Latvijas uzņēmēji maz sūdzas ES Vispārējā tiesā, lai arī Eiropas regulējumi attiecināmi gandrīz uz visām dzīves sfērām, sākot no lauksaimniecības fondiem un pārtikas un beidzot ar pasažieru kompensācijām.

Par to, kas ir Eiropas Savienības Tiesa, kas ES Vispārējā tiesa, ko tām prasīt un ko tās spriež, Dienas Biznesa jautājumi ES Vispārējās tiesas tiesnesei Ingai Reinei.

Kas pēc būtības ir ES Vispārējā tiesa, kāds ir lietu tvērums, un kad tajā vēršas?

Tiesiskums ir viena no ES pamatvērtībām, tāpēc Eiropas Savienības Tiesas kā iestādes galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai ES tiesības visās ES dalībvalstīs tiktu piemērotas un interpretētas vienādi. Eiropas Savienības Tiesa kā iestāde sastāv no divām tiesām: ES Tiesas (EU Court of Justice - EST) un ES Vispārējās tiesas (EU General Court). ES Vispārējā tiesa nodrošina tieši pieejamu tiesiskās aizsardzības līdzekli privātpersonām un uzņēmumiem, kas vēlas apstrīdēt kādu ES iestādes tiesību aktu, praktisko rīcību vai bezdarbību, kas tiem ir adresēts vai skar tiešā veidā. ES Vispārējā tiesa skata arī zaudējumu atlīdzības prasības par ES iestāžu prettiesiska tiesību akta, rīcības vai bezdarbības rezultātā nodarītu kaitējumu. ES Vispārējās tiesas kompetenci var salīdzināt ar Latvijas Administratīvo tiesu, vispārējās jurisdikcijas tiesu un Ekonomisko lietu tiesu kompetenci.

Eiropas ekonomiskā un monetārā savienība (EMS) šodien ir daudz labākā stāvoklī nekā pirms finanšu krīzes, norāda Eiropas Komisija.

Tomēr, neraugoties uz progresu, jo īpaši attiecībā uz ekonomikas pārvaldības pastiprināšanu un banku savienības uzsākšanu, EMS izveide joprojām nav pabeigta.

Eirozonas valstu ekonomikas snieguma atšķirības ir būtiskas, norāda EK. Ņemot vērā gandrīz 18 miljonus bezdarbnieku un daudzus mūsu sabiedrībā, kam draud sociālā atstumtība, vēl ir daudz darāmā, lai eirozonu izveidotu par pilnībā robustu struktūru. Eiropas Komisija tagad īsteno konkrētus pasākumus, lai pārietu no nepieciešamās krīzes pārvaldības pēdējo gadu laikā uz spēcīgāku savienību, kuras izveide ir pabeigta; uz savienību, kuras pamatā ir ilgstošs, taisnīgs un demokrātiski leģitīms pamats nākotnei un kura palīdz radīt vairāk darba vietu, veicina izaugsmi un labklājību visiem iedzīvotājiem.

Saeimas Preses dienests sadarbībā ar Saeimas komisiju priekšsēdētājiem un konsultantiem apkopojis informāciju par 8.Saeimas komisiju veikumu 8.Saeimas sasaukuma laikā (no 2002.gada 5.novembra līdz 2006.gada 7.novembrim).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija

Komisijas priekšsēdētājs - Pāvels Maksimovs (LPP)

8.Saeimas pilnvaru laikā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā aktuālākais jautājums bija deputātu ētikas kodeksa izstrāde un ar ētiku saistītu jautājumu izskatīšana, kā arī deputātu pilnvaru apstiprināšana un lietu izskatīšana par deputātu saukšanu pie administratīvās atbildības.

8.Saeimas pilnvaru laikā ir mainījies komisijas nosaukums un uzdevumi. Saeima apstiprināja komisijas izveidotās Deputātu ētikas kodeksa izstrādes apakškomisijas sagatavoto Saeimas deputātu ētikas kodeksu. Komisija ierosināja veikt grozījumus Saeimas Kārtības rullī, lai nodrošinātu kodeksa darbību un statusu, kā arī paplašinātu komisijas pilnvaras un nosaukuma maiņu - "Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija".

Eiropas Komisija šodien pieņēma paziņojumu par ES stratēģiju dalībvalstu atbalstam alkohola radītā kaitējuma mazināšanai. Paziņojumā uzmanība tiek vērsta uz kaitīga un bīstama alkohola patēriņa nelabvēlīgu ietekmi uz veselību Eiropā, kas ir aptuveni 195 000 cilvēku nāves cēlonis gadā ES.

