Decembrī AS Latvenergo Pļaviņu hidroelektrostacijai (HES) aprit 50 gadu, kopš tā sākusi ražot pirmās elektroenerģijas kilovatstundas Latvijai, informē AS Latvenergo.

1965. gada decembrī ekspluatācijā pakāpeniski tika nodoti pieci hidroagregāti, un tas ir stacijas vēsturiskais dzimšanas brīdis. Pļaviņu HES ir neatsverama nozīme Latvijas energosistēmā, un tā joprojām ir viena no lielākajām HES Eiropas Savienībā.

Pļaviņu HES turbīnas pirmo reizi tika iedarbinātas 1965. gada decembrī, un savos 50 darbības gados tā kopumā saražojusi 76 TWh (teravatstundas) elektroenerģijas. Ar šo enerģijas apjomu pie vidējā gada patēriņa valstī – 7,35 TWh – tā varētu nodrošināt Latvijas pieprasījumu 10 gadus.

Savukārt šā elektroenerģijas daudzuma saražošanai stacija 50 gados ir izlietojusi 930 km³ lielu ūdens apjomu, kas līdzinās aptuveni diviem Baltijas jūras Rīgas jūras līča tilpumiem vai 2274 Rāznas ezeriem.

AS "Latvenergo" 2024. gadā turpina vienu no Latvijā nozīmīgākajiem projektiem enerģētikas ilgtspējai – Pļaviņu HES rezerves pārgāznes izbūvi.

Tā palielinās Pļaviņu HES drošumu un ir sabiedrības un valsts enerģētiskās drošības projekts. Šobrīd norit sagatavošanās darbi būvniecības uzsākšanai Aizkrauklē, lai realizētu stratēģiskas nozīmes būvi un sakārtotu pilsētas ainavu.

Bagātīgos pavasara un pēdējos gados arī ziemas palos visa Latvija priecājas par majestātiskajiem ūdenskrituma skatiem no atvērtiem Pļaviņu HES aizvariem. Taču Pļaviņu HES ir sava maksimālā ūdens caurlaides robeža, bet Daugavas ūdens pietecei ir potenciāls to pārspēt. Tāpēc viens no topošās rezerves pārgāznes uzdevumiem ir nodrošināt Pļaviņu HES papildu ūdens caurlaidības spēju vismaz 4000 m3/s ar iespējami augstāko uzstādījuma līmeni. Tikpat svarīgi ir samazināt Pļaviņu HES aizsprosta pārrāvuma risku iespējamās avārijas situācijās un nodrošināt palu ūdens novadīšanu, lai novērstu nepieciešamību tos pārvadīt pāri Pļaviņu HES būvei, radot tai papildu slodzi un nevēlamas vibrācijas.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis AS Latvenergo slēgt līgumu par Pļaviņu un Ķeguma HES rekonstrukcijas darbiem, liecina IUB informācija.

Pēc uzņēmuma Alstom Hydro France (Alstom) iesniegtās sūdzības izskatīšanas par Latvenergo rīkoto Pļaviņu un Ķeguma hidroelektrostaciju (HES) hidroagregātu rekonstrukcijas darbu iepirkumu IUB aizliedzis Latvenergo slēgt iepirkuma līgumu sarunu procedūrās.

IUB iesnieguma izskatīšanas komisijas lēmumā teikts, ka Alstom 2012.gada 10.decembrī IUB iesniedza iesniegumu par Latvenergo rīkotajām sarunu procedūrām, apstrīdot sarunu procedūru kandidātu atlases rezultātus. Alstom norādīja, ka uzņēmums tika izslēgts no turpmākās dalības abās sarunu procedūrās. Lēmumā Latvenergo norādījis, ka Alstom nav iesniedzis pilnīgu informāciju vai slēpis daļu no svarīgas informācijas, tāpēc Alstom esot centies maldināt Latvenergo un līdz ar to ir pārkāpis kandidātu atlases nolikumā noteikto obligāto prasību, ka kandidāts ir sniedzis visu prasīto informāciju tā kvalifikācijas novērtēšanai un sniegtā informācija ir patiesa.

Trešdien Pļaviņu HES rekonstrukcijas ietvaros uz AS Latvenergo Pļaviņu hidroelektrostaciju (HES) piegādāts 147 tonnas smags 330 kilovoltu (kV) transformators, kas nomainīs līdzšinējo iekārtu.

Kā informēja Latvenergo pārstāvji, 330 kV transformatora transportēšana notika no Aizkraukles stacijas dzelzceļa atzara, kas ienāk pilsētā, tālāk ar automašīnas treileri to nogādājot ražotnē.

