Turpmāk šī gada gaitā banku peļņa mēreni kritīsies, sacīja Latvijas Bankas viceprezidente Santa Purgaile.

Saskaņā ar Latvijas Bankas publiskoto informāciju Latvijas monetārās finanšu iestādes, galvenokārt bankas, šogad pirmajos trijos mēnešos strādāja ar 161,9 miljonu eiro peļņu, kas ir par 14,5% vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā.

Purgaile intervijā sacīja, ka pirmais ceturksnis tiešām ir sācies ar apjomīgiem peļņas rādītājiem visā banku sektorā. Tam ir ļoti vienkāršs matemātisks skaidrojums. Eiropas Centrālā banka (ECB) likmes cēla pakāpeniski, un tas nozīmē, ka arī kredītu likmes cēlās pakāpeniski, jo ir sešu, 12 mēnešu EURIBOR likme.

"Tas nozīmē, ka pagājušā gada pirmajā ceturksnī visiem kredītiem likmes vēl nebija mainījušās. Arī depozītiem likmes cēlās pakāpeniski un iedzīvotāji līdzekļus no norēķinu kontiem uz depozītiem pārlika pakāpeniski. Tādēļ šā gada pirmajā ceturksnī ir sasniegts maksimālais peļņas apjoms," skaidroja Purgaile.

Bankas joprojām strādā Covid-19 ēnā, sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa norādīja, ka pēc jūtama peļņas samazinājuma, kas bija redzams 2020.gadā, pagājušajā gadā situācija stabilizējās, taču bankas joprojām strādā Covid-19 ēnā.

"Covid-19 ietekmes risks joprojām tiek ļoti uzmanīgi monitorēts, jo tas nav pazudis un pandēmija nav beigusies. Kāda būs nu jau kārtējā Covid-19 viļņa ietekme uz reālo ekonomiku, uzņēmumu maksātspēju un banku aktīvu kvalitāti, varēsim redzēt tikai pēc kāda laika. Tajā pašā laikā ir labas ziņas - pelnītspēja pērn bankām ir strauji uzlabojusies, pat dubultojusies, salīdzinot ar 2020.gadu. 2020.gadā bankas tiešām ļoti piesardzīgi izvērtēja kredītportfeļus un tika veidoti papildu uzkrājumi potenciāli nedrošajiem kredītiem," sacīja Purgaile.

Latvijā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējumā plānoti atsevišķi precizējumi, taču prasības pēc būtības netiks mainītas, sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa norādīja, ka, noslēdzot pirmo gadu komisijas vadītājas amatā, ir liels gandarījums par izdarīto un lietām, kuras ir sāktas. "Ja visu to izvērtē, tad godīgi varu teikt, ka man ir labi padarīta darba sajūta," sacīja Purgaile.

FKTK vadītāja atzīmēja, ka, stājoties amatā, viņa definēja trīs galvenās prioritāte, tostarp pirmā prioritāte bija panākt, lai Latvija neiekļūtu Finanšu darījuma darba grupas (FATF) tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā", kas arī tika paveikts.

Savukārt otra prioritāte, pēc Purgailes teiktā, bija darbs pie rokasgrāmatas jeb skaidrojošā materiāla, lai bankas varētu izpildīt visas starptautiskās prasības naudas atmazgāšanas novēršanas jomā, bet vienlaikus nepārspīlētu. "Tas bija tāpat kā pašūt kleitas vienā izmērā un tad iedomāties, ka tās derēs ikvienam. Tādēļ rokasgrāmatas uzdevums ir izskaidrot, kādēļ viena vai otra prasība ir ieviesta, kas ar to ir iecerēts un kā šo "kleitu" var pielāgot konkrētiem tirgus dalībniekiem, neķeroties pie pāršūšanas procesa. Šo darbu mēs kopā ar Finanšu nozares asociāciju pabeidzām vasarā. Tas bija ļoti vērtīgs darbs visiem kopā, jo mācījāmies mēs visi," viņa sacīja.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir vērsusies Eiropas Centrālajā bankā (ECB) ar lūgumu anulēt "Baltic International Bank" izsniegto licenci kredītiestādes darbībai, otrdien preses konferencē sacīja FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa norādīja, ka nevar pateikt, kad ECB pieņems lēmumu par licences anulēšanu. "Mēs esam nosūtījuši pieteikumu ECB licences anulēšanai. ECB ir savi iekšējie procesi, kuriem ir jāiziet cauri, lai pie šī lēmuma nonāktu," teica Purgaile, vienlaikus uzsverot, ka šis process neietekmēs garantēto atlīdzību izmaksas, kas tiks sāktas septiņu darba dienu laikā kopš iestājusies noguldījumu nepieejamība.

