Eiropas Komisija uzskata, ka Eiropai, jāreaģē uz informātikas revolūcijas nākamo vilni, kas turpmākajos gados kļūs arvien intensīvāks, kā liecina attīstības tendences — virtuāla draugošanās, pārliecinoša pāreja uz tiešsaistes uzņēmējdarbības pakalpojumiem, nomadiskie pakalpojumi, kuru pamatā ir GPS un mobilā televīzija, un viedtagu izmantojuma pieaugums.

Eiropas Komisijas ziņojums liecina, ka Eiropai ir visas iespējas izmantot šīs tendences, jo tās politika atbalsta atvērtus un konkurējošus telekomunikāciju tīklus, privātuma aizsardzību un drošību. Komisija uzsākusi sabiedrisko apspriešanos par attiecīgo iespēju izmantošanu – gan no politikas, gan privātsektora viedokļa. Komisijas ziņojumā norādīts jaunais platjoslas izmantojuma indekss, ar kuru salīdzina katrā valstī piedāvāto pakalpojumu pamatrādītājus, piemēram, platjoslas ātrumu, cenu, konkurenci un pārklājumu. Eiropas platjoslas ranga augšgalā ir Zviedrija un Nīderlande. Jaunais vērtējums papildina tradicionālo platjoslas izplatības indeksu, ko līdz šim izmantoja telekomunikāciju regulatori.

Lai arī optiskā interneta infrastruktūras izbūves dēļ Latvija ir to valstu vidū, kura var lepoties ar Eiropā ātrāko internetu, taču kopējā platjoslas interneta infrastruktūras izbūve ir attīstījusies stipri gausāk nekā kaimiņvalstīs un pārējā Eiropā.

Tāpēc Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) pauž satraukumu par platjoslas interneta lēno attīstību Latvijā, kā arī par to, ka netiek piesaistīts Eiropas Savienības (ES) finansējums, kas paredzēts šim mērķim.

Šobrīd Latvija atpaliek ne tikai no vidējā ES līmeņa, bet arī no kaimiņvalstīm Igaunijas un Lietuvas. Pēc 2010.gada jūlija rādītājiem Latvijā platjoslas interneta piesātinājums ir tikai 18,8% uz 100 iedzīvotājiem, kamēr vidēji ES rādītājs ir 25,6%. Tādējādi Latvija ieņem 23. vietu no 28 valstīm.

«Igaunija un Lietuva pēdējo gadu laikā ir aktīvi izmantojušas ES fondu sniegtās iespējas, lai attīstītu savu platjoslas interneta infrastruktūru. Arī Latvijai būtu pēdējais laiks rakstīt projektu pieteikumus un iesniegt tos ES, lai saņemtu finansējumu, kas šim mērķim ir rezervēts. Pretējā gadījumā digitālā plaisa starp pilsētām un laukiem tikai palielināsies, un liela daļa Latvijas tā arī paliks digitālajā nomalē,» brīdina LIKTA prezidente Signe Bāliņa.

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

No 4.marta stājas spēkā jauni platjoslas optiskā tīkla izmantošanas tarifi elektronisko sakaru operatoriem.

Tīkla izmantošanas tarifs jau no pirmā kilometra tiek samazināts par 30%, kas pozitīvi ietekmēs tos operatorus, kuri izmanto nelielus platjoslas optiskā tīkla posmus pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem, informē ERAF līdzfinansētā platjoslas optiskā tīkla izbūves projekta īstenotājs VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).

Platjoslas optiskā tīkla tarifu izmaksas veido tikai infrastruktūras uzturēšanas un operatoriem sniegtā pakalpojuma nodrošināšanas izmaksas. Ik gadu LVRTC atbilstoši likumā noteiktajam pārskata un pārapstiprina platjoslas pakalpojumu tarifus, taču līdz šim tie netika būtiski grozīti.

Nevienlīdzīga konkurences cīņa, mazattīstīts interneta tīkls, neizprotami valdības lēmumi – tāda no malas izskatās Latvijas telekomunikāciju nozare.

Pēc tam, kad Eiropas konkurējošo telekomunikāciju asociācijas direktore Regulēšanas jautājumos Erzsebete Fitori šīs vasaras sākumā cēla trauksmi par nevienlīdzīgo tirgus dalībnieku situāciju Latvijas telekomunikāciju tirgū, par mūsu atbildīgo iestāžu lēmumiem interesi sākuši izrādīt arī Eiropas Komisijā.