AS Latvenergo Pļaviņu HES ražotnes rekonstrukcijas ietvaros tiek veikti vairāki secīgi vērienīgi projekti, starp kuriem ir divu Pļaviņu HES 330 kV transformatoru nomaiņa. Rekonstrukcijas ietvaros pirmais 330 kV transformators uz HES tika piegādāts 2012. gada 12. decembrī, tas jau ir nodots ekspluatācijā un nodrošina hidroelektrostacijas darbu.

«Veicot 1. un 3. hidroagregātu rekonstrukciju, Pļaviņu HES elektroenerģijas ražošana kļūs efektīvāka, plānots palielināt stacijas jaudu par 13,5 MW, bet līdzšinējie transformatori vairs nespēs nodrošināt hidroagregātu darbību,» skaidro AS Latvenergo valdes loceklis, ražošanas direktors Māris Kuņickis. Šīs iekārtas nolietojas, un to darbības drošums samazinās. Tāpēc rekonstrukcijas laikā tehniski novecojušas un nolietotas iekārtas tiek aizvietotas – īpaši Pļaviņu HES rekonstrukcijai izgatavotie transformatori nomainīs 1965. un 1971. gadā izgatavotos transformatorus TN1 un TN2.

Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs Artis Pabriks izsludinājis Ministru kabineta (MK) ārkārtas sēdi saistībā ar plūdu radīto apdraudējumu. Sēde notiks piektdien plkst. 20.00.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs piektdien, apmeklējot pašvaldības Daugavas plūdu skartajās teritorijās, pārliecinājās, ka situācija ir dramatiska un lēmums par ārkārtas situācijas izsludināšanu ir vajadzīgs nekavējoties, informēja ministra pārstāvji.

Lēmumu par nepieciešamību izsludināt ārkārtas stāvokli savās domes sēdēs ir pieņēmušas Pļaviņu novadu dome un arī Daugavpils novada dome, situācija neapskaužama ir arī Ogrē, kuru plūdi skāra jau nedēļas sākumā. Lielas teritorijas applūdušas arī Zemgalē, plūdu draudi ir arī vēl virknē citu pašvaldību, norāda ministrs.

Pēc plūdu beigām VARAM izskatīs iespējas palīdzēt cietušajām pašvaldībām ūdeņu izpostītās infrastruktūras sakārtošanā, taču patlaban vissvarīgākie ir operatīvie glābšanas darbi un cilvēku drošība.

Labvēlīgu laika apstākļu dēļ pēdējos gados būtiski pieaugusi elektroenerģijas izstrāde Daugavas hidroelektrostacijās (HES).

Paredzams, ka pēc Daugavas HES hidroagregātu atjaunošanas programmas īstenošanas elektroenerģijas izstrāde HES kļūs vēl efektīvāka, jo jaunajiem agregātiem vienas kilovatstundas saražošanai būs nepieciešams mazāks ūdens daudzums. AS Latvenergo norāda, ka programmas ietvaros kopumā plānots veikt 11 hidroagregātu rekonstrukciju – pērn ekspluatācijā nodoti četri, bet līdz 2022. gadam plānots atjaunot vēl septiņus agregātus. Zināms, ka rekonstrukcijas kopējās izmaksas pārsniegs 200 miljonus eiro.

Izaicinājums prognozēm

Vēsturiski lielākā elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES piedzīvota 1990. gadā, kad Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas stacijās kopumā saražotas 4,5 TWh elektrības, savukārt zemākā izstrāde – 2015. gadā, kad saražotas vien 1,8 TWh elektroenerģijas, stāsta Latvenergo ražošanas direktors Aivars Kvesko. «Elektroenerģijas izstrādes apjoms Daugavas HES ir atkarīgs no hidroloģiskās situācijas upē un klimatiskajiem apstākļiem Daugavas sateces baseinā. Pieteci Daugavā nosaka nokrišņu daudzums ne tikai Latvijas teritorijā, bet arī Baltkrievijā un Krievijā,» skaidro Latvenergo pārstāvis, piebilstot, ka liela izstrāde piedzīvota arī 1998. un 2017. gadā, kad HES saražoja ap 4,3 TWh elektrības.

Atjaunojamo energoresursu projektos Baltijas valstīs AS Latvenergo šogad investē 200 miljonus eiro, vēja parkos perspektīvā ieguldījumu summa pārsniegs vienu miljardu eiro, tādējādi būtiski palielinot atjaunīgās elektroenerģijas apjomus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo valdes locekle, attīstības direktore Ilvija Boreiko. Viņa norāda, ka līdzās uzņēmuma pašu projektu īstenošanai tiek praktizēta augstas attīstības stadijā esošu saules un vēja parku projektu iegāde, lai pēc iespējas īsākā laika posmā tiktu izbūvēts un papildināts Latvenergo koncerna atjaunīgo energoresursu portfelis.

