Citas ziņas

Ekspertes viedoklis: Dažām bankām ir ļoti ļauni noteikumi

Baiba Vītoliņa, Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore,25.02.2009

Jaunākais izdevums

Pēdējā laikā ir būtiski pieaudzis sūdzību skaits par bankām. Lielākoties tās ir saistītas ar hipotekārajiem kredītiem, kā arī dažādu aizdevumu procentlikmju paugstināšanu.

Raksturīgākās ir tās, ka cilvēki nevar vienoties ar banku, lai kaut ko pamainītu savos nosacījumos. Otra grupa ir tāda, kur patērētājiem faktiski tiek piemērotas kādas agresīvas metodes, piespiežot viņus mainīt līguma noteikumus.

Iemesli ir dažādi. Ir bankas, kas to piemēro visiem klientiem — arī tiem, kas maksā, — un ir bankas, kas šādas darbības, cik PTAC zināms, veic tikai pret tiem, kas izdarījuši kaut kāda veida līguma pārkāpumus. Šobrīd cilvēki sākuši sūdzēties arī par to, ka paaugstina procentu likmes kredītlīnijai un vispār par dažādām procentlikmju paaugstināšanas metodēm.

Sūdzas praktiski par visām bankām, kaut gan ne par visām sūdzības ir tik nopietnas. Piemēram, par Aizkraukles banku esam saņēmuši gandrīz 100 sūdzības, un ir zināms, ka tādas iesniegtas arī advokātu birojos. Par citām bankām esam saņēmuši ap 30 līdz 40 sūdzību, taču skaits turpina pieaugt.

Netaisnīgie un neskaidrie līguma noteikumi, kuros saskatām nopietnu problēmu, ir tas, ka, ja kredītņēmējs ļaunprātīgi pasliktina savu finanšu stāvokli, tad viņam jāmaksā 5% no atlikušās aizdevuma summas. Sākotnēji mums šķita, ka ar to viss ir kārtībā — līdz brīdim, kad redzam, kā to šobrīd sāk piemērot. Piemēram, ja citā bankā tiek paņemta kredītkarte vai patēriņa kredīts par nelielu naudas summu. Mēs faktiski uzskatām: ja to piemēro šādā veidā, tad arī tas, ka cilvēks aiziet uz veikalu un nopērk kafijas automātu, ir ļaunprātīga finanšu stāvokļa pasliktināšana. Sliktākais šajā situācijā ir tas, ka aizdevuma līgumā ir paredzēts: nevar maksāt kredīta maksājumu, kamēr nav nomaksāts līgumsods, un, ja cilvēks nespēj to maksāt, viņš tiek spiests parakstīt jaunu vienošanos. Līdz ar to viņam ir jāpiekrīt jaunām procentu likmēm. Faktiski cilvēku vai nu piespiež parakstīt jaunu vienošanos, vai viņš ir padarīts par nemaksātāju. Kaut gan savus kredītu maksājumus viņš varētu maksāt, reāli viņš to vairs nevar, jo ir jānomaksā šis līgumsods. Un parāds visu laiku aug.

Tāpat dažām bankām ir ļoti ļauni noteikumi par to, kādos gadījumos banka var izbeigt līgumu. Piemēram, ja krītas klienta īpašumu vērtība, viņam var likt to pārvērtēt. Absurdi, ka viss vienmēr ir uz patērētāja rēķina, turklāt — ja saistības tiek maksātas. Esam par šo jautājumu runājuši ar FKTK speciālistiem, un arī viņi uzskata, ka bankām nebūtu jāķeras pie tiem, kas spēj maksāt. Piemēram, ja īpašums ir jāpārvērtē — un tagad visiem vērtība ir kritusies par 20–25% — tiek prasīts jauns galvotājs vai papildus īpašums; ja jums tāda nav, tiek pacelta procentlikme vai prasīts vispār atmaksāt kredītu, kas, manuprāt, ir pārspīlēti.

Ir arī tādi noteikumi, ka banka var vienpusēji atkāpties no līguma, ja klienta ienākumi ir samazinājušies par 20%, kas faktiski nav atkarīgs no cilvēka rīcības. Uzskatu, ka šādi rīkoties drīkst tikai tādos gadījumos, kad patērētājs ar savu rīcību kaut kādā veidā ir pieļāvis nopietnas izmaiņas, kā rezultātā viņš ir kļuvis par riskantu klientu. Tikai tas, ka ir mainījusies nekustamā īpašuma tirgus vērtība, nedrīkst būt iemesls apgrūtinājumu uzlikšanai.

Esam par šiem jautājumiem konsultējušies ar ārvalstu ekspertiem, un viņu viedoklis ir pat vēl drastiskāks: noteikumi ir ne tikai netaisnīgi, bet fakts, ka tie tiek piemēroti, ir uzskatāms par agresīvu komercpraksi. Hipotekārā kredīta līgums nav parasts līgums, no kura var atkāpties vai pāriet uz citu banku, ja pašreizējā paceļ maksu par norēķinu kontu. Šis ir pilnīgi cits gadījums, cita situācija, jo šobrīd citā bankā klients faktiski kredītu nevarat dabūt; ja arī tas tiks mēģināts darīt, tad jārēķinās ar neizdevīgākiem nosacījumiem, un arī nekustamajam īpašumam ir pavisam cita vērtība nekā iegādes brīdī. Līdz ar to klients ir iespiests stūrī.