Kāds ir jūsu iespaids par telekomunikāciju biznesu Latvijā un konkurenci tajā?

Es domāju, ka labs informācijas avots šajā ziņā ir nesen publicētais Eiropas Komisijas progresa ziņojums. Tajā īpaši aplūkoti rezultāti platjoslas interneta pārklājuma un tā izmantošanas attīstībā. Šajā ziņā Latvijā ir notikuši uzlabojumi, tomēr kopumā Latvija vēl atpaliek no vidējiem platjoslas interneta pārklājuma rādītājiem Eiropā. Komisija īpaši norādīja, ka ir īpaši uztraucoši tas, ka lauku reģionos pārklājums sasniedz tikai sešus līdz septiņus procentus. Tas nozīmē, ka tikai seši vai septiņi procenti iedzīvotāju šajos reģionos var piekļūt pie platjoslas interneta pieslēguma. Arī izmantošanas ziņā, proti, platjoslas interneta lietošanā, kur tas ir pieejams, Latvijas rādītāji ir zemāki nekā vidēji Eiropā, kur pašlaik tas ir 27%. Latvijā tas ir 19%. Manuprāt, tā ir ļoti nozīmīga atšķirība.

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) uzsāk ikgadējo apsekojumu par interneta lietošanu mājsaimniecībās 2016. gadā, informē CSP.

Tā mērķis ir noskaidrot, kādas ir iedzīvotāju e-prasmes, cik iedzīvotāju un kādiem nolūkiem ikdienā izmanto internetu, kādas ierīces un tehnoloģijas viņi izmanto. Apsekojums ilgs līdz 2016. gada 30. jūnijam, un tajā plānots aptaujāt 11 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem.

Aptaujā piedalās iedzīvotāji, kuri saņēmuši CSP vēstuli ar aicinājumu piedalīties 2016. gada apsekojumā par interneta lietošanu mājsaimniecībās.

Ja anketa netiks aizpildīta elektroniski līdz 29. februārim, CSP intervētājs aptaujās iedzīvotājus klātienes vai telefonintervijā no 2016. gada 1. marta līdz 30. jūnijam. Lai vienotos par izdevīgāku klātienes intervijas laiku, respondents var sazināties ar intervētāju, zvanot uz vēstulē norādīto tālruņa numuru. Ierodoties respondenta dzīvesvietā, CSP intervētājs uzrādīs darba apliecību ar fotogrāfiju. CSP garantē iegūtās informācijas konfidencialitāti.

Kopš šā gada aprīļa, kad tika uzsākti platjoslas projekta 2.kārtas būvniecības darbi, būvniecība sākusies jau 530 km no izprojektētā platjoslas tīkla, informē VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs.

Tā ir teju ceturtā daļa no kopumā plānotajiem 2000 km. Būvniecības darbi pabeigti jau gandrīz 70 km garā posmā Ludzas, Ciblas, Talsu un Dundagas novados, bet citviet darbi turpināsies vēl visa gada garumā. Pirmie piekļuves punkti tiks nodoti ekspluatācijā šī gada rudenī.

Kā ziņots iepriekš, Latvijā platjoslas projekta īstenošana tika uzsākta 2012.gadā un projekta 1.kārtas laikā izbūvēti 1813km optiskā tīkla un 177 pieslēguma punkti. Projekta 2.kārta tika sākta 2016.gadā un līdz 2020.gadam platjoslas tīkls tiks paplašināts līdz pat 3800km.

Tā kā saskaņā ar projekta noteikumiem projekta īstenotājs VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) nedrīkst gala lietotājiem nodrošināt interneta un datu pārraides pakalpojumus, LVRTC ar vairākiem komersantiem jau ir noslēdzis līgumus par 55 posmu ar kopējo garumu 1 065 km nomu. Izbūvēto tīklu izmanto gan valsts mēroga, gan reģionālie elektronisko sakaru komersanti, kā arī viens mobilais operators, lai nodrošinātu saviem klientiem Latvijas reģionos ātra un īpaši ātra interneta, kā arī televīzijas pakalpojumus. Tāpat ir noslēgti priekšlīgumi ar vairākiem elektronisko sakaru komersantiem par vairāk nekā 20 jaunu posmu izmantošanu.

