Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītājs Andris Ozols izplata melus un uzņēmums Aerodium cīnīsies par savu taisnību, nepieļaujot, ka birokrāts ar šantāžas palīdzību mēģina iznīcināt uzņēmumu, biznesa portālam Nozare.lv sacīja Aerodium valdes priekšsēdētājs Ivars Beitāns.

Aerodium liek noprast, ka tieši Ozols vēlējies «padalīties ar naudu».

Šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumam 900 sekundes Ozols paziņoja, ka Aerodium ir iesaistīts valsts līdzekļu izkrāpšanā un nesaskaņas World Expo 2010 paviljona lietā izmantojis, lai šantažētu LIAA.

Beitāns apgalvoja, ka Ozols publiski izplata melīgu informāciju un tas esot veids, kā noslēpt vēl lielākas problēmas, kas ir saistītas ar Latvijas paviljonu izstādē World Expo 2010.

«Ozols mums izteica nepastarpinātu piedāvājumu padalīties ar naudām un tad «viss iešot gludi». Kad šāds piedāvājums tika noraidīts, Ozols sāka izplatīt melus un apsūdzības,» sacīja Beitāns.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītājs Andris Ozols Latvijas paviljona veidotājiem izstādē World Expo 2010 prasījis 8% no projekta līguma summas, tā norāda Aerodium vadītājs Ivars Beitāns, kurš ar pierādījumiem par kukuļa prasīšanu no A.Ozola puses vērsīsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).

A.Ozols apsūdzības kukuļa pieprasīšanā noraida. Viņš apgalvo, ka kukuli vēlējies dot I.Beitāns, lai piesegtu nelikumības projektā, ko ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu Jelgavā īstenojusi cita Aerodium vadītāja dibinātā firma.

«A.Ozols konkrēti pateica, ka mēs tev ļoti palīdzam un nekas tā vienkārši nenotiek,» apgalvoja I.Beitāns portālam diena.lv. Uz kukuli LIAA vadītājs esot norādījis pērn rudenī. Sākumā runa bijusi par kukuli 6-10% apmērā no līguma summas, pēcāk nonāca pie 8%. «Viņš arī ne tikai procentu pieprasīja, bet arī daļas no uzņēmuma. Teica, ka ies vēl labāk, ja piedalīsies,» noteica I.Beitāns.

Iesniegums un dokumenti no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītāja Andra Ozola vai pašas LIAA saistībā ar kādas amatpersonas iedzīvošanās mēģinājumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā vēl nav saņemti, portālu db.lv informēja biroja pārstāvis Andris Vitenburgs.

Jāatgādina - LTV1 raidījumā Jauna nedēļa Ozols apgalvoja, ka aģentūrai tika uzdots slēgt līgumus, kas nav svarīgi valstij, tas saistīts ar kādas valsts amatpersonas iedzīvošanās mēģinājumu.

«Ja runa ir par KNAB pieminēšanu LTV raidījumā Jauna Nedēļa, tad informēju, ka iesniegums un dokumenti nav saņemti,» sacīja Vitenburgs.

Aerodium Jelgavā 2008. gadā ir uzbūvējis vēja tuneli, kurš līdz šim nav darbojies un realizēts, lai izkrāptu ES fondu līdzekļus – 2,5 miljonus Ls.

«Lietu KNAB jau pērn septembrī ierosināja pēc mana lūguma un ne pret mani, bet faktu kā tādu,» Db.lv skaidroja LIAA vadītājs Andris Ozols pēc aģentūras BNS publiskotās informācijas, ka KNAB esot ierosinājies lietu pret A. Ozolu saistībā ar kukuļņemšanu.

Ozols skaidro, ka šobrīd nekādu citu jaunumu nav, un vismaz pusgada laikā viņš arī neesot ticis izsaukts uz KNAB.

