Vēja tuneļu operators SIA "Aerodium" pērn strādāja ar 350 450 eiro apgrozījumu, kas ir par 36% mazāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus uzņēmums cieta zaudējumus 111 514 eiro apmērā pretstatā peļņai 2021.gadā, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Kā aģentūrai LETA skaidroja "Aerodium" līdzīpašnieks Ivars Beitāns, pērn uzņēmuma apgrozījuma kritums saistīts ar Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem Ķīnā, kas ietekmēja "Aerodium" sadarbību ar "Disneyland Shanghai". Minētais uzņēmums ir ilgs "Aerodium" sadarbības partneris, kam regulāri tiek sniegti vēja tuneļu tehniskās apkopes pakalpojumi, sacīja Beitāns.

Tāpat Beitāns uzskaitīja, ka pērn "Aerodium" veica Siguldas vēja tuneļa un atbalsta ēku rekonstrukciju, kopumā ieguldot aptuveni 100 000 eiro. Līdztekus uzņēmumu ietekmēja pērn kāpušās elektrības cenas.

Kā atklāja Beitāns, elektrības cenas pērn pieauga no ierastajiem 7000 eiro mēnesī līdz pat 30 000 līdz 40 000 eiro mēnesī.

Ivars Beitāns - SIA Aerodium un SIA Aerodium Technologies valdes priekšsēdētājs, uzņēmumu grupas Sigulda Adventures, kura apvieno tādas aktivitātes kā Siguldas vagoniņu, gumijlēkšanu, Zērgli, Smart Bike elektrisko velosipēdu un atrakciju nomu, dibinātājs un līdzīpašnieks

I.Beitāns sākumā nav mācījies uzņēmējdarbību, bet gan studējis Vēstures un filozofijas fakultātē un tajā laikā pat domājis, ka rakstīs grāmatas vai kļūs par pasniedzēju. Tie bija 90. gadi, un tajā laikā ar finansēm klājās grūti, tāpēc nācās sākt pašam domāt, kā nopelnīt, lai studētu un nodrošinātu sevi.

“Tajā laikā daudz sportoju un biju kaskadieru grupā kinostudijā. Mums bija izrādes, kuru laikā braucām pa Latvijas pilsētām, rādījām šovus, un mums sanāca nopelnīt kaut kādu naudu. Vecākie kaskadieri visus labākos trikus jau bija rezervējuši sev, attiecīgi, lai ko nopelnītu, man pašam bija jāizdomā jauns triks. Es televīzijā noskatījos Jaunzēlandē tikko sākto lēkšanu ar gumiju un 1989. gadā uztaisīju pats savu pirmo triku – sagriezu riepu kameras strēmelēs, izveidoju no tām gumiju, ar kuru nolēcu Siguldā no tilta,” stāsta I. Beitāns.

"Atbalsta instrumenti tika piešķirti krietni par vēlu un par maz! Valsts diemžēl atkal jau parādīja, ka birokrātija nespēj turēt līdzi uzņēmēju ātrumam un nesaprot uzņēmēju dilemmas".

Tā uzskata SIA Aerodium un SIA Aerodium Technologies valdes priekšsēdētājs Ivars Beitāns, kurš veidu, kā uzņēmumi uzzināja par pieejamajiem atbalsta instrumentiem, salīdzina ar detektīvu, nevis ideāli atstrādātu sistēmu.

Atšķirīga pieredze pandēmijas glābiņa finansējuma saņemšanā 

Latvijas valsts kopējais plānotais atbalsts Covid-19 pandēmijas seku pārvarēšanai mērāms 3,8...

“Es, piemēram, par šiem instrumentiem uzzināju uzņēmēju WhatsApp grupas čatā. Tie, kas šajā grupā nebija, droši vien neuzzināja. Normāli, manuprāt, būtu, ja valsts izveidotu tiešu komunikācijas kanālu ar uzņēmējiem, kur tiktu komunicētas šādas ziņas. Piemēram, katrs uzņēmējs saņem e-pastu ar viņam pieejamiem finanšu instrumentiem, katram uzņēmējam ir valsts nozīmēts konta menedžeris, kura uzdevums ir palīdzēt (līdzīgi, kā bankas to dara). Es neesmu grāmatvedis un pats fiziski nesniedzu šos pieteikumus, bet mana profesionālā grāmatvede teica, ka iesniegt esot bijis samērā viegli. Par citām firmām esmu dzirdējis, ka grāmatveži nav tik apmierināti un procesu izprotoši,” stāsta I.Beitāns.

FOTO: Aerodium līdzīpašnieks uzsāk jaunu biznesu 

Investējot pusmiljonu eiro, darbu uzsācis jauns piedzīvojumu parks bērniem un aktīviem vecākiem...

