Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītājs Andris Ozols Latvijas paviljona veidotājiem izstādē World Expo 2010 prasījis 8% no projekta līguma summas, tā norāda Aerodium vadītājs Ivars Beitāns, kurš ar pierādījumiem par kukuļa prasīšanu no A.Ozola puses vērsīsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).

A.Ozols apsūdzības kukuļa pieprasīšanā noraida. Viņš apgalvo, ka kukuli vēlējies dot I.Beitāns, lai piesegtu nelikumības projektā, ko ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu Jelgavā īstenojusi cita Aerodium vadītāja dibinātā firma.

«A.Ozols konkrēti pateica, ka mēs tev ļoti palīdzam un nekas tā vienkārši nenotiek,» apgalvoja I.Beitāns portālam diena.lv. Uz kukuli LIAA vadītājs esot norādījis pērn rudenī. Sākumā runa bijusi par kukuli 6-10% apmērā no līguma summas, pēcāk nonāca pie 8%. «Viņš arī ne tikai procentu pieprasīja, bet arī daļas no uzņēmuma. Teica, ka ies vēl labāk, ja piedalīsies,» noteica I.Beitāns.

Gaisa tunelis, kas atrodas Latvijas paviljonā Šanhajā notiekošajā izstādē Expo 2010, patiesībā sākotnēji tika būvēts kāda Kazahstānas uzņēmuma vajadzībām.

Turklāt Kazahstānas klients par šo tuneli uzņēmumam Aerodium maksājis 1,2 milj. eiro, savukārt no Latvijas valsts par to prasīti 1,5 milj. latu, vēsta laikraksts Telegraf.

I. Beitāns sarunā ar Telegraf nenoliedz, ka Ķīnā ir nonācis Kazahstānas klientam būvētais tunelis. «Vienošanās par Latvijas paviljona veidošanu ar mums tika parakstīta pārāk vēlu un fiziski nevarējām paredzētajā laikā uzbūvēt jaunu tuneli, tāpēc paņēmām jau gandrīz gatavu aprīkojumu,» viņš atzīst. Savukārt tuneļa izveides cenas atšķirību — aptuveni 700 000 eiro — viņš skaidro ar faktu, ka Šahnajā būvēti arī paviljona pamati un veikta apdare, kamēr Kazahstānā tas nebūtu bijis nepieciešams.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītājs Andris Ozols izplata melus un uzņēmums Aerodium cīnīsies par savu taisnību, nepieļaujot, ka birokrāts ar šantāžas palīdzību mēģina iznīcināt uzņēmumu, biznesa portālam Nozare.lv sacīja Aerodium valdes priekšsēdētājs Ivars Beitāns.

Aerodium liek noprast, ka tieši Ozols vēlējies «padalīties ar naudu».

Šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumam 900 sekundes Ozols paziņoja, ka Aerodium ir iesaistīts valsts līdzekļu izkrāpšanā un nesaskaņas World Expo 2010 paviljona lietā izmantojis, lai šantažētu LIAA.

Beitāns apgalvoja, ka Ozols publiski izplata melīgu informāciju un tas esot veids, kā noslēpt vēl lielākas problēmas, kas ir saistītas ar Latvijas paviljonu izstādē World Expo 2010.

«Ozols mums izteica nepastarpinātu piedāvājumu padalīties ar naudām un tad «viss iešot gludi». Kad šāds piedāvājums tika noraidīts, Ozols sāka izplatīt melus un apsūdzības,» sacīja Beitāns.

Vēja tuneļu operators SIA "Aerodium" pērn strādāja ar 350 450 eiro apgrozījumu, kas ir par 36% mazāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus uzņēmums cieta zaudējumus 111 514 eiro apmērā pretstatā peļņai 2021.gadā, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Kā aģentūrai LETA skaidroja "Aerodium" līdzīpašnieks Ivars Beitāns, pērn uzņēmuma apgrozījuma kritums saistīts ar Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem Ķīnā, kas ietekmēja "Aerodium" sadarbību ar "Disneyland Shanghai". Minētais uzņēmums ir ilgs "Aerodium" sadarbības partneris, kam regulāri tiek sniegti vēja tuneļu tehniskās apkopes pakalpojumi, sacīja Beitāns.