«Kā jūs iedomājaties situāciju, ka, ja KNAB rīcībā būtu informācija par manām nelikumīgām darbībām, tad viņi ļautu man turpināt vadīt aģentūru? Jūs taču saprotat, ka tas ir absurds,» tā A. Ozols.

Tikmēr Aerodium valdes priekšsēdētājs Ivars Beitāns norāda, ka kopā ar pārējiem lieciniekiem esot liecinājis KNAB par to, ka LIAA vadītājs Andris Ozols esot mēģinājis no viņiem izspiest kukuli. «Esam liecinājuši KNAB un par jau iepriekš minētajiem faktiem kukuļa izspiešanas sakarā esam uzrakstījuši KNAB iesniegumus, taču sīkāk par izmeklēšanas gaitu neko nezinu. Mums dēļ LIAA radās lielas problēmas Expo sakarā, mums tika likti šķēršļi veiksmīgai šī projekta realizācijai, tāpēc tagad ceru, ka KNAB izmeklēšanā taisnība uzvarēs,» Db.lv sacīja Aerodium valdes priekšsēdētājs Ivars Beitāns.

Gaisa tunelis, kas atrodas Latvijas paviljonā Šanhajā notiekošajā izstādē Expo 2010, patiesībā sākotnēji tika būvēts kāda Kazahstānas uzņēmuma vajadzībām.

Turklāt Kazahstānas klients par šo tuneli uzņēmumam Aerodium maksājis 1,2 milj. eiro, savukārt no Latvijas valsts par to prasīti 1,5 milj. latu, vēsta laikraksts Telegraf.

I. Beitāns sarunā ar Telegraf nenoliedz, ka Ķīnā ir nonācis Kazahstānas klientam būvētais tunelis. «Vienošanās par Latvijas paviljona veidošanu ar mums tika parakstīta pārāk vēlu un fiziski nevarējām paredzētajā laikā uzbūvēt jaunu tuneli, tāpēc paņēmām jau gandrīz gatavu aprīkojumu,» viņš atzīst. Savukārt tuneļa izveides cenas atšķirību — aptuveni 700 000 eiro — viņš skaidro ar faktu, ka Šahnajā būvēti arī paviljona pamati un veikta apdare, kamēr Kazahstānā tas nebūtu bijis nepieciešams.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai tika uzdots slēgt līgumus, kas nav svarīgi valstij, intervijā LTV1 raidījumā Jauna nedēļa atklāja LIAA vadītājs Andris Ozols. To viņš sacīja saistībā ar jautājumu par pret viņu vērsto kritiku un akcentēja, ka šī kritika seko konkrēto līgumu neslēgšanai.

Kā stāstīja Ozols, investīciju jomā ir tikai viens kritikas gadījums un tas esot saistīts ar, viņaprāt, nelikumīgām darbībām. «Mūsu aģentūrai tika uzdots slēgt līgumus, kas ne pēc jēgas, ne pēc nepieciešamības nav svarīgi valstij,» sacīja Ozols, akcentējot, ka viņam nav bijis cita ceļa, kā šo spiedienu atrisināt, kā vien vērsties tiesībsargājošajās iestādēs. Ozols arī atklāja, ka šis esot «ļoti augstas valsts amatpersonas personiskas iedzīvošanās mēģinājums». Viņš esot vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un šobrīd tiek gatavoti papildus dokumenti. Kā sacīja Ozols, runa ir par «nepamatotu, ļoti dārgu līgumu slēgšanu», summas pārsniegušas miljonu latu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis kriminālprocesu saistībā ar to, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītājs Andris Ozols, iespējams, mēģinājis no vēja tuneļu ražotāja Aerodium izspiest kukuli.

KNAB pārstāve Ieva Karlsberga aģentūrai BNS teica, ka birojs ir ierosinājis kriminālprocesu par iespējamu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma nodaļā par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā.

Par pirmstiesas izmeklēšanas gaitā veiktām atsevišķām darbībām kā arī par to, pret kuru personu ierosināta šī lieta, KNAB informāciju nesniedz.

