietiekami izdiskutētā iecere neguva atbalstu.

Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais likumprojekts nosaka obligātās pirmsskolas apguvi viena gada garumā un līdz ar to arī obligātās pamatizglītības apguves sākšanu no sešiem gadiem, saglabājot vecākiem iespēju pamatotas nepieciešamības gadījumā obligātās pamatizglītības apguvi sākt gadu vēlāk, proti, no septiņu gadu vecuma. Patlaban normatīvajos aktos noteikts, ka obligātās pirmsskolas izglītības programmu īstenošana notiek no piecu gadu vecuma divu gadu laikā.

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) Latvijas lielāko tirdzniecības centru vārdā nosūtījusi vēstuli veselības ministram Danielam Pavļutam un ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, aicinot valdību gatavoties potenciālajam saslimstības ar Covid-19 pieaugumam rudenī.

Vēstules autori rosina veidot plānu, kas neparedz veikalu un tirdzniecības centru slēgšanu, lai nozare izvairītos no atgriešanās krīzes stāvoklī un nesāktos maksātnespējas vilnis. Pretējā gadījumā tirdzniecības centri uzsver skaidras kompensāciju sistēmas nepieciešamību, kā arī apliecina gatavību atkārtoti vērsties Satversmes tiesā.

Ministriem nosūtītajā vēstulē NĪAA norāda, ka jau iepriekš noteikto ierobežojumu dēļ no 2020. gada rudens līdz šī gada pavasarim lielākie tirdzniecības centri cietuši zaudējumus vairāk nekā 67 miljonu eiro apmērā, no kuriem tikai daļa tika kompensēta atbalsta programmas ietvaros.

Arī šobrīd, kad ļauts strādāt visiem tirgotājiem, tirdzniecības centru apgrozījums aizvien nav sasniedzis pirmspandēmijas līmeni, jo pircēju plūsma ir ievērojami samazinājusies. Lai ļautu nozarei turpināt atgūšanos no krīzes nevis situāciju pasliktinātu, vēstules autori aicina valdību atbalstīt Ekonomikas ministrijas iesniegtos priekšlikumus un rudenī neslēgt veikalus un tirdzniecības centrus.

Ministru kabineta 8. maija sēdē atbalstīti grozījumi kompetenču centru ES fondu programmā, kas atvieglos komersantu pieteikšanos un projektu īstenošanas procesu programmas nākamajā kārtā. Nākamo projektu atlases kārtu kompetenču centru programmā plānots izsludināt jau šā gada vasarā.

Kompetences centru atbalsta programmas mērķis ir paaugstināt komersantu konkurētspēju, veicinot pētniecības un rūpniecības sektoru sadarbību rūpniecisko pētījumu, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstību.

Programmas nākamās kārtas ietvaros par prioritāti tiek izvirzīti starpnozaru sadarbības pētījumi, jo īpaši rūpniecības digitalizācijas risinājumu izstrāde. Starpnozaru sadarbības pētījumi ir divu vai vairāku dažādu nozaru uzņēmumu, kuriem ir dažādi saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas kodi (NACE kodi), informācijas, resursu, tehnoloģiju, metodes, darbību vai spēju apmaiņa un dalīšanās, lai kopīgi izstrādātu jaunu produktu vai pakalpojumu, piemēram, rūpniecības digitalizācijas risinājumus (mašīnbūve + elektronika + IKT), koksnes ķīmijas produktus (mežrūpniecība + ķīmija), personalizētās medicīnas produktus (farmācija + IKT) u.c. Projektu uzsākot kompetences centram būs jāpiedāvā vismaz trīs starpnozaru sadarbības projekti. Arī projekta īstenošanas laikā kompetences centriem reizi pusgadā būs jāpiedāvā vismaz trīs jauni starpnozaru sadarbības projekti.

Satversmes tiesa (ST) šodien par atbilstošu Satversmei atzina Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības reformu.

Lieta ierosināta pēc 22 bijušo un esošo Saeimas deputātu pieteikuma.