Tāpat Beitāns uzskaitīja, ka pērn "Aerodium" veica Siguldas vēja tuneļa un atbalsta ēku rekonstrukciju, kopumā ieguldot aptuveni 100 000 eiro. Līdztekus uzņēmumu ietekmēja pērn kāpušās elektrības cenas.

Kā atklāja Beitāns, elektrības cenas pērn pieauga no ierastajiem 7000 eiro mēnesī līdz pat 30 000 līdz 40 000 eiro mēnesī.

Uz Aerodium skandālu reaģējusi Eiropas Komisija (EK), izrādot interesi par to, cik lietderīgs bijis finanšu izlietojums Jelgavas vēja tuneļa projektā, ko Aerodium pārstāvji realizējuši, saņemot 1,346 miljonus latu no Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem.

«EK nesūtīs uz šejieni izmeklētāju brigādi, izskanējušo aizdomu izmeklēšana jebkurā gadījumā ir dalībvalstu ziņā un mēs sagaidām, ka Latvijas tiesībsargājošās iestādes, Valsts kontrole un citas institūcijas to pārbaudīs,» DB saka EK pārstāvniecības Latvijā pārstāvis Ivars Bušmanis. Pārstāvniecība, reaģējot uz masu medijos izskanējušajām aizdomām un informāciju, kuru publiskojušas skandālā iesaistītās amatpersonas un uzņēmēji, informējusi EK Reģionālās politikas ģenerāldirektorātu, kas savukārt pieprasījis detalizētu informāciju no Latvijas Finanšu ministrijas.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis kriminālprocesu saistībā ar to, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītājs Andris Ozols, iespējams, mēģinājis no vēja tuneļu ražotāja Aerodium izspiest kukuli.

KNAB pārstāve Ieva Karlsberga aģentūrai BNS teica, ka birojs ir ierosinājis kriminālprocesu par iespējamu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma nodaļā par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā.

Par pirmstiesas izmeklēšanas gaitā veiktām atsevišķām darbībām kā arī par to, pret kuru personu ierosināta šī lieta, KNAB informāciju nesniedz.

LIAA vadītājs Ozols aģentūrai BNS atzina, ka nav informēts par sākto kriminālprocesu un sīkākus komentārus par lietu pašlaik nevar sniegt.

Turklāt viņš bija pārsteigts, ka KNAB, kopš sākās viņa un Aerodium pārstāvju nesaskaņas saistībā ar dalību starptautiskajā izstādē World Expo, nav izsaucis viņu, lai sniegtu kādus paskaidrojumus.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tā dēvētajā «Latvenergo» kukuļņemšanas pamata krimināllietā pirmdien uzklausītie liecinieki noliedza, ka apsūdzētais «Latvenergo» prezidenta vietnieks Aigars Meļko būtu kādā veidā ietekmējis «TEC 2» rekonstrukcijas pirmās un otrās kārtas iepirkumus.

Tiesa pirmdien uzklausīja bijušo «Latvenergo» ražošanas un plānošanas direktoru Aivaru Kresko un bijušo AS «Augstsprieguma tīkls» valdes priekšsēdētāju (tagad - valdes loceklis) Imantu Zviedri.

Abi liecinieki stāstīja, ka piedalījušies «Latvenergo» projektu vadības komitejas un valdes sēdēs, kurās pieņemti lēmumi par «TEC 2» rekonstrukcijas pirmās un otrās kārtas iepirkumu rezultātiem. Abi liecinieki norādīja, ka trešo personu piekļuve pie pretendentu iesniegtās dokumentācijas nebija iespējama. Tāpat abi liecinieki noliedza, ka Meļko būtu ietekmējis jebkādus pieņemtos lēmumus.

