Latvijas uzņēmumiem ir iespējas savus ienākumus papildināt, startējot Latvijas armijas, Eiropas drošības aģentūras un NATO militārajos miljardu vērtajos iepirkumos.

To apliecina ne tikai Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas, bet arī pašu iepirkumu konkursu organizētāju publiski paustais. Tiesa, šīs iespējas izmantojot samērā neliels Latvijā strādājošo uzņēmumu skaits, jo, lai piedalītos iepirkumos, ir vajadzīga attiecīga sertifikācija, kā arī jāspējot atrasties īstajā brīdī īstajā vietā. Tomēr pakāpeniski šādos iepirkumos Latvijas uzņēmumi un zinātniskās pētniecības iestādes iesaistās arvien vairāk. Vēl viena Latvijas iespēja ir NATO militāro kravu tranzīts, kas jau tiek izmantots.

Miljardu pasūtījumi

«Latvija ir ne tikai ES, bet arī NATO dalībvalsts, un mūsu uzņēmumiem ir iespējas piedalīties dažnedažādu pasūtījumu izpildē,» skaidro Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa atzīst, ka iepirkumi militārām un drošības vajadzībām nav tikai un vienīgi kādas lidmašīnas, helikopteri, tanki vai zemūdenes, ko Latvijā neražo, bet arī daudz kas cits – informācijas tehnoloģijas, to programmas, medikamenti, pārtika, apģērbs un apavi, munīcija, loģistikas, būvniecības pakalpojumi utt. «Ir daudz ražotāju, kuru produktiem faktiski pastāv duālās lietošanas iespējas – civilā un militārā,» uzsver E. Egle. Viņa zina teikt, ka šajā kompleksā sava vieta ir arī mācību iestādēm un to zinātniskajiem institūtiem. «Rīgas Tehniskās universitātes un arī Latvijas Universitātes zinātnieki jau strādā vairāku militārajā jomā izmantojamo materiālu un tehnoloģiju izstrādes klāsteros,» uzsver E. Egle. Runājot par to, cik lieli ir kopējie iepirkumu apmēri, viņa, atgādina NATO Atbalsta aģentūras ģenerāldirektora Maika Laidena minēto, ka pērn šīs organizācijas budžets bijis 2,4 miljardi eiro, savukārt 2012. gadā – 2,1 miljards eiro, kura sadalē 0,1% apmērā piedalījās arī uzņēmumi no Latvijas. Tas nav daudz, un šo faktisko apjomu esot iespējams arī būtiski palielināt. «NATO Atbalsta aģentūras iepirkumu direktors Patriks Feskets aicināja Latvijas uzņēmējus izmantot savas priekšrocības, arī labo ģeogrāfisko stāvokli,» tā uz jautājumu, vai Latvijas uzņēmējus kāds vēlas redzēt šajos NATO iepirkumos, atbild E. Egle. Viņa atgādina, ka bez visa minētā vēl ir iepirkumi, kurus organizē Latvijas armija, robežsardze un policija.

Likumu un normu pārpilnība un nemitīgās izmaiņas «noēd» diezgan lielu laika un naudas resursu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) sektoram, stāsta Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu foruma iniciatīvas Atbalsti mazo biznesu! vadītāja Elīna Egle.

Kā piemēru E. Egle minēja nodokļus un grāmatvedības jautājumus, kur regulējums mainās gandrīz ik pa trim mēnešiem. «Protams, pēdējos gados ar e-pakalpojumu plašo attīstību varam izdarīt agrāk neiedomājamas lietas, bet kopumā uzņēmējdarbības vide, īpaši MVU sektoram, uzlabojas visai lēni,» norādīja eksperte.

Tāpat kā MVU problēmu E. Egle minēja finanšu resursu pieejamību, kurai nav atrasts pietiekami efektīvs risinājums. «Šeit varētu paanalizēt šī un iepriekšējā perioda struktūrfondu līdzekļu apgūšanu MVU sektorā. Daudzos gadījumos izvirzītie nosacījumi MVU ir "nepaceļami", piemēram, atbalsta līdzekļu atmaksa pēc sešiem un vairāk mēnešiem spiež iesaldēt jau tā nepietiekamos līdzekļus, kas rezultātā attur uzņēmējus no dalības projektos. Bankas kredīts, sevišķi biznesa sākuma periodā, kad tas ir īpaši svarīgs, bez papildu nodrošinājuma ir neiespējams,» atzina E. Egle.

Latvijā ir vairāki uzņēmumi, kas darbojas aizsardzības un militārās ražošanas nozarē, taču ir dažādi šķēršļi, arī jautājumi saistībā ar iepirkumiem, kas Latvijas ražošanu šajā jomā kavē, norāda Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas valdes priekšsēdētāju Elīnu Egle.

«Jau šobrīd Latvijas industrija gana daudz dod gan produktus, gan pakalpojumus šai [aizsardzības un militārajai] jomai. Protams, ka budžets, kas ir paredzēts gan aizsardzības, gan iekšlietu struktūrām Latvijā, ir stabils, un mēs vēlamies arvien vairāk nodrošināt, ka tieši Latvijas uzņēmumi piegādā aizvien vairāk produktus un preces šīm vajadzībām pašu spēkiem. Protams, galvenais fokuss arīdzan ir skatīties uz tiem ieguldījumiem, ko mēs kā valsts sniedzam gan Eiropas Savienības drošības struktūrām, gan arīdzan NATO un kā šos resursus, ko mēs ieguldam, mēs caur ražošanu atgūtu Latvijā,» ieskicējot viņas vadītās federācijas mērķus, LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Egle.

No mežu tīrīšanas darbos pārpalikušiem egļu zariem veidotā atpūtas centra "Lido" egle ar gaismas šovu un jauniem Māra Kalves stāstiem turpinās pārsteigt arī Lieldienās un Jāņos, pirmajā skolas dienā, Latvijas Republikas proklamēšanas dienā un Ziemassvētkos, informē uzņēmumā.

Lido dibinātājs un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons nolēmis egli atstāt "Lido" atpūtas centrā. "Tas ir bijis liels ieguldījums - gan resursu, gan emocionālās atdeves ziņā. Esam laimīgi, ka Latvijas cilvēkiem un viesiem mūsu egle ir sagādājusi tik daudz prieka un pozitīvu emociju! Tāpēc negribam no tā atteikties un egles platformu izmantosim arī turpmāk, radot jaunus gaismas stāstus un īpaši svinot arī citus mums, Latvijas iedzīvotājiem, tik svarīgus un sirdij tuvus svētkus," stāsta G.Ķirsons.

Līdz šim egli un gaismas šovu vērojuši 500 000 viesu, liecina uzņēmuma statistika. Nolemts, ka nu egle pārtaps par platformu iespaidīgam gaismu šovam, kas būs skatāms visu gadu, periodiski mainoties un pielāgojoties sezonāliem svētkiem. Pirmās izmaiņas, kas vēstī par pavasara tuvošanos, acīgi vērotāji jau pamanījuši - egle stāsta par pavasara tuvošanos un zelta olas šķilšanos, bet mēnesi pirms Lieldienām tiks atklāts īpašs Lieldienu stāsts.

Rīga svētku noformējuma ziņā cenšas turēties līdzi citām galvaspilsētām, bet, protams, vienmēr ir iespēja pilnveidoties

Rīgā šogad uzstādīta un klasiskā izpratnē rotāta Zvaigžņu egle 11. novembra krastmalā, egle Doma laukumā, Operas skvērā, pie Kongresu nama, Spīķeru kvartālā, pie pašvaldības kultūras iestādēm, Pļavniekos un citur apkaimē, kā arī novietoti vides objekti (Sniegavīri un Bebri) Vērmanes dārzā, Maģiskie brieži un Dāvanas Bastejkalnā, LED dekori Ziemassvētki itāļu stilā Mazajā Smilšu ielā un citviet. Pavisam 2014. gadā Rīgā uzstādīti 2680 LED dekori (zvaigznes, lodes, pilošās lāstekas) un 1690 LED virtenes. Jau pastāvot zināmas tradīciju noteiktas svētku pasākumu norišu vietas pilsētas centrā, kuras svētkos apmeklē lielākais pilsētas iedzīvotāju daudzums un uzturas pilsētas viesi. «Jāņem vērā, ka svētkiem ir izteikts centrtieces raksturs – cilvēki vēlas doties uz centru, tiecas izrauties no ikdienas vides, pulcēties lielākā ļaužu pulkā, lai izjustu svētku kopību, piemēram, Jaungada sagaidīšana un uguņošana 11. novembra krastmalā,» saka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Pilsētas svētku noformējuma nodaļas vadītājs Guntars Kambars. Rīgas pašvaldības aģentūra Rīgas gaisma nodrošina pamatnoformējumu – LED virtenes un dekorus, kas pamatā ir Rīgas krāsās – baltā un zilā –, un dažādās to mākslinieciskās variācijās. Tematisko vides objektu un dekoratīvo noformējumu dizaini tiek veidoti īpaši Rīgai kā autordarbi. Svētku noformējuma budžetu pašvaldība neatklāj. Nosaukt konkrētus skaitļus esot sarežģīti, jo tiek saglabāti arī iepriekšējos gados pirktie materiāli, rotājumi un vides objekti.

Pētījumi jaunu koksnes izstrādājumu radīšanā, esošo produktu fizikālo īpašību uzlabošanā, kā arī ražīgāku un kvalitatīvu sortimentu izaudzēšanā paver meža nozarei gūt papildu miljardos mērāmu atdevi

Tāds ir SIA MNKC (Meža nozares kompetences centrs) 19 īstenoto pētījumu projektu rezultāts. «Iegūtie rezultāti nepieder kādam atsevišķam uzņēmumam, bet gan visiem,» uzsver SIA MNKC valdes loceklis Valdis Egle. Pirmo reizi vēsturē radīta ilglaicīga un pastāvīgi darbojoša nozares uzņēmumu un zinātnieku sadarbība, kurā «mūziku pasūtīja» uzņēmēji. Nozīmīga loma šādai biznesa un zinātnieku sadarbībai ir bijusi ES struktūrfondu atbalstam. «Kopumā izmaksas sasniegs aptuveni 11,4 milj. eiro, no kuriem ES atbalsta maksimālais līmenis – 8,89 milj. eiro, līdz šim ir apmaksāti 8 milj. eiro,» norāda V. Egle. Pašlaik pētījumi turpinās piecos projektos.

