Eiropas Komisija nolēmusi vērsties pret Beļģiju, Spāniju, Itāliju, Nīderlandi un Portugāli Eiropas Kopienu Tiesā par to tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem atsevišķām dividendēm, kas izmaksātas ārvalstu sabiedrībām (dividenžu maksājumiem uz ārvalstīm), var piemērot lielāku nodokļu likmi nekā dividendēm, kas izmaksātas sabiedrībām rezidentēm (dividenžu maksājumiem iekšzemē). Komisija nosūtījusi arī Latvijai oficiālu prasību veikt grozījumus tās nodokļu tiesību aktos.
Komisija uzskata, ka šie tiesību akti ir pretrunā EK Līgumam un EEZ Līgumam, jo tie ierobežo gan brīvu kapitāla apriti, gan brīvību veikt uzņēmējdarbību. Vienlaicīgi Komisija nosūtījusi Latvijai oficiālu prasību veikt grozījumus tās nodokļu tiesību aktos, kas attiecas uz dividenžu maksājumiem ārvalstu sabiedrībām. Prasība ir izteikta kā pamatots atzinums saskaņā ar EK Līguma 226. pantu. Ja divu mēnešu laikā Latvija nedos apmierinošu atbildi uz pamatoto atzinumu, lieta var tikt nodota izskatīšanai Eiropas Kopienu Tiesā.
"Dalībvalstis nedrīkst dividendēm, kas izmaksātas sabiedrībām citās dalībvalstīs, piemērot lielākas nodokļu likmes nekā dividendēm, kas izmaksātas pašmāju sabiedrībām," teica nodokļu politikas un muitas savienības komisārs Lāslo Kovāčs. "Priecājos, ka Tiesa apstiprināja šo nostāju 2006. gada 14. decembra spriedumā par Denkavit, Lieta C-170/05."
Beļģijas, Spānijas, Itālijas, Latvijas, Nīderlandes un Portugāles nodokļu tiesību akti dažos gadījumos var izraisīt lielākas nodokļu likmes piemērošanu dividenžu maksājumiem uz ārvalstīm nekā dividenžu maksājumiem iekšzemē. Ja dividenžu maksājumiem iekšzemē nodokļi netiek piemēroti vispār vai to likme ir neliela, tad dividenžu maksājumiem uz ārvalstīm tiek piemēroti ieturamie nodokļi 5 % līdz 25 % apmērā.
Beļģijā, Spānijā, Itālijā, Latvijā un Portugālē diskriminācija notiek attiecībā uz dividendēm, kas izmaksātas dalībvalstīs un tajās EEZ/EBTA valstīs, kuras sniedz attiecīgu palīdzību (piemēram, veic informācijas apmaiņu). Nīderlandē tā notiek tikai attiecībā uz pēdējām minētajām valstīm.Komisija 2006. gada 25. jūlijā nosūtīja Beļģijai, Spānijai, Itālijai, Nīderlandei un Portugālei pamatotu atzinumu (IP/06/1060), kurā lūdza tām veikt grozījumus attiecīgajos tiesību aktos. Atbildot uz šo prasību, Nīderlande veica grozījumus tiesību aktos, bet tie attiecās tikai uz dividendēm, kas izmaksātas citās dalībvalstīs. Tādējādi lēmums vērsties Tiesā pret Nīderlandi attiecas tikai uz dividendēm, kas izmaksātas tajās EEZ/EBTA valstīs, kuras sniedz attiecīgu palīdzību (piemēram, veic informācijas apmaiņu). Beļģija, Itālija un Portugāle neatbildēja uz pamatoto atzinumu. Spānijas atbilde bija negatīva.
Komisija 2006. gada 25. jūlijā nosūtīja pamatotu atzinumu arī Luksemburgai. Komisija ar prieku atzīst, ka Luksemburga nolēmusi izbeigt diskrimināciju (kura attiecās tikai uz EBTA valstīm, kuras sniedz attiecīgu palīdzību (piemēram, veic informācijas apmaiņu)). Lieta pret Luksemburgu tiks izbeigta, tiklīdz Luksemburgas nodokļu tiesību aktos tiks veikti nepieciešamie grozījumi.
Tiesa 2006. gada 14. decembra spriedumā par Denkavit (Lieta C-170/05) apstiprināja principu, ka valstī, kurā tiek gūti ienākumi (valstī, kurā reģistrēta filiāle), dividenžu maksājumiem uz ārvalstīm nedrīkst piemērot lielākas nodokļu likmes nekā dividenžu maksājumiem iekšzemē.
Tomēr saskaņā ar minēto spriedumu var būt svarīgi ņemt vērā to, vai mātes sabiedrības rezidences valstī var saņemt nodokļa samazinājumu par ieturamo nodokli, ko iekasē valsts, kurā tiek gūti ienākumi. Komisija šo neseno spriedumu ņems vērā, sagatavojot pieteikumus Tiesai. Līdz šim Komisija ievēroja to pašu principu, ko EBTA Tiesa Fokus Bank lietā (Lieta E-1/04), kad spriedumā tika skaidri noteikts, ka nav būtiski, vai rezidences valstī var saņemt nodokļa samazinājumu.