Eiropas Savienības Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā (DESI) Latvija šogad ir 19.vietā no visām 28 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, piektdien paziņojusi Eiropas Komisija (EK).

DESI indeksa Latvijas faktu lapā skaidrots, ka valsts attīstības līmenis atbilst ES vidējam. Progresu ļāvuši panākt uzlabojumi savienojamības aspektā (salīdzinoši augsts ir gan ātrdarbīgu platjoslas tīklu pārklājuma, gan to izvēršanas līmenis) un digitālo publisko pakalpojumu jomā (Latvijas Atvērto datu portāla atklāšana, kā arī pēc dažādām dzīves situācijām veidota pieeja, kas pieņemta publisko pakalpojumu sniegšanas vajadzībām).

Aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju izmanto internetbankas un e-pārvaldes pakalpojumus, taču pusei iedzīvotāju nav digitālo prasmju vai to līmenis ir zems. Iedzīvotāju digitālo prasmju uzlabošana ir priekšnosacījums, lai varētu izveidot iekļaujošus darba tirgus, kā arī paaugstināt to uzņēmumu produktivitāti, kuri patlaban

Pieeja internetam Eiropas Savienībā (ES) šogad bija 79% mājsaimniecību, savukārt Latvijā - 72%, liecina ES statistikas biroja Eurostat apkopotie dati.

Interneta pieejamība Latvijā ir 11.zemākā no visām dalībvalstīm.

Saskaņā ar Eurostat datiem interneta pieejamība pēdējo trīs gadu laikā ir piedzīvojusi būtisku kāpumu - 2007.gadā pieeja internetam bija 55% mājsaimniecību.

Vislielākais interneta pieejamības īpatsvars šogad reģistrēts Nīderlandē - 95%, Luksemburgā - 94%, kā arī Zviedrijā un Dānijā - 93%.

Tikmēr vismazākais interneta piekļuves īpatsvars fiksēts Bulgārijā - 54%, Grieķijā - 56% un Rumānijā - 58%.

Lietuvā internets pieejams 65% mājsaimniecību, kas ir septītais zemākais līmenis ES.

Savukārt Igaunijā pieeja internetam šogad bijusi 80% mājsaimniecību, kas ir 11.augstākais līmenis ES.

Eiropas Komisija sadarbībā ar platjoslas veiktspējas speciālistu SamKnows ir uzsākusi projektu visā Eiropā, lai reģistrētu platjoslas pieslēguma veiktspēju Eiropas Savienības dalībvalstīs un trīs citās valstīs.

Visplašākajam šī veida pētījumam ir nepieciešami 10 tūkst. brīvprātīgo no 30 valstīm.

Brīvprātīgajiem tiks nosūtīta neliela ierīce (Whitebox), kas pievienojama viņu mājas interneta savienojumam. Kamēr platjoslas līnija netiks izmantota, Whitebox veiks automatizētu testu sēriju, lai izmērītu savienojuma ātrumu un veiktspēju.

Programmatūras izstrādātāja Sema Krauforda (Sam Crawford) 2003. gadā dibinātais uzņēmums SamKnows tika izveidots kā patērētāju informācijas tīmekļa vietne ātrākas platjoslas interneta veicināšanai. 2008. gadā Sems izstrādāja novatorisku platjoslas mērīšanas tehnoloģiju, kuru kopš tā laika SamKnows ir bez maksas nodrošinājis patērētājiem Apvienotajā Karalistē un ASV.

Lai lauku iedzīvotājus nodrošinātu ar interneta pieslēguma iespējām un mazinātu platjoslas projekta iespējamos riskus, LVRTC investēs 15 milj. Ls maģistrālās optikas tīkla izveidē.

Lai visā valstī būtu pieeja kvalitatīvam internetam un Latvija tiektos pretī «Eiropas 2020» iniciatīvai, kas paredz visiem Eiropas Savienības (ES) iedzīvotājiem līdz 2020. gadam nodrošināt piekļuvi platjoslas internetam ar ātrumu vismaz 30 Mbit/s, bet 50% vai vairāk mājsaimniecību apgādāt ar interneta pieslēgumu ar ātrumu virs 100 Mbit/s, Satiksmes ministrija (SM) ir noslēgusi līgumu ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (LVRTC) par platjoslas tīkla infrastruktūras izveidi Latvijas lauku apvidos. Platjoslas projekta pirmās kārtas projektēšanas un celtniecības darbi plānoti līdz 2015. gadam, un projekta pirmajā kārtā tiks investēti 18,5 milj. Ls, no kuriem 87,18% veidos ERAF līdzfinansējums, pārējā daļa tiks finansēta no LVRTC līdzekļiem. Projektā paredzēta optisko kabeļu infrastruktūras izveide, savienojot Latvijas pilsētas – bijušos rajonu centrus – ar lauku pagastiem.