LIAA vadītājs Ozols aģentūrai BNS atzina, ka nav informēts par sākto kriminālprocesu un sīkākus komentārus par lietu pašlaik nevar sniegt.

Turklāt viņš bija pārsteigts, ka KNAB, kopš sākās viņa un Aerodium pārstāvju nesaskaņas saistībā ar dalību starptautiskajā izstādē World Expo, nav izsaucis viņu, lai sniegtu kādus paskaidrojumus.

Dažviet Zemgalē krusa sējumus nopostījusi pilnībā, pauda graudkopības kooperatīva "Latraps" valdes loceklis un lauksaimniecības nodaļas vadītājs Ģirts Ozols.

Viņš sacīja, ka pirmdienas, 7.augusta, negaiss ir skāris visu Latvijas teritoriju, tomēr krusa būtiskākos postījumus nodarījusi Zemgalei - Augstkalnei, Tērvetei, Tukuma novada Jaunpilij. "Atsevišķiem laukiem un diezgan lielās platībās postījumi ir pat 100%," atzina Ozols.

"Latraps" valdes loceklis, apsekojot virkni lauksaimniecības platību, konstatējis, ka šajās teritorijās cietuši gan zirņi, gan rapsis, gan kvieši un citas kultūras. "Visa raža mētājas zemē un tur vairs nav, ko vākt," piebilda Ozols.

Tāpat viņš atzīmēja, ka zaudējumus vētra nodarījusi arī lopkopībai, jo ievērojami cietusi arī kukurūza, kas krusas rezultātā uz lauka sakapāta.

Ozols norādīja, ka līdztekus cietusi arī lauksaimniecībā izmantojamā tehnika, ēkas un uzglabāšanas infrastruktūra. Cita starpā pie vētras postījumiem pieskaitāma arī raža, kas samirkusi vēja un krusas iznīcinātajās uzglabāšanas novietnēs.

Bijuši vairāki mēģinājumi to pateikt, pirmais bija manam kolēģim jau vasarā, par kukuļa pieprasīšanu, izspiešanu, apmelošanu un šantāžu no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītāja Andra Ozola puses, LNT raidījumam 900 sekundes stāstīja Aerodium valdes priekšsēdētājs Ivars Beitāns.

«Man konkrēti pateica 2009. gada septembrī - ka viss tā vienkārši Latvijā nenotiek un vajadzēs padalīties ar augstāku varu. Mēs nesamaksājām un tāpēc mums ir problēmas,» stāstīja I.Beitāns. To teicis A.Ozols, kurš esot palūdzis izslēgt telefonu un izņemt telefona bateriju.

Pēc I.Beitāna, teiktā, A.Ozols tagad nācis klajā ar paziņojumiem pret Aerodium, jo «juta, ka mēs neklusēsim». Aerodium viņam esot norādījis uz trūkumiem projekta vadībā.

«Ir vismaz trīs cilvēki, kuri ir liecinieki šim visam. Ja visi būs pietiekami drosmīgi un nenobīsies, tad droši vien, ka liecinās,» sacīja I.Beitāns.

Vēja tuneļu operators SIA "Aerodium" pērn strādāja ar 350 450 eiro apgrozījumu, kas ir par 36% mazāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus uzņēmums cieta zaudējumus 111 514 eiro apmērā pretstatā peļņai 2021.gadā, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Kā aģentūrai LETA skaidroja "Aerodium" līdzīpašnieks Ivars Beitāns, pērn uzņēmuma apgrozījuma kritums saistīts ar Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem Ķīnā, kas ietekmēja "Aerodium" sadarbību ar "Disneyland Shanghai". Minētais uzņēmums ir ilgs "Aerodium" sadarbības partneris, kam regulāri tiek sniegti vēja tuneļu tehniskās apkopes pakalpojumi, sacīja Beitāns.