Viņi lūdza ST vērtēt Ostu likuma 4.panta trešās daļas 1.punkta, 4.panta devītās daļas, 7.panta 1.1 daļas, kā arī pārejas noteikumu 16.punkta 1. un 2.apakšpunkta atbilstību Satversmes 1.pantam un 101.panta otrās daļas pirmajam teikumam.

Saskaņā ar Ostu likuma 4.panta trešās daļas 1.punktu attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā atrodas valsts un pašvaldības zeme un akvatorija. Šā likuma 4.panta devītā daļa paredz, ka valsts un pašvaldība ir tiesīga tai piederošo ostas teritorijā esošo nekustamo īpašumu atsavināt, valstij nododot to pašvaldībai un pašvaldībai nododot to valstij bez atlīdzības.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) sāk slēgt pirmos līgumus ar uzņēmumiem par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotajā programmā, kas paredz Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu praktiskas ievirzes pētījumiem.

Līgumus CFLA slēdz ar zinātniskām institūcijām un uzņēmumiem, kuru projekti pēc izvērtēšanas tika apstiprināti. Kopā šajā programmā tika pieteikti 309 projekti par summu 145 057 174, 09 eiro. Atlases gaitā tālāk tika virzītas 74 projektu idejas, kas sākotnēji saņēma apstiprinājumu ar nosacījumiem. Pašreiz pēc precizējumu saņemšanas 48 projekti ir apstiprināti, bet par pirmo četru projektu īstenošanu jau tiek slēgti līgumi.

Līgums noslēgts ar AS Grindeks, kas ir viens no vadošajiem farmācijas uzņēmumiem Latvijā. Projekta mērķis ir izstrādāt jaunas tehnoloģijas divu onkoloģijas preparātu – Pazopanibs un Nilotinibs – iegūšanai. Pētījumu veiks atklātā iepirkumu konkursā izvēlēta zinātniskā institūcija –Latvijas Organiskās sintēzes institūts. Projekta īstenošanai paredzēti 27 mēneši, un tā kopējās attiecināmās izmaksas – 265 188,45 eiro, tai skaitā ERAF ieguldījums – 142 456,60 eiro.

Valsts atbalsta programmas Kompetences centri ietvaros četru gadu laikā elektrisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē īstenots 41 pētījums, un vairākos projektos iegūtajiem rezultātiem ir potenciāls pāraugt pasaules klases peļņu nesošos produktos, ko izmantos tālu ārpus Latvijas robežām, teikts paziņojumā medijiem.

Otrdien atbalsta programmas pirmās kārtas noslēguma pasākumā interesentiem bija iespēja iepazīties ar četriem projektiem un klātienē aplūkot pētījumu rezultātā tapušos produktus.

Pasākumā klātesošie varēja savām acīm skatīt SIA EUROLCDS radīto telpiskā attēla displeja prototipu, kuram līdzīgo Eiropā nav. To izmantos medicīnā kā palīgu ārstam problēmas diagnosticēšanā un operācijas veikšanā, kā arī citās uz augstu precizitāti balstītās nozarēs, kur nepieciešama telpisku attēlu vizualizācija reālajā laikā.

Elektromobiļu izgatavotāji SIA eO izpētīja elektromotoru un akumulatoru vadības iekārtu uzlabošanas iespējas un izstrādāja uzlabotus iekārtu prototipus. Uzņēmums plāno nākamo trīs gadu laikā sasniegt līdz pat divu miljonu eiro apgrozījumu un apgādāt ar uzlabotajām detaļām autobūves uzņēmumus Eiropā un Ziemeļamerikā.

Ik mēnesi Latvijas interneta resursiem notiek visdažādākā veida kiberuzbrukumi – sākot no pikšķerēšanas kampaņām, kad iedzīvotājiem un dažādu organizāciju darbiniekiem izkrāpj piekļuves datus, beidzot ar apjomīgiem pakalpojuma piekļuves atteices uzbrukumiem. Šādos apstākļos visiem ir būtiska informācijas sistēmu uzturēšana drošā vidē, kā arī to kiberaizsardzība.