Platjoslas internetam ar ātrumu diapazonā no 4 Mbps līdz 8 Mbps Latvijā ir visā Eiropas Savienībā (ES) zemākās izmantošanas izmaksas (11,8 eiro mēnesī). Savukārt 12 Mbps līdz 30 Mbps ātruma diapazonā Latvija ir otrajā vietā ar 16,3 eiro lielām izmaksām.

Tā liecina Eiropas Komisijas (EK) Sakaru komitejas (COCOM) gatavotais informatīvais ziņojums par platjoslas tīkla attīstību ES dalībvalstīs. COCOM šādus ziņojumus gatavo kopš 2003. gada, informē Satiksmes ministrija (SM).

Tāpat Latvija ir pozitīvi novērtēta ne vien izmaksu, bet arī risinājumu kvalitātes ziņā. EK aplēsusi, ka optiskās šķiedras līdz gala abonementam (Fiber-to-the-home (FTTH)) risinājums šobrīd sastopams tikai 11,5% ES dalībvalstu mājsaimniecību. Savukārt piecās ES valstīs (Lielbritānijā, Beļģijā, Kiprā, Maltā un Grieķijā) FTTH ir mazāk nekā 1% mājsaimniecību. Latvijā, savukārt, FTTH ir pieejams 60,8% mājsaimniecību.

Lai izdzīvotu, liela daļa mazo interneta veikalu, visticamāk, uz laiku darbību pārtrauks, bet lielie nozares dalībnieki apvienosies.

Pirmie trīs gada mēneši būs ļoti smagi Latvijas ekonomikā un tai skaitā arī interneta veikaliem, interneta veikala 1A vadītājs Mareks Zuika.Tā Db pastāstīja Latvijas Interneta asociācijas (LIA) izpilddirektors Viesturs Plešs, vēršot uzmanību, ka pašreizējā ekonomiskā situācija «atsijās» daudzus interneta veikalus, kam nav pieredzes un resursu. Apvienošanās iespēju izskata viens no lielākajiem interneta veikaliem Latvijā Xnet. «Pašlaik izskatām iespēju piedāvāt tiem mūsu konkurentiem, kuri vēl nav uz bankrota sliekšņa, apvienoties ar Xnet, jo mēs šobrīd strādājam ar vienu no modernākajām sistēmām Latvijā un mums ir sakārtoti procesi, lai mēs spētu ar esošām izmaksām apkalpot vismaz trīs reizes vairāk pasūtījumu nekā šobrīd. Attiecīgi apvienojoties būtu iespēja šādiem veikaliem izdzīvot šajā grūtajā periodā,» tā e-veikala komercdirektors Mārtiņš Švāns. E-komercija nav izņēmums, un ekonomiskā situācija ietekmē arī interneta veikalu nozari Latvijā, Db norādīja aptaujātie nozares eksperti. Turklāt tāpat kā citās sfērās, arī šajā šogad ir pieļaujami interneta veikalu bankroti. «Arī līdz šim ik pa brīdim ir bankrotējis kāds interneta veikals. Šis gads, protams, nebūs izņēmums un bankrotu skaits varētu pat palielināties. Riska grupā jāuzsver tie, kas ņēmuši kredītus neapdomīgai attīstībai vai saistību nomaksai,» Db atzīmēja interneta veikala Neoshop vadītājs Ints Trifanovs. Kopumā interneta veikalu nozare Latvijā ir vērtējama vairāku desmitu miljonu latu apmērā, norāda LIA.

Kaut arī Latvijā platjoslas interneta kvalitāte kopumā ir sliktāka nekā Igaunijā, tehnoloģiju attīstība ir tikusi tālāk, tādējādi Latvijā platjoslas internets ir gatavs nākotnes interneta pakalpojumiem un aplikācijām.

Tā liecina Oksforda Universitātes veiktais pētījums par platjoslas interneta tehnoloģiju kvalitāti 66 pasaules valstīs.