Paziņojumā noteiktās prioritātes ir šādas: aizsargāt jauniešus un bērnus; samazināt kaitējumu un nāves gadījumu skaitu, ko izraisa ar alkohola lietošanu saistīti ceļa satiksmes negadījumi; novērst kaitējumu pieaugušo vidū un mazināt negatīvo ietekmi uz ekonomiku; uzlabot informētību par alkohola kaitīgo ietekmi uz veselību un palīdzēt savākt ticamu statistiku. Eiropas Komisija ir noteikusi jomas, kurās ES var atbalstīt dalībvalstu darbību, lai samazinātu alkohola radīto kaitējumu, piemēram, finansēt projektus, izmantojot sabiedrības veselības un pētniecības programmas, apmainoties ar labu praksi tādos jautājumos kā alkohola lietošanas ierobežošana nepilngadīgo vidū, izpētot sadarbības iespējas saistībā ar informācijas kampaņām vai novēršot transportlīdzekļa vadīšanas gadījumus alkohola reibumā, kā arī citas Kopienas iniciatīvas. Turklāt paziņojumā ir norādīti pasākumi, ko dalībvalstis veic, lai veicinātu labu praksi, ierosināts izveidot ieinteresēto personu forumu "Alkohols un veselība", un noteiktas jomas, kurās ražotāji var dot ieguldījumu, jo īpaši saistībā ar atbildību ietverošu reklāmu un tirdzniecību. Atzīstot dalībvalstu lomu šajā politikas jomā, Eiropas Komisija neplāno ierosināt pieņemt ES līmeņa tiesību aktu.

Eiropas Komisija trešdien ierosināja visaptverošu pasākumu kopumu jaunas Eiropas enerģētikas politikas ieviešanai, lai apkarotu klimata pārmaiņas un veicinātu ES energoapgādes drošību un konkurētspēju, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa.

Priekšlikumu kopumā ir noteikti vairāki vērienīgi mērķi par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām un atjaunīgo enerģiju, un tā mērķis ir radīt funkcionējošu iekšējo enerģijas tirgu un stiprināt efektīvu regulējumu. Komisija uzskata, ka, starptautiskā līmenī panākot vienošanos par nostādnēm laikposmam pēc 2012. gada, līdz 2020. gadam attīstīto valstu emisijām vajadzētu samazināties par 30%. Lai papildus uzsvērtu savu apņemšanos, Komisija ierosina Eiropas Savienībai izteikt apņemšanos līdz 2020. gadam panākt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas samazinājumu par vismaz 20%, jo īpaši, izmantojot enerģētikas pasākumus.

Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barozu sacīja: "Šī diena iezīmē būtiskas pārmaiņas Eiropas Savienības vēsturē. Enerģētikas politika bija galvenā joma Eiropas projekta sākumā. Tagad mums jānodrošina, lai tā atkal būtu uzmanības centrā. Visās ES dalībvalstīs ir problēmas saistībā ar klimata pārmaiņām, arvien pieaugošo atkarību no importa, kā arī enerģijas cenu pieaugumu. Ir nepieciešama vienota rīcība Eiropas līmenī, lai nodrošinātu ilgtspējīgu, drošu un konkurētspējīgu enerģiju. Komisijas šodien ierosinātie priekšlikumi liecina par mūsu apņemšanos īstenot vadību un ilgtermiņa skatījumu attiecībā uz jaunu Eiropas enerģētikas politiku, kurā tiek ņemtas vērā klimata pārmaiņas. Mums jārīkojas tagad, lai veidotu rītdienas pasauli."

Šodien Eiropas Komisija darīja zināmu jauno plānu paātrināt drošāku, videi nekaitīgāku un "gudrāku" automašīnu ieviešanu. Šogad Komisija sāks sarunas ar Eiropas un Āzijas autotransporta nozares apvienībām ar mērķi panākt vienošanos par to, lai no 2010. gada visu jauno automašīnu standarta aprīkojumā tiktu iekļauta sistēma eCall, kas sniedz iespēju visā Eiropā veikt ārkārtas izsaukumus no transportlīdzekļa. Komisija veicinās arī citu dzīvības glābšanas tehnoloģiju ieviešanu un veiks pētījumus par to, kā ar tehnoloģiju palīdzību padarīt automašīnas videi nekaitīgākas un "gudrākas".

"Tehnoloģijas spēj glābt dzīvību, uzlabot ceļu satiksmi un aizsargāt vidi. Eiropas Savienībai ir jānodod šī labā vēsts patērētājiem un jāturpina izdarīt spiedienu uz ieinteresētajām aprindām, lai nodrošinātu Eiropas iedzīvotājiem drīzāku guvumu no šīm lieliskajām tehnoloģijām," teica informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre Vivjena Redinga. "Ja mēs patiešām vēlamies glābt dzīvības uz Eiropas ceļiem, tad 27 dalībvalstīm ir jānosaka termiņš, līdz kuram eCall un elektroniskās stabilitātes kontroles sistēma (ESK) jāiekļauj visu jauno automašīnu standarta aprīkojumā. Turklāt mums ir jānovērš arī administratīvie šķēršļi jauninājumiem, kuri padarīs automašīnas drošākas un videi nekaitīgākas. Piemēram, ir jānodrošina vajadzīgo radiofrekvenču pieejamība kooperatīvajām braukšanas kontroles sistēmām, kas palīdzēs samazināt satiksmes negadījumu skaitu, autoceļu noslogotību un CO2 emisijas. Ja straujš progress nav panākams ar brīvprātīgiem pasākumiem, esmu gatava rīkoties."

