Lai saņemtu kredītu bankā, no 10. jūlija vairumā gadījumu vispirms būs nepieciešams saņemt VID izziņu par nomaksātajiem nodokļiem. VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns intervijā Db norāda, ka valsts iejaukšanos kredītpolitikā ir atbalstījušas skandināvu bankas, kā arī atzīst, ka valsts likumdošanā ir būtiski robi attiecībā uz sodiem par "pateicību" naudas nedeklarēšanu.
Cik optimāls jūsu skatījumā ir lēmums tiem iedzīvotājiem, kuri grib ņemt kredītu vismaz 100 minimalo algu apmērā prasīt VID izziņas par nomaksātajiem nodokļiem?
Tas ir viens no valdības apstiprinātā inflācijas apkarošanas plāna punktiem, un tas ir orientēts uz to, lai ierobežotu naudas plūsmu, mazinot inflāciju, kā arī mazināt nodokļu nemaksāšanu, nelikumīgas naudas legalizēšanu. Manuprāt, tas ir nozīmīgs lēmums, būtisks pavērsiens, kas garākā laika posmā varētu nest arī augļus.
Minējāt, ka šo izziņu prasīšana ietilpst valdības apstiprinātajā inflācijas apkarošanas plānā. Taču ne viens vien eksperts ir norādījis, ka ar inflācijas apkarošanu šai prasībai nav nekāda sakara, ka tā ir versta uz "aplokšņu" algu izskaušanu…
Tam ir vairāki pozitīvie aspekti, taču es nepiekritīšu tam, ka šī prasība būtu vērsta uz "aplokšņu" algu izskaušanu. Te runa par vēršanos pret izvairīšanos no nodokļiem un naudas legalizāciju - tam es pilnībā piekrītu. Runa ir par nelegālās naudas apjoma mazināšanu.
Nav noslēpums, ka par pietiekami lielu naudas apjomu, ko cilvēki iegūst likumīgā veidā, piemēram, saņem no radiem ārzemēs, nav jāmaksā nodokļi. Kā bankas varēs ņemt vērā šāda veida ienākumus?
Šai naudas plūsmai, atbilstoši dažādiem normatīvajiem aktiem, arī ir jābūt uzskaitītai. Jau šobrīd normatīvie akti paredz, ka visām fiziskajām personām, kuras veic saimniecisko darbību, guvušas ienākumus ārvalstīs, guvušas neapliekamos ienākumus, kas pārsniedz gada neapliekamā minimuma četrkāršu apmēru (pērn - 1536 latus, šogad - 2400 latus) vai arī citos gadījumos, ja ir gūti ienākumie, no kuriem izmaksas vietā nav ieturēts nodoklis, obligāti līdz 1.aprīlim ir jāiesniedz gada ienākumu deklarācija par iepriekšējo gadu. Tas nozīmē, ka pilnīgi visas naudas summas tiks norādītas šajās izziņās, ja vien iedzīvotāji būs ievērojuši šo likuma prasību un iesnieguši VID deklarācijas. Runa ir nevis par to, tiks vai netiks attiecīgā naudas summa aplikta ar nodokļiem, bet gan par legālo ienākumu uzrādīšanu.
Cik lietderīga, jūsuprāt, ir šī izziņu prasīšana, ņemot vērā, ka pašas komercbankas ir atzinušas - šādas izziņas tām nav vajadzīgas?
To, ka tām šīs izziņas nav vajadzīgas, pierāda mūsu banku līdzšinējā prakse. Izziņas ir vajadzīgas valstij un pašiem nodokļu maksātājiem. Kaut gan, skatoties uz pašām bankām, īpaši skandināvu bankām, ir redzams, ka tās veido savas rezerves, diezgan lielu savu riska kapitālu, tādējādi mēģinot nodrošināties pret iespējamām negatīvām sekām nākotnē.
