Nesen kļuvis zināms, ka Latvijas izglītībai nozīmīgā programma «Iespējamā misija» saskārusies ar līdzekļu piesaistes grūtībām, kas tai liedz uzņemt jaunus dalībniekus – iedvesmojošus skolotājus mūsu bērniem. Kā tēvs un kā uzņēmuma vadītājs ar šo ziņu vēršos pie pārējiem uzņēmējiem, vadītājiem un aktīviem ļaudīm – šobrīd ir īstais brīdis sniegt savu artavu, lai labās iestrādnes neapstātos.

Katrs sociāli atbildīgs uzņēmums ir izvēlējies jomas, ko atbalstīt un kam palīdzēt, taču ticu, ka mērķis visiem viens – labāka Latvija. Laba izglītības sistēma ir atslēga cilvēku un valstu panākumiem nākotnē. Swedbank, domājot par nākotnes Latviju un tās iedzīvotājiem, savu izvēli ir izdarījusi par labu izglītībai. Tas nozīmē nemitīgi atbalstīt un pilnveidot dažādas izglītības uzlabošanai veltītas iniciatīvas un kustības. Tai skaitā, arī programmu «Iespējamā misija», kurai banka ir lielākais finansētājs un ievērojamu atbalstu sniedz jau kopš «Iespējamās misijas» dibināšanas.

Privātā sektora atbalstītās iniciatīvās vienmēr var ātrāk un elastīgāk notestēt, kā darbojas jauni modeļi vai inovatīvas idejas, arī operatīvāk «aizlāpīt caurumus» valsts funkcijās. Mūsu pašu pieredzē ir «Ziedot.lv» izveide, kas ļāva ne vien izveidot efektīvu un caurspīdīgu ziedošanas kultūru Latvijā, bet arī izdarīja spiedienu uz valsts pārvaldi, kas ļāva būtiski pilnveidot sistēmu smago slimību ārstēšanas finansēšanai no valsts līdzekļiem.

Ziedošana ir stratēģiski svarīga korporatīvās kultūras sastāvdaļa

To DB un holdinga Repharm rīkotajā apaļā galda diskusijā apstiprina visas runātājas – SIA Microsoft Latvia vadītāja Renāte Strazdiņa, Swedbank korporatīvo attiecību vadītāja Adriana Kauliņa, ABLV Bankas Labdarības fonda valdes priekšsēdētāja Zanda Zilgalve un holdinga Repharm komunikācijas direktore Līga Ribkinska.

Cik svarīga uzņēmuma korporatīvās kultūras sastāvdaļa ir ziedošana, un kādēļ uzņēmumi ar to vispār nodarbojas?

R. Strazdiņa: Mūsu uzņēmuma attīstības stratēģijā mecenātisms ir viens no pamata virzieniem. Microsoft Latvia mērķtiecīgi un regulāri daļu no savas peļņas iegulda dažādos projektos, kas pārsvarā gan ir saistīti ar mūsu darbības jomu, proti, tā ir digitālo prasmju attīstīšana, pieeja jaunākajām tehnoloģijām. Mums ir atsevišķa globāla struktūrvienība Microsoft Philantropies, kuras moto ir – tehnoloģiskā nākotne ikvienam, kas nodarbojas ar mecenātisma stratēģijas izstrādni un ieviešanu.

Latvija sevi pilnībā spēj apgādāt ar pārtiku, un paliek vēl pāri, ko realizēt ārvalstu pircējiem, vienlaikus joprojām esošais svaiga piena un graudu eksports ir labs pamats, lai investētu šo produktu pārstrādes jaudās.

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteiktie pasākumi ir ietekmējuši dažādu nozaru piegāžu ķēdes, un šādos apstākļos lielākie ieguvēji ir tie, kuriem viss nepieciešamais ir pieejams pašu mītnes zemēs. Šis faktors ir būtisks tieši attiecībā uz pārtiku, bez kuras cilvēki nevar iztikt nekādos apstākļos.

Maciņu spogulis

Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Ingūna Gulbe uzsver, ka pārtikas galvenajās nozarēs Latvija ir pašpietiekama, jo eksportē vairāk, nekā importē. Protams, 100% pilnīgi visu pārtiku, ko patērējam, saražot Latvijā nav iespējams, jo klimatiskie apstākļi neļauj izaudzēt un realizēt pircēju iecienītos citrusaugļus, arī zemenes janvārī–aprīlī.

