Pretēji plašsaziņas līdzekļos un tirgū valdošajiem uzskatiem, ekonomiskā situācija eirozonā uzlabojas un to veicinājuši dalībvalstu pieņemtie pasākumi, pavēstījis Eiropas finanšu stabilitātes mehānisma (EFSF) izpilddirektors Klauss Rēglings.
Runājot Indijas pilsētā Mumbajā notiekošas konferences laikā, K. Rēglings uzsvēra, ka kopš parādu krīzes sākuma situācija esot uzlabojusies un, neskatoties uz valdošo skepsi, eirozonas valstīm ir izdevies samazināt makroekonomisko nelīdzsvarotību, vēsta The Hindu.
Starp eirozonas valstīm «visgrūtākā» ir Grieķija, sacīja EFSF vadītājs. Viņš atzina, ka Atēnām esot daudz citādākas problēmas nekā citām parādu krīzes nomocītajām valstīm. «Grieķijai ir problēmas ar maksātspēju, turpretī citām valstīm ir problēmas ar likviditāti,» sacīja K. Rēglings. Viņš akcentēja, ka Grieķijā bijusi daudz smagāka ekonomiskā situācija, augstākais parādu līmenis un lielākais konkurētspējas zaudējums.
Viņš arī atzina, ka, neskatoties uz Grieķijā pēdējo gadu laikā paveikto, valstī joprojām daudz kas ir jāizdara. EFSF vadītājs arī norādīja, ka vairāki indikatori liecinot par situācijas uzlabošanos eirozonā.
Savukārt starptautiskās reitingu aģentūras Moody’s eksperti iepriekš pavēstīja, ka eirozonas valstis «labākajā gadījumā» ir nogājušas tikai pusceļu, lai izlabotu ekonomikas nelīdzsvarotību, kas palīdzējusi izraisīt parādu krīzi, un tām nepieciešams apņēmīgi īstenot strukturālās reformas.
«Korekcijas, un dažos gadījumos ļoti nopietnas, jau ir notikušas, tomēr process ir tikai daļēji pabeigts,» norāda Moody’s. Aģentūra norāda, ka Eiropas politiķu pūliņi nav pietiekoši un daudzām valstīm pilnīga krīzes pārvarēšana var aizņemt vairākus gadus.
Dažu valstu ārējās tirdzniecības bilancē panākts balanss un uzlabojusies darbaspēka konkurētspēja, tomēr valdības nedrīkstot atslābt un palēnināt reformu ieviešanu. Moody’s arī atzīst, ka eirozonas vājāko valstu konkurētspēja palielinājusies tāpēc, ka šajās valstīs ievērojami samazinājies atalgojuma līmenis.
Spānijā darbaspēka izmaksas samazinājušās par 5,9 procentiem, bet Grieķijā un Īrijā tās attiecīgi kritušās par 7,8 un 13,7 procentiem. Tas esot palīdzējis valstu eksportam. Tāpat aģentūras eksperti uzskata, ka gadījumā, ja neradīsies jauni sarežģījumi, Spānija, Portugāle un Itālija, parādu krīzi spēs pievārēt jau 2013. gadā, bet Grieķijai un Īrijai tas prasīs vēl trīs gadus – līdz 2016. gadam.