Bet vai jūsu nupat teiktais vien jau nepierāda, ka tās pašas spēj tikt galā, piemēram, ar potenciālo kredītņēmēju maksātspējas noskaidrošanu?
Attiecīgo normatīvo aktu izstrādāšanas laikā parādījās tendences, kad skandināvu bankas atbalsta valdības, valsts iejaukšanos, lai mazinātu kreditēšanas apjomus.
Tajā pašā laikā nebanku finanšu institūcijas šobrīd atklāti reklamējas - atnāciet pie mums, ņemiet kredītu, neuzdosim nekādus jautājumus, neprasīsim nekādas izziņas…
Sākot ar šā gada 10. jūliju, šī reklāmas kampaņa attiecīgajām kompānijām beigsies. Likumdošanā ir noteikts, ka, sākot ar 10. jūliju, izsniedzot jebkādus kredītus, arī šādām kompānijām VID izziņa ir nepieciešama.
Komercbanku eksperti gan pauž bažas, ka šim nebanku sektoram minēto prasību būs ļoti viegli apiet. Cik lielā mērā varat tam piekrist?
Ar likumu ir noteikts, ka ar 10. jūliju ir nepieciešams pieprasīt no jebkura kredītņēmēja šo izziņu. Arī nebanku sektorā.
Bet kā ir plānots kontrolēt - tiks vai netiks pieprasītas šīs izziņas, un vai tās tiks arī ņemtas vērā?
Saskaņā ar normatīvajiem aktiem kredītiestādes uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), savukārt nebanku finanšu institūcijas - Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir iestrādāti grozījumi, kas paredz atbildību, ja šī izziņa nav iesniegta vai arī, ja netiks izvērtēta kredītņēmēja maksātspēja. Tas ir viens no instrumentiem, kā tas tiek vērtēts banku darbībā.
Ar kādām sankcijām šiem uzņēmumiem tad būs jārēķinās gadījumā, ja tie nebūs izpildījuši minētās prasības?
Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz naudas sodu līdz 3 000 latu, savukārt Kredītiestāžu likumā ir norādīts, ka FKTK var anulēt kredītiestādei licenci, ja kredītiestāde neievēro Kredītiestāžu likuma un citu kredītiestādes darbību regulējošo likumu prasības un FKTK normatīvos noteikumus un rīkojumus.
Ir noteikts, ka iedzīvotājiem pašiem būs jānāk uz VID, lai saņemtu šīs izziņas. Cik lielā mērā jūsu vadītais dienests ir gatavs faktiski papildu apmeklētāju pieplūdumam?
Es šeit nesaskatu nekādas lielas problēmas vai rindu veidošanos VID. Neredzu te lielus finansiālus izdevumus šajā sakarā. Ja cilvēki nāks pēc šīm izziņām, mums vienas dienas laikā tās būs jāizsniedz. Mēs piedāvājam arī tādu pakalpojumu, kā pieteikuma iesniegšanu elektroniski - vienīgi tādā gadījumā topošajam kredītņēmējam vienalga būs jānāk pie mums ar personu apliecinošu dokumentu, lai tādējādi apliecinātu, ka tieši viņš ir tas cilvēks, kam ir nepieciešama šī izziņa.
Nekustamā īpašuma tirgus Latvijā joprojām ir pietiekami aktīvs. Kas jums ļauj domāt, ka šo izziņu pieprasītāji neradīs būtisku papildu slodzi dienestam?
Tirgus jau regulē pats sevi, un pats svarīgākais , lai jebkurā tā segmentā visi iespējamie procesi būtu caurskatāmi, un šeit figurētu līdzekļi, kam ir legāla izcelsme. Mūs vairāk interesē šis jautājums, nevis tas - ir vai nav pieprasījums. Ja šajā biznesā figurēs tikai legāla nauda, nebūs jau arī nekādu problēmu.
Bet kas jums ļauj domāt, ka nebūs papildu cilvēku pieplūdums VID birojos?