Tāpat Beitāns uzskaitīja, ka pērn "Aerodium" veica Siguldas vēja tuneļa un atbalsta ēku rekonstrukciju, kopumā ieguldot aptuveni 100 000 eiro. Līdztekus uzņēmumu ietekmēja pērn kāpušās elektrības cenas.

Kā atklāja Beitāns, elektrības cenas pērn pieauga no ierastajiem 7000 eiro mēnesī līdz pat 30 000 līdz 40 000 eiro mēnesī.

Pamatojot to ar neefektīvu projekta virzību, ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) otrdien izdevis rīkojumu, liekot Ekonomikas ministrijai (EM) no Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pārņemt ar Latvijas dalību starptautiskajā izstādē World EXPO 2010 saistītās lietas.

LIAA vadītājs Andris Ozols DB sacīja, ka šāds lēmums pieņemts pēc viņa paša iniciatīvas. Ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce norādīja, ka rīkojumu izdevis A.Kampars, jo viņš nebija pārliecināts, ka Latvijas dalības vadība norit pietiekami augstā līmenī.

A.Kampars lēmumu nodot EXPO lietu vadību EM pārziņā pamatoja ar to, ka LIAA ne vienmēr pietiekami efektīvi virza projektu uz priekšu. Tāpat aģentūra pašlaik EXPO jautājumus risina ļoti birokrātiski. Tas attiecas arī uz kavējuma naudām, kas aprēķinātas Aerodium par novēlotu Latvijas paviljona celtniecības pabeigšanu.

Ministrs norāda, ka arī LIAA nesteidzās ar līguma slēgšanu par paviljona izveides uzticēšanu Aerodium, tādēļ, iespējams, kavēšanās notikusi objektīvu iemeslu dēļ. Viņš norāda, ka EM pagaidām nav pieejami LIAA rīcībā esošie dokumenti, tomēr viņš neizslēdza, ka privātajam uzņēmumam aprēķinātā soda nauda varētu tikt samazināta, ja tā sniegtā argumentācija ir pamatota.

Mainot amatu un karjeras virzību, tagadējais SEB bankas personāla vadītājs Baltijas valstīs Ainārs Ozols piepilda savu vēlmi nodarboties ar to, kas patīk vislabāk .

Ainārs Ozols kopš 2007. gada vadījis SEB banku Latvijā, bet nesen pievienojies SEB grupas Baltijas divīzijas vadības komandai un, ieņemot Baltijas personāla vadītāja amatu, uzņēmies atbildību par cilvēkresursu attīstības jomu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Iepriekš A. Ozols bija Latvijas līmeņa vadītājs, tagad – Baltijas. «Būs vairāk laika jāpavada ārpus Latvijas. Ar to rēķinos. Latvijas kolēģus jau zinu, būs vairāk jāiepazīst kolēģi ārpus Latvijas,» viņš saka.

A. Ozols ievērojis – lai gan mēdzam lietot vienotu apzīmējumu Baltija, latvieši, lietuvieši un igauņi ir atšķirīgi. «Kādreiz man likās, ka valodas dēļ Latvijas un Lietuvas cilvēki ir līdzīgi, bet pēdējā laikā esmu nonācis pie secinājuma, ka latvieši un igauņi savā domāšanā un pieejā dzīvei ir daudz līdzīgāki, neskatoties uz to, ka valodas ir pilnīgi atšķirīgas. Lietuviešu pieeja dzīvei, tas, kas viņiem svarīgs, un veids, kā viņi darbojas un gūst panākumus, būtiski atšķiras. Viņi ir ātri, izlēmīgi, enerģiski, bet igauņiem un Latvijas cilvēkiem svarīgāk būt apdomīgiem, pamatīgiem. Nekas nav pareizi vai nepareizi, svarīgi saprast, kā cilvēki domā un nonāk pie rezultāta,» viņš teic.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktoru Andri Ozolu varētu rotēt Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vadītāja amatā, atzina ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Ministrs informēja, ka viņa vadītā ministrija un uzņēmēju organizāciju pārstāvju komisija izvērtējusi LIAA direktora darbu, novērtējot to kā labu ar piebildi, ka tas būtu pilnveidojams. Tomēr Ekonomikas ministrija (EM) lēmusi neturpināt darba attiecības ar Ozolu, kura pilnvaru termiņš beigsies šā gada novembrī. Nemiro piebilda, ka Ozols LIAA vadījis 15 gadus, tādēļ iestādes darbu vajadzētu «atsvaidzināt».