Ir arī tādi gadījumi, kad klienti patiešām ir kaut ko pārkāpuši. Viena no bankām vēršas pret tiem, kas patiešām par kaut ko nav ziņojuši — piemēram, par to, ka ir kredītsaistības citā bankā. Manuprāt, neziņot par šādu lietu pirms kredīta saņemšanas ir diezgan nopietns pārkāpums, jo faktiski banka tad nebūtu devusi šo aizdevumu. Nevaram noliegt, ka tas ir būtisks līguma pārkāpums no patērētāja puses, taču atkal ir jāskatās divas lietas. Pirmām kārtām jājautā — vai tas ir adekvāti, vai ir samērīgi lauzt līgumu tāpēc, ka ir kaut kas noklusēts, ja cilvēks spēj maksāt. Vai būtiski paaugstināt procentu likmes, kā rezultātā viņš kļūst par nemaksātāju. Otrām kārtām jāteic, ka cilvēki mums ir ziņojuši — diemžēl tikai mutiski —, ka paši banku darbinieki, izsniedzot kredītu, viņiem ir teikuši, ka nevajag uzrādīt jau paņemtos kredītus. Protams, mēs nevaram to pierādīt, taču tā ir norādījuši jau vairāki cilvēki. Iespējams, banku vadība nav pienācīgu uzmanību pievērsusi tam, lai darbinieki, kas strādā ar patērētāju, pietiekami informētu par viņu tiesībām. Saprotams, ka arī patērētāji ir vainīgi, jo nelasa noteikumus, nesaprot; tomēr, ja ir tik daudzi gadījumi, kad cilvēki nav neko zinājuši vai viņiem ir sacīts, ka nevajag teikt, varbūt ir jāizdara kādi secinājumi par to, ka bankas par maz informē cilvēkus, kā viņiem būtu jārīkojas šajās situācijās.

Ir jāsaprot, ka daudzas no aprakstītajām problēmām nav saistītas ar nemaksāšanu. Mēs runājam par tiem cilvēkiem, kas vairāk vai mazāk sedz savas saistības, un tās metodes, ko pret viņiem izmanto, ir negodīgas. Būtu daudz labāk, ja bankas nāktu pretī un pašas novērstu šos pārkāpumus. Manuprāt, tas ir arī banku interesēs, jo tās sabojās savu vārdu un līdz ar to arī biznesu. Ja PTAC panāk saistošu lēmumu, tas nozīmē milzīgu birokrātiju un izdevumus gan valstij, gan bankām, kas, manuprāt, ir pilnīgi lieki. Vajadzētu atcerēties, ka šajās kolektīvajās lietās mēs vienkārši gribam panākt godīgu attieksmi pret klientu, nevis pārtaisīt līgumus tā, lai tie būtu negodīgi pret banku.

Būtisks ir jautājums par to, kā palīdzēt nemaksātājiem. To faktiski varēja darīt jau sen, šāda doma sabiedrībā ir bijusi visu laiku. Pati esmu runājusi gan ekonomikas ministrijā, gan ar valdības pārstāvjiem par to, ka jau kādu laiku atpakaļ vajadzēja ieviest kaut kādu mehānismu. Un tam pat nav nozīmes — kādu. Valstij vienkārši ir jāizvērtē, cik mums ir naudas, ko mēs varam atļauties un kas mums maksās vairāk. Manuprāt, nemaksātāji izmaksā daudz vairāk, nekā atbilstīga mehānisma izveide. Šobrīd Finanšu ministrija pie tā strādā, taču PTAC pārstāvji diemžēl nav darba grupā, tāpēc mēs nezinām, kas tur notiek. Taču mēs esam iepriekš darbojušies vairākos starptautiskos projektos par kreditēšanas jautājumiem, un mūsu ārzemju kolēģi vienmēr ir brīnījušies, ka Latvijā vispār netiek risināts jautājums par to, ka cilvēkiem varētu būt lieli parādi, un arī par to, kā drīkst parādus piedzīt. To mēs tiešām uzskatām par lielu problēmu, jo mums vispār nav parādu piedziņas aktu kā tādu. Kaut kas ir minēts civilprocesā, taču tas īsti nereglamentē visus šos procesus. Mums ļoti patīk, piemēram, Somijas variants, ka parādu piedzinējiem ir jābūt licencētiem. Viņi nedrīkst piemērot agresīvas metodes, ir noteikts laiks, kad viņi drīkst ierasties; viņi nedrīkst cilvēkam lieki radīt neērtības.

Īstenībā arī parādu piedziņas firmas atzīst, ka viņām būtu labāk, ja šādi normatīvi būtu, jo tad apstākļi būtu vienlīdzīgi visiem tirgus dalībniekiem. Mēs dažreiz aizmirstam, ka normatīvie akti un to uzraudzība īstenībā uzņēmumam — labam uzņēmumam — nemaz nav nelabvēlīga; tie ir ļoti vajadzīgi. Nereti tiek teikts, ka pie mums kontrolieru ir pārāk daudz, bet es esmu pilnīgi pārliecināta, ka to kontrolieru, kas uzrauga uzņēmējam vajadzīgās lietas, Latvijā ir stipri par maz. Līdz ar to sliktais bizness attīstās, savukārt labo saista visi šie nosacījumi. Tā nav godīga konkurence, ja vienam tiek aizliegts, bet citam — ne.