Vairāk nekā 80 uzņēmēji, universitāšu zinātnieki, jaunuzņēmēji un Aizsardzības ministrijas pārstāvji maija izskaņā dalījās pieredzē un iesaistījās diskusijās Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) rīkotajā divu dienu pasākumā ''Nacionālais ceļojums: atzīmējot divdesmito gadadienu Latvijas dalībai NATO".

Ceļojuma atklāšanā, kas notika 22.maijā RTU Zinātnes un inovāciju centrā, DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja Elīna Egle iezīmēja šī ceļojuma diskusiju galveno tēmu –saruna par mūsu 20 gadu dalību NATO. Par mūsu sasniegumiem un to, ko visi kopā varam uzlabot nākotnē. Šis ir nozīmīgs gads - NATO svin pastāvēšanas 75 gadadienu un mūsu dalībai NATO aliansē ir 20 gadi. Tādēļ svarīgi ir izvērtēt, kādi ir bijuši mūsu uzņēmēju veiksmes stāsti un kādu ceļa maizi mēs varam nodot mūsu jaunajiem uzņēmējiem.

Elīna Egle atzīmēja, ka mūsu ceļš vienmēr vedis kopā ar Aizsardzības ministriju, tādēļ vārds tika dots Aizsardzības ministrijas valsts sekretāram Aivaram Puriņam. Viņš atzina, ka visiem klātesošajiem ir kopīgs mērķis – spēcīga industrija, kas var atbalstīt mūsu Nacionālos bruņotos spēkus un stiprināt mūsu valsts drošību. Armija nav vienkāršs klients un publiskās naudas vienmēr būs par maz, tādēļ jāliek idejas kopā, jāmeklē labākie risinājumi. Kopā ar Ekonomikas ministriju jāstrādā pie aizsardzības industrijas stratēģijas. Uzņēmējiem ir jāzina nozares vajadzības. Paralēli tam Aizsardzības ministrijā tiks stiprināta personāla kapacitāte, kas palīdzēs uzturēt saikni ar industriju un pētniecību. Arī NATO uzsver industrijas un pētniecības nozīmi. Ir jāspēj piesaistīt finansējumu idejām. Uzņēmējiem ir jāspēj iziet ārpus Latvijas tirgus, jāspēj iesaistīties NATO piegādes ķēdēs, bet tam nepieciešams atrast sadarbības partnerus Eiropā.

Nedrošība, neprognozējamība ir būtiskākie aspekti, kuri pašlaik ietekmē ne tikai tirgū jau strādājošos uzņēmumus, bet arī jaunu uzņēmumu dibināšanu Latvijā.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos pēc SIA Lursoft datiem reģistrēti 4305 jauni uzņēmumi, par 535 jeb 11% mazāk nekā gadu iepriekš attiecīgajā periodā, tā uzrādot zemāko rādītāju pēdējo 10 gadu laikā. Salīdzinājumam – 2011. gada pirmajā pusgadā tika reģistrēts vairāk nekā divas reizes vairāk jaunu uzņēmumu, salīdzinot ar 2022. gada analogu laiku. Iemeslu buķete Latvijas Biznesa savienības padomes priekšsēdētāja Elīna Egle uzskata, ka jaunu uzņēmumu reģistrāciju ietekmē gan vairāki Latvijā notiekošie procesi, gan arī situācija pasaulē un lielā ģeopolitika, jo īpaši 2022. gada februārī notikusī Krievijas invāzija Ukrainā.

“Visa faktoru buķete liek arī uzņēmīgiem cilvēkiem būt piesardzīgiem,” uzsver E. Egle. Viņas sacītajam pievienojas vēl vairāki citi aptaujātie, norādot tieši uz Latvijā notiekošo procesu – depopulācijas – ietekmi. “Šodien Latvijā reģistrēt jaunu uzņēmumu ir ļoti viegli un vienkārši. To visu var izdarīt, neatejot no datora, bet grūtības sākas tad, kad jāveido sava komanda, jāattīsta savi produkti (pakalpojumi), jāatrod noieta kanāli un vēl jo vairāk – arī tirgi,” skaidro E. Egle.

Iepriekšējās Saeimas lēmums par minimālās algas paaugstināšanu par 24% un pēc jaunās Saeimas vēlēšanām valstij piederošo kapitālsabiedrību AS Augstsprieguma tīkls un AS Sadales tīkls iesniegtie būtiska pieauguma tarifu projekti Latvijā spēcinās inflāciju, graus konkurētspēju un samazinās iedzīvotāju ar mazākiem ienākumiem pirktspēju.