Purgaile arī sacīja, ka banka ilgstoši bija pastiprinātas uzraudzības režīmā, tai piemēroti daudz dažādi uzraudzības pasākumi. Tāpat piemēroti dažādi tiesiskie pienākumi, lai stabilizētu darbību, tomēr banka nav spējusi tos izpildīt.

Starp Baltic International Bank noguldītājiem apmēram 700 ir Latvijas rezidenti 

"Baltic International Bank", kuras darbība atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK)...

Tāpat Purgaile skaidroja, ka jau gada sākumā, kad banka paziņoja par jauniem investoriem, FKTK uzdeva veikt investoru izpēti, bankas stratēģijas izveidi, prezentēt bankas biznesa modeli, taču līdz šim brīdim tas netika izdarīts.

Banka ilgstoši nav spējusi īstenot dzīvotspējīgu modeli, nodrošināt pelnītspēju, uzsvēra Purgaile. Tāpat bijušas pārvaldības problēmas un nav spēts īstenot efektīvu cīņu ar finanšu noziegumu novēršanu. Purgaile sk

aidroja, ka tās ir iekšējās pārvaldības risku novērtēšanas sistēmas, kas spētu novērtēt riskus. Bankas iekšējās procedūras neatbilda tās darbības modelim.

Izvērtējot ietekmi uz sabiedrību, FKTK nolēma neveikt bankas noregulējumu jeb bankas darbības stabilizāciju. Purgaile sacīja, ka ņemot vērā to, ka banka ir viena no mazākajām Latvijā un tai ir niecīgs klientu skaits, ietekmi uz finanšu sektoru bankas slēgšana neatstās.

Jautāta, vai Valsts policijas sāktais kriminālprocess par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju bankā ir saistīts vai jebkādā veidā sekmējis vai paātrinājis FKTK lēmumu, Purgaile sacīja, ka FKTK ir informēti par policijas darbībām, bet FKTK lēmumi būtu sekojuši neatkarīgi no policijas darbībām.

Vienlaikus Purgaile sacīja, ka nav informēta, par ko sākts kriminālprocess.Jau ziņots, ka FKTK padome pirmdien, 12.decembrī, ārkārtas sēdē nolēma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "Baltic International Bank".

Vienlaikus policijas speciālo uzdevumu vienība, izsitot ieejas durvis, pirmdienas vakarā ielauzās "Baltic International Bank" ēkā Grēcinieku ielā, Vecrīgā, novēroja aģentūra LETA. Neoficiāla informācija liecina, ka kratīšanas notika arī bankas amatpersonu dzīvesvietās.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, izmeklēšanas darbības "Baltic International Bank" notikušas kriminālprocesā par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

Neminot bankas nosaukumu, Valsts policijas preses pārstāve Ilze Jurēvica aģentūrai LETA apstiprināja, ka policija izmeklē kriminālprocesu par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā un pirmdien, 12.decembrī, veiktas kriminālprocesuālās darbības Rīgā.

Patlaban neviena persona nav aizturēta un policija plašākus komentārus nesniegs.

FKTK lēmums paredz, ka 12.decembrī plkst.18 bankai pilnībā bija jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Tas nozīmē, ka no šī brīža "Baltic International Bank" karšu, internetbankas un maksājumu darbība ir apturēta. Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu līdzekļu aizplūšanu no bankas un aizsargātu bankas klientu un kreditoru intereses.

FKTK atzinusi "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, un lēmusi neveikt "Baltic International Bank" noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai.

Šādu lēmumu FKTK pieņēmusi, jo banka ilgstoši nevarēja nodrošināt dzīvotspējīgas stratēģijas ieviešanu. Līdzšinējā darbības stratēģija neatbilda bankas iespējām un nav īstenojama, tāpēc banka ilgstoši nenodrošināja pelnītspējīgu biznesa modeli. Tāpat bankai bijuši nopietni iekšējās pārvaldības trūkumi, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

Likums paredz, ka piecu darbdienu laikā no dienas, kad FKTK konstatējusi bankas nespēju izmaksāt noguldījumus, jāpieņem lēmums par noguldījumu nepieejamību. Ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība, jāuzsāk garantētās atlīdzības izmaksa.

Papildu informācija klientiem būs pieejama FKTK mājaslapā.

Iepriekš šī gada martā "Baltic International Bank" ziņoja, ka vairākuma akciju īpašnieki Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs vienojušies par daļu akciju pārdošanu Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) šeiham Hamadam bin Halifam bin Mohammedam al Nahjanam, kurš tādējādi kļūtu par bankas lielāko akcionāru. Darījumu bija plānots pabeigt pēc Eiropas Centrālās bankas un FKTK apstiprinājuma saņemšanas, taču tāds netika saņemts.

Augustā FKTK padome piemēroja "Baltic International Bank" soda naudu 5325 eiro apmērā par revidēta gada pārskata savlaicīgu neiesniegšanu un nepubliskošanu.

"Baltic International Bank" šogad deviņos mēnešos strādāja ar zaudējumiem 7,186 miljonu eiro apmērā, kas ir 3,6 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Bankas aktīvi 2022.gada 30.septembrī bija 195,29 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,1% jeb 14,88 miljoniem eiro mazāk nekā 2021.gada beigās, kad "Baltic International Bank" aktīvi bija 210,171 miljons eiro.

Septembra beigās "Baltic International Bank" kapitāla un rezervju apmērs bija 33,519 miljoni eiro, kas ir par 8,3% mazāk nekā 2021.gada beigās.

"Baltic International Bank" pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 5,091 miljona eiro apmērā, kas ir 4,3 reizes vairāk nekā 2020.gadā. Savukārt bankas aktīvi 2021.gada 31.decembrī bija 210,771 miljona eiro apmērā, kas ir par 3,1% jeb 6,675 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada beigās.

Bankas lielākie akcionāri 2022.gada septembra beigās bija Valērijs Belokoņs (38,13%) un Vilorijs Belokoņs (21,3%). Pēc aktīvu apmēra "Baltic International Bank" 2021.gada beigās bija 10.lielākā banka Latvijā.

Latvijas banku sektorā šobrīd nav nekā tāda, kas pārsteigtu vai darītu bažīgus, intervijā aģentūrai LETA sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa norādīja, ka Covid-19, protams, ir atstājis ietekmi uz banku sektoru, tostarp uz to pelnītspēju, jo bankas ir bijušas piesardzīgas attiecībā uz uzkrājumu veidošanu. Tāpat pelnītspēju ir ietekmējusi finanšu instrumentu pārvērtēšana banku portfeļos, jo, finanšu tirgiem nosvārstoties, to vērtība samazinājās. Kopumā banku peļņa 2020.gada pirmajā pusgadā bija par apmēram 70% mazāka nekā pērn pirmajā pusgadā.

"Nav nekā tāda, kas mūs pārsteigtu vai darītu bažīgus. Katrai bankai situācija ir citāda, ir citāda portfeļa struktūra, citāda iekšējā risku politika. Tādēļ pašlaik es varu teikt - ja vien nenotiks būtiska ekonomikas sabremzēšanās, mēs būtisku situācijas pasliktināšanos nesagaidām. Protams, patieso ietekmi varēsim vērtēt, kad beigsies moratorijs, kuru bankas varēja piemērot izsniegtajiem kredītiem," teica Purgaile.

Kopējām klientu un banku attiecībām zemākais punkts varētu būt aiz muguras un šobrīd notiek kustība pareizajā virzienā, intervijā sacīja Latvijas Bankas viceprezidente Santa Purgaile.

Viņa skaidroja, ka sadarbība ar bankām vairs nav sistēmiska problēma, kas skar lielu daudzumu klientu. Latvijas Bankas dati rāda, ka to klientu skaits, kas saskaras ar problēmām, kļūst arvien mazāks.

Latvijas Banka kā uzraugs par šā gada uzraudzības prioritāti noteikusi finanšu pakalpojumu pieejamību. Gada sākumā Latvijas Banka nosūtīja visām bankām ļoti skaidru redzējumu, kādi pasākumi būtu jāīsteno, lai finanšu pakalpojuma pieejamība un sadarbība ar klientiem uzlabotos.

"Skatāmies uz virzieniem, kuros ir jāīsteno galvenās aktivitātes. Pirmais ir pārbaudes. Mēs vērtējam, kā bankas izvērtē un apkalpo tieši zema riska klientus. Zema riska Latvijas rezidentiem banku pārbaužu un izpētes slogam būtu jābūt daudz mazākam nekā augsta riska nerezidentu klientiem, tādēļ mēs gribam pārliecināties, ka pieejas abām klientu grupām ir atšķirīgas. Paralēli mēs vērtējam komisijas maksu pamatotību. Tāpat mēs ļoti vēršam uzmanību uz klientu apkalpošanas standartu un kultūru," skaidroja Purgaile.

Banku biznesa modeļa maiņas process Latvijā vēl nav beidzies, sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa atzīmēja, ka jau pirms vairākiem gadiem kļuva skaidrs, ka Latvijā virknei banku ir jātransformējas, jāmaina biznesa modelis un stratēģija, kā arī bija skaidrs, ka pilnīgi sekmīgi visām bankām šis process, visdrīzāk, nenoritēs.