Latvija no 66 valstīm ierindojas 24. vietā apsteidzot tādas valstis kā Lielbritāniju, Austriju un Vāciju, taču atpaliekot no Lietuvas un Igaunijas. Neskatoties uz to, vērtējuma sadaļā «gatavs rītdienai», kur tiek vērtēta platjoslas interneta tehnoloģiju gatavība nākotnes aplikācijām un pakalpojumiem, Latvija, atšķirībā no Igaunijas, ir tikusi.

Platjoslas interneta augstākā kvalitāte, tāpat kā pērn, kad pirmo reizi tika veikts šāds pētījums, saglabājusies Dienvidkorejā un Japānā, galvenokārt pateicoties tam, ka šajās valstīs tehnoloģijas spēj nodrošināt daudz lielāku informācijas pārraides ātrumu nekā citur.

«Šobrīd pasaulē novērojam četrus karstākos platjoslas interneta ieviešanas reģionus – Dienvidaustrumāziju, Vidējos Austrumus, Ibērijas pussalu un Baltiju,» pētījumā atzinis konsultāciju uzņēmums Arthur D.Little.

Latvija tajā pozitīvi izcelta vairākas reizes – gan par īstenoto pieeju platjoslas interneta programmas ieviešanā, gan par sasniegtajiem rezultātiem pārklājuma nodrošināšanā, kur ieņem pirmo vietu kopā ar Lietuvu. Abām Baltijas valstīm seko Katara, Singapūra un Japāna.

Neskatoties uz to, ka platjoslas ieviešanas programmas ierasti ir ilgtermiņa un to investīcijas tiek apgūtas ilgākā laika periodā, ir novērotas arī ātras un veiksmīgas ieviešanas programmas tādās valstīs kā Katara, Singapūra un Latvija, kā arī Spānija un Apvienotie Arābu Emirāti, norāda pētījuma autori. Šajās valstīs platjoslas internets gandrīz visā valsts teritorijā ieviests 3 līdz 6 gadu laikā. Latvijas gadījumā – 5 gados.

Latvijas elektronisko sakaru sniedzēja Lattelecom pastāvīgā platjoslas interneta pieslēgumu skaits Latvijā šā gada pirmajos 11 mēnešos, salīdzinot ar 2007.gada attiecīgo laika periodu, ir pieaudzis par 22% un sasniedzis 180.3 tūkstošus, liecina Lattelecom apkopotā statistika.

Vislielākais pieaugums reģistrēts Jēkabpils rajonā, kur Lattelecom platjoslas interneta lietotāju skaits šajā laikā pieaudzis par 37%. Saskaņā ar statistikas datiem, īpaši oktobrī un novembrī interneta pieslēgumu skaita pieaugumu sekmēja iedzīvotāju vēlme pieslēgt Lattelecom Televīziju.

Visvairāk Lattelecom pastāvīgā interneta pieslēgumu šī gada 30.novembrī bija Rīgā, Rīgas rajonā un Jūrmalā – 82.3 tūkstoši, kas ir par 21% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt reģionos visvairāk Lattelecom platjoslas interneta lietotāju pašlaik ir Jelgavas pilsētā un rajonā, kur pieslēgumu skaits gandrīz sasniedzis 11 tūkstošus, kam seko Daugavpils un Liepājas rajons ar attiecīgi 9 tūkstošiem un 8.6 tūkstošiem pieslēgumu.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Pēs Satiksmes ministrijas amatpersonu izteikumiem Tele2 radušās aizdomas par apšaubāmām shēmām digitālās dividendes frekvenču apraides piešķiršanā uzņēmējiem.

Par to, ka deputātu vēlme saglabāt analogo televīzijas apraidi arī pēc 2011.gada neļaus Latvijā izmantot tā saukto «ciparu dividendi» un ieviest platjoslas ātrgaitas internetu, kam no ES struktūrfondiem atvēlēti 19 miljoni eiro, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē trešdien pauda Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktors Edmunds Beļskis. Savukārt vēlāk, ieviešot platjoslas ātrgaitas internetu par Latvijas budžeta līdzekļiem, varot nākties maksāt 4-6 reizes vairāk, brīdināja SM pārstāvis. Likumprojekta pārejas noteikumos deputāti plānoja ierakstīt, ka līdz 2011.gada 1.decembrim nacionālie, reģionālie un vietējie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi var turpināt televīzijas programmu zemes apraidi analogajā formātā.