Saeimas Preses dienests sadarbībā ar Saeimas komisiju priekšsēdētājiem un konsultantiem apkopojis informāciju par 8.Saeimas komisiju veikumu 8.Saeimas sasaukuma laikā (no 2002.gada 5.novembra līdz 2006.gada 7.novembrim).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Komisijas priekšsēdētāja - Ingrīda Circene (JL)

Komisijas 323 sēdēs izskatīti 49 likumprojekti

Nozīmīgākie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas pieņemtie likumi 8.Saeimas sasaukuma laikā:

1) Tiesībsarga likums (Saeimā pieņemts 2006.gada 6.aprīlī; stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī)

Lai paplašinātu Valsts cilvēktiesību biroja darbības jomas un sekmētu labas pārvaldības principu ievērošanu, Valsts prezidente piedāvāja jaunu - Tiesībsarga biroja likumprojektu (21.07.2004.). Tiesībsarga institūcija veiks starpnieka funkciju starp valsti un tās iedzīvotājiem. Tiesībsargam būs tiesības ne tikai izskatīt iedzīvotāju sūdzības, veikt pārbaudes, pieprasīt informāciju, dokumentus, ierasties iestādē u.c., bet arī ierosināt pārbaudes lietas pēc personīgās iniciatīvas, vērsties tiesā personu aizstāvībai.

Pagājušajā gadā sabiedrības uzmanības lokā arvien vairāk nonāca jautājumi, kas saistīti ar nākotnes pensiju kapitāla pārvaldīšanu. To veicināja gan jaunu tirgus dalībnieku ienākšana fondēto pensiju jomā, gan Latvijas Bankas rosinātās izmaiņas fondēto pensiju jeb pensiju 2. līmeņa regulējumā.

Rezultātā tika panākta valsts fondētās 2. līmeņa pensiju līdzekļu pārvaldīšanas izmaksu ierobežošana, pensiju sistēmas dalībniekiem nākotnē ietaupot vairākus desmitus miljonu eiro gadā.

Latvijas pensiju sistēma šķērsgriezumāLatvijā ir izveidotā moderna, trīs līmeņu pensiju uzkrāšanas sistēma. Pirmais līmenis būtībā ir pensija visierastākajā izpratnē – no katra nodokļa maksātāja sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek izmaksātas pensijas esošajiem pensionāriem. Vienlaikus šīs iemaksas tiek reģistrētas katram individuāli un pensionējoties šo iemaksu kopsumma būs aprēķinātās pensijas pamatā.

Otrais līmenis ir valsts fondēto pensiju daļa. Tā tiek uzkrāta katra personīgajā kontā no nomaksātajiem nodokļiem, tur novirzot daļu no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Šī nauda tiek izvietota finanšu tirgus instrumentos ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānu (pensiju plānu) starpniecību. Tos pārvalda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izsniedz licenci šī pakalpojuma sniegšanai. Otrā pensiju līmeņa mērķis ir skaidri definēts Valsts fondēto pensiju likumā – nepalielinot kopējo iemaksu apmēru vecuma pensijām, dot iespēju iegūt papildu pensijas kapitālu. Pensionējoties šī uzkrātā fondētā pensija tiek pievienota pirmā līmeņa uzkrātajam kapitālam, no kā tad arī rēķina vecuma pensiju, vai arī par šo naudu var iegādāties mūža pensijas apdrošināšanas polisi.

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) saistībā ar tiesvedību Anglijas tiesā cer no prasītājiem saņemt tiesāšanās izdevumu un zaudējumu kompensāciju vairāku simtu tūkstošu sterliņu mārciņu apmērā.

Kā šodien preses konferencē informēja Lembergs, lēmumam par kompensācijas apmēru vajadzētu būt zināmam aptuveni desmit dienu laikā pēc 19.jūnija, kad Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa noraidīja Antonio Gramsci Shipping Corporation un 29 citu AS Latvijas kuģniecība (LK) meitassabiedrību iesniegto apelācijas sūdzību strīdā ar Lembergu par frakts līgumu, atkārtoti apstiprinot, ka pret viņu celtā prasība ir nepamatota un izbeidzama Anglijas tiesas jurisdikcijas neesamības dēļ.

«Pirmās instances tiesā es uzvarēju kompāniju Vitol šajā prasībā, viņi tiesas lēmumu pārsūdzēja apelācijas instances tiesā, un apelācijas instances tiesa arī viņu apelācijas sūdzību noraidīja. Jāsaka, ka tiesa bija plānota divas dienas, bet notika dažas stundas. Apelācijas instances tiesa trīs tiesnešu sastāvā pēc tam, kad bija noklausījusies prasītāju argumentus, noklausīšanos pārtrauca, jo uzskatīja par bezjēdzīgu tērēt laiku un klausīties vēl manus advokātus. Tiesa uzreiz turpat tiesas zālē pieņēma lēmumu, ka apelācijas sūdzība tiek noraidīta. Tas, protams, prasītājam bija milzīgs šoks, jo viņi domāja, ka divas dienas varēs skalot smadzenes tiesnešiem, bet no tā nekas neiznāca,» norādīja Lembergs.

Eiropas Komisija šodien pieņēma ES paplašināšanās politikas stratēģiju, kurā ietverts īpašs ziņojums par Eiropas Savienības integrācijas spējām. Eiropas Komisija secina, ka Eiropas Savienībai jābūt spējīgai nepārtraukti attīstīties, arvien vēršot plašumā savu darbību, turklāt vienlaikus arī īstenojot savu paplašināšanās programmu.