Fragments no intervijas

Kur un cik lielas summas 2024. gadā investē Latvenergo?

Koncerna 2024.gada investīciju plāns paredz kapitālieguldījumus 460 milj. eiro apmērā. Ieguldījumi tiek īstenoti trīs lielos blokos. Pirmais bloks ir kapitālieguldījumi sadales tīklos – kopējais apjoms ap 150 milj. eiro. Sadales tīklu uzturēšanai aktīvi izmantojam arī iespējas, ko sniedz ES dažādu fondu finansējums. Otrais ieguldījumu bloks ir esošo elektroenerģijas ražošanas aktīvu - HES un TEC - uzturēšana, pilnveide un rekonstrukcija, lai nodrošinātu to drošību un ilgtspējīgu darbību. Kopējais kapitālieguldījumu apjoms esošo aktīvu uzturēšanai un rekonstrukcijai ir ap 70 milj. eiro. Lielākais no projektiem ir Daugavas HES hidroagregātu rekonstrukcijas projekta turpināšana, rekonstruējot pēdējos trīs nerekonstruētos (no kopumā 23) hidroagregātus.

Rūpniecības smagsvara statusu Aizkrauklei nav izdevies saglabāt, tomēr pilsēta joprojām ir mājvieta vairākām nozīmīgām ražotnēm - tā īsumā var raksturot uzņēmējdarbības situāciju pilsētā, par kuras simbolisku pamatakmeni var uzskatīt Latvijas lielāko elektrības ražotni - Pļaviņu hidroelektrostaciju (HES), raksta laikraksts Diena.

Atšķirībā no Pļaviņu HES, kura šobrīd pēc uzstādītās jaudas ir Eiropas Savienības otrā lielākā HES un joprojām nodrošina pilsētai gan valstiski nozīmīga energoapgādes sistēmas mezgla statusu, gan vērā ņemamus nodokļu ieņēmumus, citu pilsētas ražotņu liktenis nav bijis labvēlīgs, norāda laikraksts. Piemēram, pilsētas gigantiskā VEF tālruņu rūpnīca, kura savulaik nodrošināja darbu aptuveni 2400 cilvēkiem, ir palikusi vairs tikai bijušo darbinieku atmiņās. Tiesa, vienlaikus Aizkraukle var lepoties ar vairākām nozīmīgām ražotnēm, kas ir tapušas no jauna jau pēc PSRS sabrukuma.

«Bez Pļaviņu HES nebūtu Aizkraukles,» laikrakstam uzsvēris Latvenergo valdes loceklis, ražošanas direktors un bijušais aizkrauklietis Māris Kuņickis, kurš norādījis, ka, balstoties uz laikabiedru atmiņām, jautājumā par pilsētas izveidi nozīmīga loma bijusi enerģētiķu lēmumam - Latvijā tolaik bijusi diskusija par to, vai būtu attīstāmas termoelektrostacijas vai HES, un attiecīgi lēmums par HES būvniecību bija iemesls pilsētas tapšanai. Šobrīd 884 megavatu elektrostacijas tiešā loma pilsētas dzīvē gan ir mazinājusies - lai arī elektrostacija joprojām ir vērā ņemams nodokļu avots, tajā nodarbināto cilvēku skaits daudzu miljonu latu vērtās ražošanas modernizācijas un uzņēmuma restrukturizācijas iespaidā ir samazinājies.

Latvijas energokompānija AS Latvenergo virtuāli vērusi durvis uz saviem ražošanas objektiem – Daugavas hidroelektrostacijām (HES), klajā laižot interesantu projektu – HES interaktīvo tūri, informē Latvenergo preses sekretāre Sandra Vējiņa.

Tūre ir virtuāls, vizuāli oriģināls un izzinošs ceļojums pa Daugavu, iepazīstot Rīgas, Ķeguma un Pļaviņu HES, kā arī uzzinot daudz interesanta par elektrības ražošanu hidroelektrostacijās un citām šai jomai saistītām lietām - zaļo enerģiju, zivju resursu atjaunošanu, palu specifiku, remontdarbiem ūdenskrātuvēs u.c.).

Projekta galvenā ideja ir atraktīvi parādīt ražošanas procesu HES vienkāršotā veidā. Tūrē apkopoti interesanti fakti un vizuālie materiāli foto un video formātā par Daugavas HES un par elektroenerģijas ražošanu hidroelektrostacijās kopumā. Iespējams pašiem virtuāli apmeklēt AS Latvenergo Daugavas HES ar 3600 panorāmasfotogrāfiju palīdzību, apskatot ražošanas objektus gan no ārpuses, gan, ielūkojoties interjerā. Tāpat var aplūkot visus Daugavas HES šķērsgriezumāar interaktīviem elementiem, lai saprastu pamatlietas, no kurām sastāv un kā funkcionē HES, kā arī animācijā uzzināt par Daugavas HES un to nozīmi Latvijā un reģionā.