Es ļoti šaubos, vai, risinot ar hipotekāro kredītu nemaksātājiem saistītos jautājumus, būs godīgi uzlikt visu smagumu uz bankām. Šajā gadījumā ir jābūt kaut kādai sadarbībai starp bankām un valsti. Ierosinājums aizliegt tām trīs gadus izlikt nemaksātājus no mājokļa ir pārspīlēts; mēs nevaram vienkārši pateikt, ka banka nedrīkst piedzīt savus kredītus. Jo rezultāts būs tas, ka banka bankrotēs. Un dažkārt mēs to aizmirstam — to, ka arī patērētājam nevajag, lai bankas bankrotē. Mums vajag atrast vidusceļu — lai bankas pelna un sniedz mums labus pakalpojumus un neapbižo klientus; PTAC mērķis nav tās iznīcināt. Jābūt godīgiem nosacījumiem abās pusēs. PTAC tomēr nav tikai patērētāju aizsargi; mūsu mērķis ir ir godīga konkurence un labvēlīga uzņēmējdarbības vide, lai uzņēmējs var kārtīgi strādāt, lai viņam ir labi un arī patērētājam ir labi. Ne velti Anglijā PTAC funkciju veic Godīgas tirdzniecības birojs, jo patērētāju aizsardzības mērķis lielākoties ir ne tikai aizsargāt patērētāju, bet nodrošināt, lai tirgus ir godīgs; jo, ja tirgus ir godīgs, tad patērētājs būs aizsargāts.

Lai cilvēki nenonāktu problēmsituācijās, ļoti būtiska ir arī patērētāju izglītošana. Cilvēki sūdzībās bieži norāda, ka nav zinājuši, kas rakstīts līgumā; viņi nelasa līgumus un nav apmācīti, kā tos lasīt un izmantot. Ļoti daudzi arī negrib klausīties, kad viņiem kaut ko stāsta. Vairākas bankas un arī apdrošinātāji sūdzas, ka viņi jau gribētu un viņiem pēc likuma ir pienākums cilvēku informēt, taču viņš nemaz neklausās.

Te ir divas būtiskas lietas, kas būtu jādara un kas Latvijā diemžēl ir ļoti zemā līmenī. Pirmkārt, mēs par šīm patērētāju lietām nemācam no bērna kājas. Lai gan izglītības standartos tas ir iekļauts, nav ne apmācītu skolotāju, ne arī grāmatu vai metodikas, kas palīdzētu to darīt. Otrkārt, būtu regulārāk jāinformē par PTAC, jo ir jomas, kurās pietiek patērētāju informēt, un viņš pats tiek ar visu galā. Daudz efektīvāk ir iedot cilvēkam rokās ieroci aizstāvēt pašam sevi. Arī sarunas ar banku ir daudz efektīvākas, nekā lēmums pret banku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Fiskālie noteikumi – ekonomiskās stabilitātes stūrakmens?

Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Vilerts un Oļegs,26.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā finanšu krīze eirozonā bija ilgāka un smagāka nekā vairumā citu attīstīto valstu. Periodā no 2011. līdz 2013. gadam, kad ASV jau atradās uz atkopšanās ceļa, eiro zona piedzīvoja atkārtotu satricinājumu – valdību parādu krīzi Dienvideiropā, ko izraisīja investoru bažas par atsevišķu dalībvalstu valdību parādu līmeni un politisko spēku nevēlēšanos to mazināt.

Atbildes reakcija, lai atjaunotu tirgus dalībnieku ticību eiro zonai un atsevišķām tās valstīm, bija starpvalstu vienošanās, kuras ietvaros dalībvalstis apņēmās stiprināt publisko finanšu regulējumu, nosakot budžeta bilances mērķus un citus fiskālās politikas noteikumus. Rezultātā ievērojami pieauga valstu skaits, kuru publiskās finanses ierobežo fiskālie noteikumi, – 2015. gadā fiskālie noteikumi bija ieviesti 18 no 19 eiro zonas valstīm un 25 no 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Lai gan fiskālie noteikumi (fiscal rules) ir plaši slavēti par to spējām ierobežot valdības iespējas dzīvot pāri saviem līdzekļiem, to ietekme uz piekoptās politikas un ekonomisko stabilitāti nav viennozīmīga. No vienas puses, skaitliski noteikumi (tādi kā budžeta bilances mērķis) mazina fiskālās politikas nenoteiktību, kam vajadzētu mazināt iedzīvotājiem tik nepatīkamo ekonomikas svārstīgumu. No otras puses, sasienot valdības rokas, tie varētu radīt arī gluži pretēju efektu - ierobežot veidus, kā ar budžeta palīdzību izlīdzināt ekonomisko ciklu (bremzēt pārkaršanu vai cīnīties ar recesiju).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Banka (LB) izsniedza grūtībās nonākušajai «ABLV Bank» likviditātes palīdzības aizdevumus par kopējo summu 297.2 milj. eiro, un šis fakts ir izsaucis Latvijas sabiedrībā daudz lielāku rezonansi, nekā tas būtu pelnījis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns. No otras puses, pašreizējā lielā interese par šiem darījumiem ļauj vēlreiz atgādināt par to, ko centrālā banka īsti dara.

Kas vispār ir ārkārtas likviditātes palīdzība (angliski – emergency liquidity assistance jeb ELA)?

Tas ir centrālās bankas aizdevums pret ķīlu komercbankai gadījumos, kad šai bankai ir radušās īslaicīgas grūtības ar standarta instrumentiem no citiem tirgus dalībniekiem un Eirosistēmas centrālajām bankām iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus. Un, lai gan detalizētus noteikumus katrā eiro zonas valstī izstrādā valsts centrālā banka, kopējos aizdevuma pamatprincipus nosaka visām Eirosistēmas centrālajām bankām vienotus, un tie ir publiski pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapā.

Kāpēc vispār šāda palīdzība centrālajām bankām ir jāsniedz?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas bankas izkļūst no kredītu krīzes lielākas nekā agrāk, tādējādi radot lielāku risku valstu ekonomikām, raksta Bloomberg.

BNP Paribas SA, Barclays Plc un Banco Santander SA ir starp vismaz 353 Eiropas aizdevējiem, kas ir palielinājušies izmēros kopš 2007.gada sākuma, liecina Bloomberg apkopotie dati.

«Mēs «sējam nākamās krīzes sēklas»»,» akcentējot to, ka pēdējo divu gadu laikā bankas ir kļuvušas lielākas, sacījis Deivids Lascelles (David Lascelles), kurš ir vecākais līdzstrādnieks Londonā bāzētajā Finanšu inovāciju izpētes centrā.

Bankas paplašināja savas bilances «kredītu burbuļa» laikā, aizņemoties lētu naudu, lai finansētu aizdevumus un investīcijas.

Parīzē bāzētā BNP Paribas, kas ir pasaulē lielākā banka pēc aktīvu apjoma, kopš 2007.gada sākuma palielinājusi savu bilanci par 59%, sasniedzot 2.29 triljonus eiro - summu, kas ir vienāda ar 117% no Francijas iekšzemes kopprodukta. Londonā bāzētās Barclays aktīvi «uzlēkuši» par 55% līdz 1.55 triljoniem Lielbritānijas sterliņu mārciņu jeb 108% no Lielbritānijas IKP. Santander aktīvi ir pieauguši par 30% līdz 1.08 triljoniem eiro, kas ir aptuvenais Spānijas IKP apmērs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zaudējot ABLV Bank, mēs zaudējam labākos

Sandris Točs, speciāli DB,14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas ieskatā Finanšu ministrijas (FM) priekšlikums ieviest obligāto uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājumu bankām 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas, kura fiskālais efekts nākamajā gadā būtu 140 miljoni eiro, ir atbalstāms risinājums, pavēstīja Latvijas Bankas pārstāvji.

Atbalstu šim priekšlikumam Latvijas Banka ir paudusi arī darba grupā, kas strādā pie Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.-2027.gadam izstrādes.

Latvijas Banka turpinās dialogu ar komercbankām, lai nodrošinātu to lielāku iesaisti ekonomikā, sagaidot labāku finanšu pakalpojumu pieejamību, ieinteresētību un rūpes par klientiem.

Latvijas Bankas pārstāvji norāda, ka tas ietver ne tikai augsnes sagatavošanu kreditēšanas kāpumam, kas būtu augstāks par ekonomikas pieauguma tempiem, vienlaikus saprotot, ka apstākļos, kad centrālo banku un līdz ar to arī komercbanku klientiem piemērotās procentu likmes kāpj, panākt nekavējošu kreditēšanas izaugsmi nav iespējams, bet arī turpmāku noguldījumu likmju kāpumu, paliekošu pakalpojumu cenu samazināšanu, dažādu pārmērīgu šķēršļu novēršanu komercbanku un to klientu attiecībās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankām piemērotais UIN režīms nodrošinātu stabilus budžeta ieņēmumus ilgtermiņā

LETA,28.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atšķirībā no banku virspeļņas solidaritātes maksājuma, kas ir terminēts laikā un nodrošinātu ienākumus tikai pāris gadus, Finanšu ministrijas (FM) piedāvātais īpašais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms ir ilgtspējīgāks un nodrošinātu stabilus budžeta ieņēmumus ilgtermiņā, uzskata finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs skaidro, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes īstenotās procentu likmju celšanas mērķis ir iegrožot inflāciju, tādējādi bremzējot ekonomisko aktivitāti. Latvijā inflācija beidzot sāk mazināties, gada inflācijai jūlijā sasniedzot 6,4%. Tā ir zemākā inflācija kopš 2021.gada beigām, un gada nogalē tā prognozēta 2-3% apmērā.

Tomēr tam ir blakus efekts - straujš banku peļņas kāpums, atzīst Ašeradens. Lai gan tā nav tikai Latvijai unikāla situācija, Ašeradena ieskatā skaidri redzams vietējo banku nespēja naudas cenas pieaugumu novadīt līdz noguldītājiem. Līdz ar to banku ievērojami lielāka peļņa tiek gūta, ļaujot kredītu likmēm augt straujāk par noguldījumu likmēm, nevis aktīvi kreditējot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankām ir jāsniedz krietni lielāks ieguldījums Latvijas tautsaimniecības attīstībā, aktīvāk kreditējot un palīdzot valstij augt straujāk, uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, komentējot diskusijas Lietuvā par solidaritātes maksājuma ieviešanu bankām ar mērķi ierobežot pārmērīgu peļņu.

Latvijas Bankas prezidents akcentēja, ka vāja un dārga kreditēšana ir problēma, kas novērojama ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā. Jau vairākus gadus sarunās ar bankām Latvijas Banka uzstājīgi aktualizē kreditēšanu, jo redz gan nepieciešamību, gan iespēju bankām, īpaši lielajām un tirgū dominējošajām bankām, sniegt lielāku pienesumu Latvijas ekonomikai.

Vienlaikus Kazāks atzīmēja, ka līdz šim vairāk ir dzirdēts, ko bankas nevar, bet tā vietā ir vēlme dzirdēt, ko tās var un ko darīs, lai kreditēšana būtu atbalsts Latvijas ekonomikas izaugsmei, nevis šķērslis.