Pašreizējā paplašināšanās stratēģija, līdz ar veidiem un līdzekļiem, kā nodrošināt ES spējas integrēt jaunas dalībvalstis, veido pamatu atjaunotajam konsensam par paplašināšanos. Eiropas Komisija pārskatīja arī katras kandidātvalsts un potenciālās kandidātvalsts panākto progresu . Attiecībā uz Turciju Eiropas Komisija secināja, ka šī valsts ir turpinājusi politikas reformas, tomēr pagājušajā gadā reformu temps ir mazinājies. Attiecībā uz Turcijas pienākumu pilnībā īstenot Ankaras protokolu Eiropas Komisija pirms decembra Eiropadomes sanāksmes nāks klajā ar attiecīgiem ieteikumiem, ja Turcija nebūs izpildījusi savas saistības.

"Eiropai vajadzīga stabila, demokrātiska un arvien pārtikušāka Turcija, kam ir mierīgas kaimiņattiecības un kas stingri ietur kursu uz modernizāciju un Eiropas vērtību pieņemšanu. Tādēļ mēs uzsākām pievienošanās sarunas ar Turciju. Tomēr, lai tas izdotos, Turcijai katrā ziņā ar pilnu apņēmību jāturpina reformas un jāpilda savas saistības. odien mēs nolēmām dot iespēju rast risinājumu diplomātiskā ceļā. Turcijai jāpilda savas saistības attiecībā uz Ankaras protokola īstenošanu. Ja šīs saistības netiks īstenotas pilnībā, tas ietekmēs sarunu kopējo virzību. Ja Turcija nebūs izpildījusi savas saistības, Eiropas Komisija pirms decembra Eiropadomes sanāksmes nāks klajā ar atbilstošiem ieteikumiem," pēc Eiropas Komisijas sanāksmes sacīja tās priekšsēdētājs Žozē Manuels Barozu.

Eiropas Komisija šodien izvirzīja vairākus priekšlikumus, lai uzlabotu Kopienas tiesību aktu piemērošanu. Komisijas mērķis, kas veido daļu no Komisijas "labāka regulējuma" prioritārās pieejas, ir Kopienas tiesību aktu efektīvāka īstenošana un ātrāka iedzīvotāju un uzņēmumu sūdzību apstrādāšana. Lai saglabātu Eiropas konkurētspēju strauji mainīgā pasaulē, ir svarīgi, lai politikas veidošana atbilstu iedzīvotāju un uzņēmumu interesēm.

Komisija kā Līgumu uzraudzītāja piedāvā iespējamo uzlabojumu programmu. Tās mērķis ir, izmantojot dažādus instrumentus, noteikt ar īstenošanu saistītos jautājumus jaunu tiesību aktu sagatavošanas vai tiesību aktu grozīšanas procesā. Programmas mērķis ir panākt, lai dalībvalstis atkārtoti apņemtos uzlabot informācijas sniegšanu iedzīvotājiem un uzņēmumiem un viņu grūtību risināšanu. Ar šo programmu ir paredzēts mērķtiecīgāk novērst problēmas, palielināt efektivitāti, biežāk pieņemot lēmumus un nosakot prioritātes Komisijas ierosināto tiesas procesu pārvaldībā, kā arī paaugstināt pārredzamību tiesību aktu piemērošanā un izpildē. Ar šo programmu Komisija ierosina pastiprināt Kopienas tiesību aktu piemērošanas, pārvaldības un izpildes stratēģisko plānošanu, kā arī rezultātu pārskatīšanas procesu starp Komisiju, Parlamentu un Padomi.

Eiropas Komisija ierosinājusi, sadarbojoties ar dalībvalstīm, samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem par 25 % laikposmā līdz 2012. gadam, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. Aplēses liecina, ka tāds samazinājums varētu palielināt Eiropas Savienības (ES) iekšzemes kopproduktu (IKP) par 1.5 %.

Līdz ar to palielinātu arī ieguldījumus izaugsmei un jaunām darba vietām – kopā par 150 miljardiem eiro.

Šī ir viena no progresīvajām iniciatīvām, kas iekļautas pirmajā stratēģiskajā pārskatā par iniciatīvu Labāks regulējums. Stratēģiskajā pārskatā tiek vērtēts līdz šim panāktais, un ierosināti tālejoši mērķi.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barozu sacījis: "Mūsu pirmais stratēģiskais pārskats par labāka regulējuma iniciatīvu rāda, ka Komisijā sāk veidoties jauna politiskā kultūra. Mēs turpināsim strādāt tā, lai radītu pievienoto vērtību Eiropas mērogos. Mūsu mērķis ir panākt ļoti kvalitatīvu Eiropas normatīvo vidi, kas atbilst pilsoņu prasībām, bet kas arī nerada nevajadzīgu administratīvo slogu uzņēmumiem. Pasludinātās iniciatīvas apliecina Komisijas politisko apņēmību šo plānu īstenot."

Valsts amatpersonas statusa noteikšana maksātnespējas procesa administratoriem neatbilst Satversmei, secinājusi Satversmes tiesa (ST). ST uzskata, ka apstrīdētās normas, ciktāl tās nenodrošina administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, neatbilst samērīguma principam, informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska.