200 milj. eiro vērtos Daugavas hidroelektrostaciju rekonstrukcijas projektus plānots pabeigt līdz 2022. gadam, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Daugavas hidroelektrostaciju (HES) rekonstrukcijas programmas ietvaros paredzēts pārbūvēt visus Rīgas HES un Ķeguma HES-2 hidroagregātus, kā arī divus hidroagregātus Pļaviņu HES. Valsts a/s Latvenergo pauž, ka Latvija vēl vismaz tuvākos 40 gadus gūs saimniecisku labumu, jo tiks palielināta elektroenerģijas izstrādes efektivitāte. Visu staciju novecojušo hidroagregātu rekonstrukciju paredzēts noslēgt 2022. gadā, apjomīgo darbu laikā atjaunojot novecojušās iekārtas, paaugstinot darbības drošumu un HES efektivitāti, saražojot vismaz par 2–4% vairāk elektroenerģijas nekā līdz šim.

Intervijā DB Latvenergo ražošanas projektu direktore Inga Āboliņa stāsta, ka Daugavas HES rekonstrukcija, pirmkārt, ir drošības jautājums. «HES turbīnas ir kalpojušas vairāk nekā 40 gadus un to tehniskais mūžs tuvojas robežai,» viņa pauž. Hidroturbīnas pastāvīgi strādā ievērojamu mehānisko slodžu un stresa iespaidā. Ūdens caurplūde caur vienu hidroturbīnu, piemēram, Rīgas HES ir 450 kubikmetri sekundē, kas rada ievērojamu spēku uz hidroagregāta konstrukcijām. Ilgstošas ekspluatācijas laikā tas nolietojas un var apdraudēt drošību, viņa norāda. Rekonstrukcijas programmas galvenais mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu un ilgstošu hidroelektrostaciju darbību. Tāpat programmas mērķis ir hidroagregātu lietderības paaugstināšana, nodrošinot hidroelektrostaciju efektīvu un konkurētspējīgu darbību kopējā enerģētiskajā sistēmā un brīvajā elektroenerģijas tirgū.

AS «Latvenergo» šajā vasarā no 1. jūlija līdz 31. jūlijam Ķeguma hidroelektrostacijas ūdenskrātuvē uzturēs pazeminātu ūdenslīmeni. Šajā periodā paredzēts veikt hidrotehnisko būvju atjaunošanu Pļaviņu HES lejas bjefā un Ķeguma HES augšējā bjefā.

2018. gadā laikā no 1. jūlija līdz 31. jūlijam tiks veikts Ķeguma HES piestātnes un savienojošā dambja atjaunošanas remonts, betonēto virsmu atjaunošana Pļaviņu HES labā krasta atbalstsienā, betonēto nogāžu atjaunošana Pļaviņu HES atvadkanāla kreisajā krastā.

Galvenie atjaunošanas darbi mainīgā ūdens līmeņa zonā ir bojātā betona atkalšana, stiegrojuma attīrīšana, pretkorozijas apstrāde, papildu stiegrojuma montāža, betonēšana, virsmu aizsargpārklājuma uzklāšana, temperatūras un deformācijas šuvju remonts un izveide.

Darbu veikšanai AS «Latvenergo» pazeminās ūdens līmeni Ķeguma HES ūdenskrātuvē līdz augstuma atzīmei 30,55 metri Latvijas augstumu sistēmā (LAS). Remontdarbu izpildes laikā tiek iekļautas arī tās dienas, kas nepieciešamas, lai ūdenskrātuves līmeni pazeminātu līdz paredzētājai atzīmei, un līmeņa atjaunošanai līdz normālam darba režīma līmenim.

Pļaviņu hidroelektrostacija varētu pārgāzt trīs reizes vairāk ūdens nekā šopavasar, tomēr tik liels ūdens apjoms kā šobrīd Daugavā nav bijis teju 30 gadu.