Liecinieki tiesai arī norādīja, ka viņiem neradās aizdomas par to, ka pretendentu piedāvājumos varētu būt paslēptas kādas summas, kuras būtu paredzēts maksāt kādām amatpersonām.

«Lietu KNAB jau pērn septembrī ierosināja pēc mana lūguma un ne pret mani, bet faktu kā tādu,» Db.lv skaidroja LIAA vadītājs Andris Ozols pēc aģentūras BNS publiskotās informācijas, ka KNAB esot ierosinājies lietu pret A. Ozolu saistībā ar kukuļņemšanu.

Ozols skaidro, ka šobrīd nekādu citu jaunumu nav, un vismaz pusgada laikā viņš arī neesot ticis izsaukts uz KNAB.

«Kā jūs iedomājaties situāciju, ka, ja KNAB rīcībā būtu informācija par manām nelikumīgām darbībām, tad viņi ļautu man turpināt vadīt aģentūru? Jūs taču saprotat, ka tas ir absurds,» tā A. Ozols.

Tikmēr Aerodium valdes priekšsēdētājs Ivars Beitāns norāda, ka kopā ar pārējiem lieciniekiem esot liecinājis KNAB par to, ka LIAA vadītājs Andris Ozols esot mēģinājis no viņiem izspiest kukuli. «Esam liecinājuši KNAB un par jau iepriekš minētajiem faktiem kukuļa izspiešanas sakarā esam uzrakstījuši KNAB iesniegumus, taču sīkāk par izmeklēšanas gaitu neko nezinu. Mums dēļ LIAA radās lielas problēmas Expo sakarā, mums tika likti šķēršļi veiksmīgai šī projekta realizācijai, tāpēc tagad ceru, ka KNAB izmeklēšanā taisnība uzvarēs,» Db.lv sacīja Aerodium valdes priekšsēdētājs Ivars Beitāns.

Latvija neizmantoja "World Expo" sniegtās iespējas, uzskata atrakciju un atpūtas parku pakalpojumu sniedzēja SIA "Aerodium".

"Aerodium" valdes priekšsēdētājs Ivars Beitāns un komunikācijas vadītājs Ansis Egle uzsver, ka valsts, 14 mēnešus kavējot līguma parakstīšanu ar "Aerodium" par dalību starptautiskajā izstādē "World Expo 2010" Šanhajā, no dalības izstādē nav daudz ieguvusi, jo neizmantoja tās sniegtās iespējas.

Beitāns līguma parakstīšanas kavēšanā vaino Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), apgalvojot, ka LIAA neizdarības rezultātā līguma parakstīšana tika "novilkta" 14 mēnešus - no 2008.gada septembra, kad valdība konceptuāli atbalstīja Latvijas dalību izstādē, līdz 2009.gada novembrim, kad LIAA noslēdza līgumu ar "Aerodium" 2,55 miljonu latu vērtībā par vertikālā vēja tuneļa būvi un Latvijas paviljona izveidi.

Aerodium Jelgavā 2008. gadā ir uzbūvējis vēja tuneli, kurš līdz šim nav darbojies un realizēts, lai izkrāptu ES fondu līdzekļus – 2,5 miljonus Ls.

Ģenerālprokuratūra Vācijas autobūves koncerna Daimler kukuļošanas lietā uzrādījusi apsūdzību vēl vienam bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra tā laika padomniekam, uzņēmējam Armandam Zeihmanim.

Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Velta Zaļūksne aģentūrai LETA pastāstīja, ka Zeihmanim apsūdzība šodien uzrādīta par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanas lielā apmērā atbalstīšanu.

Prokuratūra plašāku informāciju par uzrādīto apsūdzību nesniedza, taču aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka, pēc likumsargu domām, Zeihmanis kopā ar citām šajā lietā iesaistītajām personām iegādājies viesnīcu Austrijā, tādā veidā atbalstot kukuļa naudas legalizēšanu. Pašam Zeihmanim par kukuļošanu apsūdzība nav celta.