Satversmes tiesā par apstrīdēto normu konstitucionalitāti vērsās vairāki advokāti, kuri savu advokāta darbību apvieno ar maksātnespējas procesa administratora pienākumu pildīšanu. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka ar apstrīdētajām normām noteiktais valsts amatpersonas statuss liedzot viņiem tupmāk darboties gan kā maksātnespējas procesa administratoriem, gan advokātiem. Tas ierobežojot viņiem Satversmes 106. pantā noteiktās tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu un neatbilstot tiesiskās paļāvības principam.

Tiesa apstrīdētās normas vērtēja kā vienotu regulējumu, kas nosaka, ka maksātnespējas procesa administratori savā amata darbībā ir pielīdzināmi valsts amatpersonām un tādēļ uz viņiem attiecas likums Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. ST atzina, ka, vērtējot apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 106.pantam, jāņem vērā konkrētā situācija, kādā atrodas pieteikumu iesniedzēji. Tādēļ Satversmes tiesa vērtēja apstrīdēto normu atbilstību Satversmei, ciktāl tās attiecas uz maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti.

Bankām būs jaunas prasības attiecībā uz aizņēmumiem, izsniegtajiem kredītiem, kas kredītiestādes padarīs drošākas un stiprākas, vienlaikus tiek veikti pasākumi, lai stiprinātu eirozonas valstu ekonomisko noturību un krīzes pārvarēšanas mehānismu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Eiropas Komisijas viceprezidents Eiro un sociālā dialoga, kā arī finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jomā Valdis Dombrovskis. Viņš norāda, ka pārmaiņas ir neizbēgamas, jo tādu nepieciešamību diktē iepriekšējā ekonomiskā krīze, kas sāpīgi skārusi ne vienu vien ES dalībvalsti.

Latvijā pašlaik ir pieteikts finanšu sektora uzraudzības kapitālais remonts. Vai visā ES arī notiks kaut kas līdzīgs?

Banku sektorā ir jānodala divas uzraudzības sistēmas – prudenciālā un cīņa ar naudas atmazgāšanu. Eiropas banku sistēmas kapitālais remonts kontekstā ar prudenciālo uzraudzību ir veikts jau pirms 4-5 gadiem, kad tika izveidota banku savienība – vienoti noteikumi, vienots uzraudzības un noregulējuma mehānisms. 2016. gadā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu paketi tālākai banku sektora stabilitātes nostiprināšanai. Likumdošanas darbs pie šīs banku paketes noslēdzās ar Eiropas Parlamenta balsojumu šī gada aprīlī. Tā bankām ES uzliek par pienākumu izpildīt starptautisko standartu (tā dēvētās Bāzeles) prasības. Ir noteikts ierobežojums – cik daudz bankas drīkst aizņemties naudu, lai aizdotu tālāk, tiek ieviesta prasība, kura faktiski bankas ierobežo īstermiņa aizdevumus izmantot ilgtermiņa kreditēšanai u.tml. Šo jauninājumu ieviešanas termiņi ir no 1,5 līdz 2 gadiem atkarībā no normas. Kamēr ES ievieš tikko nobalsotos standartus banku darbībā, tikmēr Bāzeles komiteja jau ir vienojusies par jauniem nosacījumiem un prasībām, kuras spēkā stāsies, sākot ar 2021. gadu, bet būs pārejas laiks līdz 2027. gadam. Eiropas Komisija jau ir uzsākusi konsultācijas par jauno standartu ieviešanu. Līdz ar šo prasību ieviešanu varēs sacīt, ka pēckrīzes regulējošais ietvars būs izveidots. Svarīgākie uzstādījumi – bankām jānodrošina lielākas kapitāla rezerves, lielāki likviditātes buferi, lai bankas varētu sekmīgi pārdzīvot iespējamus finanšu nestabilitātes vai tirgus turbulences periodus. Vienlaikus jāveic darbs pie tā dēvēto slikto kredītu īpatsvara samazināšanas, ir apstiprināts plāns slikto kredītu apmēra samazināšanai. Pašlaik ES vidēji slikto kredītu īpatsvars ir 3,3%, bet starp dalībvalstīm šis īpatsvars ir krasi atšķirīgs. Piemēram, Grieķijā slikto kredītu īpatsvars sasniedz 43,5% pēc summas, kam seko Kipra, Portugāle, Itālija, savukārt Latvijai – 6%, kas salīdzinājumā ar minētajām valstīm ir labs rādītājs, taču, vērtējot pret ES vidējo, arī Latvijai tā apmērs ir jāsamazina uz pusi. Ja prudenciālo jomu kontrolē Eiropas Centrālā banka, tad naudas atmazgāšanas uzraudzība ir valstu nacionālo kontroles dienestu pārziņā. Protams, cīņas ar naudas atmazgāšanu jomā (AML – anti money laundering) ir būtiski palielinātas prasības – ES direktīvu veidolā. Turklāt piektās ES AML direktīvas prasības vēl nav ieviestas, jo vēl nav iestājies attiecīgais termiņš. Ja izvirzītās AML prasības ES ir vienas no stingrākajām visā pasaulē, tad nacionālo kontroles dienestu uzraudzības līmenis varētu būt augstāks. Redzot situāciju ar daudzajiem naudas atmazgāšanas skandāliem ES dalībvalstīs, Eiropas Komisija nāca ar priekšlikumu dot lielākas tiesības Eiropas banku iestādei, kura varētu uzdot nacionālo valstu iestādēm īstenot noteiktus pasākumus, ja tiktu konstatēta šo iestāžu bezdarbība, vai īpašos gadījumos konkrētu banku sakarā arī rīkoties valstu kontrolējošo iestāžu vietā. Par šādu risinājumu salīdzinoši nesen ir panākta politiskā vienošanās, un Eiropas Parlaments to arī savā sesijā ir akceptējis, tagad notiek darbs pie tās iedzīvināšanas procedūrām.

