Parādu krīzes skarto Eiropas valstu jauniešu vidū dramatiski pieaudzis pašnāvību skaits. Vissmagākā situācija ir maksātnespējas priekšā esošajā Grieķijā, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.
Dramatiskākais pašnāvību skaita pieaugums novērots Grieķijā, kura cīnās ar smagu parādu krīzi. Kopš 2010. gada Grieķijā, kurā tradicionāli pašnāvību līmenis bijis zemākais Eiropas Savienībā (ES), dzīvības sev atņēmuši 2,5 tūkstoši cilvēku. Grieķijas psihiatri norāda, ka šis skaitlis patiesībā varētu būt vēl lielāks.
Šā gada jūnijā Grieķijas galvaspilsēta piedzīvojusi 350 pašnāvību mēģinājumus un 50 gadījumos cilvēkiem izdevies sev atņemt dzīvību, vēsta Vācijas laikraksts Spiegel. Lielākā daļa pašnāvnieku nākuši no vidusšķiras un daudzos gadījumos pašnāvība izdarīta sabiedriskā vietā.
Ekonomisku grūtību laikā pašnāvību skaits var pieaugt par astoņiem līdz 15 procentiem, liecina britu zinātnieku pētījums. Tā, piemēram, 2007. gadā Lielbritānijā notika 4006 pašnāvības, bet 2009. gadā to skaits pieauga līdz 4388, vēsta AFP. Kopumā 2008. – 2009. gadu krīzes laikā ekonomiski iemesli varētu būt pamudinājuši 1000 britus izdarīt pašnāvību.
Db.lv jau vēstīja, ka šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgu laika posmu pirms gada, parādu krīzes nomāktās Grieķijas iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājies par 6,2%, turpinot apgrūtināt valdošās koalīcijas centienus noturēt valsti «virs ūdens» un ieviest jaunus taupības pasākumus.
IKP kritiena tempi otrajā ceturksnī nedaudz palēninājušies – gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar atbilstošu periodu pērn, Grieķijas tautsaimniecība samazinājusies par 6,5%, liecina valsts statistikas biroja provizoriskas aplēses.
Kopumā Grieķijas ekonomika šogad varētu samazināties par pieciem procentiem, prognozē valsts centrālā banka. Tomēr eksperti nākotni saredz daudz drūmākās krāsās. Jūlijā Grieķijas premjers Antonis Samars pavēstīja, ka Grieķijas ekonomika šogad samazināsies par septiņiem procentiem.