Zaļūksne nenoliedza, ka šajā lietā pagaidām aizdomās turētā statusā ir vēl vairākas personas, taču par to, vai arī tām tiks uzrādītas apsūdzības, tiks lemts tuvākajā laikā. Plašsaziņas līdzekļos jau iepriekš izskanējis, ka lietā iesaistīta Zeihmaņa dzīvesbiedre Vita, Sergejs Zambers un vēl pāris personu.

Uzņēmējs Ivars Beitāns papildinājis Sigulda Adventures piedāvājumu un startē laivu nomas biznesā, lai piedāvātu kvalitatīvāku, ērtāku pakalpojumu un maksātu nodokļus.

"Man ir trīs bērni, un katru reizi, kad mēs laivojām, bija sajūta, ka tas ir grūti. Pirmkārt, norezervēt – jāzvana, jāpatērē laiks, jābrauc uz kaut kādu angāru pakaļ pēc laivām, jākaulējas, jo ierasti pakalpojumu sniedzēji reklamē vienu cenu, bet beigās ir pavisam cita. Piemēram, mājaslapā cena norādīta 20 eiro, bet, kad sāc interesēties, tad izrādās, ka 50 eiro. Pieredze ir negatīva. Saņem pakalpojumu, bet beigās ir sajūta, ka tiec apmānīts. Es saprotu, ka tā ir konkurence un cilvēki ar lētu pakalpojuma cenu piesaista sev uzmanību un pēc tam apmāna pēdējā brīdī," pieredzē dalās I. Beitāns.

Uzņēmēja portrets: Ivars Beitāns 

Ivars Beitāns - SIA Aerodium un SIA Aerodium Technologies valdes priekšsēdētājs, uzņēmumu...

Otrs faktors, kas viņu neapmierināja esošajā laivu nomas biznesā, – laivas ir nolietotas. "Es nerunāju par visiem kā absolūtu vienību, bet ļoti daudzas no tām ir sliktā kvalitātē. Kā arī šajā biznesā valda liela nenoteiktība. Tā nu man sāka likties, ka problēmas šajā tūrisma segmentā ir samilzušas, bet tirgus ir pietiekami liels – aptuveni 50 spēlētāju. Kā zināms, tad jebkura problēma, kas cilvēkus kaitina, patiesībā ir biznesa iespēja! Tieši tas man šajā projektā liekas interesanti – izveidot labāku un mūsdienīgāku pakalpojumu gan sev, gan arī citiem," pauž uzņēmējs.

Maksāti ļoti zemi nodokļi

Kā jau zināms, tad Siguldā I. Beitāna uzņēmums ar zīmolu Sigulda Adventures piedāvā arī citus pakalpojumus. "Sākumam iegādājāmies Kanādā labāko iespējamo inventāru, kāda citiem Latvijā vēl nav. Padomājām, ko mēs varam paņemt no esošās sistēmas un pielietot laivu biznesam, bet izrādījās, ka sistēmai ir jābūt vēl sarežģītākai, jo ir daudzas nianses, piemēram, laivas un to airi ir dažādu izmēru, svarīga ir cilvēku ietilpība tajās. Decembrī sākām veidot jaunu IT sistēmu, lai visas nianses ņemtu vērā. Pirmkārt, lai, pasūtot laivu, tas būtu ļoti viegli izdarāms un ar dažu klikšķu palīdzību klients tiktu pie pakalpojuma. Mēs iesim vēl tālāk, un es vēlos piedāvāt laivošanā tādu kā biznesa klasi lidmašīnā," pauž I. Beitāns.

Visu rakstu lasiet 15.jūnija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

No šodienas apmeklētājiem ir atvērts jauns Aerodium vēja tunelis Siguldā, kura izveidē investēti 500 000 eiro, informēja Aerodium pārstāvji.