Tostarp Purgaile norādīja, ka, piemēram, "Rigensis Bank", kuras akcionāri nolēma veikt reorganizāciju, pārreģistrējot banku par komercsabiedrību, kas neveic kredītiestādes darbību, izvērtēja situāciju un saprata, ka esošais biznesa modelis nav dzīvotspējīgs un akcionāri pieņēma viņiem vislabāko lēmumu.

"Es negribētu teikt, ka tas kaut kādā mērā signalizē par nevēlēšanos strādāt Latvijā. Tā ir specifiska banka ar specifiskiem aktīviem. Bankai pašai ļoti veiksmīgi izdevās savus aktīvus realizēt un pilnībā nokārtot visas saistības ar kreditoriem. Ja tas notiek šādā veidā, tad tas ir diezgan veiksmīgs stāsts, kā pareizi un cieņpilni izbeigt savu darbību un turpināt darbu citā jomā, kas nav saistīta ar licencētu kredītiestādi," teica Purgaile.

Riski, kas Latvijā bija pirms vairākiem gadiem un bija saistīti ar lieliem nerezidentu noguldījumiem un transakcijām caur Latviju, ir maksimāli mazināti un šobrīd ir uzskatāmi par minimāliem, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Bankas viceprezidente Santa Purgaile.

Pašlaik Latvijas finanšu sistēmas galvenais fokuss ir sankciju piemērošana Krievijai un Baltkrievijai un ar to saistītās finanšu plūsmas, skaidroja Pirgaile, norādot, ka finanšu sektors iekšējās kontroles sistēmās ir ieviesis sankciju uzraudzības un kontrolēšanas mehānismus, un atbildīgajām iestādēm tiek ziņots par potenciāliem sankciju apiešanas mēģinājumiem.

Purgailes ieskatā finanšu sektors ar šo pašu lielāko risku tiek galā ļoti labi.

Jautāta, kāda veida sankciju apiešanas mēģinājumi pārsvarā ir redzami finanšu sektorā, Purgaile skaidroja, ka galvenais ir naudas un maksājumu plūsma uz paaugstināta riska jurisdikcijām, kas savā ziņā ir uzskatāmas par tādām kā Krievijas satelītvalstīm un uz kurām notiek arī paaugstināta aktivitāte preču plūsmās.

Banku rekordlielās peļņas gūšanas laiks nesaglabāsies ilgtermiņā, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" teica Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.

"Šis nebūs ilgtermiņa peļņas gūšanas laiks," sacīja Purgaile, vienlaikus prognozējot, ka šogad kopumā, visticamāk, bankas uzrādīs salīdzinoši lielus, vairākkārtēji augstākus peļņas rādītājus nekā tie ir bijuši iepriekš.

Latvijas finanšu iestādes pusgadā nopelnījušas 335,9 miljonus eiro 

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad pirmajos sešos mēnešos...

Peļņas pieaugumam šobrīd ir īpaši apstākļi, kas ir radušies īsā laika periodā, kad, ļoti strauji ceļot Euribor likmi, bankas gūst papildu ienākumus.

Latvijas Bankas prezidenta vietniece arī skaidroja, ka bankām rekordlielā peļņa veidojas, jo atbilstoši noslēgtajiem kredītlīgumiem, kas iekļauj Euribor likmi, aizdevumi ātri pārcenojas.

Jāvērtē iespēja banku sektorā ieviest virspeļņas nodokli 

Ņemot vērā, ka nav uzlabojumu kreditēšanā, jāvērtē iespēja banku sektorā ieviest virspeļņas...

S.Purgaile uzsvēra, ka bankas pakāpeniski ceļ arī depozītu likmes: "Jo ātrāk celsies depozītu likmes, jo ātrāk izlīdzināsies starpība jeb peļņas daļa".

Latvijas Banka vēlētos panākt, lai šī banku "superpeļņa" tiktu investēta jaunākajās finanšu tehnoloģijās, kas padarītu finanšu pakalpojumus pieejamākus, lētākus, kā arī ērtākus. "Šis ir īstais brīdis, lai veicinātu izrāvienu arī tehnoloģiskajā attīstībā," sacīja Purgaile.

Hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro Euribor procentu likmi 

Hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro arī Euribor procentu likmi, tādējādi atsevišķas...

Jau vēstīts, ka Latvijas monetārās finanšu iestādes, galvenokārt bankas, šogad pirmajos sešos mēnešos strādāja ar 335,9 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) pievienojot Latvijas Bankai, darbu varētu zaudēt apmēram 30 cilvēku, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Pēc viņas teiktā, analizējot iespējamo FKTK pievienošanu Latvijas Bankai, secināts, lai gan riski pastāv, ieguvumu no šāda lēmuma būtu vairāk. "Šī apvienošanās ir jēgpilna un riski ir vadāmi," teica Purgaile.

Tostarp FKTK vadītāja starp lielākajiem ieguvumiem no institūciju apvienošanas minēja darbības efektivitātes uzlabošanu. "Ar kopējiem resursiem mēs varam efektīvāk vērot un reaģēt uz dažādām krīzes situācijām, veicināt finansiālo stabilitāti, mēs noteikti varam vairāk domāt par finanšu un kapitāla tirgus attīstību," sacīja Purgaile.

Tāpat starp ieguvumiem viņa atzīmēja administratīvo resursu ietaupījumu - cilvēkresursu un arī materiāli tehnisko resursu ietaupījumu.

Latvijā kreditēšanā tuvākos pāris gadus nav iespējams radīt "burbuli", piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.

"Tuvākos pāris gadus tīri praktiski nav iespējams šo burbuli uzpūst," teica Purgaile, piebilstot, ka "burbuli" nebūs iespējams uzpūst, lai arī kāda būtu banku aktivitāte kreditēšanā.

Tāpat viņa uzsvēra, ka Latvijas Banka rūpīgi sekos līdzi tam, lai bankas izsniedz ilgtspējīgus, kvalitatīvus kredītus.

Purgaile arī atzīmēja, ka personīgi nedotu priekšroku bankas stimulēt kreditēt ar solidaritātes iemaksu. "Es nedotu priekšroku šādā veidā stimulēt bankas kreditēt, uzņemties riskantus aktīvus," sacīja Latvijas Bankas prezidenta vietniece.

Tāpat viņa informēja, ka kreditēšanas portfelis vasarā pieauga par nepilniem 2% jeb vairāk nekā 250 miljoniem eiro, kas ir labs rādītājs, jo ierasti vasara nav aktīvākais periods Latvijas ekonomikā. Būtiski pieaudzis no jauna izsniegto aizdevumu skaits un apmērs, tostarp īpaši straujš kāpums bijis mājsaimniecību segmentā.

Banku darbības rādītāju pasliktināšanās vairāk gaidāma nākamā gada sākumā, trešdien intervijā "TV3" raidījumam "900 sekundes" sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.

S.Purgaile atzina, ka 2022.gada pirmajā pusgadā banku darbības rādītāji bija ļoti labi, pat labāki, nekā tika gaidīts, taču ir jābūt gataviem, ka rudenī situācija strauji mainīsies.

"Noteikti banku rādītāji varētu kristies, bet to mēs redzēsim nākamajos mēnešos - gada beigās un nākamā gada sākumā pat vairāk nekā šogad," teica Purgaile.

FKTK vadītāja arī prognozēja, ka šā gada beigās jau varēs redzēt banku peļņas rādītāju samazinājumu, jo bankām, visticamāk, būs jāveido papildu uzkrājumi nedrošajiem kredītiem.

Vienlaikus komisijas vadītāja aicināja uzņēmumus un arī privātpersonas, kurām ir hipotekārās saistības vai patēriņa kredīti, savlaicīgi vērsties bankā, ja parādās problēmas maksājumu plūsmā. "Šī noteikti nav tāda situācija, kāda bija finanšu krīzē 2008.gadā. Tajā pašā laikā (..) mums ir jādarbojas proaktīvi," sacīja Purgaile.

Latvijā bankas ir labi sagatavojušās Covid-19 krīzes pārvarēšanai, ceturtdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.

"Bankas ir finansiāli ļoti labā veselībā, lai pārciešu šo krīzi," teica FKTK vadītāja, piebilstot, ka banku kapitāli šobrīd ir spēcīgi, kā arī banku likviditātē ir laba.

Vienlaikus Purgaile arī atzina, ka Covid-19 krīze ietekmē banku darbību, tostarp jau šogad pirmajā pusgadā bankas ļoti proaktīvi izvērtēja savus kredītportfeļus, veidojot papildu uzkrājumus. Tāpat bankas atsaucās FKTK aicinājumam un neizmaksāja dividendes no pagājušā gada peļņas, tādējādi stiprinot kapitālu.

"Covid-19 krīze viennozīmīgi var atstāt sekas," pauda Purgaile.

Tāpat viņa atzīmēja, ka starp bijušajām nerezidentu bankām, kuras joprojām ir transformācijas procesā, būtu vēlama konsolidācija, lai tās spētu aktīvā darboties. "Mums nav tāds mērķis, vai uzstādījums, ka banku skaitam Latvijā būtu jāsamazinās. Taču arī mēs redzam, ka, it īpaši tām bankām, kas joprojām ir tā saucamajā transformācijas procesā, derētu apvienošanās, resursu konsolidācija, lai aktīvāk sāktu darboties, lai aktīvāk kreditētu, aktīvāk pievērstos tautsaimniecības atbalstam," sacīja Purgaile.

