Novērtējot dažādu valūtas kursu režīmus Latvijas kā mazas atvērtas tautsaimniecības modelim, rezultāti apstiprina esošās valūtas kursa politikas pareizību, proti, fiksētu lata piesaistes kursu pret eiro ar ±1% svārstību koridoru.
Turklāt jebkādas šīs politikas pārmaiņas nelabvēlīgi ietekmēs makroekonomiskos rādītājus un mazinās uzticību monetārajai iestādei, pie šāda secinājuma nonākuši Latvijas bankas speciālisti Viktors Ajevskis un Kristīne Vītola savā pētījumā Fiksēta valūtas kursa režīma priekšrocības vispārējā līdzsvara apstākļos, kurā novērtēts mazas atvērtas tautsaimniecības DSGE modelis Latvijai saskaņā ar T. A. Labika un F. Šorfheides pētījumu, izmantojot Beijesa metodoloģiju.
Lai gan valūtas kursa svārstības attiecībā pret eiro būtu pieļaujamas 15 % robežās, Latvija
vienpusēji apņēmās ierobežot nominālā valūtas kursa svārstības attiecībā pret eiro ±1% ap centrālās paritātes kursu.
Daži ±15% svārstību koridora atbalstītāji uzskata, ka tas radītu iespēju īstenot patstāvīgāku monetāro politiku un ka Latvijai tieša inflācijas mērķa noteikšanas politika varētu būt izdevīga. Tā ļauj arī pazemināt inflācijas līmeni, nostiprinot nominālo valūtas kursu. Loģiski, ka šāds apgalvojums rada vairākus jautājumus, piem., vai valūtas kursa svārstību robežu paplašināšana un monetārā politika ar inflācijas mērķa noteikšanas elementiem palīdzēs ierobežot inflāciju Latvijā līdz līmenim, kas atbilst Māstrihtas konverģences kritērijam, vai arī, kādas makroekonomiskās sekas varētu radīt monetārās politikas pārmaiņas.
Centrālās bankas eksperti norāda, ka gadījumos, kad centrālā banka īsteno gandrīz brīvi peldoša valūtas kursa politiku, inflācijas svārstības aptuveni 5 reizes pārsniedz pašlaik īstenotā fiksēta valūtas kursa apstākļos esošo inflācijas svārstību līmeni. Simulāciju rezultāti attiecībā uz brīvi peldoša valūtas kursa režīmu, kas pieļauj dažādu inflācijas un produkcijas izlaides starpības politikas īstenošanu, rāda, ka, nosakot inflācijas mērķi, inflācijas svārstības samazinās salīdzinājumā ar gadījumiem, kad centrālā banka neņem vērā cenu pārmaiņas.
«Tomēr pārsteidz tas, ka, nosakot mērķi, inflācija kļūst daudz nepastāvīgāka nekā fiksēta valūtas kursa gadījumā. Papildus stabilizējot produkcijas izlaides novirzes, samazinās inflācijas mainība, kas tomēr ir spēcīgāka nekā esošā valūtas kursa ar ±1% svārstību koridoru apstākļos,» tā pētījuma autori.