SIA Aerodium Technologies valdes priekšsēdētājs Ivars Beitāns stāsta, ka uzņēmums šā gada janvārī izīrēja iepriekšējo Siguldas Aerodium vēja tuneli Bahreinas avio šovam, kur to noskatīja un iegādājās Dubaijas šeihs Mohameds bin Rašids al Maktūms. Patlaban šis vēja tunelis tiek izmantots izpletņlēcēju bāzē Skydive Dubai.

«Kopš brīža, kad vēja tunelis tika pārdots, uzsākām jaunā vēja tuneļa modeļa izstrādi un ražošanu. Jaunais vēja tunelis O2 Silence ir pasaulē pirmais šāda veida tunelis, un tas ir ievērojams ar to, ka ir klusāks, ātrāks un drošāks, salīdzinot ar citiem atvērtā tipa tuneļiem. Šāda vēja tuneļa izveidē mēs investējām ap 500 000 eiro,» atzina Beitāns.

Lai gan lielāko sabiedrības uzmanību šoruden varētu saistīt tiesāšanās sabrukušā lielveikala Maxima lietā, tiesu darba kārtībā ir arī daudz citu nozīmīgu procesu

Pēc būtības Rīgas apgabaltiesā sākta skatīt viena no Zolitūdes traģēdijas civillietām – prasība vērsta pret SIA Maxima Latvija, SIA Re&Re, Homburg Zolitude, SIA Tineo, Rīgas domi, SIA HND Grupa un arhitektu biroju Kubs. Tiesā vērsušies trīs cietušie – Edgars Čerņe- noks, Valērija Valentīna Mizula un Oksana Vilsone –, kuri vēlas panākt atbildētāju rīcības atzīšanu par prettiesisku un morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Iepriekš jau ziņots, ka cietušie kompensācijā vēlas piedzīt ap 140 milj. eiro. Cietušo pārstāvis, zvērināts advokāts Aldis Gobzems, kuram šī cīņa maksājusi biroju, masu medijiem jau paudis, ka mērķis ir atklāt nevis lielveikala sabrukšanas iemeslus, bet gan to, kā traģēdijas laikā tur varēja atrasties cilvēki. Prasības Maxima lietā iesniegtas arī citās tiesās un, piemēram, Talsu rajona tiesa 30. oktobrī plānojusi skatīt lietu, kurā pret jau minētajiem atbildētājiem vēršas Māris Apsītis. Arī viņš vēlas panākt atbildētāju prettiesiskas bezdarbības atzīšanu, nenodrošinot cilvēka dzīvībai un veselībai atbilstošu vidi būvniecības un telpu ekspluatācijas procesā, kas noveda pie smagām sekām un atlīdzības par morālo kaitējumu piedziņu.

Augstākā tiesa šodien apmierināja aizstāvju lūgumus un no apcietinājuma atbrīvoja Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas krimināllietā apsūdzēto bijušā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora Vilni Štramu un viņa bijušo vietnieku Pēteri Stranci.

Abi tika atbrīvoti tiesas zālē. Viņiem tagad kā drošības līdzeklis noteikti uzturēšanās noteiktā dzīvesvietā un aizliegums izbraukt no valsts. Līdz šim aiz restēm viņi atradās aptuveni četrus gadus.

Abi apsūdzētie pēc tiesas lēmuma neslēpa savas emocijas. Strancis, kurš apcietinājumā pavadīja četrus gadus un trīs mēnešus, izteicās, ka «beidzot ledus ir lūzis», aprakstot savas sajūtas kā fantastiskas un neslēpjot savu prieku. Jautāts, ko viņš plāno darīt, Strancis noteica, ka «patlaban vissvarīgākais ir būt kopā ar ģimeni».

Arī Štrams norādīja, ka tiesas lēmums ir likumsakarīgs un pareizs. «Jāgaida, kāds būs spriedums, un jāskatās, vai nāksies atgriezties cietumā vai tomēr nē,» izteicās Štrams, prognozējot, ka jebkurā gadījumā spriedumu, visticamāk, kāda no pusēm pārsūdzēs. Štrams apcietinājumā pavadīja četrus gadus un četrus mēnešus.