Bankām šā gada pirmais ceturksnis kredītu kvalitātes jomā bija nedaudz vājāks kā iepriekšējie ceturkšņi, apliecinot, ka, noslēdzoties dažādiem atvieglojuma periodiem, atsevišķiem klientiem rodas problēmas nokārtot saistības.

Tā trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.

"Šā gada pirmais ceturksnis kredītu kvalitātes jomā kopumā bija nedaudz vājāks kā iepriekšējie ceturkšņi, kas liecina, ka, beidzoties dažādiem atvieglojuma periodiem, klientiem šādas tādas problēmas tomēr rodas," teica FKTK vadītāja.

Vienlaikus viņa pauda, lai arī būs klienti, kuriem būs problemātiski nokārtot saistības, nav prognozējams, ka kopumā problēmas būs nopietnas. "Mēs nedomājas, ka problēmas būs nopietnas vai masīvas. Protams būs klienti, kuriem būs problēmas, bet arī bankas, restrukturizējot kredītus ir pretimnākošas klientiem," sacīja Purgaile.

Atbalsts atsevišķām kredītņēmēju grupām saistībā ar procentu likmju straujo kāpumu ir ļoti nepieciešams, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" pauda Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.

"Tas, ka atbalsts atsevišķām klientu grupām ir ļoti nepieciešams, par to nav šaubu. Jautājums ir tikai kādā veidā to ļoti precīzi nomērķēt, kādā veidā trāpīt tiem, kuriem to vajag visvairāk," sacīja Purgaile.

Viņa arī minēja, ka atbilstoši Latvijas Bankas uzstādījumam šo atbalstu vajadzētu, piemēram, finansēt no banku peļņas vai no ienākumu nodokļa, kas gūts no banku peļņas, taču, sniedzot atbalstu, nedrīkstētu apgrūtināt valsts budžetu. Tāpēc ir ļoti svarīgi nomērķēt un precīzi atrast tos banku klientus, kuriem procentu likmju kāpums tiešām ir akūta problēma, kuriem ir jau problēmas ar maksātspēju.

"Šie dati ir. Vienkārši ir jāmāk pareizi šajos datos atrast un pareizi nomērķēt," sacīja Purgaile, piebilstot, ka Latvijas Bankas eksperti ir veikuši aprēķinus, kā precīzi atrast attiecīgās kategorijas.

Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja jauno Latvijas Bankas likumu, kā arī pavadošo likuma grozījumu paketi, kas paredz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanu Latvijas Bankai.

Kopumā grozījumi veikti 18 likumos, kā arī viens likums izstrādāts no jauna.

Jaunais Latvijas Bankas likums izstrādāts, lai noteiktu Latvijas Bankas pārvaldes struktūru un darbību pēc FKTK pievienošanas, ievērojot monetārās politikas, kā arī finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības un noregulējuma iestādes funkciju neatkarību.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks deputātiem iepriekš Saeimas Budžeta komisijas sēdē sacīja, ka centrālās bankas apvienošana ar finanšu un kapitāla sektora uzraudzības iestādi dos vairākus ieguvumus. Tostarp, apvienojot abu institūciju personāla zināšanas un prasmes, varēs efektīvāk veicināt finanšu stabilitāti un mazināt sistēmiskos riskus, būs vispusīgāks skatījums uz pārmaiņām finanšu un kapitāla tirgū, kā arī varēs nodrošināt efektīvāku rīcību satricinājumu un krīzes situācijās.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) strādā pie noteikumu izmaiņām, lai palīdzētu un neierobežotu bankas un tām atsevišķi uzņēmumi nebūtu uzreiz jānosaka kā augsta riska klienti, Saeimas atbildīgo apakškomisiju sēdē stāstīja FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Parlamenta Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas un Informācijas tehnoloģiju un inovatīvas uzņēmējdarbības apakškomisijas kopīgajā sanāksmē šodien tika spriests par atbalstu Baltkrievijas uzņēmumu uzņemšanai Latvijā. Purgaile skaidroja, ka paredzēts veikt noteikumu izmaiņas, lai bankas klientus var vērtēt atbilstoši savai risku novērtēšanas sistēmai. Deputāts Daniels Pavļuts (AP) vaicāja, vai saskaņā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sniegto informāciju, 12 uzņēmumiem, kuri no Baltkrievijas ir gatavi pārcelties uz Latviju, būs iespēja to izdarīt un vai vājais posms neizrādīsies dažbrīd "otrā galējībā" nonākusī jeb uzņēmējus pārāk ierobežojošā finanšu kontrole.