Redziet, šis jautājums ir jāskatās kontekstā ar to, cik lieli ir šie darījumi, un cik tie ir daudz. Lielākajā daļā gadījumu šie darījumi ir saistīti ar lielu, nevis sīku zemes gabalu tirdzniecību. Tādējādi ir jāpievērš uzmanība tieši lielo zemes gabalu tirdzniecības caurskatāmībai. Likumdošanā jau arī ir norādīts, ka pēc izziņas būs jāiet tikai tad, ja kredīta apmērs būs vismaz 100 miniālo algu vērtībā.
Šobrīd tie ir 12 000 latu. Nav daudz darījumu, kuru vērtība būtu mazāka par šo summu…
Es pats pagājušajā gadā nopirku zemi 3 000 kvadrātmetru platībā par 8 000 latu.
Vēl jau ir dzīvokļi un mājas…
Nu… Es jums izstāstīju konkrētu gadījumu. Jā, dzīvokļiem un mājām vajadzēs izziņu, bet es tur neko problemātisku nesaskatu. Manuprāt, līdz šim dzīvokļu un māju tirgū visaktīvākie ir bijuši tieši pārpircēji, kuri varbūt kaut kad nākotnē plāno orientēties uz gala patērētāju. Taču līdz šim situācija ir bijusi tāda, ka ir būvnieks, ir banka, tam visam pa vidu starpnieks, bet gaidīšanas režīmā atstāts gala patērētājs.
Kāpēc jau uzsākot šīs prasības izpildes realizāciju, nav iespējams to veikt elektroniski?
Te pastāv viena nianse - ir nepieciešama atļauja no konkrētā nodokļu maksātāja, lai mēs varētu kādu informēt par viņa finansiālo stāvokli. Tātad jebkurā gadījumā arī bankai ir jāsaņem šī atļauja no nodokļu maksātāja, lai mēs attiecīgās ziņas, piemēram, par viņa maksātspēju vai nodokļu nomaksu varētu sniegt bankai. Taču nākotnē mēs varam runāt par konkrētu kārtību, kāda varētu būt šajā trīspusējā sadarbībā starp izziņas prasītāju, banku un VID. Nākotnē mēs domājam par tādu variantu, ka, bankai jau iesniedzot kredītpieteikumu, klients pats konkrētajā veidlapā atzīmē, ka viņš piekrīt tam, ka par viņu tiks saņemtas ziņas VID. Par tādu mehānismu nākotnē mēs domājam, lai visa šī lieta būtu ātrāka pašam kredītņēmējam.
Kad varētu tikt ieviesta šī jūsu nupat nosauktā izziņu izsniegšanas sistēma?
Protams, tur ir nianses, kas saistās ar juridisko pusi, bet no tehniskā aspekta es domāju, ka mēs varētu šā gada laikā nākt klajā ar priekšlikumu, kā to izdarīt. Mums jau ir uzsāktas pārrunas ar tādu institūciju kā Lattelecom, kura piedāvā savus pakalpojumus dažādiem viņu klientiem, kuri meklē šāda veida nodrošinājumus. Un viens no nodrošinājumiem ir viņu finansiālo saistību izzināšana. Tādējādi esam jau sākuši risināt šo jautājumu.
Nupat Nacionālās trīspusējās sadarbības padome ir vienojusies, ka ar nākamo gadu minimālās algas apmērs būs 160 lati mēnesī, bet neapliekamais minimums - 80 lati. Kādu iespaidu tas atstās uz nodokļu iekasēšanu?
Ir jau veikti konkrēti aprēķini par to, cik lielā mērā šāds solis varētu mazināt kopējo nodokļu veidā iekasēto naudas summu - runa ir apr 70 līdz 80 miljoniem latu tieši iedzīvotāju ienākuma nodokļa veidā.
Turklāt palielināsies ne tikai algas un neapliekamā minimuma apmērs, bet arī neapliekmā daļa par katru apgādājamo līdz 56 latiem. Tātad, ja ģimenē ir kaut vai viens bērns, nodokļu nasta samazinās vairāk.