Vērtējot iespējamu Ozola vēlmi apstrīdēt EM lēmumu par viņa pilnvaru termiņa nepagarināšanu, Nemiro piebilda, ka lēmums ticis pieņemts juridiski korekti, bet nevienam neesot liegts vērsties tiesā.

«Ozols ir pieredzējis, enerģisks un viņš būtu valsts pārvaldē noderīgs. No EM pakļautībā esošajām iestādēm redzams, ka potenciāli būs nepieciešamas izmaiņas CSP vadībā, kuras vadītāja iespējams dosies pelnītā pensijā,» stāstīja ekonomikas ministrs. Vaicāts, vai Ozols varētu tikt rotēts darbam CSP vadībā, Nemiro atzina, ka šāds variants tiek apspriests, bet nekādi lēmumi vēl nav pieņemti.

Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.

VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) pauž gatavību finansiāli iesaistīties Zviedrijas uzņēmumam "Telia" piederošās tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" kapitāldaļu izpirkšanā, trešdien diskusijā "Ko gaidīt no izmaiņām interneta sakaru tirgū, potenciāli mainoties "Tet" īpašniekiem?" sacīja LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.

Viņš norādīja, ka LVRTC ir gatavi piedāvāt nozīmīgu proporciju no nepieciešamā finansējuma, kā arī to, ka "uzņēmumam ir brīvie resursi, ko labprāt investētu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē".

Šobrīd nav runa par ļoti padziļināti izstrādātiem scenārijiem, taču sarunas joprojām ir stratēģiskā līmenī, akcentēja Ozols.

Runājot par finansējuma avotu, Ozols diskusijā sacīja, ka LVRTC ilgstoši savā pamatdarbībā strādājuši ar peļņu - pērn 16,314 miljonu eiro apmērā. Uzņēmums 64% novirza valstij, kas pērn bijis virs 10 miljoniem eiro, savukārt pārējā peļņas daļa paliek LVRTC rīcībā investīcijām un dažādiem projektiem.

"Šobrīd LVRTC projektu portfelis pārsniedz 200 miljonus eiro, un mums ir gan ko investēt, gan kur investēt," sacīja Ozols.

Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) paustais par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbinieku iesaisti Eiropas Savienības (ES) fondu izkrāpšanā grauj valsts reputāciju un rada miljoniem eiro zaudējumus, piektdien preses konferencē pauda LIAA direktors Andris Ozols.

Valsts policija (VP) otrdien aizturēja piecas personas aizdomās par aptuveni četru miljonu eiro izkrāpšanu no ES fondiem. Izskanējusi informācija, ka lietā iesaistīts «Ditton» holdings. Otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Viens pret vienu» ekonomikas ministrs teica, ka šajā lietā iesaistīti arī LIAA darbinieki.

Ozols norādīja, ka ministrs paudis kļūdainu informāciju un aicināja Nemiro to atsaukt.

«Tas, ko teica Nemiro, ir meli. Ir liela atšķirība tajā vai LIAA, sadarbojoties ar Valsts policiju, palīdzējusi novērst nelikumības, vai LIAA ir piedalījusies nelikumībās. Virsrakstiem, ka LIAA darbinieki ir piedalījušies krāpšanā, ir lielas negatīvas sekas. Iespējams, Nemiro ir jauns un nepieredzējis, bet LIAA nav iesaistīta krāpšanā,» uzsvēra Ozols.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols joprojām nav parakstījis amata aprakstu, rezultātā ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts viņu atkārtoti aicinājis to izdarīt un devis konkrētu termiņu – amata apraksts Ozolam jāparaksta līdz 4.aprīlim, vēstīja LTV raidījums de facto. Ozols gan esot nemierā, ka viņam saskaņā ar jauno amata aprakstu nepieciešama pielaide darbam ar valsts noslēpumu un šādu prasību saistot ar centieniem no viņa atbrīvoties.

Andris Ozols Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru vada gandrīz desmit gadus. Tikai šogad – marta sākumā - ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts parakstījis augstā ierēdņa amata aprakstu. Līdz šim likums tādu neesot prasījis, tagad normas mainītas un rezultātā tapis arī amata apraksts.

Ar to gan neesot mierā pats Ozols, kurš sašutis, ka «tagad tiek veidots amata apraksts nevis maniem jauniem nākotnes pienākumiem, bet šā brīža amata pienākumiem, ja nāks kādi jauni pienākumi, kuriem ir nepieciešama slepenā pielaide, lūdzu, nosauciet, ierakstiet tos amata aprakstā».

Rezultātā Ozols jauno amata aprakstu joprojām nav parakstījis, aizbildinoties, ka tas radīs nevajadzīgus budžeta tēriņus, aģentūrā ieviešot nepieciešamās prasības darbam ar valsts noslēpumu, turklāt, viņaprāt, arī bez šīs pielaides aģentūru varētu vadīt tikpat sekmīgi. Tam gan nepiekrīt ekonomikas ministrija, kas uz Ozola iebildēm vēstulē jau atbildējusi, atgādinot kādu situāciju šā gada sākumā - Ārlietu ministrija aģentūrai sūtījusi dokumentus, kas klasificēti kā konfidenciāli, taču, tā kā aģentūrā nevienam nav atļaujas ar šādiem dokumentiem strādāt, tie pārsūtīti ministrijai.

Latvijas valsts var spēlēt būtisku lomu meža nozares un jo īpaši tās pārstrādes segmenta – kokapstrādes – attīstībā, to īstenojot ar saprātīgu rīcību un tai atbilstošiem lēmumiem, jo īpaši tik būtiskā jautājumā kā koksnes resursu pieejamība ilgtermiņā un adekvāta rīcība tirgus nepilnību novēršanā.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par tēmu Koksnes resursu pieejamība Latvijā kā nozares attīstības stabilizators. Latvijā koksnes resursi bija, ir un būs svarīgākais jautājums, kā īstenot saprātīgu, ekonomiski pamatotu, videi draudzīgu to ieguvi, ko ietekmē ne tikai ES Zaļais kurss, bioloģiskas daudzveidības un klimata mērķi, bet arī pašu mājās pieņemtie lēmumi, attieksme un rīcība.

Pašreizējais izaicinājums — cena

“Pašlaik būtiskākā problēma ir nevis pieejamos kubikmetros, bet gan to cenā. Lai arī pēdējā gada laikā apaļkoku cena ir kritusies no ekstrēmi augsta līmeņa uz vienkārši augstu, no privātā meža īpašnieka skatupunkta svarīgākais šajā faktā ir cena ir kritusies, un, cerot, ka tā atgriezīsies kosmosā, tie nogaida ar mežizstrādi. Savukārt AS Latvijas Valsts meži (LVM) gadījums ir īpašs, jo cenu indekss, kas bija izstrādāts pirms kara un centrālo banku bezprecedenta refinansēšanas likmju kāpuma, vienkārši nespēj absorbēt straujās tirgus svārstības. Tādēļ šobrīd ir situācija, ka LVM zāģbaļķu cenu reizinot ar divi (nepieciešamais m3 apjoms, lai saražotu vienu m3 zāģmateriālu), iegūst pašreizējo viena m3 dēļu cenu tirgū, lai gan normāli baļķa izmaksām dēlī vajadzētu būt ~60%,” situāciju skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss. Viņš norāda, ka skujkoku zāģmateriālu ražotāji pašlaik ekonomiski nevar samaksāt šādu apaļkoksnes cenu.

Aerodium saistītais uzņēmums Gaisa sporta sertifikācijas centrs (GSSC) vairs nepastāv. Par Eiropas Savienības un valsts atbalsta līdzekļiem būvētais gaisa tunelis Jelgavā pārdots izsolē, jo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka tiesvedību. Augstākajā tiesā šā gada 17. oktobrī LIAA prāvu zaudēja bez pārsūdzības iespējām.

Par sešus gadus ilgo tiesāšanos ar LIAA, tās sekām un savu viedokli par aģentūras direktoru Andri Ozolu intervijā Dienas Biznesam stāsta viens no Aerodium īpašniekiem – Ivars Beitāns.

Kā sākās Aerodium, un kad uzrakstījāt projektu LIAA par gaisa tuneļa būvniecību Jelgavā?

Aerodium sākās 2005. gadā. Mēs bijām tie, kas nopirka no Kanādas ražotājiem – Aerodium Canada – pirmo tuneli. Uzbūvējām to Siguldā, pēc tam nopirkām otro tuneli, palaidām olimpiādē. 2007. gadā atnāca pie mums ļaudis, kuri izstrādāja projektus LIAA. Tā arī piedāvāja, ka ir viens projekts, kurā bija plānots tunelis. Viņiem tajā brīdī jau bija atrasts ģenerāluzņēmējs, vajadzēja atrast tehnoloģijas ražotāju. Es piedāvāju šo darbu uzticēt kanādiešu uzņēmumam. Lidošanas centru projekti, vienkāršoti runājot, sastāv no tuneļa tehnoloģijas un no ēkas. Projekta rakstītāji piekrita, ka Aerodium Canada ir labs potenciālais tehnoloģijas piegādātājs. Kanādieši arī piedāvāja tobrīd ļoti inovatīvu risinājumu – tuneli, kuru var ātri nojaukt un uzlikt citā vietā. Tehnoloģiju varēja darbināt trijos dažādos veidos – gan kā atvērto variantu, gan kā daļēji slēgtu, gan kā pilnībā slēgtu iekārtu. Tādu, kā to paredzēja konkrētais projekts, mēs to arī nopirkām no Kanādas. GSSC man bija 37% no daļām. Es piedalījos uzņēmuma vadībā, bet nebiju ne vienīgais, ne arī lielākais akcionārs, kas bija valdē. 2008. gadā mēs tuneli bijām uzstādījuši un pabeiguši.

Latvija neizmantoja "World Expo" sniegtās iespējas, uzskata atrakciju un atpūtas parku pakalpojumu sniedzēja SIA "Aerodium".

"Aerodium" valdes priekšsēdētājs Ivars Beitāns un komunikācijas vadītājs Ansis Egle uzsver, ka valsts, 14 mēnešus kavējot līguma parakstīšanu ar "Aerodium" par dalību starptautiskajā izstādē "World Expo 2010" Šanhajā, no dalības izstādē nav daudz ieguvusi, jo neizmantoja tās sniegtās iespējas.

Beitāns līguma parakstīšanas kavēšanā vaino Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), apgalvojot, ka LIAA neizdarības rezultātā līguma parakstīšana tika "novilkta" 14 mēnešus - no 2008.gada septembra, kad valdība konceptuāli atbalstīja Latvijas dalību izstādē, līdz 2009.gada novembrim, kad LIAA noslēdza līgumu ar "Aerodium" 2,55 miljonu latu vērtībā par vertikālā vēja tuneļa būvi un Latvijas paviljona izveidi.

Latvijā šogad sējas sezona noslēdzas vēlāk nekā ierasts gan sala nodarīto postījumu dēļ, gan augsnes mitruma dēļ. Tomēr šobrīd laikapstākļi dod cerību, ka lauksaimniekiem šis gads varētu būt labāks nekā pagājušais, stāsta lauksaimnieku kooperatīva LATRAPS galvenais agronoms Ģirts Ozols.

Šogad pavasara sējumu īpatsvars bijis lielāks nekā citus gadus, jo ziemāju sējumus ziemā nopietni skāra kailsals. “Šogad sējas darbu sākumu teju visā Latvijā aizkavēja rudens un ziemas nokrišņu radītais mitrums. Tāpat šogad ievērojami vairāk saimniekiem nācies pārsēt ziemājus, kuru patieso stāvokli varēja novērtēt tikai vēlā pavasarī, tāpēc ir nācies pārsēt vairāk nekā plānots,” stāsta Ģ. Ozols.

Šobrīd laikapstākļi dažādās Latvijas vietās ir ievērojami atšķirīgi, piemēram, Barkavas pusē ir sausums, savukārt Zemgalē maijā ir bijuši nokrišņi, kas, kā norāda Ģ. Ozols, vieš cerību. Ja salīdzina ar pavasari pirms gada, tad šogad laikapstākļi ir labvēlīgāki, jo pērn sējumiem postījumus nodarīja ilgstošs sausums. “Ja maijā ir nokrišņi, tā jau ir puse no uzvaras. Sausumā nedīgst vasarāji un vēlāk iesētajiem vai pārsētajiem augiem ir grūti. Taču tur, kur ir labi pārziemojuši ziemas sējumi, šobrīd situācija ir laba, ” saka LATRAPS agronoms.

Lai gan ātro kredītu popularitāte aizvien aug, netrūkst arī cilvēku, kuri atzīst, ka nokļuvuši īstā kredītatkarības varā, vēsta laikraksts Diena.

«Labāk nemaz nelīst aizņemšanās purvā, jo no tā reti kurš tiek ārā,» sacījis pedagoģijas students, sporta skolotājs Juris Ozols. Viņa parādsaistības no pirmajiem izklaidei aizņemtajiem divdesmit latiem divu gadu laikā pārvērtušās par 1200 latiem, kas nu atdodami astoņām ātrās kreditēšanas iestādēm, raksta laikraksts.

J. Ozols ņēmis jaunus kredītus, lai dzēstu iepriekšējos. Tagad nākšoties atstāt darbu sapņu profesijā un meklēt labāk atalgotu darbu, lai rastu izeju no situācijas, sacījis J. Ozols. Visdrīzāk nāksies pamest Latviju un braukt naudu pelnīt uz ārzemēm, viņš atzinis. «Protams, pats vien esmu vainīgs, ka šo naudu aizņēmos,» teicis J. Ozols, taču retoriski vaicājis, kāpēc iestādes izsniegušas naudu, kas pārsniedz viņa ienākumus.

Drīzumā Rīgā durvis vērs «Kesko Senukai Latvia» veikals «K Senukai Ozols», un līdz ar to veikalu tīkls ieies jaunā tirgus nišā Latvijā, nodrošinot arī tādas preces kā datortehnika, telefoni, lielā un mazā sadzīves tehnika.

Tāpat būs pieejamas arī gudrās mājas jeb smart home ierīces. Lai varētu apskatīt un izmēģināt jaunāko tehniku, «K Senukai Ozols» būs izveidots tā dēvētais showroom.

«Apmeklētāju ērtībām būs pieejamas pašapkalpošanās kases, savukārt daļai preču būs elektroniskās cenu zīmes ar QR kodiem, kas klientiem sniegs iespēju viegli iegūt papildu informāciju par preci,» saka «Kesko Senukai Latvia» ģenerāldirektora vietnieks Marius Šukauskas.

Veikalā strādās apmācības izgājusi 200 darbinieku komanda.

«Mums strauji aug klientu skaits, un esmu pārliecināts, ka ar «K Senukai Ozols» tas būtiski pieaugs, jo ar jauno lielveikalu mēs ieiesim jaunā tirgus nišā, tādējādi ieinteresējot daudz plašāku klientu loku,» piebilst M. Šukauskas.