Rīgas domes (RD) saistošajos noteikumos ir nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas, kas ļautu sakaru operatoriem sakārtot gaisvadu līnijas un uzturēt tās atbilstošā kārtībā, nebremzējot pilsētas attīstību, domā Dmitrijs Ņikitins, SIA Baltcom vadītājs.

Līdz 2006. gadam Latvijā nebija nekādu aizliegumu rekonstruēt esošās vai izbūvēt jaunas gaisvadu līnijas, kas ievērojami veicināja ātrgaitas interneta attīstību, taču šobrīd situācija ir strauji mainījusies, norāda D.Ņikitins, uzsverot, ka galvaspilsētā pastāvošais regulējums ne tikai bremzē Rīgas attīstību, bet arī būtiski apdraud konkurenci nozarē.

Šobrīd RD saistošie noteikumi paredz, ka, modernizējot vai rekonstruējot jebkurus gaisa tīklus, tie ir jāpārceļ uz pazemes infrastruktūru, kas realitātē ne vienmēr ir tehniski izdarāms, teic Baltcom vadītājs. Tāpat viņš uzsver, ka vienīgais risinājums operatoriem, kuri plāno pieslēgumus pārcelt uz pazemi, ir vienoties ar SIA Tet (iepriekš SIA Lattelecom un SIA Lattelekom) par vietas nomu tai piederošajā pazemes infrastruktūrā, ko uzņēmums mantojis no padomju laikiem.

Pēc divu gadu produkta izstrādes un 50 klientu interviju procesa Latvijas medicīnas izglītības tehnoloģiju jaunuzņēmumam «Anatomy Next» ir izdevies uzsākt maksas pilotprojektu ar vienu no vadošajām ASV augstskolām

«Pēc divu gadu darba mums vēl nav pabeigts produkts, bet ir maksas pilotprojekts. Tajā sadarbojamies ar Vašingtonas Universitāti, kas šobrīd lieto mūsu maksas pilotversiju un vēlas sagaidīt gala produktu. Pats foršākais ir tas, ka Vašingtonas Universitāte izvēlas mūs, nevis kādu citu produktu, piemēram, labi zināmu tehnoloģiju, kas izstrādāta Stenfordas universitātē un ir labi nostiprinājusies tirgū. Tas, ko mēs darām ir ekstremāls izaicinājums, turklāt mēs to darām no Latvijas – lielākā daļa komandas strādā Latvijā, bet es pats daudz laika pavadu ASV. Tā ir neiespējamā misija, kas pamazām kļūst iespējama,» biznesa portālam db.lv saka Sandis Kondrāts, SIA «Anatomy Next» līdzīpašnieks. Viņš uzsver, ka medicīnas izglītības tehnoloģijas ir viena no grūtākajām startup darbības jomām, kur pārdošanas cikls no pabeigta produkta līdz darījumam var būt pat piecus gadus ilgs.

Peru un Latviju šķir milzu attālums, bet vieno vēlme tirgoties, ceļot un izzināt, apliecināja Peru komercmisijas vizīte Latvijā šonedēļ un tikšanās ar Latvijas uzņēmējiem Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK).

«Šī misija Baltijas valstīs ir ar izteikti komerciālu nolūku. Vizītes ideja ir sniegt un dot maksimāli daudz informācijas par biznesa iespējām Peru un, protams, uzzināt par biznesa iespējām Baltijā un konkrēti Latvijā,» Dienas Biznesam uzsvēra Peru vēstnieka Helsinkos padomnieks Pablo Salamanka.

Latvijas un Peru salīdzinājums būtu aptuveni šāds. Gan pēc teritorijas, gan iedzīvotāju skaita Peru ir lielāka valsts nekā visas Baltijas valstis, kopā ņemot. Tajā pašā laikā eksporta importa bilance, lai arī neliela, ir par labu Latvijai. Mēs vairāk vedam uz Peru, nekā preces ieved no eksotiskās Dienvidamerikas valsts.

Latviju Peru pārstāvjiem reprezentēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vecākais investīciju projektu vadītājs Rolando Huapaija-Delgado. Viņš pats ironizēja, ka ar šādu uzvārdu varētu mierīgi stāstīt arī par Peru. Viņa tēvs ir no Peru, pats bieži viesojas tālajā valstī un lieliski saprot abu valstu kopējās iespējas. Oficiālais stāsts par Latviju bija tāds pats kā daudzām valstu delegācijām ārpus Eiropas Savienības – esam izdevīgā ģeogrāfiskā situācijā, ir tirdzniecības iespējas ar Krieviju un Āzijas valstīm, kā arī iespējas izveidot noliktavu ar mazākām izmaksām nekā Hamburgā. Patiesais Latvijas šarma stāsts sākās brīdī, kad tas tika stāstīts spāniski ar Peru atbilstošām intonācijām.