"Banku sektoram ir jābūt pelnošam, jo tikai tad tas ir stabils un noturīgs pret krīzēm. Tomēr īpaši augsta peļņa, tas ir, krietni virs vēsturiskiem līmeņiem, var norādīt uz nesabalansētību. Ja šāda peļņa veidotos, bankām nodrošinot ekonomikas asinsriti, proti, caur aktīvu un pārdomātu kreditēšanu, domāju, ka jautājums par papildu peļņas nodokļi nebūtu aktuāls," uzsvēra Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas naudas tirgū vērojamas problēmas

Ieva Mārtiņa, Db,18.12.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažas bankas lieliem klientiem Latvijā pēdējā mēneša laikā piedāvājušas noguldīt latus ar likmi pat līdz 25 % gadā, kādu citi baņķieri uzskata par nepamatoti augstu. Šādas likmes piedāvātas, iespējams, slēgtam lokam lielo klientu, kuri var noguldīt vairākus simtus tūkstošu latu, bet noguldījumu termiņi ir dažādi - sākot ar mēnesi līdz trijiem.

Tirgū latu noguldījumiem publiskos piedāvājumos likmes vidēji nepārsniedz 10 %, atsevišķos piedāvājumos figurē 12.5 % gadā, bet neviena banka publiski nepiedāvā 20-25 %. Bankas, kas piedāvā šādas likmes depozītiem, to skaidro ar akūtu latu trūkumu, kā arī Latvijas Bankas (LB) lēmumu palielināt aizdevuma likmes uz nakti. Tikmēr citiem baņķieriem tik augstas likmes izskatās pārspīlētas, finansisti uzsver, ka latu trūkumu veicina masveida latu maiņa uz eiro, kā dēļ LB nākas atpirkt no bankām milzum daudz latu.

Latvijas Bankas dēļ

20-25 % likmes noguldījumam uz termiņu līdz 3 mēnešiem bija Danske Bankas piedāvājumā pirms mēneša, bet, tiesa, šāds piedāvājums bija tikai vienu dienu un "ļoti selektētai klientu daļai", institucionāliem klientiem, Db atzina Danske Bankas Komunikāciju pārvaldes vadītāja Ieva Zauere. Pēc viņas teiktā, šāds piedāvājums bija saistīts ar situāciju naudas tirgū. Proti, ar LB lēmumu 5. decembrī līdz 15 % un 30 % palielināt likmes aizdevumiem uz nakti, ja bankas iepriekšējā mēnesī aizdevumu izmantoja ilgāk par 5 un 10 dienām pēc kārtas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Radīs noteikumus blogeriem

Monta Glumane,09.11.2018

Līdz šim neviens šajā nozarē nav skaidrojis juridiskos jautājumus, bet tikai to, kā iegūt vairāk sekotājus, uzskata komunikācijas projektu vadītāja Marija Vorkule (no labās), asociācijas dibinātāja Maija Armaņeva un nodokļu eksperte Viktorija Kristholde-Lūse.

Foto: Ritvars Skuja,Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu sadarbība ar blogeriem, kas internetā reklamē produktus vai veido konkrētu viedokli par tiem, strauji vēršas plašumā, iezīmējot robus likumdošanā un nodokļu apmaksas kārtībā; problēmu risināšanai nolemts izveidot Latvijas blogeru un influenceru asociāciju.

Blogeru skaits ir liels, taču profesionāļu viņu vidū ir ļoti maz, norāda asociācijas dibinātāja Maija Armaņeva. Tēma par nozares sakārtošanu aktualizējusies pirms aptuveni trīs gadiem, kad uzņēmumi sāka aktīvi sadarboties ar blogeriem. Jaundibinātās asociācijas galvenais mērķis ir sakārtot nozari, sagatavot profesionālus blogerus, lai šo jomu paceltu augstākā līmenī. Kā norāda M. Armaņeva, šobrīd asociācijā uzņemti jau aptuveni desmit cilvēki un tajā tiks pārstāvētas tādas jomas kā mārketings, jurisprudence, kā arī blogu sfēra. Par blogeriem dēvē cilvēkus, kuri veido viedokļa blogu, un viņiem sociālajos tīklos, piemēram, Instagram, seko vismaz 1000 cilvēku. Lai gan katru piefiksēt ir sarežģīti, tomēr Latvijā tādu ir vairāk nekā 300. M. Armaņeva šobrīd apkopojusi aptuveni 50, viņasprāt, topa augšgalā esošus, ar kuriem strādā daudzi zīmoli un aģentūras. Visbiežāk šie blogeri ir vecumā no 18 līdz 35 gadiem un pārstāv tādas nozares kā mode un skaistumkopšana, ēdiens, bērnu kopšana, kā arī dzīvesstils.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mācības no Latvijas finanšu sistēmas krīzes

Deniss Pospelovs - AFI Investīcijas dibinātājs,20.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas, kas mani vienmēr piesaista, un tas, ko man gribētos redzēt cilvēku un organizāciju rīcībā sarežģītās situācijās. Turklāt es esmu arī finanšu analītiķis. Individuālu darbību un lēmumu plānošana, saskanība, koncentrēšanās uz saprotama kopējā rezultāta sasniegšanu ir tas, ko man gribētos redzēt krīzes gadījumā. Diemžēl, pagaidām Latvijas finanšu sistēmas krīzē visu šo īpašību un elementu ir visai maz.

Krīzes priekšvēsture

Latvijas banku sektors vienmēr visai skaidri dalījies divās daļās. Pirmo daļu veidoja (un veido) bankas, kas, galvenokārt, apkalpoja klientus no Latvijas un citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt ne visus. Pie šīs piebildes «ne visus» es vēl atgriezīšos, jo tā ir ļoti svarīga, lai izprastu to, kāda situācija šobrīd izveidojusies nozarē. Otro banku grupu veidoja tās finanšu institūcijas, kas apkalpoja (lielākā vai mazākā apmērā) papildus Latvijas klientiem arī ofšoru uzņēmumus un fiziskas personas no bijušajām PSRS valstīm. Ļoti svarīgi ir norādīt, ka arī darījumu veids un caurspīdīgums no starptautisko normu viedokļa un šo klientu īpašnieku ģeogrāfiskā piederība bija pilnīgi citāda.Šādu klientu dažādo veidu raksturošanai nepieciešams atsevišķs apjomīgs raksts, taču es esmu pārliecināts, ka ievērojama daļa šo klientu nav saistīta ne ar starptautiskajām, ne nacionālajām kriminālajām aprindām, ne ar korupciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pārcelts norises laiks Brigādes organizētajai darbnīcai ar Sjūzenas Aktamelas piedalīšanos

Gunta Kursiša,04.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Programmas Brigāde ietvaros organizētās sociālās uzņēmējdarbības ekspertes Sjūzenas Aktamelas bezmaksas darbnīcas «Kā vadīt veiksmīgu sociālo uzņēmumu kultūras nozarē?» norises laiks mainīts uz 11. decembri, informē semināra rīkotāji.

Jau vēstīts, ka darbnīca ar ekspertes piedalīšanos tiek organizēta programmas Brigāde ietvaros. Brigādes mērķis ir atbalstīt radošu, ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, kas balstīta mākslā un kultūrā, risina sociālos jautājumus un uzlabo vietējo kopienu dzīves kvalitāti. Programmas ietvaros līdz šī gada decembrim norisināsies izglītojoši pasākumi, savukārt janvārī būs iespējams iesniegt savus pieteikumus konkursam. 2013. gada sākumā līdz pat 15 konkursa uzvarētājiem ar inovatīvām un oriģinālām idejām tiks piešķirti līdz 5000 latu sava uzņēmuma radīšanai un attīstīšanai.

Savā darbnīcā S. Aktemela stāstīs par metodēm, kā mākslas aktivitātes pārvēst sociālā biznesā, kā arī pievērsīs uzmanību tām raksturiezīmēm, ko iemieso sociāls uzņēmums ar mākslas ievirzi. Eksperte stāstīs par to, kā savās aktivitātēs iesaistīt vietējos iedzīvotājus, un kā mērīt savu darbību sociālo ietekmi uz apkārtējo vidi. Tāpat pirms lekcijas notiks 14 «ātrie randiņi» jeb «speed-dating sessions» ar tiem jaunajiem un topošajiem uzņēmējiem, ka vēlas pārrunāt savu sociālā uzņēmuma ideju ar profesionāli. Sesijas norises ilgums ir līdz desmit minūtēm, kuru laikā idejas autoram ir jāprezentē sava ideja un jāuzdod sev interesējošie jautājumi vai jāizklāsta problēma, kas saistīta ar sociālas uzņēmējdarbības tēmu. Sesiju laikā izpaustā informācija ir konfidenciāla.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Brigādes bezmaksas semināri būs par «ideju spridzināšanu» un soļiem no radošas idejas līdz uzņēmējdarbībai

Gunta Kursiša,09.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Programmas Brigāde ietvaros nākamnedēļ gaidāmas divas bezmaksas darbnīcas - «nepieradināto reklāmu» autora Voldemāra Dūduma «Ideju spridzināšana» un biedrības Zinis ekspertes Vitas Brakovskas «6 soļi no radošas idejas līdz uzņēmējdarbībai».

Programmas Brigāde darbnīcas paredzētas par radošas, sociāli atbildīgas un kultūrā balstītas uzņēmējdarbības tēmām, informē programmas organizatori.

V. Dūduma meistarklases «Ideju spridzināšana» laikā eksperts dalīsies savā pieredzē ar veiksmīgākajām paša īstenotajām idejām un sniegs ieskatu pasaules labākajos piemēros. Pēc tam darbnīcas ietvaros tiks meklēti praktiski risinājumi katra dalībnieka individuājām ikdienas problēmām, pārvēršot tās oriģinālās biznesa idejās. V. Dūdums ir nepieradinātu reklāmu autors, kurš ieguvis Webby Award kategorijā Online Guerilla and Innovations. Pašlaik viņš darbojas kā pašnodarbināts inovators un izdevuma Ir radošajā komandā. Iepriekš viņš darbojies tādās reklāmas aģentūrās kā Leo Burnett Riga, Guilty un McCann Erickson Riga u.c. «Ideju spridzināšanai» iepriekš iespējams pieteikties šeit, un pasākums notiks 13. novembrī no plkst. 17.00 līdz plkst. 20.00 Ģertrūdes ielas teātra telpās, Ģertrūdes ielā 101a.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka,05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Katra krīze kā jauns grūdiens attīstībai

Jānis Goldbergs,26.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IT preču un elektronikas vairumtirgotājs ELKO Grupa augot kopš 1993. gada ir pieredzējis visas finanšu krīzes un izmantojis visus pieejamos finansēšanas veidus Latvijā.

Stāstu par uzņēmuma izaugsmi, darbību vērtspapīru tirgū, izmantotiem banku pakalpojumiem un citiem finanšu instrumentiem Dienas Bizness aicināja stāstīt ELKO Grupa direktoru Svenu Dinsdorfu.