Eiropas Komisija nolēmusi vērsties pret Beļģiju, Spāniju, Itāliju, Nīderlandi un Portugāli Eiropas Kopienu Tiesā par to tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem atsevišķām dividendēm, kas izmaksātas ārvalstu sabiedrībām (dividenžu maksājumiem uz ārvalstīm), var piemērot lielāku nodokļu likmi nekā dividendēm, kas izmaksātas sabiedrībām rezidentēm (dividenžu maksājumiem iekšzemē). Komisija nosūtījusi arī Latvijai oficiālu prasību veikt grozījumus tās nodokļu tiesību aktos.

Komisija uzskata, ka šie tiesību akti ir pretrunā EK Līgumam un EEZ Līgumam, jo tie ierobežo gan brīvu kapitāla apriti, gan brīvību veikt uzņēmējdarbību. Vienlaicīgi Komisija nosūtījusi Latvijai oficiālu prasību veikt grozījumus tās nodokļu tiesību aktos, kas attiecas uz dividenžu maksājumiem ārvalstu sabiedrībām. Prasība ir izteikta kā pamatots atzinums saskaņā ar EK Līguma 226. pantu. Ja divu mēnešu laikā Latvija nedos apmierinošu atbildi uz pamatoto atzinumu, lieta var tikt nodota izskatīšanai Eiropas Kopienu Tiesā.

"Dalībvalstis nedrīkst dividendēm, kas izmaksātas sabiedrībām citās dalībvalstīs, piemērot lielākas nodokļu likmes nekā dividendēm, kas izmaksātas pašmāju sabiedrībām," teica nodokļu politikas un muitas savienības komisārs Lāslo Kovāčs. "Priecājos, ka Tiesa apstiprināja šo nostāju 2006. gada 14. decembra spriedumā par Denkavit, Lieta C-170/05."

Vakar Eiropas Komisija ierosinājusi, sadarbojoties ar dalībvalstīm, samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem par 25 % laikposmā līdz 2012. gadam. Aplēses liecina, ka tāds samazinājums varētu palielināt ES IKP par 1,5 % un līdz ar to arī palielināt ieguldījumus izaugsmei un jaunām darba vietām - kopā par 150 miljardiem eiro.

Lai šo mērķi sasniegtu, dalībvalstu un reģionu valdībām un pašvaldībām ir jāpiešķir jauna politiska nozīme centieniem samazināt birokrātiju. Šī ir viena no progresīvajām iniciatīvām, kas iekļautas pirmajā stratēģiskajā pārskatā par iniciatīvu "Labāks regulējums". Stratēģiskajā pārskatā tiek vērtēts līdz šim panāktais, un ierosināti tālejoši mērķi. Sistēma, kas prasa visiem jauniem tiesību aktu priekšlikumiem veikt ietekmes novērtējumu, tiks vēl pastiprināta, lai nodrošinātu kvalitāti un objektivitāti, izveidojot Ietekmes novērtēšanas padomi. Turklāt ar 43 jaunām iniciatīvām ir papildināta vienkāršošanas adaptīvā programma 2006.-2009. gadam, aptver plašu politikas pasākumu spektru. Starp iniciatīvām minamas darbības lauksaimniecības nozarē, tādas, kas attiecas uz rūpniecības precēm, tostarp - celtniecības produktiem, kosmētiku un rūpnieciskajām emisijām.

Prasība par lielākiem Parex bankas uzkrājumiem 2008.gadā radusies, vērtējot pašreizējās zināšanas, aģentūrai BNS bijušo Parex bankas vairākuma akcionāru – Valērija Kargina un Viktora Krasovicka – viedokli pauda viņu preses pārstāvis Sergejs Bardovskis.

Komentējot Parex bankas un Privatizācijas aģentūras (PA) lēmumu vērsties tiesā pret Karginu un Krasovicki, Bardovskis klāstīja, ka prasība iesniegta par to, ka 2008.gada novembrī bijušie akcionāri garantēja, ka finanšu pārskati sagatavoti atbilstoši starptautiskiem standartiem un patiesi atspoguļo bankas stāvokli.

«Pašlaik tiek apgalvots, ka jau tobrīd uzkrājumiem nedrošajiem kredītiem bija jābūt lielākiem. Šāds viedoklis radies, uz lietām skatoties ar mūsdienu zināšanām, neņemot vērā, ka 2008.gada novembrī neviens nedz Latvijā, nedz pasaulē nevarēja paredzēt, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) samazināsies tik dramatiski un nekustamo īpašumu tirgus sastings uz vairākiem gadiem,» viņš teica.

Saeimas Preses dienests sadarbībā ar Saeimas komisiju priekšsēdētājiem un konsultantiem apkopojis informāciju par 8.Saeimas komisiju veikumu 8.Saeimas sasaukuma laikā (no 2002.gada 5.novembra līdz 2006.gada 7.novembrim).