Eiropas Konkurējošo Telekomunikāciju asociācija (ECTA) ir informēta par Latvijas uzņēmēju bažām, ka jaunāko interneta tehnoloģiju ieviešana Latvijā kavējas valsts nenoteiktības platjoslas frekvenču turpmākās plānošanas dēļ.

Ja Latvija iekšēji nespēs risināt platjoslas frekvenču izmantojamības stratēģiskos soļus atbilstoši tam, lai platjosla būtu pieejama no 2013. gada ātrgaitas bezvadu interneta tehnoloģiju attīstībai, kā to prasa Eiropas Komisija, ECTA atbalstīs Latvijas Telekomunikāciju asociācijas (LTA) un Baltkom vēršanos ES Konkurences padomē.

Uz to Satiksmes ministrijas (SM) vadība, tiekoties ar nozares un ECTA pārstāvjiem, norādīja, ka atbildīgajām iestādēm ir skaidra nostāja par iespējamo frekvenču resursa izmantošanu bezvadu platjoslas attīstībai, taču katram frekvenču diapazonam ir atbilstošs tā pieejamības termiņš un iespējamais sadalījuma modelis.

Eiropas Komisija (EK) saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) valsts atbalsta noteikumiem ir apstiprinājusi 71,5 miljonus latu vērtu atbalsta shēmu, kas paredzēta īpaši ātrdarbīga platjoslas interneta tīklu izvēršanai Latvijā, liecina EK paziņojums presei.

Tas dos iespēju iedzīvotājiem un uzņēmumiem izmantot kvaltitatīvu internetu ar ātrumu no 30 līdz 100 megabitiem sekundē. Tādējādi arī tiks mazināta «digitālā plaisa», kas pastāv starp pilsētas un lauku teritorijām.

Latvija EK jau 2011. gada septembrī paziņojusi par valsts mēroga atbalsta pasākumu, lai izbūvētu īpaši ātrdarbīgas optiskās škiedras platjoslas tīklus (tā dēvētos «nākamos paaudzes piekļuves tīklus»).

Šī shēma nodrošina, ka atbalstu varēs piešķirt tikai teritorijās, kurās tuvākajā nākotnē nav paredzēts ieviest šādus nākamās paaudzes tīklus, — lai neizstumtu privātos ieguldījumus, norāda EK.

Latvija digitālās dzīves kvalitātes indeksā ierindojusies 27.vietā starp 85 pasaules valstīm, šai ziņā atpaliekot no Igaunijas un Lietuvas, kuras ieņem attiecīgi 13.un 21.vietu, liecina privātuma aizsardzības kompānijas "Surfshark" pētījums.

Valstis salīdzinātas pēc interneta cenu pieejamības, interneta ātruma un stabilitātes, kiberdrošības, elektroniskās infrastruktūras, elektroniskās valsts pārvaldes pakalpojumiem un citiem kritērijiem.

Par valsti ar visaugstāko digitālās dzīves kvalitāti 2020.gadā atzīta Dānija, tai seko Zviedrija, Kanāda, Francija, Norvēģija, Nīderlande, Lielbritānija, Izraēla, Japāna un Polija. Vācija ierindota 16.vietā, ASV - 22.vietā, Ķīna ieņem 38.vietu, bet Krievija - 42.vietu. Savukārt pēdējā desmitniekā dilstošā secībā ir Libāna, Kenija, Bangladeša, Nepāla, Šrilanka, Nigērija, Gvatemala, Pakistāna, Alžīrija un Hondurasa.

Latvija līdz ar Lietuvu atzīmēta kā viena no 13 valstīm, kuras šogad negaidīti pārspējušas prognozējamo digitālās dzīves kvalitātes līmeni kiberdrošības un interneta cenu pieejamības ziņā. Vienlaikus pētnieki secina, ka kopumā laba interneta cenu pieejamība negarantē augstu digitālās dzīves kvalitāti valsts iedzīvotājiem. Abas pārējās Baltijas valstis saņēmušas ļoti augstu novērtējumu tieši kiberdrošības jomā - Lietuva ierindojas 3.un Igaunija - 4.vietā, bet Latvija ieņem 20.vietu.

Eiropas operatoru piedāvātais internets ir vidēji par 25% lēnāks nekā tiek reklamēts, pētījumā secinājusi Eiropas Komisija (EK).