Tādu ainu redz vairāki DB aptaujātie. Daudzi jūtas pārsteigti, ka situācijā, kad Latvijā pat oficiālā inflācija ir tuvu 22% – vairāk nekā divas reizes augstāka nekā vidēji eirozonā –, valsts vara cenšas nevis ierobežot inflāciju vai vismaz slāpēt tās izaugsmi, bet gan tieši pretēji – pielej eļļu cenu pieauguma ugunskurā. Vienlaikus skanēja retorisks jautājums – kurās citās valstīs bez Latvijas vēl valdības veic darbības, kas stimulē inflāciju.

Jau vēstīts, ka valstij Finanšu ministrijas personā piederošā AS Augstsprieguma tīkls vēlas no nākamā gada 1. marta palielināt tarifus 4,3 līdz 4,9 reizes, bet valstij Ekonomikas ministrijas personā piederošā AS Sadales tīkls – par 75% no 1. jūlija, bet korekcija arī no 1. janvāra.

Dobeles Vēsturiskajā tirgus laukumā ir uzstādīts 9 metrus augsts, no polimēru materiāla darināts vides dizaina objekts - Ziemassvētku egle, kas ir Dobeles novada pašvaldības būvvaldes vadītāja arhitekta Jāņa Kukšas idejas realizācija. Viņš pats ir arī objekta dizaina autors, inform Dobeles novada pašvaldībā.

J.Kukša skaidro, ka šī egle ir oriģināldarbs un ikvienam mākslas objektam vajadzētu likt cilvēkiem aizdomāties par vērtībām. Kā uzsver autors, līdz ar šīs idejas īstenošanu dabai tiek saglabāta viena liela, spēcīga un zaļojoša pusaugu egle.

Vides dizaina objekta materiāls, izgatavošana un uzstādīšana Dobeles novada pašvaldībai kopā izmaksāja ap 2500 eiro, turklāt šo objektu pēc vēlēšanās būs iespējams izmantot vairākus gadus. Dizaina egle tiek krāsaini izgaismota diennakts tumšajā laikā, izmantojot programmējamas gaismas iekārtas, kas jau iepriekš bija pašvaldības rīcībā.

Galvenie ieguvumi no dalības starptautiskajā izstādē Expo Astanā ir iespēja iepazīstināt potenciālos klientus un sadarbības partnerus ar saviem pakalpojumiem un vienoties par sadarbību

Tā atzīst DB atptaujātie Latvijas uzņēmumi, kas šogad piedalās šajā pasākumā. Kazahstānas galvaspilsētā Astanā notiekošajā specializētajā Expo, kas veltīts nākotnes enerģijai, Latvija piedalās ar savu paviljonu, kura izveidi pilnībā finansējuši Latvijas uzņēmumi, kas saskata eksporta iespējas Kazahstānas tirgū. Viens no lielākajiem paviljona sponsoriem – valsts uzņēmums Latvijas dzelzceļš dalību Expo uzskata par ārkārtīgi svarīgu centienos piesaistīt kravas no Āzijas. Expo Astanā notiek no 10. jūnija līdz 10. septembrim.

Latvijas paviljona autore ir arhitekte Agnese Lāce; tā izmaksas ir 700 tūkst. eiro, no kuriem lielākais finansējums nāk no valsts uzņēmuma Latvijas Dzelzceļš. Paviljona vadmotīvs ir Enerģija ir mūsu dabā. Paviljonā dominējošas ir trīs neregulāras formas telpas, izgaismotas ar LED sistēmu, kas simbolizē dārgakmeņus. Divos no tiem atrodas 3D realitātes konsoles, ar kuru palīdzību var iejusties Latvijas dabas, bobsleja trases un Rīgas vidē. Uzliekot 3D brilles ir iespējams pārlidot pāri Rīgai un noklausīties kādu Raimonda Paula dziesmu. Trešajā telpā ir iekārtots suvenīru veikaliņš, kur var iegādāties dzintara izstrādājumus, Dzintara kosmētiku, traukus ar latviešu dizaineru apdruku un citus izstrādājumus. Vēl paviljonā ir atvēlēta zona Latvijas dzelzceļa izstrādātajam ūdeņraža lokomotīves modelim, SPA time out zonai un bērnu spēļu laukumiņam. Paviljona radošais direktors Ansis Egle stāsta, ka līdz šim mūsu paviljonu ir apmeklējuši vairāk nekā 100 tūkstoši apmeklētāju. Vislielākais viesu pieplūdums vērojams augustā, kad vairums kazahu ir atvaļinājums. Augusta dienās vidējais apmeklētāju skaits dienā ir divi līdz trīs tūkstoši. «Latvijai Kazahstānā ir laba atpazīstamība, par mūsu valsti ir liela interese. Mēs daudziem kazahiem esam labais piemērs,» apgalvo A. Egle. Taujāts par saviem iespaidiem, A. Egle teic, ka viņa topā ierindojas Lielbritānijas, Austrijas un Apvienoto Arābu Emirātu paviljoni. «Liela nozīme apmeklētāju «pievilināšanā» ir valsts zīmolam un atpazīstamībai. Līdz ar to vienmēr ir vērojamas rindas pie Vācijas, Monako un ASV paviljoniem. Reizēm pat šo «slaveno» valstu paviljonos nav nekā īpaši inovatīva, taču pati valsts nostrādā kā magnēts,» skaidro A. Egle. Salīdzinot mūsu paviljonu ar citiem, tā radošais direktors stāsta, ka Latvijas pārstāvniecība izskatoties ļoti labi, ar daudzkārt mazākiem līdzekļiem nekā ir bijis citām valstīm ir sasniegts visnotaļ atzīstamu rezultāts. Jāpiebilst, ka valstiskā līmenī bija izlemts šajā Expo nepiedalīties, tādēļ paviljona izveidi uzņēmās Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera pēc savu biedru lūguma.