Pilsonības likuma izpildes komisija

Komisijas priekšsēdētāja - Anta Rugāte (TP)

Komisijā sagatavoti un Saeimā izskatīti 13 likumprojekti

par personas atzīšanu par Latvijas pilsoni; vienu likumprojektu Saeimā iesniegusi

Juridiskā komisija.

Kopumā 8.Saeimas darbības laikā par Latvijas pilsoņiem ir atzītas 14 personas.

Pilsonības likuma 29.pants nosaka, ka parlamentāro kontroli pār Pilsonības likuma izpildi veic īpaša Saeimas komisija, tas ir, Pilsonības likuma izpildes komisija. Veicot šo funkciju savas darbības ietvaros komisija cieši sadarbojās ar valsts pārvaldes iestādēm - Naturalizācijas pārvaldi, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Sabiedrības integrācijas fondu u.c. Pastiprināta komisijas uzmanība tika veltīta korupcijas risku novēršanai naturalizācijas procesā, pilsonības iegūšanas un zaudēšanas procesa kvalitātes nodrošināšanai.

Rēzeknes domē darbu beigušas Licencēšanas, Sociālo jautājumu, Sabiedriskās integrācijas veicināšanas, Koku stāvokļa novērtēšanas un Jaunatnes lietu komisijas.

Komisijas darbu izbeigušas līdz ar Rēzeknes domes lēmuma pieņemšanu 13.februārī. Pamatojoties uz Rēzeknes pilsētas domes lēmumu, darbu izbeigusi arī pilsētas vides politikas plāna izstrādes un īstenošanas pasākumu darba grupa un Nepilngadīgo uzraudzības darba grupa.

Lai optimizētu Rēzeknes pilsētas domē darbojošos komisiju darbību, kā arī budžeta līdzekļu ekonomijas nolūkos, veikti grozījumi domes komisiju skaitliskajā sastāvā. Noteikts pašvaldības komisiju skaitliskais sastāvs, kas nosaka, ka Civilās aizsardzības komisijā turpmāk darbosies 12 komisijas locekļi. Uzņēmējdarbības attīstības komisijā, Vēlēšanu komisijā – 9 locekļi. Kultūras komisijā – 8 komisijas locekļi. Pašvaldības īpašuma privatizācijas un atsavināšanas komisijā, Administratīvajā komisijā, I un II kategorijas pamatlīdzekļu rekonstrukcijas un remonta izmaksu izvērtēšanas komisijā darbosies 7 speciālisti. Pašvaldības privatizēto dzīvojamo māju pārvaldīšanas tiesību nodošanas komisija darbosies 6 locekļu sastāvā. Zemes komisijā, Dzīvokļu komisijā, Pilsētas sanitārā stāvokļa pārbaudes un radušos ekoloģisko jautājumu operatīvās risināšanas komisijā, Dzīvojamo māju privatizācijas komisijā – 5 speciālisti.

Patērētāju strīdu risināšanas komisijā pērn saņemti 25 patērētāju iesniegumi, 12 gadījumos notikušas komisijas sēdes, kurās 11 gadījumos komisija konstatēja, ka patērētāja prasība ir pamatota, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Izvērtējot komisijas pirmo darbības gadu, PTAC secina, ka patērētāji un komersanti pietiekami neizmanto ārpustiesas strīdu risināšanas mehānismu, jo pilnībā vēl nav informēti par strīda risināšanas komisijā priekšrocībām, tāpat ir jāpalielina komisijas darbības jomu skaits.

2016.gadā saskaņā ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL) un Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likumu tika izveidota Komisija. Tās darbību nodrošina Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Komisija izveidota, lai atvieglotu un paātrinātu patērētāju strīdu izskatīšanu.

Komisija ir izveidota 16 patērētājiem aktuālās jomās - mobilie telefoni; datortehnika; distances līgumi; apavi; tekstilizstrādājumi; auto tirdzniecība un autoremonts; avio pakalpojumi; tūrisms; telekomunikācijas; elektroniskie sakari; kokapstrāde un mēbeles; optika un optometrija; koferi; somas; kažokādas, tai skaitā šūšana un labošana; logi un durvis, tai skaitā montāža; būvizstrādājumi un jumiķa pakalpojumi.

Kapitāla tirgi palīdzēs veidot spēcīgu ekonomiku, radīt jaunas darba vietas, kā arī finansēt tehnoloģiskās inovācijas un stiprināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju pasaulē, trešdien Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) rīkotā Latvijas kapitāla foruma atklāšanā sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš uzsvēra, ka kapitāla tirgiem ir liela nozīme un pieaugoša nozīme ekonomikas finansēšanā, savukārt Covid-19 krīze ir aktualizējusi nepieciešamību dažādot uzņēmumu finansējuma avotus, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Dombrovskis sacīja, ka dziļi, integrēti un labi funkcionējoši kapitāla tirgi veicinās uzņēmējdarbības finansēšanu, kas ir būtiski ilgtspējīgai ekonomikas atveseļošanai.

Tādējādi, pēc Dombrovska teiktā, ir jāpaātrina Eiropas Savienības (ES) kapitāla tirgu savienības izveide, lai palīdzētu jaunuzņēmumiem, veicinātu straujāku uzņēmumu attīstību un radītu vairāk iespēju eiropiešiem droši investēt savā nākotnē.