Pētījumā secināts, ka lielas daļas interneta pieslēgumu lejupielāžu ātrums bijis tikai 74% no reklāmās minētā. Tikmēr augšupielādes ātrums vidēji sasniedzis 88% no reklamētā un vidēji ES ir 6,20 Mbps apmērā.

Eiropas Savienībā (ES) vidējais interneta ātrums bijis 19,7Mbps un visuzticamākais bijis kabeļu platjoslas pieslēgums, kura lietotāji izbaudījuši 91,4% no reklamētā ātruma. Optiskās platjoslas interneta pieslēguma lietotājiem bijis pieejami 84,4% no reklamētā ātruma, bet ADSL – tikai 63,3%, liecina Komisijas pētījums. Divās valstīs interneta pakalpojumu sniedzēju piedāvātais interneta ātrums nesasniedzis pat 50% no reklamētā.

Teju pusei Eiropas mājsaimniecību nav interneta pieslēgums, neskatoties uz reģionā īstenoto vispārējo platjoslas interneta pieslēguma nodrošināšanu mājsaimniecībām, liecina Eurobarometer pētījums.

Kopš 2007. gada par 9% palielinājies platjoslas interneta un televīzijas pakalpojumu izmantotāju skaits, taču joprojām aptuveni 43% Eiropas mājsaimniecību šos pakalpojumus neizmanto.

Galvenie iemesli, kāpēc Eiropas iedzīvotājiem mājās joprojām nav interneta pieslēgums, ir izmaksas, drošība un pakalpojuma kvalitāte. Teju katrs piektais respondents norādījis, ka viņam mājās nav internets izmaksu dēļ. Trešdaļa aptaujāto minēja platjoslas interneta ātrumu kā galveno iemeslu.

Eiropas Komisija norāda, ka nākotnē pakalpojumu cenas samazināsies, jo palielināsies konkurence. Komisija arī apņēmusies līdz 2020. gadam novērst interneta ātruma problēmas, noteiktajā termiņā nodrošinot interneta pieslēgumu ar vismaz 30 Mbit/s lielu datu pārraides ātrumu.

Nākamnedēļ, 10.-13.augustā Rīgā norisināsies 5. jubilejas Starptautiskā telekomunikāciju konference un izstāde Telco Trends 2015.

Forums notiek Latvijā, jo valsts veiksmīgi realizē Eiropa 2020 stratēģiju, kuras ietvaros jau pēc pieciem gadiem ES teritorijā tiks izvērsti platjoslas tīkli: visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem būs iespēja sērfot internetā ar ātrumu virs 30 Mbit/sek. Pašlaik Latvija ir viena no pirmajām vietām ES infrastruktūras būvēšanas tempu ziņā, vienlaicīgi gan interneta, gan mobilo sakaru tarifus saglabājot viszemākos Eiropā.

Telco Trends nozares eksperti pastāstīs, kādas pūles un līdzekļi ir nepieciešami, lai izveidotu platjoslas paradīzi, kā operatoriem izdodas saglabāt zemas izmaksas lielmēroga investīciju gadījumos infrastruktūrā, kā arī to, kā uzņēmējdarbību ietekmē jaunās ES likumdošanas iniciatīvas.

Ceturtdien portālā db.lv publicētais Tatjanas Verjē blogs „Telekomunikāciju tarifi Latvijā nesaprotami augsti” izraisīja plašu diskusiju un daudzveidīgu reakciju par šo tēmu komentētāju vidū.

Blogā autore kritizē gan starptautisko tarifu zvanus, gan Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) darbību, gan Latvijas telekomunikāciju tirgū it kā nepastāvošo konkurenci, gan arī it kā netaisnīgo telekomunikācijas infrastruktūras sadalījumu.

Tik tiešām, telekomunikāciju nozare un starptautisko tarifu lielums Latvijā tiek regulēti. No vienas puses to regulēšanu veic SPRK, taču komisija nosaka vienīgi tarifu griestus, tas ir – cenu par sarunas minūti, kāda nevar tikt pārsniegta. Tajā pašā laikā tarifus mūsu valstī, kā jebkurā valstī ar tirgus ekonomiku regulē arī pats tirgus, kurā valda ļoti asa konkurence, jo telekomunikāciju pakalpojumus Latvijā sniedz vairāk nekā 300 kompānijas.