Eiropas Aizsardzības fonda (EAF) projektu pēdējā kārtā pasūtījumus ir saņēmuši astoņi Latvijas uzņēmumi un zinātniskās institūcijas, intervijā sacīja Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle-Ločmele.

Tostarp trijos projektos Latvijas uzņēmumi ir iesaistīti kā apakšuzņēmēji, bet piecos projektos Latvijas pārstāvji ir iesaistīti tieši.

Tostarp SIA "Latvijas mobilais telefons" ir iesaistījies divos projektos - projektā par Eiropas nākotnes augstas mobilitātes duālo bruņoto sistēmu izstrādi (FAMOUS2 - European Future Highly Mobile Augmented Armoured Systems 2), kas izmaksās 122,5 miljonus eiro, kā arī projektā par 5G izmantošanu miera uzturēšanai un aizsardzībai, kura budžets ir 37,1 miljons eiro. Pirmajā projektā Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums ir 94,8 miljoni, bet otrajā - maksimālais ES līdzfinansējums ir 27 miljoni eiro.

SIA "Cyber Circle" ir dalībnieks projektā par digitālo militārās mobilitātes sistēmas izstrādi (SDMMS - Secure Digital Military Mobility System), kuras kopējais budžets ir 10,8 miljoni eiro, bet maksimālais ES līdzfinansējums ir 9,1 miljons eiro.

Lai popularizētu Rīgu kā interesantu un tradīcijām bagātu galamērķi, šodien, 14.novembrī, ceļojumu no Pierīgas meža uz Briseli uzsākusi īpaša egle. Izrotāta ar latviskiem simboliem, Rīgas egle būs centrālais objekts Briseles Ziemassvētku festivālā, kuru apmeklē tūkstošiem cilvēku no visas pasaules, informēja Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja pārstāve Anna Blaua.

18,3 metrus garā egle augusi Rīgas pašvaldības SIA Rīgas meži Tīreļu mežniecībā Babītes novadā. Savu galamērķi tā sasniegs 20.novembrī, kad svinīgā gaisotnē tā tiks sagaidīta un izgreznota. Savukārt, 28.novembrī Briseles Lielajā laukumā (Grand Place) notiks Rīgas egles oficiālā atklāšana, kas būs daļa no lielā ziemas festivāla Plaisirs D’Hiver atklāšanas pasākuma.

Lai akcentētu tradīcijām bagāto Rīgas vēsturi, par egles rotājumiem izvēlēti vairāki simboli – katrs ar savu nozīmi un vēstījumu Briselei. Māras krusts – laimes simbols, kas izsenis izmantots, lai sargātu materiālo labklājību; Atslēga, kas vizuāli atgādina lāsteku, vienlaicīgi simbolizējot leģendām apvīto Rīgas atslēgu; Rīgas ģērboņa sakrustotās atslēgas, kas gādā par aizsardzību, kā arī rotājums Rīga.

Nodokļu administrācijai cīņā ar nodokļu nemaksātājiem piedāvā piešķirt lielākas pilnvaras – juridiskās personas informēt par negodprātīgiem darījumu partneriem un nodokļu parādus piedzīt no to personu makiem, kuri rīkojušies uzņēmuma vārdā, kaut arī nav valdes locekļi.

To paredz Ministru kabinetā akceptētie grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām, kuru spēkā stāšanās paredzēta no 2020. gada 1. janvāra. Aptaujāto uzņēmēju viedokļi par šiem jauninājumiem bija pozitīvi, un vienlaikus skanēja pretjautājums par šo normu praktisko piemērošanu.

Varēs vērst piedziņu

Finanšu ministrijas informācijā norādīts, ka grozījumi pilnveidos juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanas regulējumu, to attiecinot arī uz juridisko personu faktiskajiem vadītājiem. Tas nozīmē, ka atbildība par juridiskās personas nokavētajiem maksājumiem turpmāk būs piemērojama ne tikai komercreģistrā ierakstītajiem juridiskās personas formālajiem valdes locekļiem, bet arī personām, kuras faktiski īsteno valdes funkcijas. Šāds regulējums izstrādāts, ņemot vērā, ka VID bieži konstatē gadījumus, ka faktiski juridiskās personas darbību nodrošina nevis valdes loceklis, bet pilnvarotās personas (arī prokūristi) un personas, kuru mērķis nav veikt reālu komercdarbību un pildīt nodokļu saistības.

Auto zīmols Audi šodien Rīgā prezentēja jauno e-tron - savu pirmo pilnībā elektrisko apvidus automašīnu.

«Audi šis ir jauns sākums. Šā gada nogalē tiks prezentēta vēl viena elektriskā automašīna un nākamajā gadā - vēl divas. Līdz 2025. gadam aptuveni 35%, kas atbilst vienam miljonam automobiļu, būs aprīkoti ar elektriskās piedziņas tehnoloģijām,» norādīja Elīna Egle, Audi pārdošanas vadītāja Latvijā un Lietuvā.

Elektriskā pilnpiedziņa nodrošina to, ka ir iespējams vadīt automašīnu jebkuros ceļa apstākļos un visos laikapstākļos. E-tron būvēts uz Audi Q5 bāzes, kas ir viens no populārākajiem šā segmenta modeļiem, kura tiešo konkurentu vidū ir Bmw X3 un Volvo XC60. «Dzinējs ir automašīnas sirds. Audi e-tron ir aprīkots ar diviem elektromotoriem, un 100 km/h ātrumu spēj sasniegt nepilnās 6 sekundēs,» stāstīja E. Egle.

Nesamaksātos uzņēmumu nodokļu parādus varētu piedzīt no tām personām, kuras faktiski rīkojušās juridiskās personas vārdā – prokūristi, komercpilnvarnieki un atsevišķos gadījumos pat dalībnieki.

Šādu scenāriju paredz valdības sēdē izskatītais informatīvais ziņojums Par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.–2022. gadam. Finanšu ministrijai jāsagatavo grozījumu projekts likumā Par nodokļiem un nodevām, paredzot pilnveidot juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanas regulējumu, to attiecinot uz arī uz personām, kuras faktiski ir rīkojušās juridiskās personas vārdā. Turklāt paredzēts, ka pārskatīšanai tiks pakļauts nosacījums attiecībā uz to, ka pēc nokavēto nodokļu maksājumu izveidošanās juridiskā persona ir atsavinājusi aktīvus tādai personai, kura attiecībā pret valdes locekli atbilst ieinteresētās personas jēdzienam Maksātnespējas likuma izpratnē. Tā kā šī ir tikai ideja, tad vairāki DB aptaujātie atteicās to vērtēt, vienlaikus norādot, ka par to varētu spriest, tikai redzot konkrētu grozījumu projektu, kura vēl neesot. Tiesa, paredzēts, ka šie grozījumi būs vienotā paketē ar 2020. gada valsts budžeta projektu. Vienlaikus gan bija jautājumi par to, cik daudz līdz šim nodokļu administrācija esot piedzinusi nesamaksātos parādus no valdes locekļiem, un arī par to, vai potenciālā jauninājuma kontekstā, kad nodokļu parādus varētu piedzīt arī no prokūristiem, pilnvarniekiem, cik daudz naudas un mantas ir šiem cilvēkiem, jo nodokļu parādi ir simtos miljonu eiro mērāmi.

Priekules novada domes projekts Zviedru vārtu tālākai atjaunošanai nav guvis ES fonda atbalstu. Finansējumam tiks meklēti jauni avoti, vēsta reģionālais medijs Kursas Laiks.

Līdzfinansējumu – aptuveni 13,5 tūkstošus eiro – Zviedru vārtu atjaunošanai Priekules novada dome iedalīja pagājušā gada nogalē. Projekts, kura kopējās izmaksas plānotas aptuveni 270 tūkstoši eiro, tika iesniegts Kultūras ministrijā, bet nu saņemts finansējuma atteikums.

Priekules novada tūrisma organizatore Daiga Egle Kursas Laikam stāstījusi, ka no ministrijas vēstules esot grūti saprast atteikuma faktisko iemeslu. Projekta izstrādātāja – SIA V Projekts – par to interesēšoties sīkāk. «Mierā neliksimies, meklēsim jaunu iespēju. Zviedru vārtus mums vajag sakārtot,» sacījusi D. Egle.

Ziemassvētku egle LIDO Atpūtas centrā Krasta ielā šogad rotāta, izmantojot 21. gadsimta sniegtās iespējas un, apvienojot dabu ar tehnoloģiju risinājumiem, informē uzņēmumā.

22 metrus augsta svētku egle, taupot dabas resursus un domājot ilgtspējīgi, veidota no mežu tīrīšanas darbos pārpalikušiem egļu zariem - no 1300 īstiem egļu zariem, kuri iegūti, tīrot ZS "Andulaiši" mežus.

Apvienojumā ar modernajām tehnoloģijām vērienīgās projekcijās uz svētku egles tiek stāstīts Latvijas Ziemassvētku stāsts, ko īpaši šim projektam radījis multimediju mākslinieks Māris Kalve.

"Galvenais varonis šajā stāstā ir cilvēka sirds, kas piecu minūšu laikā izdzīvo veselu Ziemassvētku un patiesībā arī dzīves ceļa stāstu: māju mieru ar tikko ceptu piparkūku smaržu nomaina pasaules plašumi gan ar žilbinošu svētku spožumu, gan aukstām ledus pilīm, un mēs nekad nevaram būt droši, kur kurā brīdī nonāksim. Taču svētku sajūta dzimst sirdī, un arī mājas ir tur, kur ir sirds. Tāpēc cilvēks pats ir brīnuma radītājs, un es ceru, ka to ikvienam atgādinās gan LIDO egle, gan manis veidotās projekcijas," skaidro multimediju mākslinieks Māris Kalve.

Uzņēmumu juridisko adrešu migrācijai nav viena iemesla, bet gan to kokteilis.

Katrā atsevišķā gadījumā sava loma ir specifiskiem aspektiem, taču aptaujātie to nesaista ar vietējās varas aktivitātēm.

Tādu ainu rāda dažādās jomās strādājošie aptaujātie. Pēc SIA Lursoft pētījuma datiem, ik gadu juridisko adresi maina 8–10 tūkst. uzņēmumu, kas ir diezgan mazs skaits pret kopējo pašlaik nelikvidēto uzņēmumu skaitu, kas pašlaik ir nepilni 198 tūkstoši. DB aptaujātie uzskata, ka juridisko adrešu maiņas saknes meklējams tādās jomās kā tiesību aizsardzība, datu atbilstība realitātei un arī izmaksas. Vienlaikus tiek norādīts, ka tikai atsevišķos gadījumos juridiskās adreses maiņa varētu būt saistīta ar vietējās varas aktivitātēm, piesaistot konkrētu uzņēmumu – investoru savai teritorijai.

Ne ģeopolitiskie notikumi – karš Ukrainā –, ne tam sekojošās sankcijas, inflācijas eksplozija, tās slāpēšanai būtiski paaugstinātās procentlikmes, kas izraisīja ekonomisko stagnāciju, nav atstājuši būtisku ietekmi ierosināto maksātnespējas procesu skaitā.

To liecina SIA Lursoft dati. Tā 2024. gada septiņos mēnešos kopumā ierosināti 596 maksātnespējas procesi, salīdzinājumam analogā laikā 2023. gadā – 585, bet 2022. gadā – 593, kas ir ievērojami mazāk nekā Covid-19 pandēmijas laikā – 717 2021. gadā un 735 2020. gadā. Lai arī 2024. gada septiņos mēnešos ir pieaudzis ierosināto maksātnespējas procesu skaits fiziskajām personām no 159 pērn līdz 176 šogad, tomēr 2020. gadā tas bija ievērojami augstāks – 203. Savukārt juridiskajām personām ierosināto maksātnespējas procesu skaits pēdējo trīs gadu laikā būtībā nav mainījies.

Demonstrē noturību

“Redzot ierosināto maksātnespējas procesu datus, jāsecina, ka tie ir teju zemākajā punktā, un ceru, ka tie tādā pašā līmenī saglabāsies arī perspektīvā,” secina Latvijas Biznesa savienības padomes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa atzīst, ka pēdējo piecu gadu laikā Latvijas tautsaimniecība ir tikusi pakļauta vairākām ietekmēm. “Ja 2020. un 2021. gads pagāja Covid-19 pandēmijas zīmē, tad 2022. gada februārī sākās karš Ukrainā, bet gan pandēmija, gan karš ietekmēja piegāžu ķēdes, tās tika pārrautas, tas spieda meklēt risinājumus un atstāja ietekmi uz loģistiku,” norāda E. Egle. Viņa gan cer, ka kopējā situācija uzlabosies. jo tautsaimniecībā ir vērojama atgūšanās. “Noieta tirgi stabilizējas, ir pieejami papildu resursi attīstībai gan no ES fondiem, gan finanšu sektora un privātajiem investoriem. Ceru, ka maksātnespējas sistēma Latvijā ir sakārtota, tā ir caurspīdīga, un tādas sērgas, kad mākslīgi maksātnespējas procesi un to rezultātā kanibalizēti aktīvi, ir pagātne,” uzsver E. Egle.

Šis gads jaunajiem un mazajiem uzņēmējiem nav pagājis mierīgi – gada nogalē beidzot sagaidīti biznesa inkubatori, diskusijas par mikrouzņēmuma nodokli joprojām spraigas

«Mikronodokļa maksātāju režīma nepārtrauktās izmaiņas šībrīža ekonomiskajā situācijā izraisīja maksimālu neizpratni uzņēmēju vidū. Ir tik daudz veidu, kā ar negodīgiem shēmotājiem un optimizētājiem varēja tikt galā, risināt sociālo garantiju jautājumus, būtu bijusi tik griba. Jāatzīst, ka 2008. gada krīzes laikā uzņēmēji «neizgāja ielās», jo bija sīvas sarunas ar valdību un starptautiskajiem aizdevējiem, tika meklēti kompromisi un modelēta lēmumu ietekme. Šobrīd prevalē šauras resoriskas intereses, kuras, iespējams, pietuvinātās biznesa organizācijas neizprot. Rezultātā vilšanās valdošajos politiķos un ierēdņos ir būtiski pieaugusi,» vērtē Elīna Egle, Latvijas Biznesa savienības Padomes priekšsēdētāja.

Mazajiem un mikrouzņēmumiem Latvijā būtu vairāk jāpiestrādā pie dizaina, forumā Mazais uzņēmums - Latvijas biznesa lepnums teica Latvijas Biznesa savienības padomes priekšsēdētāja Elīna Egle-Ločmele.