Sarežģītas lietas bērniem māca vienkārši un aizraujoši.

Prieks bērnu acīs bija viens no dzinuļiem, kas Elīnai Laubertei un Madarai Šustei lika izveidot biedrību STEM izglītības vēstniecība. Tā nodarbojas ar skolēnu izglītošanu četrās disciplīnās: zinātnē, tehnoloģijās, inženierzinātnēs un matemātikā. Viņas satikās 2016. gadā, darbojoties Zinātkāres centrā Zinoo Liepājā.

Prieks būt kopā ar bērniem

Doma par savu biedrību Madarai un Elīnai brieda jau ilgāku laiku. Taču, kad Zinoo nonāca Liepājas Izglītības pārvaldes pārziņā un nebija īstas skaidrības par nākotni, viņas nosprieda, ka ir īstais laiks pamest algotu darbu, lai sāktu ko savu. «Laika gaitā mēs jau bijām iemīlējušas šo procesu – būt kopā ar bērniem, redzēt vienkāršo, radošo veidu, kā lietas darīt, redzēt, ka viņiem sanāk, ka tas viņus aizrauj un iedvesmo,» stāsta Elīna.

Patlaban kriminālprocesa dēļ saistībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) organizētajām tirdzniecības misijām ieturētais un neizmaksātais atbalsta apjoms ir 151 088 eiro, pastāstīja Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāve Linda Eiduka.

Jau ziņots, ka LIAA radušās aizdomas par izkrāptu Eiropas Savienības (ES) naudu LTRK organizētajos darījuma braucienos projektā «Starptautiskās konkurētspējas veicināšana». Viņa sacīja, ka LIAA iesniegti 218 uzņēmumu 480 maksājuma pieprasījumi par dalību LTRK organizētajās tirdzniecības misijās uz 48 dažādām valstīm par kopējo pieprasīto atbalsta apjomu 1,737 miljoni eiro. Uzņēmumiem izmaksātais atbalsta apjoms ir 1,601 miljons eiro un patlaban kriminālprocesa dēļ ieturētais un neizmaksātais atbalsta apjoms ir 151 088 eiro.

Kriminālprocesā tiek vērtētas 32 LTRK organizētās tirdzniecības misijas par kopējo Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumu 626 030 eiro apmērā. Vienlaikus viņa atgādināja, ka krimināllieta vēl atrodas pirmstiesas izmeklēšanā, kur tiek veikta pārbaude par 32 LTRK organizēto tirdzniecības misiju norises apstākļiem. LIAA nevar sniegt informāciju par iespējamā noziedzīgā nodarījuma veikšanā iesaistītajām personām, jo šāda informācija ir vien tiesībsargājošajās institūcijās.

22. novembrī notiks astotais ideju forums TEDxRiga, kurā visas dienas garumā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā savās idejās dalīsies vairāk nekā 20 atzīti pašmāju un ārzemju viesi. Nupat izziņoti pirmie pasākuma runātāji – bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs, uzņēmēja un piedzīvojumu meklētāja Olga Kotova, sabiedriskais aktīvists Jānis Erts, pārtikas inovatore un pasniedzēja Ilga Gedrovica un zero waste aktīviste Laura Arnicāne.

Prestižās TED kustības nacionālā mēroga ideju forums TEDxRiga ik gadu pulcē dažādu jomu profesionāļus no Latvijas un ārzemēm – zinātniekus, uzņēmējus, radošo industriju pārstāvjus un citus – izcilības, kuri dalās ar personīgiem un iedvesmojošiem stāstiem. Septiņu gadu laikā uz TEDxRiga skatuves kāpuši vairāk nekā 100 runātāji, kuru vēstījumi TEDx Youtube kanālā skatīti teju divus miljonus reižu.

