Latvijas viegli gūstamo panākumu posms ir beidzies, tāpēc valsts izaugsmes modelis būs jāmaina, ziņojumā par Latviju uzsver Eiropas Komisija (EK).
EK atzīst, ka produktivitātes pieaugums Latvijā kopš krīzes ir bijis stabils, bet atkopšanās vieglo panākumu laiks ir pagājis.
«Kopš 2010.gada produktivitātes pieaugums Latvijā vidēji ir 2,4% gadā, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā (ES). Tomēr tas ir samazinājies vairāk nekā uz pusi salīdzinājumā ar straujo ekonomiskās iedzīšanas procesu pirms krīzes. Strukturāli zemāks investīciju līmenis liek domāt, ka viegli gūstamo panākumu posms ir beidzies un valsts izaugsmes modelis būs jāmaina, koncentrējoties uz nonākšanu globālo vērtības ķēžu augšgalā,» uzsver EK.
Tajā pašā laikā EK norāda, ka vāji inovācijas rādītāji, viduvēji izglītības rezultāti un rūkošs talantu kopums emigrācijas dēļ rada bažas par ekonomikas spēju palielināt savu daļu zināšanu ietilpīgās nozarēs.
EK Latvijas uzņēmējdarbības vidi kopumā vērtē kā labvēlīgu, lai gan saglabājas problēmas ar tiesu sistēmu un valsts iepirkumiem. «Kopumā Latvijai ir augsti uzņēmējdarbības vides reitingi, tā izceļas ar labi attīstītu informācijas tehnoloģiju infrastruktūru, tiešsaistes pakalpojumiem un kredītu pieejamību. Tomēr maksātnespējas procesa un valsts iepirkumu ziņā rezultāti nav tik labi. Tiesa, konkrētas maksātnespējas procesa nepilnības, kas ļāva to izmantot ļaunprātīgi, ir novērstas, tomēr uzticība tieslietu sistēmai joprojām ir salīdzinoši zema,» atzīst EK.
Tāpat EK norāda uz strauji augošām darbaspēka izmaksām, kas rada zināmas bažas par Latvijas cenu konkurētspēju. EK piebilst, ka darbaspēka piedāvājuma samazināšanās ir galvenais algu pieauguma virzītājspēks, kam savukārt varētu būt labvēlīga ietekme uz emigrācijas mazināšanu. Lai arī riski pagaidām ir nelieli, tomēr EK ieskatā tie pierāda, cik svarīgi veikt politikas pasākumus, lai palielinātu darbaspēka piedāvājumu.
Lai arī Latvija ir veikusi pasākumus elektroenerģijas subsīdiju sloga mazināšanai uz elektroenerģijas patērētājiem, EK uzskata, ka problēmas joprojām atrisinātas. «Reaģējot uz augstajām un pieaugošajām enerģijas subsīdiju izmaksām, Latvija pakāpeniski atcēla atbalstu valsts enerģētikas uzņēmumam, kas veidoja aptuveni pusi no visām subsīdiju izmaksām. Valsts arī centās palielināt lielo rūpniecisko elektroenerģijas patērētāju konkurētspēju, samazinot tiem elektroenerģijas cenu, kura ir viena no augstākajām ES. Taču joprojām pastāv problēmas ar elektrotīkla efektivitāti un izmaksu lietderības uzlabošanu atjaunojamās enerģijas atbalsta jomā,» secina EK.