Finanšu ministrija (FM) uzdevusi LIAA uzsākt ES finansējuma atgūšanu no SIA Gaisa sporta sertifikācijas centrs, jo Jelgavas vēja tunelis tā arī nav sācis savu darbību.

FM kā Eiropas Savienības (ES) fondu vadošā iestāde uzdevusi Latvijas investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) uzsākt ES finansējuma atgūšanas procedūru no uzņēmuma SIA Gaisa sporta sertifikācijas centrs, kurš 2004.-2006. gada ES fondu plānošanas perioda ietvaros īstenoja ES fondu līdzfinansētu projektu, paredzot gaisa sporta sertifikācijas centra izveidi Jelgavā. Gaisa sporta sertifikācijas centrs pieder Aerodium līdzīpašniekam Ivaram Beitānam un tika paredzēts, ka Jelgavā darbosies līdzīgs vēja tunelis tam, kas tika uzstādīts šogad Expo. I. Beitāns iepriekš skaidroja, ka darbi Jelgavā aizkavējušies Expo dēļ, bet LIAA vadītājs Andris Ozols paziņoja, ka šis projekts ir tikai butaforija, ar ko paredzēts izkrāpt līdzekļus, bet kas dzīvē nedarbojas.

Augstākās tiesas (AT) Senāts šodien nolēma daļu no skandalozās Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietas nodot jaunai izskatīšanai apelācijas instancē.

AT Senāts šodien nolēma AT Krimināllietu tiesu palātas pagājušā gada 1.novembra spriedumu atcelt daļā par uzņēmējas Ināras Vilkastes atzīšanu par vainīgu kukuļdošanā, skaidro tiesā.

Tāpat tiesa atcēla spriedumu daļā par bijušā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora Viļņa Štrama un viņa bijušā vietnieka Pētera Stranča sodīšanu par kukuļa 1 000 000 eiro (702 804 latu) prettiesisku pieprasīšanu un daļēju pieprasītās summas - 326 000 eiro (229 114 latu) prettiesisku pieņemšanu.

Tiesa arī atcēla spriedumu daļā par Štrama, Stranča un bijušā departamenta administrācijas vadītāja Raimonda Janitas katra noziedzīgo nodarījumu kvalifikāciju un viņiem noteikto sodu par kukuļņemšanu. Šī lietas daļa saistīta ar 30 000 eiro kukuļa prettiesisku pieprasīšanu no SIA C.R.M. Nami pārstāvja, 150 000 eiro kukuļa prettiesisku pieprasīšanu un daļas no pieprasītā kukuļa - 80 000 eiro - pieņemšanu no SIA Kvarta, kā arī 80 000 eiro kukuļa prettiesisku pieprasīšanu no SIA NCC Spilve Development un daļas no pieprasītā kukuļa - 65 000 eiro - pieņemšanu.

Prokurori šonedēļ Rīgas rajona tiesā Jūrmalā prasījuši kukuļošanas lietā apsūdzētajam bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam un būvuzņēmējam Mārim Martinsonam piespriest reālus cietumsodus, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

Kopējais sods, kas Rimšēvičam tiek prasīts, ir brīvības atņemšana uz sešiem gadiem, konfiscējot mantu. Tāpat prokurori prasa ierobežot viņam iespējas ieņemt konkrētus amatus, raidījumam atklājis prokurors Ando Skalbe.

Martinsonam apsūdzības uzturētāji lūdz piemērot brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem ar arestētās mantas konfiskāciju. Savukārt Martinsona uzņēmumam "MM investīcijas", kas prokuroru ieskatā izmantots kukuļu legalizācijā, tiek prasīts trīs miljonu eiro naudas sods un arī mantas konfiskācija.