"Kapitāla tirgi arī būs ļoti svarīgi, lai nodrošinātu apjomīgas investīcijas, kas nepieciešamas ekonomikas zaļajai un digitālajai transformācijai. Tie arī ir starp galvenajiem nākotnes ekonomiskās izaugsmes avotiem," teica Dombrovskis.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Saeimas Preses dienests sadarbībā ar Saeimas komisiju priekšsēdētājiem un konsultantiem apkopojis informāciju par 8.Saeimas komisiju veikumu 8.Saeimas sasaukuma laikā (no 2002.gada 5.novembra līdz 2006.gada 7.novembrim). Viens no svarīgākajiem Juridiskās komisijas darbiem - Kriminālprocesa likums.

Juridiskā komisija

Komisijas priekšsēdētājs - Mareks Segliņš (TP)

Komisijā izskatīti 309 likumprojekti

8.Saeimas Juridiskā komisija ir strādājusi ar šādiem jauniem likumiem: Jūras kodekss, Kriminālprocesa likums, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums, Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums, "Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Latvijas Nacionālās bibliotēkas vajadzībām", Valsts apbalvojumu likums, Bezvalstnieku likums, Civilstāvokļa aktu likums, Personu speciālās aizsardzības likums, Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums, Valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības likums, Eiropas komercsabiedrību likums, Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums, Kara tiesu likums, Bāriņtiesu likums, Likums par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā, Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildes likums, Likums par valsts kompensāciju cietušajiem, Tiesu ekspertīzes likums.

Augstākajā tiesā (AT) pārsūdzēts Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru daļēji tika apmierināta AS Swedbank prasība pret Kolonnas grupas dibinātāju Ievu Plaudi-Rēlingeri, viņas dēlu Ivaru Plaudi-Lasmani, kā arī Menas salā reģistrēto uzņēmumu Kolonna Limited un tam daļēji piederošo patlaban maksātnespējīgo SIA Hotel Kolonna par trīs miljonu latu piedziņu.

Kā liecina informācija tiesas.lv, apelācijas sūdzība AT tika pieņemta pagājušajā nedēļā, tomēr vēl nav lemts par apelācijas tiesvedības ierosināšanu.

Apgabaltiesa 10.septembrī daļēji apmierināja Swedbank prasību. Tiesā tika nolemts piedzīt nesamaksāto parāda pamatsummu, nesamaksātos procentus par iztērēto aizdevuma daļu laikā no 2009.gada 18.augusta līdz 2011.gada 1.novembrim, kā arī piedzīt nokavējuma procentus laika posmā no 2010.gada 30.aprīļa līdz 2011.gada 1.novembrim. Tāpat tiesa lēma piedzīt līgumsodu un tiesas izdevumus.

Swedbank vērsās tiesā, lai piedzītu 3 514 020 latu parādu no Ievas Plaudes-Rēlingeres, viņas dēla un uzņēmuma Kolonna Limited, tostarp vēršot parādu piedziņu uz diviem īpašumiem Jaunajā ielā, Langstiņos, ko Plaude-Rēlingere atdāvināja savam dēlam neilgi pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas, tādā veidā izņemot īpašumus no maksātnespējas procesa, padarot neiespējamu mantas piedzīšanu.

Augstākā tiesa ir pieņēmusi spriedumu par zaudējumu piedziņu no maksātnespējas administratora sakarā ar nodrošinātā kreditora (bankas) interešu aizskārumu. Tiesas piespriestie zaudējumi sasniedz 1 300 000 eiro. Ciktāl ir zināms ZAB COBALT, tā ir pirmā šāda veida lieta Latvijas vēsturē.

Īsumā lietas būtība ir šāda. Banka izsniedza sabiedrībai aizdevumu, kas bija nodrošināts ar pirmās kārtas hipotēkām un komercķīlu. Faktiski par labu bankai bija ieķīlāta visa aizņēmēja manta. Pusotru gadu aizņēmējs pildīja savas saistības, bet vēlāk tam tika pasludināts maksātnespējas process. Kaut arī aizņēmējs ilgstošu laiku veica ikmēneša maksājumus bankai un aizdevums bija iegrāmatots aizņēmēja bilancē, administrators nav atzinis bankas pieteikto nodrošināto prasījumu. Banka pārsūdzēja šo administratora atteikumu tiesā, kas noraidīja sūdzību. Tāpēc banka cēla prasību par sava prasījuma atzīšanu.

Pirmās instances tiesa atzina bankas nodrošināto prasījumu gandrīz četru miljonu eiro apmērā. Taču dīvainā kārtā pēc šāda bankai labvēlīga sprieduma pasludināšanas administrators panāca to, ka tiesa atcēla piemēroto prasības nodrošinājumu, kā rezultātā administratoram radās iespēja pārdot aizņēmēja aktīvus. Īsā laikā tas arī tika izdarīts. Visa izsolēs iegūtā naudas summa tika izmaksāta citiem kreditoriem. Savukārt banka nesaņēma nevienu centu, kaut arī pārdotā manta bija ieķīlāta par labu bankai. Lielā ātrumā aizņēmējs tika likvidēts, un šī iemesla dēļ tiesas process par bankas prasījuma atzīšanu tika izbeigts.