Gandrīz piecus gadus valsts iestāžu informācijas sistēmas, bet kopš šī gada arī pašvaldību un kapitālsabiedrību informācijas sistēmas var izmantot VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) nodrošinātos Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus. Šie pakalpojumi valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī valsts kapitālsabiedrībām pieejami bez Publiskā iepirkumu likuma piemērošanas – proti, pietiekami ātri un ar krietni mazāku birokrātisko slogu, nekā tas būtu, organizējot publisku iepirkumu. Par VECPC pakalpojumiem Dienas Bizness izjautāja LVRTC Biznesa attīstības daļas vadītāju Kārli Siliņu.

Kam primāri Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrs sniedz pakalpojumus?

Latvijā veido starptautisku filtru ražošanas nozares inovāciju un kompetenču centru

Tīra gaisa nozīme telpās – rūpnīcās, birojos, skolās, slimnīcās un citur ­– augstu vērtēta vienmēr, taču līdz ar Covid-19 pandēmijas izplatību nepieciešamība pēc tīra un svaiga gaisa kļuvusi vēl aktuālāka. Un viens no efektīvākajiem instrumentiem tīra gaisa nodrošināšanai telpās ir ventilācijas sistēmas, kuru neatņemama sastāvdaļa ir dažādu veidu gaisa filtri.

Latvijā jau 15 gadus darbojas uzņēmums Dinair Filton, kas šajā laikā kļuvis par vienu no vadošajiem filtru ražošanas uzņēmumiem Eiropā. Par uzņēmuma ikdienu un gana ambiciozajiem nākotnes plāniem saruna ar Dinair Filton vadītāju Aldi Cimošku.

Iesākumā, lūdzu, pastāstiet par uzņēmuma vēsturi – kas ir Dinair Filton?

Banku nozare ir uz nozīmīgu pārmaiņu sliekšņa, kuru kā galvenais virzītājs ir uzskatāms normatīvais, vides un tehnoloģiju spiediens, liecina Deloitte pētījums, kurā piedalījās 238 bankas un 10 finanšu tehnoloģiju uzņēmumi (FinTechs) no 38 valstīm.

Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas (EMEA) finanšu nozare ir nozīmīgu izaicinājumu priekšā – to pamatā ir pārmaiņas klientu paradumos un vēlmēs, kā arī izmaiņas banku tirgus apstākļos, kad digitālās kompetences spēlē izšķirošu lomu konkurences cīņā. Nenoliedzami, būtisko lomu digitālo tehnoloģiju attīstībā spēlē regulas. Piemēram, ES pārskatīto Maksājumu Pakalpojumu Direktīva (PSD2) veicinās barjeru nojaukšanu starp valstu tirgiem un ļaus ienākt jauniem tirgus dalībniekiem ar spēcīgākam digitālajām kompetencēm.

«Deloitte pētījuma ietvaros, tika nodalīti: a) patiesie līderi digitālo tehnoloģiju apgūšanā un izmantošanā b) bankas, kas cieši seko digitālo tehnoloģiju tendencēm, c) bankas, kas ievieš digitālās tehnoloģijas un attīsta kompetences šajā jomā, kā arī d) bankas, kas vēl tikai atrodas digitālo tehnoloģiju ieviešanas un digitālo kompetenču attīstības pirmsākumos. Līderi digitālo tehnoloģiju apgūšanā un ieviešanā ir tās bankas, kas, pirmkārt, nodrošina saviem klientiem plašu pieejamo digitālo iespēju klāstu (piemēram, personīgā budžeta plānošanu un apdrošināšanas pakalpojumus), otrkārt, atbilst vai pārsniedz klientu vēlmes konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū un, treškārt, nodrošina modernu un intuitīvu mobilās lietotnes lietotāja pieredzi (UX).» skaidro Antons Ponomarjovs, Deloitte Latvia biznesa konsultāciju menedžeris.