Šopavasar uz Daugavas redzams neparasts skats. Visas trīs a/s Latvenergo hidroelektrostacijas (HES) – Pļaviņas, Ķegums un Rīga – jau kādu nedēļu gāž pāri pārgāznim liekās ūdens masas, kas īpaši krāšņu ūdenskritumu veido Pļaviņu HES, gāžoties no 40 m augstuma. Latvenergo HES saražo aptuveni 70% no valstī ražotās elektroenerģijas jeb aptuveni 2,6 teravatstundas (TWh) gadā no apmēram 7,5 TWh lielā valsts elektrības patēriņa. Latvenergo neslēpj, ka pavasara pali viņiem ir peļņas laiks, kad ievērojami elektroenerģijas apjomi tiek arī eksportēti, tomēr tik lieli ūdens apjomi kā šogad nebūt nav viņu biznesam tā labvēlīgākā situācija.

Lai gan patlaban ūdens līmenis Pļaviņu HES ir nostabilizējies un tuvākās prognozes liecina, ka situācija būs stabila, ūdenskrātuve tiek gatavota jaunam pieplūdumam, aģentūru LETA informēja AS Latvenergo pārstāve Ivita Bidere.

Patlaban caurtece Pļaviņu HES ir ap 4300 kubikmetriem sekundē, līdz ar to tuvākajās dienās aizvari būs atvērti.

Pārraujot ledus sastrēgumu, šodien dienas otrajā pusē kritās ūdens līmenis Pļaviņās, un lielā ūdens masa nonāca Pļaviņu HES, kas jau savlaicīgi bija sagatavota tik liela ūdens apjoma uzņemšanai.

Jau vakar, caurtecei sasniedzot 2800 kubikmetrus, un ūdens līmenim Pļaviņās tuvojoties kritiskajai atzīmei, tika atvērti divi aizvari un monitorēts ūdens līmenis Daugavas baseinā, lai ledus masa neveidotu sastrēgumus upes gultnē. «Pļaviņu HES ūdenskrātuves rezervuārs bija sagatavots, lai akumulētu gaidāmo lielo ūdens masu pēc pudeles kakla efekta pārraušanas. Aptuveni 20 minūšu laikā, sākot no plkst.15.30, ūdens līmenis strauji cēlās par vienu metru, caurtecei sasniedzot vairāk nekā 20 000 kubikmetru sekundē,» klāsta Pļaviņu HES ražotnes vadītājs Aldis Bogdanovičs.

Lai remontētu uzņēmuma Latvenergo hidroelektrostaciju hidrotehniskās būves, jūlijā paredzēts pazemināt līmeni Ķeguma HES ūdenskrātuvē. Ūdenslīmeni paredzēts pazemināt vakarā un nakts stundās, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Uzņēmuma Latvenergo preses sekretāre Sandra Vējiņa informējusi, ka remontdarbu veikšanai no 1. jūlija līdz 1. augustam katru dienu no plkst. 17 līdz nākamās dienas plkst. 7 būtiski pazeminās ūdens līmeni Ķeguma HES ūdenskrātuves mainīgā ūdens līmeņa zonā. Līdz ar to ievērojami pazemināsies ūdenslīmenis arī Pļaviņu HES lejasbjefā. Pļaviņu HES paredzēts kreisā krasta lejas bjefa atbalsta sienas betona virsmas remonts. Savukārt Ķeguma HES plānots izbūvēt kreisā krasta dambja nostiprinājumu.

«Daugavas HES ūdenskrātuvēs līmenis regulāri tiek pazemināts gan apsekošanas, gan remonta darbos jau kopš katras hidroelektrostacijas uzcelšanas brīža.

AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" kopuzņēmuma SIA "Latvijas vēja parki" plānotās investīcijas vēja parku izveidē būs vienas no lielākajām Latvijas vēsturē un sasniegs vienu miljardu eiro, pirmdien kopuzņēmuma dibināšanas pasākumā sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers uzsvēra, ka jau pirms 24.februāra, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, jau tika domāts, kā nodrošināt valsts energoneatkarību, lai elektrība būtu ar samērīgu cenu un nodrošinātu uzņēmumu konkurētspēju.

Kariņš uzsvēra, ka šim mērķim ir jāizmanto vietējie atjaunojamie energoresursi un viens no tiem ir vēja enerģija. Pēc šī projekta īstenošanas Latvija no elektroenerģijas importētāja varētu kļūt par elektrības eksportētāju. Patlaban 40% no nepieciešamās elektroenerģijas Latvija saražo pati, bet 60% importē. Ja līdz šim galvenais importa avots bija Krievija, tad tagad šis avots ir jāaizmirst, uzsvēra premjers.

"Šis ir vidējā termiņa risinājums, kas ļaus energoapgādes ziņā kļūt pilnīgi neatkarīgiem un būs mazāk jāizmanto fosilie resursi," teica Kariņš.

Pļaviņu HES teritorijā notikusi aptuveni 2 kubikmetru eļļas noplūde no norakstīta lieljaudas transformatora, kas ir izraisījusi piesārņojumu un radījusi apdraudējumu videi, informē Valsts Vides dienests.

Vakar, 2016. gada 22. janvāra pēcpusdienā, Pļaviņu HES apsardze konstatēja eļļas noplūdi HES ūdenskrātuvē un paziņoja par to HES atbildīgajiem dienestiem.

Pļaviņu HES teritorijā, blakus ūdenskrātuvei, ilgstoši bija novietoti rezervē esoši, šobrīd norakstīti divi lielas jaudas transformatori.

Noplūde notika no viena transformatora izplešanās trauka, kura temperatūras devēja ligzdā bija izveidojusies plaisa (plaisas iemesls tiek skaidrots). Pēc vietas apsekošanas konstatēts, ka sākotnēji tajā bija 2 kubikmetri eļļas, kas ir noplūdusi un nonākusi lietus ūdens teknē, bet no turienes izplūdusi ūdenskrātuvē uz ledus. Rezultātā bija izveidojies apmēram 20 kvadrātmetrus piesārņots laukums.

Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas hidroelektrostacijas (HES) ir Latvijā svarīgākās energobūves, kuru pilnīgā rekonstrukcijā AS Latvenergo šobrīd iegulda 200 miljonus eiro, informē AS Latvenergo preses sekretāre Ivita Bidere.

Vērienīgā rekonstrukcijas plāna sastāvdaļa ir arī drošs un efektīvs darbs palu laikā. Nomainot visus hidroagregātus, Latvija vēl vismaz tuvākos 40 gadus gūs saimniecisku labumu, pieaugot to jaudai un elektroenerģijas izstrādes efektivitātei. Visu staciju hidroagregātu nomaiņu paredzēts noslēgt 2022.gadā, apjomīgo darbu laikā atjaunojot novecojušās iekārtas, paaugstinot darbības drošumu un HES efektivitāti, saražojot vismaz par 2-4% vairāk elektroenerģijas nekā līdz šim.

Piektdien, 6.martā, Ķeguma HES tikās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), Latvenergo, Daugavai pieguļošo pašvaldību, Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji, lai informētu par operatīvo situāciju Latvijas ūdenstilpnēs un iepazīstinātu ar šī gada prognozēm. Drošs un efektīvs darbs Latvijai svarīgākajās energobūvēs palu laikā ir arī viena no šobrīd notiekošās pilnīgās Daugavas HES kaskādes rekonstrukcijas sastāvdaļām. Tās rezultātā HES saražotās elektroenerģijas apjoms pieaugs par 2-4%.

Pēdējo desmit gadu laikā būtiski audzis Latvenergo koncerna Enerģētikas muzeja apmeklētāju skaits, pērn sasniedzot 14 tūkstošus. Šogad to plānots palielināt vēl par 5%.

Video skatāms raksta beigās!

Muzeja vadītāja Ina Lastovecka atklāj, ka Enerģētikas muzeja ekspozīcijas pašlaik aplūkojamas Ķegumā pie hidroelektrostacijas (HES) un Latvijas lielākajā elektroenergijas ražotnē - Pļaviņu HES. Savukārt, Andrejsalā blakus vēsturiskajai 1905. gadā iedarbinātajai Rīgas pilsētas centrālajai spēkstacijai izvietota Enerģētikas muzeja krātuve. Muzejs dibināts 2006. gadā, vienotā krājumā apvienojot gan Latvijas Elektroenerģētikas vēstures un Daugavas spēkstaciju vēstures muzeju kolekcijas, gan nozares entuziastu enerģētikas vēstures liecības.

I.Lastovecka stāsta, ka šā gada Muzeju nakts ietvaros Enerģētikas muzeja apmeklētājiem tiks atvērta modernizētā Pļaviņu HES vēstures ekspozīcija, kurā interesentiem būs iespēja ielūkoties gan Pļaviņu HES celtniecībā un vēsturē, gan izprast elektroenerģijas ražošanu.

Pļaviņu hidroelektrostacijā paredzēta vērienīga pirmā un trešā hidroagregāta rekonstrukcija, kas izmaksās 28,19 miljonu eiro. Šie hidroagregāti darbojas kopš to iedarbināšanas, spēkstaciju atklājot, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes tehniskais direktors Dzintars Ostaņēvičs stāstījis, ka konkursā par tiesībām veikt rekonstrukciju uzvarējis Krievijas uzņēmums Power Machines, kuram esot liela pieredze šādos darbos. Turklāt kaimiņzemes uzņēmuma piedāvājums bijis lētākais.