Latvijā attīstība mazo banku segmentā būtu vēlama straujāka, jo šobrīd banku sektora izaugsmi vai kritumu pilnībā nosaka četras lielākās bankas, sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.

"Protams, mēs varam teikt, ka skaitliski mums ir daudz banku. Tajā pašā laikā lielākā daļa no tām ir salīdzinoši mazas bankas, un tektoniskās pārmaiņas tirgū tomēr nosaka četri lielākie spēlētāji. Izaugsme vai samazinājums tirgū ir pilnībā atkarīgs no šī lielā četrinieka," teica Purgaile.

Viņa norādīja, ka arī FKTK vēlētos, lai attīstība mazo banku segmentā notiktu straujāk, lai notiktu konsolidācija, ienāktu kāds lielāks akcionārs ar lielākām ambīcijām, nevis notiktu tikai dabīgā izaugsme pa kādam procentam katru gadu, jo tas radītu lielāku konkurenci arī lielajam četriniekam.

"Pagaidām gan mums uz galda nav nekā tāda, lai mēs varētu teikt, ka redzam šādu perspektīvu, bet mēs uz to ceram," sacīja Purgaile.

"Baltic International Bank", kuras darbība atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam ir apturēta, noguldījumi ir apmēram 1580 klientiem, tostarp apmēram 700 ir Latvijas rezidenti, otrdien preses konferencē sacīja komisijas priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa skaidroja, ka lielākā daļa noguldītāju saņems visu garantēto atlīdzību. Purgaile arī atzīmēja, ka patlaban FKTK meklē risinājumu, kā bankas noguldītājiem izmaksāt garantētās atlīdzības, iespējams, ka tas tiks darīts bez citas kredītiestādes starpniecības.

Tāpat viņa skaidroja, ka pagaidām tiek precizēts, kāda ir noguldījumu kopējā summa un cik daudz būs jāizmaksā garantētajās atlīdzībās. Bankas aktīvi, pēc operatīvajiem datiem, ir pietiekami, lai pēc tam Noguldījumu garantiju fondā atmaksātu izmaksātās atlīdzības.

Pēc FKTK rīcībā esošās informācijas, 2.decembrī 280 "Baltic International Bank" klientiem bankas konta atlikums bija 0. Atbilstoši Noguldījumu garantiju likumam valsts garantē atlīdzības izmaksu par visu veidu noguldījumiem līdz 100 000 eiro. Pēc sākotnējām aplēsēm, pilnībā savus noguldījumus garantētās atlīdzības veidā saņems 1012 bankas klientu.

Latvijas Banka ir noteikusi piecas finanšu tirgus uzraudzības prioritātes, un atbilstoši tām apstiprināts un publicēts 2023.gada finanšu tirgus uzraudzības plāns, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Plāns paredz veikt 40 dažādas klātienes pārbaudes, lai gūtu pārliecību par finanšu sektora noturību un ilgtspēju, kā arī finanšu institūciju darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām un šo institūciju klientu interešu aizsardzību.

Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile informē, ka 2023.gadā Latvijas Banka īpašu uzmanību pievērsīs dažādu risku pārvaldībai, finanšu tirgus dalībnieku operacionālajai un finanšu noturībai, kā arī finanšu pakalpojumu saņēmēju interešu aizsardzībai. Pārbaužu plāns publicēts ar mērķi nodrošināt caurskatāmu uzraudzības procesu un iespēju finanšu tirgus dalībniekiem labāk sagatavoties sadarbībai ar uzraudzības iestādi.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sākusi diskusiju par kapitāla tirgus attīstības iespējām, informē komisijas pārstāvji.

FKTK tikšanās ar kapitāla tirgus dalībniekiem turpināsies līdz šīs vasaras vidum, pēc tam tiks apkopoti secinājumi un izstrādāti priekšlikumi turpmākajām nepieciešamajām darbībām Latvijas kapitāla tirgus attīstībai.

FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile atzina, ka, Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir maz attīstīts kapitāla tirgus, par ko liecina, piemēram, salīdzinoši zemā tirgus kapitalizācija pret ikgadējo iekšzemes kopproduktu.

"Lai apzinātu tirgū esošo problemātiku un to risinātu, FKTK aicinājusi nozares ekspertus sniegt savu redzējumu par iespējām kapitāla tirgus attīstībai, daloties savās atziņās par kapitāla tirgu Latvijā, tā izaicinājumiem un iespējamajiem attīstības scenārijiem. Mums ir svarīgi sadzirdēt konkrētus ieteikumus, kas būtu ieviešami kapitāla tirgus attīstības jomā, veicinot regulēta tirgus kā kapitāla piesaistes avota popularitāti un pilnveidotu piekļuvi regulētam tirgum gan uzņēmējiem, gan ieguldītājiem," norāda S. Purgaile.