Katra šāda minimālās algas palielināšana sagādā papildu izdevumus uzņēmējiem, arī tiem kas izmaksā algu "aploksnē". Vai jūs nebaida iespēja, ka notiks mēģinājumi samazināt savus izdevumus, piemēram, it kā sākot algot darbiniekus uz pusslodzi?
Manuprāt, šāda nostāja ir diezgan ačgārna. Ļoti lielā mērā palielinās neapliekamais minimums, un tapēc nodokļu nasta ir pietiekami maza. Tāpēc diez vai mēs šajā reizē varam runāt par nelegālo naudas plūsmu, ja nodokļi tiek rēķināti tikai no 30 latiem. Gluži pretēji - valdība iet uz to, lai minimālā alga tiktu aplikta ar pēc iespējas mazākiem nodokļiem.
Bet vai daļa uzņēmēju, jūsuprāt, nevarētu mēģināt ieviest pusslodzes atalgojumu, lai tādējādi samazinātu maksājamo nodokļu apjomu?
Domaju, ka šāds lēmums tādu tendenci nevar palielināt, jo jau pašreizējā brīdī tas ir iespējams, un ir noteikts, kāda ir likme par katru konkrēto slodzi. Tdējādi domāju, ka algas pacelšanai nevajadzētu palielināt nelegālās naudas apriti. Šeit acīmredzot ir jārunā par skaidrojošo darbu gan no valdības, gan VID puses, un to mēs centīsimies arī darīt.
VID ir vērsies pret vairākiem uzņēmējiem kā fiziskām personām, nosakot viņiem soda naudas par ir kā nesamaksātiem nodokļiem, balstoties uz to, ka noteikta laika perioda ienākumi ir bijuši mazāki par izdevumiem. Kāpēc? Kur ir loģika?
Ja cilvēkam noteiktā laika periodā izdevumi ir lielāki par ienākumiem, vien jau rada pamatu tam, lai veiktu pārbaudi, noskaidrotu, no kurienes tiek ņemtas attiecīgās naudas summas, vai nav notikusi izvairīšanās no nodokļu nomaksas utt. Acīmredzot konkrētās personas ir nokļuvušas šādā situācijā. Likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli ir skaidri un gaiši norādīts, kuros brīžos mēs veicam auditu, bet kuros - ne. Mēs strādājam arī nākotnei attiecībā uz dažādiem riska noteikšanas veidiem, veidojam risku analīzes datu bāzi attiecībā uz fiziskām personām. Šāda datu bāze mums jau darbojas attiecībā uz juridiskām personām. Pēc minētās datu bāzes izveidošanas, kurai vajadzētu sākt darboties 2008. gadā, mūsu darbs stipri viens atvieglosies, tiks izslēgts kaut kads tīri subjektīvais faktors. Respektīvi, atbilstoši visai iespējamai informācjjai, kas ir pieejama Latvijas Republikā, vajadētu noteikt tās riska grupas, kuras ir obligāti jāauditē.
Tas nozīmē, ka nākotnē šādi fizisko personu auditi varētu pieaugt?
Es nerunāju par to pieaugšanu - tie varētu kļūt precīzāki. Es runāju par to, ka mēs varētu izskaust subjektīvo vērtēšanu no inspektoru puses, jo darba apjomi šajā jomā mums ir pieauguši. Šogad pirmajos piecos mēnešos vien fiziskajām peronām ir uzrēķināti 3,5 miljoni latu. Pērn šī summa pa visu gadu svārstījās ap 7 miljoniem latu.
Jūs nupat minējāt jēdzienu "subjektīvā vērtēšana". Vai ir bijuši konkrēti gadījumi, kad it konstatēta subjektīva pieeja no VID darbinieku puses?
Nē, disciplinārlietu vai pārkāpumu attiecībā uz šo jomu nav bijis. Jautājums ir par to, lai mēs savus resursus nodarbinātu pēc iespējas optimālāk un maksimāli. Mums ir tādi jēdzieni kā "rezultatīvs audits" un "nerezultatīvs audits", un, ja audits beidzas bez rezultātiem, tad acīmredzot kaut kas nav bijis kārtībā ar iepriekšējo analīzi.
Bet vai nepieļaujat iespēju, ka cilvēks var iegādāties īpašumus, piemēram, izmantojot iepriekšējos gados uzkrātus līdzekļus?
Šādu situāciju mēs vērtējam katrā auditā - tas ir viens no vērtēšanas objektiem. Tiek noskaidrots, vai stāsts par uzkrājumiem ir vienkārši meli, vai arī objektīvā realitāte.
Šajā aspektā jāmin, kāda attiecībā uz fiziskām personām mums ir veidojusies tiesu prakse. Jāatzīst, ka 85 līdz 90 % gadījumu mēs tiesas procesus esam vinnējuši. Respektīvi, pagājušā gadā kopumā par fiziskām personām ir bijušas 102 lietas, no kurām 90 % jeb 92 lietas esam vinnējuši. Statistika mums ir diezgan laba. Uzrēķini par kopējiem ienākumiem no saimnieciskās darbības ir 12 lietās, un visas esam vinnējuši, uzrēķini par dažādiem darījumiem ar automašīnām ir bijuši 32 gadījumos, un uzvarēto lietu skaitlis ir 31, savukārt uzrēķini par konstatēto slēpto aprēķinu no ienākumiem pērn tiesās ir bijuši 22, un visas 22 lietas ir arī vinnētas. Vēl ir virkne lietu, kur iznākums VID ir bijis daļēji labvēlīgs.
VID nācās izvērtēt tā saucamo ārstu pateicību jautājumu attiecībā uz jaunievēlēto Valsts prezidentu Valdi Zatleru. Kāds īsti ir lēmums, risinājums šajā sakarā?
Par konkrētām fiziskām personām, konkrētiem nodokļu maksātājiem es jums šādu informāciju nekad nesniegšu, jo to nepieļauj normatīvie akti. Savukārt, runājot vispār par nozari, jābilst, ka ir izveidota darba grupa, un es ceru, ka tās darbības rezultātā tiks gan aizlāpīti robi likumdošanā, gan arī izstrādāts jauns piedāvājums, modelis, kā šādus gadījumus mazināt un iespēju robežās izskaust.
Manā skatījumā Latvijai neapšaubāmi ir jāvirzās uz privātpraksēm. Acīmredzot slimnīcām būtu jāslēdz līgumi ar privātpraksēm vai privātārstiem, un tās varētu izīrēt gan savas telpas, gan aparatūru, gan daudz ko citu šīm privātpraksēm. Ir jānosaka arī slieksnis, cik kurš pakalpojums maksā. Tālāk jau varētu runāt apr to, kas sedz šos izdevumus - apdrošināšana vai valsts. Bet varbūt iz jāveido pavisam jauns modelis vesellības aprūpes sistēmā Latvijā. Ja tas viss tiks izdarīts, es neredzu vairs nekādu nepieciešamību kādam dot kādas "pateicības", maksāt kaut ko "uz rokas", vai arī kādam kaut ko pieprasīt.
Jautāšu citādāk - kāda ir VID rīcība, kad pie jums vēršas mediķis, atzīstot, ka viņš daudzus gadus ir ņēmis "pateicības"? Kāds ir risinājums?
Vispirms jau tiešām pirmais solis būtu atzīt to, ka ir gūti papildu ienākumi, un spert šo soli, lai dotos uz VID. Mērķis ir nevis uzreiz sodīt personas, kas vēršas VID, bet gan palīdzēt nodokļu maksātājam pildīt savas saistības attiecībā pret valsti, sniedzot informāciju par to, kā viņam konkrētajā gadījumā ir jārīkojas. Normatīvie akti nosaka virkni lietu, kas attiecas uz iedzīvotāju ienākumiem, un ir arī virkne nosacījumu, pie kuriem iedzīvotājiem jāiesniedz deklarācijas, kam seko visas atbilstošās sekas. Protams, pastāv arī attiecīgi mēri, kas saistās ar šo ienākumu deklarēšanu, turklāt katrs gadījums ir izvērtējams individuāli.
Jūs nupat noskaitījāt vēlamo modeli. Bet kāda ir VID rīcība, kad pie jums vēršas mediķis, atzīstot, ka viņš daudzus gadus ir ņēmis "pateicības", kuras nekur un nekad nav deklarētas?
Katrs gadījums jāvērtē individuāli. Vārds "pateicība" nevienā likumā nav minēts, bet ir atrunāts, kas ir dāvinājums, kas ir papildu ienākumi, kā būtu vērtējama no pacientiem izprasītā samaksa un daudzas citas nianses. Šādos gadījumos tiek parredzēta gan administratīvā atbildība, gan arī, ja ir prasīta atlīdzība - kriminālatbildība.
Līdz šim ir izskanējis, ka gadījumā, ja tiek piemērota administratīvā atbildība, tad maksimālais iespējamais sods ir 500 lati…
Protams! Sods par deklarācijas neiesniegšanu ir līdz 500 latiem.
Tātad, vai atbilstoši pašreizējai likumdošanai, izdevīgāk nesanāk vispār neko ndeklarēt, nemaksāt par to nodokļus. vienu reizi mūžā atnākt uz VID ar "grēksūdzi" un samaksāt 500 latus?
Ir robi likumdošanā, kas būtu jāaizstaisa. Pašreizējā brīdī mēs varam traktēt tikai tās normas, kas reāli ir - ko gan es te vēl varu piebilst.
Vai jūsu skatījumā nav absurdi, ka ar diezgan lielu pietāti šobrīd tiek runāts par ārstu "pateicībām", tajā pašā laikā nepieļaujot, piemēram, ceļu policistu, muitnieku, VID darbinieku vai kāda cita valsts sektora darbinieku "pateicības"?
Tās jau ir divas dažādas lietas. Policija, muitas, VID darbinieki ir valsts amatpersonas, kam ir skaidri atrunāts, kādi ir viņu pienākumi. Tādējādi šajās jomās minētā situācija nav pieļaujama. Savukārt gadījumos, kad runa ir par brīvās profesijas pārstāvjiem - ārstiem, aktieriem, mūziķiem, acīmredzot ir jāstrādā ar normatīvajiem aktiem, lai šādas "pateicību" iespējas mazinātu. Abas šīs jomas nevar jaukt. Nevar jaukt mūziķa un muitas ierēdņa pakalpojumus.
Paralēli visiem kontroles pasākumiem, kas intensīvi tiek veikti "aplokšņu algu" apkarošanas jomā, VID šogad ir uzsācis vērienīgu kampaņu, lai raisītu sabiedrībā diskusijas par "aplokšņu" algu tēmu un liktu cilvēkiem arvien vairāk aizdomāties par to, ko viņi zaudē, saņemot algu "aploksnē". VID izsūtīja iedzīvotājiem melnas krāsas aploksnes ar kartiņām, kurās vienkāršā valodā bija izklāstīta informācija par to, ko cilvēks zaudē. VID mājas lapā tika izveidoti kalkulatori, kas ļauj aprēķināt "aplokšņu" algu radīto zaudējumu, kas atspoguļojas dažādu valsts nodrošināto pabalstu apmēros. Katram cilvēkam ir jāsaprot, ko viņš zaudē, saņemot "aplokšņu" algu un sabiedrībai vajadzētu būt nosodošai attieksmei pret "aplokšņu". Tas bija sākums kampaņai un vēl šogad sekos arī citas aktivitātes šajā jomā.