Spēkstacijā 1. hidroagregāta demontāža sāksies 2015. gada 19. maijā. Līdz tam uzņēmējiem jāizgatavo hidroagregāta hidrauliskais modelis un jāveic tā pārbaude, kas apliecinās projektētā darba rata parametrus, kā arī jāizgatavo jaunās iekārtas, kuras ierīkos spēkstacijā. Nodošana ekspluatācijā paredzēta 2016. gada marta beigās. Savukārt pēc pavasara paliem sāks 3. hidroagregāta demontāžu.

Kopējais atjaunīgo energoresursu patēriņš (AER) Latvijā 2013. gadā bija 68 gigadžouli (GJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Salīdzinājumā ar 2012. gadu AER patēriņš samazinājās par 2,5%. Tas ir saistīts ar elektroenerģijas ražošanas apjomu samazinājumu hidroelektrostacijās. 2013. gadā saražotais elektroenerģijas apjoms hidroelektrostacijās bija 2912 gigavatstundas (GWh), kas ir par 21,9% mazāk nekā 2012. gadā.

Latvijas energobilancē AER ir nozīmīga vieta. Galvenie AER veidi Latvijā ir kurināmā koksne un hidroresursi, kas 2013. gadā aizņēma 34,2% no kopējā energoresursu patēriņa. Mazākā mērā tiek izmantota vēja enerģija, biogāze, biodegviela, salmi un cita biomasa. Saules enerģija šobrīd tiek izmantota tikai ļoti nelielos apjomos.

Kurināmās koksnes īpatsvars Latvijas energoresursu izmantošanā tradicionāli ir bijis ievērojams, pateicoties tās pieejamībai, līdz ar to kurināmā koksne ir visizplatītākais atjaunīgais energoresurss Latvijā. Jau vairākus gadus kurināmā koksne stabili aizņem ceturto daļu (2010. gadā – 25,6%, 2011. un 2012. gadā – 25,4%, 2013. gadā – 28%) no kopējā energoresursu patēriņa. Savukārt tās īpatsvars starp AER 2013. gadā bija 78%.

Latvenergo koncerna ieņēmumi 2023. gadā sasniedza 2 034,4 miljonus eiro, kas ir par 192,6 miljoniem eiro jeb 10 % vairāk nekā gadu iepriekš, liecina kompānijas publiskotie finanšu rezultāti par 2023. gadu.

Latvenergo koncerna EBITDA ir par 241,6 miljoniem eiro jeb 67% lielāka nekā 2022. gadā, un tā sasniedza 601,8 miljonus eiro. Koncerna peļņa sasniedza 350,9 miljonus eiro, kas nodrošinās aptuveni 200 miljonus eiro dividendēs un aptuveni 50 miljonus eiro kā uzņēmumu ienākuma nodokli.

Latvenergo koncernā 2023. gads ir bijis izcils elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības gads. Pērn saražota 5,1 TWh elektroenerģijas, kas ir par trešdaļu vairāk nekā gadu iepriekš un kas ir 75 % no Latvijas patēriņa. Atjaunīgās enerģijas jomā 2023. gadā Daugavas HES izstrādāts lielākais elektroenerģijas apjoms kopš 2017. gada, kas ir arī otrs lielākais apjoms pēdējo 25 gadu laikā – 3,7 TWh. Tas ir par 39 % vairāk nekā 2022. gadā un vienlaikus veido 54 % no Latvijas patēriņa. 2023. gads izcēlās ar augstu pieteci Daugavā – vidēji 789 m3/s, bet gadu iepriekš tā bija 506 m3/s (LVĢMC dati).

Pērn, sasniedzot 322,2 miljonus eiro, būtiski augusi Latvenergo koncerna peļņa. Uzņēmumā norāda, ka šo ciparu šogad būtiski ietekmējusi jaunā nodokļu reforma. «Peļņa sastāv no koncerna ikgadējās saimnieciskās darbības rezultāta - 173,1 miljona eiro un nodokļu reformas rezultātā reversētā atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa - 149,1 miljona eiro,» informē Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Latvenergo koncerna ieņēmumi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nav būtiski mainījušies un ir 925,6 miljoni eiro, savukārt EBITDA rādītājs audzis par 38%, sasniedzot 541,7 miljonus eiro. Uzņēmumā atklāj, ka 2017. gadā Latvenergo koncerns ir bijis vērtīgākais enerģētikas uzņēmums Baltijā, aktīvu vērtībai gada nogalē pārsniedzot 4 miljardus eiro.