Par TEDxRiga 2019 vadmotīvu izvēlēts «Together» jeb «Kopā». «Šī gada TEDxRiga tēma vērš uzmanību uz to, ka kopībā mēs ne tikai esam vairāk un stiprāki. Īsteni spēcīgā kopībā ir arī cieņa pret dažādību un individualitāti, vairākuma atbildība pret mazākumu, veiksmes un ietekmes dalīšana ar tiem, kam nav tā veicies. Un šādā kopībā mēs varam īstenot ko diženāku kā to, ko varam cerēt sasniegt katrs individuāli. Šis ir arī Baltijas ceļa 30. jubilejas gads — labs brīdis, lai palūkotos atpakaļ un apzinātos, kas ir īstena kopība un kāds ir tās spēks. Par to pasākumā atgādinās arī katrs no runātājiem, jo viņu pieredzes stāsti var stiprināt un iedvesmot ikvienu no mums,» uzsver TEDxRiga organizatoru komandas pārstāvis Pāvils Jurjāns.

"Riga Kayaking" komanda cer, ka ar laiku šī platforma atpūtas ūdens transporta cienītājiem būs tikpat zināma kā "Bolt" un "Uber", lai pārvietotos pilsētā.

"Riga Kayaking" piedāvā platformu "rigakayaking.com", kas apvieno laivu īpašniekus un piedāvā maršrutus, pa kuriem bez gida rīdzinieki un tūristi var iepazīt Rīgu, izmantojot laivas. "Esam radījuši platformu, kur katrs, kurš vien vēlas, Rīgā var ātri tikt pie laivas, izvēlēties maršrutu, kas sakārtoti pēc grūtības pakāpes un garuma, un uzreiz doties izbraucienā. Mūsu misija ir noņemt visus ierobežojumus, lai nokļūtu līdz laivai - neziņu par cenu, maršrutu, drošības jautājumiem, lai kļūtu par ūdens atpūtas transporta "Bolt" vai "Uber"," stāsta "Riga Kayaking" līdzdibinātājs Matijs Babris, kurš šo ideju attīsta kopā ar Andru Martu Babri un Emīlu Krauci.

Saskaņā ar Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI) Latvijas iedzīvotājiem ir ievērojami sliktākas digitālās prasmes nekā pārējā Eiropā. Šokējoši ir tas, ka tas attiecas arī uz jauniešiem vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem.

Digitālo prasmju indekss Latvijas jauniešiem (75%) ir nepieņemami zems salīdzinājumā ar Eiropas vidējo rādītāju – 80%. Nomācoši kļūst arī, palūkojoties uz mūsu Baltijas kaimiņvalstīm – Igauniju un Lietuvu –, kur šis rādītājs ir 93%.

Ja esam vienisprātis, ka digitālās prasmes, vismaz pamata līmenī, kļūst tikpat svarīgas kā lasītprasme un rēķināšanas prasme, tad Latviju sagaida sarežģīti laiki, kur ceturtdaļai jauniešu trūkst šo būtisko prasmju. Nākotnē šiem jaunajiem cilvēkiem būs teju neiespējami konkurēt darba tirgū un pilnībā realizēt savu potenciālu. Kā mēs nokļuvām šajā situācijā? Lai atrisinātu problēmu, vispirms jāizprot tās pamatcēloņi.

"Dabas Dimanti " ir konditoreja, kuras mērķis ir kļūt par vadošo bezglutēna un bezlaktozes ražotāju Baltijas valstīs.

Suntažu pagasta, Ogres novada uzņēmums "DIAMONDS FOOD GROUP" šoruden svinēs savu piekto dzimšanas dienu.

Pirmais gads bija veltīts ražotnes iekārtošanai. "Paralēli tam mūsu kafejnīcas virtuve bija mūsu mazā laboratorija, kurā arī tapa pirmie produktu paraugi. Sākotnēji maksimāli centāmies visu izdarīt ar saviem spēkiem un resursiem. Pirmo ražošanas iekārtu iegādē mēs startējām LEADER projektu konkursā, un ieguvām LAD atbalstu. Lai realizētu projektu, uzrunājām investoru, kurš arī noticēja mūsu idejai un investēja uzņēmuma starta kapitālā," atceras uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Monika Ziemele.

Lēnām ražošanas telpas tika aprīkotas ar nepieciešamajām iekārtām, izstrādāti tehnoloģiskie ražošanas procesi, produktu iepakojums un uzsākta pirmā produktu ražošana. Otrajā uzņēmuma darbības gadā "DIAMONDS FOOD GROUP" sadarbībai uzrunāja veikalu tīklus. Tāpat tika iegūti uzņēmumam divi svarīgi Eiropas kvalitātes un pārtikas drošības sertifikāti: AOECS Gluten free un ISO 22 000.

