Ģeopolitiskā spriedze starp Krieviju un rietumvalstīm palēninās Latvijas ekonomikas izaugsmi 2014.–2015.gados, un dažās skartajās nozarēs uzņēmumu finansiālais stāvoklis pasliktināsies, bet tās galvenokārt būs likviditātes, nevis maksātnespējas problēmas, norāda Swedbank eksperti jaunākajā ekonomikas apskatā.
Eksporta un investīciju pieaugums uz laiku kļūst vājāks, bet mājsaimniecību patēriņa izaugsme saglabāsies samērā spēcīga. Krievijas-Ukrainas konfliktam pakāpeniski nomierinoties, 2016.gadā ekonomikas izaugsme atkal pieņemsies spēkā. Lielāka ģeopolitiskā nenoteiktība, tiešā un netiešā ietekme no Krievijas noteiktā pārtikas preču embargo un lēnāka nekā gaidīts mājsaimniecības patēriņa izaugsme šī gada pirmajā pusē iezīmē lēnāku ekonomikas izaugsmi Latvijā 2014.-2015.gadā nekā iepriekš prognozēts.
Eksperti koriģējuši lejup IKP pieauguma prognozi uz 2,5% 2014.gadā un 2,6% 2015.gadā (aprīļa prognozē attiecīgi 3% un 3,5%). Krievijas-Ukrainas konfliktam normalizējoties un Eiropas (arī Latvijas) uzņēmumiem pielāgojoties izmaiņām vidē, 2016.gadā ekonomikas izaugsme atkal pieņemsies spēkā un sasniegs 3,5%. Tas gan nenozīmē, ka konflikts būs jau atrisināts – tuvāk 2015.gada vidum Krievijas un Ukrainas attiecībās varētu būt sasniegts zināms līdzsvara stāvoklis un sankciju riski un to negatīvā ietekme uz ekonomiku pamazām mazinātos.
Konflikta turpmāko attīstību prognozēt ir ļoti grūti un riski joprojām ir ļoti būtiski – izaugsme var būt arī lēnāka, jo gan rietumvalstu ieviestās sankcijas pret Krieviju, gan Krievijas noteiktais pārtikas preču embargo var nebūt pēdējais sankciju raunds, norāda eksperti. Iespējams, ka ziemai tuvojoties, redzēsim arī īslaicīgas dabasgāzes piegādes pārrāvumus Eiropai caur Ukrainu. Bet ir arī iespēja, ka abu pušu noteiktās sankcijas tiek mazinātas ātrāk, piemēram, Krievija atceļ embargo ātrāk par līdz šim noteikto gada termiņu, vai arī turpinās to mīkstināt (vien divas nedēļas pēc embargo ieviešanas Krievija jau ir nedaudz mazinājusi aizliegto produktu sarakstu, lai mazinātu izveidojušos preču deficītu un cenu kāpumu).
Tomēr, ne visi dūmi ir ugunsgrēks, uzsver eksperti. Kamēr dūmi Krievijas pusē tiešām norāda uz pieprasījuma kritumu un dziļām izaugsmi kavējošām strukturālām problēmām, dūmi Eiropas virzienā drīzāk ir no rūpnīcu skursteņiem, kas atsāk darboties. Neskatoties uz augušiem šķēršļiem tirdzniecībā ar Krieviju un asāku konkurenci ES, kā arī pašlaik ļoti vājo Krievijas ekonomiku, gaidāms, ka kopumā Latvijas tirdzniecības partneru ārējais pieprasījums 2014.–2016.gados pakāpeniski turpinās uzlaboties. Tas nozīmē, ka eksportētājiem ir iespējas atrast gan jaunus tirgus, gan iegūt no spēcīgākas izaugsmes jau apgūtajos tirgos. Krievijas-Ukrainas krīzei ekonomiski ir reģionāls nevis globāls raksturs un tā ir galvenā atšķirība no 2009.gada krīzes, norāda eksperti.