2017. gadā Latvenergo koncerna ražotnēs saražots viens no vēsturiski lielākajiem elektroenerģijas daudzumiem – 5734 GWh, kas ir par 22% vairāk nekā 2016. gadā. Elektroenerģijas izstrādes apjoms Daugavas HES 2017. gadā pieaudzis par 74 %, sasniedzot 4270 GWh (2016. gadā – 2449 GWh). Elektroenerģijas izstrādes pieaugumu Daugavas HES veicinājusi lielāka ūdens pietece Daugavā, un līdz ar to elektroenerģijas izstrāde 2017. gadā bijusi lielākā kopš 1998. gada, kā arī trešā lielākā novērojumu vēsturē kopš 1966. gada. Ā.Žīgurs gan atklāj, ka lielā ūdens pietece sagādājusi uzņēmumam arī papildu rūpes. «Darbinot HES tik intensīvā režīmā, jānodrošina, lai viss ūdens caur turbīnām tiktu izvadīts lietderīgi, tas arī veiksmīgi izdevās,» pauž Ā.Žīgurs. Ņemot vērā lielo elektroenerģijas izstrādi Daugavas HES, Rīgas TEC elektroenerģijas izstrāde 2017. gadā bija par 36% mazāka nekā pagājušā gadā, un tā ir 1411 GWh.

Daudzām nozarēm, lai pārietu uz bezizmešu vai zemu izmešu saimniekošanu, labākais būtu mainīt tehnoloģijas un elektrificēties, bet elektroenerģija arvien vairāk tiks iegūta no saules un vēja.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo tehnoloģiju un atbalsta direktors un valdes loceklis Kaspars Cikmačs. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgajiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, AS Gaso, AS Latvijas Gāze, AS Latvenergo un AS Augstsprieguma tīkls rīkotajā ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā elektroenerģijas ražošanu un patēriņu ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības ambiciozais mērķis – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību – enerģētikā tiek balstīts uz diviem stūrakmeņiem: arvien lielāku atjaunojamo energoresursu īpatsvaru un efektīvāku – taupīgāku – šo resursu izmantošanu. Energoresursu efektīvāka izmantošana iespējama, auto ar iekšdedzes dzinējiem aizstājot ar elektroauto, jo tādējādi energoresursu patēriņš sarūk apmēram uz pusi, un tieši transporta jomā eksperti Eiropā un citur pasaulē saskata potenciālu klimatam draudzīgiem risinājumiem.

AS Latvenergo izsludinājis iepirkumu Pļaviņu hidroelektrostacijas (HES) pārgāznes dzelzsbetona virsmas atjaunošanas remontam, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja informācija, vēsta reģionālais medijs Staburags. Paredzēts remontēt visu pārgāzni no 2014. gada jūnija līdz 2015.gada novembrim.

Šogad paredzēta tehniskā projekta izstrāde, bet remontdarbu izpilde plānota nākamgad.

Uzņēmums informējis, ka apsekojot Pļaviņu HES pārgāznes dzelzsbetona virsmu, konstatēts, ka pārgāznes virsmā ir lokāli iedobumi no četriem līdz 11 centimetriem, ir sairusi betona virskārta, izdrupumos redzams atsegts un korodējis stiegrojums. Centrālās šuves zonā arī ir konstatēti betona virsmas izdrupumi. Uz pārgāznes horizontālās daļas uzkrājas ūdens, veidojas veģetācija, kas veicina betona sairšanu, informē Staburags.

Sākoties straujam atkušņa periodam, Valsts vides dienests (VVD) uzrunājis visu 157 Latvijas hidroelektrostaciju (HES) īpašniekus, aicinot tos savlaicīgi parūpēties par HES darbību iespējamu plūdu laikā, informē VVD.

Jāpievērš pastiprinātu uzmanību ūdens resursu atļaujas nosacījumiem, HES ekspluatācijas noteikumiem un drošuma programmām.

VVD izplatījis paziņojumu Mazās hidroenerģētikas asociācijai un AS Latvenergo, aicinot HES saimniekus pastiprināti sekot līdzi laikapstākļiem un savlaicīgi atbrīvot aizsprostu ailes, nepieļaujot ūdens līmeņa celšanos virs kritiskās atzīmes. Tāpat vides dienests aicinājis HES objektos nodrošināt nepārtrauktu dežūru ūdens līmeņa regulēšanai un, elektroenerģijas pārrāvuma gadījumā, parūpēties par ģeneratoriem HES nepārtrauktai darbībai.

Tāpat VVD uzsver – HES īpašniekiem savlaicīgi jāievāc ziņas par ledus iešanu un jāatzāģē ledus joslas aizsprostu priekšā, kā arī jāattīra aizvari no apledojuma un jāpārliecinās, vai to izņemšana ir netraucēta. Iespējamu avārijas situāciju gadījumā jānodrošina savlaicīga iedzīvotāju, pašvaldību un valsts iestāžu apziņošana.