Latvijas Bankas licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai oktobrī saņēmis uzņēmums SIA "xpate", kas piedāvā inovatīvus risinājumus korporatīvajiem un privātajiem klientiem Latvijā un ārpus tās robežām, pastāstīja uzņēmumā.

Licence paredz tiesības emitēt elektronisko naudu un papildus sniegt vairākus licencē norādītos maksājumu pakalpojumus, tostarp nodrošināt izejošos un ienākošos maksājumus – gan kredītpārvedumus, gan maksājumu saņemšanu. "xpate" tāpat būs tiesīga piedāvāt kredītlimitu maksājumu veikšanai un izsniegt norēķinu kartes. Uzņēmums izmantos Tehnoloģiju un Maksājumu pakalpojumu otrās direktīvas jeb PSD2 regulējamaparedzētās iespējas, koncentrējoties uz pakalpojumu pieejamību biznesa klientiem, kā arī piedāvās pakalpojumus privātpersonām.

Tā darbība Eiropas Savienības dalībvalstīs būs iespējama pēc tam, kad uzņēmums būs paziņojis Latvijas Bankai par vēlmi sākt maksājumu pakalpojumu sniegšanu citā Eiropas Savienības dalībvalstī."xpate" ir 2020. gadā Apvienotajā Karalistē reģistrēts un Londonā bāzēts FinTech uzņēmums.

Informācijas tehnoloģiju (IT) Izglītības fondu, kas ir izstrādājis bezmaksas materiālus datorikas un programmēšanas pamatu apguvei skolās, kā arī organizē IT profesionāļu vizītes skolās un citas aktivitātes, turpmāk vadīs Anda Priedīte.

A.Priedīte ir izglītības nozares profesionāle, kurai ir vairāk nekā desmit gadu pieredze fizikas skolotājas darbā dažādās skolās, piemēram, Piltenes pamatskolā, Ogres 1. vidusskolā un Ventspils Valsts 1.ģimnāzijā, kā arī viņa strādājusi par direktori Piltenes pamatskolā un Mežciema pamatskolā. Viņai ir maģistra grāds datorzinātnēs (Ventspils Augstskola) un profesionālais maģistra grāds izglītībā un skolotāja kvalifikācija (Latvijas Universitāte).

A.Priedīte guvusi pieredzi programmā “Iespējamā misija” gan kā programmas dalībniece, gan vēlāk, strādājot ar jaunajiem skolotājiem, kā kuratore. Viņa ir piedalījusies Skola2030 mācību programmu izstrādē un vadījusi skolotājiem profesionālās pilnveides kursus, kas saistīti ar efektīva mācību procesa plānošanu un realizēšanu.

4. septembrī aprit gads, kopš Baltijas vadošais uzkopšanas pakalpojumu uzņēmums "PRO BRO Group” atklāja savu pirmo automatizēto tuneļveida automazgātavu Latvijā, Rīgā, Juglas ielā. Gada laikā uzņēmums galvaspilsētā ir atklājis jau 4 mazgātavas, kopumā investējot vairāk nekā 22 miljonus eiro.

Latvijā uzņēmums joprojām redz lielu potenciālu biznesa paplašināšanai, ko pierāda augošais klientu skaits. Lai arī joprojām popularitātes augšgalā ir pašapkalpošanās mazgāšanas iespējas, uzņēmums ir pārliecināts, ka šī tendence Latvijā tuvākā gada laikā mainīsies, jo jau šobrīd uzņēmuma dati liecina, ka Latvijā klienti arvien vairāk iegādājas automazgātavu abonementus.

Ienākot Latvijas tirgū, kā lielāko izaicinājumu “PRO BRO” min cilvēku paradumu mainīšanu, jo īpaši visā, kas saistīts ar auto uzturēšanu. Piemēram, pēdējo gadu laikā Latvijā milzīgu popularitāti ir iemantojušas pašapkalpošanās automazgātavas, kuru izmantošana jau daudziem kļuvusi par ikdienu. Uzņēmumā skaidro, ka tā rezultātā Latvijā valda priekšstats, ka pašapkalpošanās automazgātavas ir izdevīgākas gan naudas, gan laika ziņā. Taču “PRO BRO” pieredze rāda, ka tie, kas izmēģina tuneļveida mazgātavas, izvēlas tās izmantot arī turpmāk, jo galu galā pašiem nekas nav jādara un auto tiek kvalitatīvi nomazgāts mazāk nekā divu minūšu laikā.