Kā vēstīja "de fecto", pēdējās nedēļās apsūdzētie Rimšēvičs un Martinsons tiesā skaļi lasīja savas liecības. "Šajā krimināllietā nav neviena pierādījuma, ka man jebkad būtu izteikts jebkāds kukuļa piedāvājums un ka es jelkad būtu pieņēmis kukuļa piedāvājumu," tiesā sacīja bijušais centrālās bankas prezidents Rimšēvičs.

Ģenerālprokuratūra Vācijas autobūves koncerna Daimler kukuļošanas lietā uzrādījusi apsūdzību Zviedrijas un Latvijas pilsonim Raimondam Krastiņam, kurš ir sens paziņa citam šajā lietā apsūdzētajam bijušajam SIA Rīgas satiksme (RS) padomes priekšsēdētāja vietniekam Leonardam Tenim.

Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Velta Zaļūksne aģentūrai LETA pastāstīja, ka Zviedrijā reģistrēta uzņēmuma direktoram Krastiņam apsūdzība uzrādīta par to, ka viņš atbalstīja kukuļa izspiešanu un kukuļa pieņemšanu lielā apmērā. Tāpat viņam apsūdzība uzrādīta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu lielā apmērā legalizēšanas atbalstīšanu.

Pēc prokuratūras domām, Krastiņš atbalstījis kukuļa izspiešanu no Daimler AG grupas uzņēmuma Evo Bus, bet atbalstīja kukuļa pieņemšanu no citiem autobusu un trolejbusu ražotājiem - Ikarus Special Coach Factory Ltd., Neoplan Polska (pašreizējais Solaris Bus&Coach) un Ganz Transelektro Traction Electrics. Tā, piemēram, Evo Bus epizodē kukuļi figurē aptuveni pusotra miljona latu apmērā.

Pretēji Korupcijas novēršanas un novēršanas apkarošanas biroja (KNAB) ierosinājumam Ģenerālprokuratūra izbeigusi kriminālprocesu pret atstādināto Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesnesi Aiju Orniņu un uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prokuratūra paziņojumā presei raksta, ka 24.aprīlī Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors ir izbeidzis no KNAB saņemto kriminālprocesu pret vienu privātpersonu un rajona tiesas tiesnesi, jo pirmstiesas izmeklēšanas gaitā nav iegūti pierādījumi par noziedzīgā nodarījuma sastāvu personu darbībās.

Kā ziņots, KNAB jau pērn lūdza apsūdzēt Orniņu un Krūmiņu, taču jau toreiz prokuratūra atzina, ka nav pamata lemt jautājumu par tiesneses saukšanu pie kriminālatbildības par kukuļa piedāvājuma pieņemšanu un privātpersonas saukšanu pie kriminālatbildības par kukuļa piedāvājuma izteikšanu. Toreiz kriminālprocesu nodeva birojam papildus izmeklēšanai, līdz birojs atkal rosināja uzrādīt apsūdzību.

Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Viorika Jirgena 9. jūlijā tiesai nodevusi krimināllietu divu personu apsūdzībā par kukuļošanu, informē Latvijas Republikas Prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska.

Minētajā krimināllietā Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs apsūdzēts pēc Krimināllikuma 320.panta ceturtās daļas gan par kukuļa piedāvājuma un kukuļa – apmaksāta atpūtas brauciena – pieņemšanu, gan par kukuļa piedāvājuma un kukuļa – naudas – pieņemšanu. Tāpat viņš apsūdzēts pēc Krimināllikuma 195.panta trešās daļas, proti, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu.

Krimināllietā uzņēmējs Māris Martinsons apsūdzēts pēc Krimināllikuma 323.panta otrās daļas un 20.panta ceturtās daļas, t.i., kukuļa piedāvājuma atbalstīšanu, Krimināllikuma 320.panta ceturtās daļas un 20.panta ceturtās daļas, t.i., kukuļa pieņemšanas atbalstīšana. Viņš apsūdzēts arī pēc Krimināllikuma 195.panta trešās daļas, proti, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu.

Prokuratūra bijušajai bankas Citadele amatpersonai uzrādījusi apsūdzību par kukuļa pieprasīšanu, kā arī tā izspiešanu.