Šogad 9.februārī tiešsaistē notiks Latvijas kapitāla tirgus forums "Ambīcijas. Izaugsme. Ilgtspēja", informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Forumā FKTK iepazīstinās ar gada laikā paveikto "10 soļu programmas Latvijas kapitāla tirgus attīstībai" ieviešanā, kā arī ar nozares ekspertiem un viedokļu līderiem diskutēs par Latvijas kapitāla tirgus iespējām un izaicinājumiem.

FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile norada, ka Latvija joprojām ir starp tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur kapitāla tirgus attīstībai vēl ir liels potenciāls. 2021.gada tendences ir pozitīvas un pēc ilgiem gadiem tirgū redzami jauni, ilgtspējīgi un investoriem interesanti uzņēmumi.

Šogad foruma saturs būs īpaši saistošs uzņēmumu vadības un pārvaldības ekspertiem, lai, vērtējot dažādu uzņēmumu pieredzi un uzklausot ekspertu viedokli, rosinātu Latvijas uzņēmumus domāt par ambiciozākiem izaugsmes plāniem, neaizmirstot arī par ilgtspējas aspektiem.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) nākotnē, iespējams, varētu no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārņemt nebanku kreditētāju uzraudzību, otrdien intervijā Latvijas Radio pieļāva FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka šobrīd šis jautājums nav dienaskārtībā un par to netiek diskutēts.

"Ja uz finanšu nozari skatās globāli, tad visas finanšu institūcijas, kas būtu arī banku līzinga kompānijas, iespējams, varētu konsolidēties zem viena uzrauga, bet neskriesim laikam pa priekšu - skatīsimies, kā viss attīstās," pauda Purgaile.

Viņa arī atzīmēja, ka FKTK ir atvērta diskusijai par šo jautājumu, kā arī gatava paplašināt funkcijas, ja tas būs nepieciešams.

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets 26.maijā pauda konceptuālu atbalstu FKTK pievienošanai Latvijas Bankai. Paredzams, ka apvienotā Latvijas Banka darbu sāks 2022. vai 2023.gadā.

Bankām turpinot pārāk piesardzīgu kreditēšanas un kontu atvēršanas politiku, pastāv iespēja tām piemērot jaunu nodokli, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja komisijas vadītājs Jānis Reirs (JV).

Ja banku riska politika nemainīsies, "mēs varētu piemērot jaunu nodokli par agresīvu risku politiku un paņemt valsts budžetā vēl kādus 100 miljonus eiro," teica Reirs.

Tāpat viņš norādīja, ka komisija uzrunās Finanšu ministriju un lūgs konkrētu plānu, kad un kā tiks atrisinātas visas finanšu sektorā identificētās problēmas. Reirs izteicās, ka līdz šim no ministrijas ir tikai dzirdēts, ka "mēs risināsim, mēs risināsim...".

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks komisijas sēdē atzina, ka banku piesardzība patlaban ir pārspīlēta.

"Latvijas Banka no komercbankām konkrēti prasa - ejiet pie klientiem, uzlabojiet pakalpojumus, ieviesiet jaunus, mūsdienīgus pakalpojumus," teica Kazāks, kā piemēru minot "Revolut", kur viss notiek "ātrāk un lētāk".

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apkopojusi 2019. gada Finanšu pratības stratēģijas ikgadējos rezultātus, kuri atklāj, ka mājsaimniecību uzkrājumi 2019. gadā turpinājuši pieaugt, tāpat arī noguldījumu apmērs, kaut arī iedzīvotāju skaits, kuri tos veic, ir nedaudz samazinājies.

FKTK vadībā kopā ar sadarbības partneriem kopš 2014. gada tiek īstenota Finanšu pratības stratēģija, kuras mērķis ir veicināt finanšu plānošanas un uzkrājumu veidošanas tradīciju, finanšu pakalpojumu vides integritāti un sabiedrības finansiālo ilgtspēju un attīstību.

FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile analizē rezultātus: "Aplūkojot 2019. gada datus, redzams, ka mērķu sasniegšanas indikatori rāda vēlamo virzību, tomēr jāturpina veicināt iedzīvotāju uzkrājumu un drošības spilvena veidošana, lai palielinātu mājsaimniecību izturību krīzēs. Covid-19 negaidītā atnākšana spilgti parāda finanšu pratības nozīmi. Šobrīd īpaši svarīgi pieņemt pārdomātus lēmumus par savām finansēm, salīdzināt pakalpojumus, neiekrist krāpnieku slazdos un meklēt profesionāļu palīdzību, ja nepieciešams."