Uzņēmums dibināts 1993. gadā. Vai varat īsumā pastāstīt vēsturi, kā tas sākās un kādi bija lielākie izaicinājumi?

Jā, nupat uzņēmumā svinējām 30 gadu jubileju. Pirmsākums ir tipisks garāžas stāsts. Īsumā – Latvijas studenti vienkārši sāka tirgot elektroniku. IT preces bija pieprasītas, un tā sakrita, ka kādam bija kontakti, kādam studijas Vācijā, kādam komunikācijas spējas. Pieprasījums bija tas, kas diktēja uzņēmuma rašanos, un vārds pa vārdam, darījums pēc darījuma, bizness sākās. Skaidrs, ka tirgū bija milzu caurums tajā laikā – IT preču valstī praktiski nebija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Saldo

Naudas līdzekļu uzskaite

Silvija Gulbe, starptautiskās auditorkompānijas SIA «Grant Thornton Rimess» partnere,27.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naudas līdzekļi ir uzņēmuma komercdarbības galvenais tiešais resurss, ar kuru uzņēmums veicina sava kapitāla pieaugumu. Naudas līdzekļi ir uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu likvīdākā daļa, to uzskaite nav sarežģīta, tomēr bieži uzņēmumu grāmatvedībā tiek pieļautas neprecizitātes naudas līdzekļu uzskaitē. Jāuzsver - naudas līdzekļu uzskaite ir reglamentēta daudzos normatīvos dokumentos.

Vispirms jāatzīmē, ka atbilstoši Gada pārskatu likuma prasībām bilancē uzrāda tikai naudu, bet naudas plūsmas pārskatā uzrāda naudu un naudas ekvivalentus. Savukārt, pēc starptautiskajiem grāmatvedības standartiem bilancē uzrāda naudu un tās ekvivalentus.

Dažāda pieeja

Praksē ir izveidojusies situācija, ka uzņēmumi dažādi uzrāda naudas līdzekļus gada pārskatā. Sakarā ar to pārskata lietotāji papildus informāciju var iegūt finanšu pārskata pielikumā, kurā jābūt norādītai naudas un tās ekvivalentu uzskaites politikai, kā arī būtu jāatšifrē bilances postenis nauda gadījumā, ja tajā ir ietverti arī naudas ekvivalenti. 2011. gada 21. jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr. 481 «Noteikumi par naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību» pirmo reizi ir sniegta naudas definīcija. Šo noteikumu izpratnē:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākās mūsu valsts vietējās bankas – Rietumu Bankas – valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja ir pārliecināta, ka bāzes procentu likmju paaugstināšana dod Latvijas ekonomikai daudz lielāku sitienu nekā citām Eiropas valstīm, ka ir jāsamazina vai pat jābeidz skaidras naudas norēķini un ka tomēr ir iespējams pelnīt un attīstīties arī laikā, kad kopējā ekonomikas izaugsme ir gandrīz apstājusies.

Šajās un citās domās viņa padalījās intervijā Dienas Biznesam.

Kas ir lielākās banku problēmas šobrīd Latvijā?

Banku sektoru lielā mērā ietekmē tas pats, kas ekonomiku kopumā: darbaspēka trūkums, inflācija, augstas procentu likmes, birokrātiskais slogs. Jo, tēlaini runājot, bankās atspoguļojas visas to klientu problēmas. Kopumā Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus šobrīd ietekmē vienlaicīgi daudzi izaicinājumi – līdzīgi, kā tas ir citviet Eiropā. Tomēr Latvijā diemžēl ir arī specifiskas, tieši mūsu tautsaimniecībai raksturīgas problēmas, piemēram, augstas procentu likmes, kuras mēs nevaram ietekmēt, jo monetārā politika tiek veidota Eiropas līmenī. Bet realitātē dažādas valstis tā ietekmē dažādi un tieši Latviju – ļoti negatīvi, jo mūsu valstī vairums kredītu tika izsniegti ar mainīgo likmi. Piemēram, pēc Eiropas Centrālās bankas statistikas Latvijā ar mainīgajām likmēm izsniegts ap 90% visu hipotekāro kredītu, savukārt Spānijā – 25%, Vācijā – 16%, Beļģijā – 8%, Francijā – 3,5%, tātad visiem pārējiem kredītiem ir fiksēta likme. Ko tas nozīmē? Kredītņēmējiem ar fiksētu likmi nav maksājumu pieauguma, bet tiem, kuriem likme ir mainīga, tie ir būtiski palielinājušies. Rezultātā uz mūsu uzņēmumiem gulstas liels slogs, viņu ieņēmumi samazinās, viņi neiesaistās jaunos projektos, un netiek radīta jauna ekonomiskā vērtība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) rekomendēs valdībai atbalstīt obligāto uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājumu bankām 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas, aģentūrai LETA pavēstīja FM pārstāvji.

Obligāto UIN maksājumu varētu iestrādāt jau nākamā gada budžeta likumprojektu paketē, un tas papildus paredzētu fiskālo efektu līdz 140 miljoniem eiro.

Nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes darba grupas diskusijai un vērtēšanai tika prezentētas divas banku nodokļa alternatīvas, ko pēc rūpīgas izvērtēšanas un analīzes varētu iekļaut nākamā gada budžeta paketē - risinājumu, ko iespējams piemērot ierobežotu laiku trīs gadus - banku solidaritātes maksājuma par procentu ienākuma virspeļņu ieviešanu līdzīgi kā Lietuvā, vai arī pastāvīgu risinājumu līdzīgi kā Igaunijā - obligātu UIN samaksu avansā, Latvijā piedāvājot bankām UIN avansus noteikt 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielos iepirkumu konkursos, būvniecības projektos, kā arī citos darījumos ar ievērojamām naudas summām bieži tiek pieprasīta garantiju izsniegšana. Šajos gadījumos trešā persona (visbiežāk banka) garantē par citas personas jeb parādnieka saistībām un šo saistību neizpildes gadījumā apņemas garantijas adresātam samaksāt konkrētu naudas summu. Vasaras darbu gūzmā, iespējams, daudzi nav pamanījuši, ka no 1.jūlija spēkā stājušies jaunie ICC noteikumi par garantijām («Uniform rules for Demand Guarantees 758») («URGD 758»).

Kas ir garantija?

Zinātāji garantijas pieprasa, jo tās atvieglo garantijas pieprasītāja tiesības saņemt pieprasīto naudas summu - viņam nav ilgstoši jāpierāda pamats garantijas izmaksai un pieprasītās summas apmēru.

Maldīgs ir praksē joprojām sastopamais uzskats, ka garantija ir tas pats galvojums – tikai ar citādāku nosaukumu, un visur ir jāievēro Civillikuma noteikumi. Būtiski ir atcerēties, ka garantija pretēji galvojumam ir neatkarīga no līguma, par kuru garantija tiek izsniegta. Garantētāja pienākums maksāt nav saistīts ar parādnieka un garantijas izmantotāja attiecībām un strīdiem, kas izriet no līguma, kas ir garantijas pamatā. Īsi sakot - ja garantētajam tiek iesniegts pieprasījums izmaksāt garantijā paredzēto summu, tad garantētājam, pārbaudot un secinot, ka pieprasījums atbilstošs garantijā noteiktajam, bet nepārbaudot paša pieprasījuma pamatotību, ir pienākums bez iebildumiem izmaksāt pieprasīto naudas summu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK vadītājs: no nerezidentu naudas nav jābaidās

Inguna Ukenābele,20.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai nereti pārmet aizraušanos ar nerezidentu naudu, tomēr no tās nav jābaidās, bet gan jāseko, lai tā tiek ieguldīta sabalansēti. Tā intervijā Dienas Biznesam norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis. Savukārt jaunajām Eiropas prasībām banku sektoram Latvijas bankas jau lielākoties atbilst, tādēļ nekādu pārejas periodu nebūs.

Cik bankām izmaksāja eiro ieviešana?

Pašas bankas ir nosaukušas 30 milj. Ls. Mēs, protams, klusi cerējām, ka šis skaitlis būs mazāks, jo vairāki tirgus dalībnieki kopēja pieredzi no Igaunijas bankām. Tomēr ir arī sistēmu atšķirības, un nav iespējams, ka atbrauc Igaunijas kolēģis ar trīs gadus veciem špikeriem, un tas arī viss. Tā gluži nesanāca.

Ārvalstu medijos Latvijas ieiešanu eirozonā pavadīja runas, ka tagad caur Latviju eirozonā ieplūdīs netīrā nauda. Ja atmetam jau dzirdētos argumentus par uzraudzību un likviditāti, vai šādas bažas tomēr pastāv?

Mēs no savas puses nekādus papildu pievilcības faktorus neredzam. Nerezidentu bizness Latvijā drīz svinēs savu divdesmitgadi, un tā pirmsākumos par eiro neviens pat nesapņoja. Pēc globālajiem satricinājumiem nerezidentu aktivitāte Latvijā atgriezās jau 2009. gada vidū, kad šeit vēl bija daudz neskaidru jautājumu. Tādēļ tas, vai Latvijā lieto latus vai eiro (turklāt vairāk nekā puse nerezidentu klientu lieto ASV dolārus), mūsu skatījumā nav nekas tāds, kā kādam pilnai laimei būtu pietrūcis. Turklāt tas, ka mēs esam eirozonā, nozīmē, ka spersim arī otru soli un būsim iekšā vienotajā banku uzraudzības mehānismā. Neredzu nevienu iemeslu, kādēļ lai mēs banku uzraudzības jomā sāktu gulēt uz lauriem. Tādēļ es arī šādas spekulācijas nevaru apstiprināt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments otrdien pieņēma banku reformas tiesību aktus, kas paredz vairākas jaunas stabilitātes prasības, informēja EP Informācijas biroja Latvijā pārstāvji.

«Noteikumi ir vērienīgākā līdz šim ES izveidotā banku regulēšanas sistēma. Vienoti noteikumi visām 8200 ES bankām būs pamati, kuros jābalstās ES banku savienībai. Tās «jumtu» veidos kopīgais uzraudzības mehānisms, bet tagad jāuzbūvē arī «sienas» - noguldījumu garantiju shēmu īstenošanas mehānismi. Mēs nevaram regulēt algu apmēru, bet jaunie baņķieru prēmiju griesti nodrošinas godīgumu un pārredzamību un veicinās izmaiņas visā ES banku kultūrā,» skaidro deputāts Othmar Karas (EPP, AT), kas sagatavojis ierosinājumus tiesību aktiem.

Lai mazinātu spekulatīvu un pārmērīgu riska uzņemšanos, banku darbinieku prēmijas nedrīkstēs pārsniegt gada algu. Atsevišķos gadījumos būs atļautas prēmijas līdz divu gada algu apjomam, ja tam piekritīs vismaz 66% banku daļu īpašnieku vai 75% klātesošo akcionāru.

Komentāri

Pievienot komentāru