Viņa skaidroja, ka dizains ir viens no trīs būtiskākajiem biznesa elementiem. Mazajam biznesam tas ir ļoti būtisks, jo ar to ir iespējams uzrunāt klientus, iesaistīt tos komunikācijā, radīt piesaistošas emocijas un tādējādi veicināt pārdošanu.

Tāpēc mazajiem un mikrouzņēmumiem ir svarīgi strādāt gan pie logo, gan produkta dizaina, kā arī pie tā, kā uzņēmums parādās internetā.

«Mazais bizness Latvijā domā par dizainu, taču gribu teikt, ka ir jādomā vēl vairāk,» atzina Egle-Ločmele.

Vēl viens no trīs elementiem esot digitalizācija. Tas nozīmē, ka mazajam biznesam ir jāpiestrādā pie tā, lai tas internetā ir «redzams, pieejams un galu galā arī aizsniedzams». Tāpēc mazajiem uzņēmumiem ir ieteicams izmantot digitālā mārketinga iespējas.

Ceturtdienas, 20. novembra, rītā Briselē ieradās Ziemassvētku egle no Rīgas, un rīta agrumā tika uzstādīta Briseles centrālajā laukumā Grand Palace, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Ceļu no Rīgas uz Briseli tā uzsāka 14. novembrī, kad tika izraudzīta un nocirsta Pierīgas mežos.

Lai iepazīstinātu Briseles iedzīvotājus un tās apmeklētājus ar leģendu par pirmo rotāto Ziemassvētku egli Eiropā, kuras saknes meklējamas Latvijas galvaspilsētā Rīgā, no šā gada 28. novembra līdz 4. janvārim Ziemassvētku egle no Rīgas būs Beļģijas galvenā egle un rotāsies Briseles Lielajā laukumā (Grande Place). Tas būs arī atgādinājums par Rīgu kā 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētu.

Rīgas egles oficiālā atklāšana Briseles Lielajā laukumā notiks 28. novembrī. Egli iedegs Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs, Briseles mērs Ivans Maijers (Yvan Mayeur), Briseles pilsētas Kultūras vicemēre Karina Laljē (Karine Lalieux) un Latvijas vēstniece Beļģijā Lelde Līce -Līcīte. Par kultūras programmu rūpēsies Briseles latviešu koris.

SIA Ozols Ir četros gados sācis no nulles pozīcijas un sasniedz vērā ņemamu apgrozījumu, piesakot sevi kā nopietnu spēlētājus reklāmas aģentūru saimē

Uzņēmums reklāmas un mediju aģentūru saimē ir jaunpienācējs, tiesa, tā īpašniekiem ir vairāku gadu pieredze šajā jomā. «Visi savulaik strādājām kopā citā lielā uzņēmumā, un bija sajūta, ka ir radies līdzsvars kompetenču ziņā un varam veidot paši savu kompāniju. Ambīcijas ir vainagojušās panākumiem, un četros gados esam iekļuvuši aģentūru virslīgā, starp ietekmīgākajiem 12 līdzīga rakstura uzņēmumiem, kas bija samērā liels izaicinājums, jo šis tops vairāku gadu griezumā ir teju nemainīgs,» atzīst SIA Ozols Ir līdzīpašnieks Ansis Egle.

SIA Ozols Ir ir spējis kāpināt apgrozījumu no 205 tūkst. eiro 2013. gadā līdz 889 tūkst. eiro 2016. gadā, līdz ar to iekļūstot Dienas Bizness un Lursoft veidotajā strauji augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā. «Viens no priekšnoteikumiem, kas ļāva uzņēmuma pirmajos darbības gados kāpināt apgrozījumu, bija labi padarīts darbs. Ir svarīgi it visas lietas izdarīt kvalitatīvi, jo cilvēki to novērtē un atgriežas atkal. Šā iemesla dēļ veidojas sadarbība ar jauniem klientiem un paplašinās darba apjoms ar jau esošajiem pasūtītājiem,» uzsver A. Egle.

2017. gada valsts budžets un tā pavadošo grozījumu šleife dzīvi uzņēmējiem saldāku nepadarīs; kaut arī tajā ir vairākas odziņas, to pozitīvismu slāpēs «enkuri»

Tādu nākamā gada plānu redz aptaujātie uzņēmēji.

Kā pozitīvo LTRK valdes priekssēdētājs Jānis Endziņš min reversā PVN ieviešanu neapstrādātu dārgmetālu, sakausējumu un ar dārgmetālu plaķētu metālu piegādēm. «Par šādu risinājumu PVN krāpnieku izolēšanai no biznesa tika runāts jau teju piecus gadus, beidzot tas tiek īstenots,» uzsver J. Endziņš. Viņš un uzņēmēji pozitīvi vērtē arī to, ka par darbinieku ēdināšanas tēriņiem varēs nemaksāt darbaspēka nodokļus. «Protams, ne visi darba devēji kvalificēsies un varēs izmantot piedāvātās nodokļu atlaides, tomēr tā ir valsts pretimnākšana sociāli atbildīgiem darba devējiem par viņu rūpēm par darbiniekiem,» uzver J. Endziņš.