Prokuratūras preses sekretāre Laura Pakalne informēja, ka prokuratūra sākusi kriminālvajāšanu pret bijušo bankas darbinieku par kukuļa pieprasīšanu un izspiešanu.

Lietā turpinās pirmstiesas izmeklēšana, un pagaidām nav zināms, kad tā nonāks tiesā, sacīja prokuratūras pārstāve.

Aģentūra BNS jau ziņoja, ka šā gada oktobra beigās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtīja Ģenerālprokuratūrai šogad augustā sāktā kriminālprocesa materiālus, rosinot saukt pie kriminālatbildības bankas Citadele amatpersonu par 50 tūkstošu eiro (35,1 tūkstoša latu) liela kukuļa pieprasīšanu un tā daļas pieņemšanu.

Pirmdien, 8.jūlijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki veikuši procesuālas darbības «Skonto» grupas līdzīpašnieka Gunta Rāvja birojā un dzīvesvietā, apstiprināja «Skonto būves» pārstāve Elīna Dobulāne.

Viņa apgalvoja, ka Rāvim KNAB sāktajā kriminālprocesā nav piemērots nekāds statuss.

«Politiķi šobrīd sūta ļoti bīstamu signālu uzņēmējiem Latvijā, savstarpējo attiecību kārtošanā iesaistot tiesībsargājošās iestādes un uzņēmējus. Vēl tikai dažas dienas atpakaļ Baiba Broka bija Rīgas mēra amata kandidāte. Pēdējos gados man piederoši vai daļēji piederoši uzņēmumi ir ziedojuši vairākus miljonus eiro sporta, mākslas un izglītības veicināšanai Latvijā, turklāt par lielāko daļu no ziedojumiem man nav detalizēta informācija, jo lēmumus pieņem konkrēto uzņēmumu vadītāji. Politiķu savstarpējās intrigas šobrīd nodara kaitējumu gan man personīgi, gan arī uzņēmumiem, kas ir vieni no lielākajiem nodokļu maksātājiem un eksportētājiem valstī,» notikušo komentēja Rāvis.

«Ķīnā mēs visu laiku bijām laika un naudas badā. Expo paviljona projektu mēs uzsākām par privātiem līdzekļiem. Pat pamatu likšana Latvijas paviljonam tika segta no privātiem līdzekļiem, kurus es ieguvu, ņemot kredītu, ieķīlājot savu privātmāju,» biznesa žurnālam LD saka World Expo 2010 mūsu valsts paviljona – vēja tuneļa autoruzņēmuma Aerodium vadītājs Ivars Beitāns.

«Šanhajas paviljonā lidošanu izmēģināja arī aktieris Džekijs Čans, un ar viņu joprojām notiek sarunas par iespējamo sadarbību. Iespējams, ka vienu projektu saistībā ar jaunas filmas uzņemšanu realizēsim kopā. Redzēsim, protams, kā veiksies. Šis bizness nav viegls, neviens no mums naudā nepeldas, bet tas paver logu uz pasauli. Vienreiz saskaitīju – kopumā esmu bijis apmēram 70 pasaules valstīs. Ceru, ka kādreiz tas viss akumulēsies un dos arī peļņu,» viņš stāsta.

Beitāns arī atklāj: «Esam jau uzbūvējuši vēja tuneļus Saūda Arābijā, Pakistānā, Lībijā. Paši smejamies, ka esam Lībijas kara upuri, jo mums tur ir iestrēgusi diezgan liela naudas summa, kas būtu jāsaņem, bet tas nav iespējams, jo tur notiek karš. Tur realizētais projekts bija lielāks nekā Ķīnā. Labā ziņa gan ir tā, ka mūsu nauda atrodas labā bankā, tomēr visu banku darbība vismaz pagaidām tur ir apturēta – kā zināms, Kadāfi konti ir iesaldēti. Taču tās ir īslaicīgas grūtības, un domāju, ka mēs tās pārvarēsim.»