Viņš dalās ar piemēru no sava uzņēmuma viedokļa: “Martā, kad sākās pandēmijas ierobežojumi, mums ofisā tobrīd strādāja apmēram 45 kvalificēti speciālisti, kuriem algu budžets mēnesī bija ap 100 000 eiro. Pirmo un vienīgo atbalstu no valsts mēs 2020. gadā saņēmām tikai septembrī aptuveni 130 000 eiro, bet tajā pašā laikā, ja mēs komandu gribētu noturēt pilnā komplektā, tad no marta līdz gada beigām mums būtu jāiztērē 1 000 000 eiro. Tātad man būtu šogad jāzaudē 870 000 eiro, tikai lai saglabātu firmu šī gada sākuma izmērā. No darbinieka viedokļa: neviens no augsti kvalificētiem darbiniekiem nestrādā par tik zemu atalgojumu, lai valsts izdomātie dīkstāves pabalsti ar griestiem 700 eiro būtu viņiem kaut cik ievērojams motivators palikt darba attiecībās. Tāpēc visi kā viens šie speciālisti izvēlējās apmaksātu bezdarbnieka statusu un turpināja šovasar saņemt savus 80% no iepriekšējās algas. Kurš gan gribētu palikt neskaidrās darba attiecībās par 700 eiro, ja var neko nedarīt un saņemt divas, trīs reizes vairāk? Ja es būtu bijis ministrs: valsts pārvaldei nevajadzēja pieņemt sabiedrības mazāk apmaksātajiem dalībniekiem populārus lēmumus. Jāsaprot, ka jaunus, eksportspējīgus produktus rada augsti kvalificēti speciālisti ar daudz lielākām algām. Attiecīgi pareizi būtu bijis atbalstu veidot simetrisku konkrētā darbinieka pirms tam saņemtajam atalgojumam un nomaksātajiem nodokļiem. Jo, ja valsts atbalsts būtu bijis ātrāks, nepārprotamāks un lielāks, tad, piemēram, Aerodium šos speciālistus vai vismaz pusi no tiem varētu uzlikt uz jaunajiem R&D projektiem un mēs būtu ļoti spēcīgi sagatavojušies periodam pēc pandēmijas”.

Visu viedokli lasiet 19.janvāra žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Vēloties atbalstīt Ukrainas ekonomiku un sniegt cilvēkiem jaunas izklaides iespējas, Kijivā 29.aprīlī tiks atklāts jauns Latvijas uzņēmuma Aerodium Technologies vēja tunelis.

Vēja tunelis ir daļa no 2022. gadā atklātā T/C Respublika, kas ar 300 000 m2 lielu tirdzniecības platību ierindojas lielāko Eiropas tirdzniecības centru topa ceturtajā vietā. Tā izveidē Ukrainas franšīzes turētāji investējuši apmēram piecus miljonus eiro

Atklāšanas pasākumā savu meistarību demonstrēs lidotāji no Ukrainas, Latvijas, Lielbritānijas un Polijas. Pasākuma laikā īpaši tiks uzsvērts, ka vēja tunelis ir Latvijā ražots produkts, un tiks akcentēta arī draudzība un sadarbība starp Latvijas un Ukrainas tautām. Kopējais atklāšanas pasākuma budžets pārsniedz 100 000 eiro.

“Cilvēki Latvijā bieži vien domā, ka kara dēļ Ukrainā viss ir apstājies, ka izklaides pasākumi šobrīd ir nevietā. Bet tā nav tiesa, jo Ukrainas partneri bija iniciatori šī projekta atvēršanai tieši šobrīd. Tam ir vairāki iemesli: cilvēki ir noguruši no negācijas un viņiem ir nepieciešama iespēja atslābināties un izjust arī pozitīvas emocijas; bērni aug arī kara laikā un viņu bērnību jāmēģina padarīt laimīgu arī šajos apstākļos; jebkura komercdarbība ar nodokļiem pilda Ukrainas valsts kasi un tādā veidā palīdz kaldināt uzvaru; jebkurš uzņēmums ienākot Ukrainā šajos apstākļos demonstrē ticību uzvarai un iedrošina arī citus investorus rīkoties līdzīgi!,” komentē Aerodium Technologies valdes priekšsēdētājs Ivars Beitāns.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Lauku tūrismā situācija ir krietni labāka nekā nozarē kopumā, lauku sētās viesus uzņem, ievērojot drošības noteikumus. Veiktie pakalpojumi nav radījuši jaunus Covid-19 saslimšanas gadījumus. Cilvēkiem ir jādod iespēja strādāt arī citās nozarēs, jo pusgadu ilgu mājsēdi nav iespējams ievērot.

Tā intervijā Dienas Biznesam pauž biedrības Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele.

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 6.aprīļa numurā lasi: