2007. gadā ES platjoslas pakalpojumus izmantoja 36 % mājsaimniecību — tas ir trīsreiz vairāk nekā 2003. gadā. Tomēr 7 % ES iedzīvotāju (30 % lauku apvidos) tie joprojām nav pieejami.
ES pastāv pārsteidzošas atšķirības — Dānijā, Luksemburgā un Beļģijā platjoslas pārklājums ir nodrošināts 100 % iedzīvotāju, taču vairāk kā 60 % iedzīvotāju Rumānijā (75 % lauku apvidos) platjoslas pakalpojumi nav pieejama. Pat ekonomiski attīstītās valstīs, piemēram, Itālijā un Vācijā platjoslas pārklājuma nav attiecīgi 18 % un 12 % iedzīvotāju, kas dzīvo lauku apvidos.
Tā kā platjosla kļūst arvien nozīmīgāka ikdienas dzīvē, tādi politiskie instrumenti kā radiofrekvenču spektra pārvaldība un mobilie satelītsakaru pakalpojumi jāapvieno ar plašām diskusijām par universālo pakalpojumu telesakaru jomā. Universālais pakalpojums darbojas kā drošības tīkls, kas nodrošina minimālo pakalpojumu līmeni, piemēram, pieslēgumu tālruņu tīklam un interneta piekļuves pamatlīmeni gadījumā, ja tirgus šīs pamatvajadzības nenodrošina.
„Ātrdarbīgs internets ir durvis uz informācijas sabiedrību un svarīgs ekonomiskās izaugsmes nosacījums. Tāpēc šīs Komisijas politikas mērķis ir līdz 2010. gadam platjoslas internetu padarīt pieejamu visiem Eiropas iedzīvotājiem”, sacīja ES Telesakaru komisāre Viviāna Redinga.
Eiropā 2008. gada janvārī bija gandrīz 100 miljoni platjoslas līniju, bet pieauguma temps — 20%; 2007. gadā katru dienu tika pieslēgti 52 000 jaunu līniju (IP/08/460). Pagājušā nedēļā Komisija publicēja turpmākas reglamentējošās vadlīnijas konkurences un investīciju nodrošināšanai optisko šķiedru tehnoloģiju jomā.