Decembrī AS Latvenergo Pļaviņu hidroelektrostacijai (HES) aprit 50 gadu, kopš tā sākusi ražot pirmās elektroenerģijas kilovatstundas Latvijai, informē AS Latvenergo.

1965. gada decembrī ekspluatācijā pakāpeniski tika nodoti pieci hidroagregāti, un tas ir stacijas vēsturiskais dzimšanas brīdis. Pļaviņu HES ir neatsverama nozīme Latvijas energosistēmā, un tā joprojām ir viena no lielākajām HES Eiropas Savienībā.

Pļaviņu HES turbīnas pirmo reizi tika iedarbinātas 1965. gada decembrī, un savos 50 darbības gados tā kopumā saražojusi 76 TWh (teravatstundas) elektroenerģijas. Ar šo enerģijas apjomu pie vidējā gada patēriņa valstī – 7,35 TWh – tā varētu nodrošināt Latvijas pieprasījumu 10 gadus.

Savukārt šā elektroenerģijas daudzuma saražošanai stacija 50 gados ir izlietojusi 930 km³ lielu ūdens apjomu, kas līdzinās aptuveni diviem Baltijas jūras Rīgas jūras līča tilpumiem vai 2274 Rāznas ezeriem.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis AS Latvenergo slēgt līgumu par Pļaviņu un Ķeguma HES rekonstrukcijas darbiem, liecina IUB informācija.

Pēc uzņēmuma Alstom Hydro France (Alstom) iesniegtās sūdzības izskatīšanas par Latvenergo rīkoto Pļaviņu un Ķeguma hidroelektrostaciju (HES) hidroagregātu rekonstrukcijas darbu iepirkumu IUB aizliedzis Latvenergo slēgt iepirkuma līgumu sarunu procedūrās.

IUB iesnieguma izskatīšanas komisijas lēmumā teikts, ka Alstom 2012.gada 10.decembrī IUB iesniedza iesniegumu par Latvenergo rīkotajām sarunu procedūrām, apstrīdot sarunu procedūru kandidātu atlases rezultātus. Alstom norādīja, ka uzņēmums tika izslēgts no turpmākās dalības abās sarunu procedūrās. Lēmumā Latvenergo norādījis, ka Alstom nav iesniedzis pilnīgu informāciju vai slēpis daļu no svarīgas informācijas, tāpēc Alstom esot centies maldināt Latvenergo un līdz ar to ir pārkāpis kandidātu atlases nolikumā noteikto obligāto prasību, ka kandidāts ir sniedzis visu prasīto informāciju tā kvalifikācijas novērtēšanai un sniegtā informācija ir patiesa.

Atjaunojamo energoresursu projektos Baltijas valstīs AS Latvenergo šogad investē 200 miljonus eiro, vēja parkos perspektīvā ieguldījumu summa pārsniegs vienu miljardu eiro, tādējādi būtiski palielinot atjaunīgās elektroenerģijas apjomus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo valdes locekle, attīstības direktore Ilvija Boreiko. Viņa norāda, ka līdzās uzņēmuma pašu projektu īstenošanai tiek praktizēta augstas attīstības stadijā esošu saules un vēja parku projektu iegāde, lai pēc iespējas īsākā laika posmā tiktu izbūvēts un papildināts Latvenergo koncerna atjaunīgo energoresursu portfelis.

Fragments no intervijas

Kur un cik lielas summas 2024. gadā investē Latvenergo?

Koncerna 2024.gada investīciju plāns paredz kapitālieguldījumus 460 milj. eiro apmērā. Ieguldījumi tiek īstenoti trīs lielos blokos. Pirmais bloks ir kapitālieguldījumi sadales tīklos – kopējais apjoms ap 150 milj. eiro. Sadales tīklu uzturēšanai aktīvi izmantojam arī iespējas, ko sniedz ES dažādu fondu finansējums. Otrais ieguldījumu bloks ir esošo elektroenerģijas ražošanas aktīvu - HES un TEC - uzturēšana, pilnveide un rekonstrukcija, lai nodrošinātu to drošību un ilgtspējīgu darbību. Kopējais kapitālieguldījumu apjoms esošo aktīvu uzturēšanai un rekonstrukcijai ir ap 70 milj. eiro. Lielākais no projektiem ir Daugavas HES hidroagregātu rekonstrukcijas projekta turpināšana, rekonstruējot pēdējos trīs nerekonstruētos (no kopumā 23) hidroagregātus.

200 milj. eiro vērtos Daugavas hidroelektrostaciju rekonstrukcijas projektus plānots pabeigt līdz 2022. gadam, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Daugavas hidroelektrostaciju (HES) rekonstrukcijas programmas ietvaros paredzēts pārbūvēt visus Rīgas HES un Ķeguma HES-2 hidroagregātus, kā arī divus hidroagregātus Pļaviņu HES. Valsts a/s Latvenergo pauž, ka Latvija vēl vismaz tuvākos 40 gadus gūs saimniecisku labumu, jo tiks palielināta elektroenerģijas izstrādes efektivitāte. Visu staciju novecojušo hidroagregātu rekonstrukciju paredzēts noslēgt 2022. gadā, apjomīgo darbu laikā atjaunojot novecojušās iekārtas, paaugstinot darbības drošumu un HES efektivitāti, saražojot vismaz par 2–4% vairāk elektroenerģijas nekā līdz šim.

Intervijā DB Latvenergo ražošanas projektu direktore Inga Āboliņa stāsta, ka Daugavas HES rekonstrukcija, pirmkārt, ir drošības jautājums. «HES turbīnas ir kalpojušas vairāk nekā 40 gadus un to tehniskais mūžs tuvojas robežai,» viņa pauž. Hidroturbīnas pastāvīgi strādā ievērojamu mehānisko slodžu un stresa iespaidā. Ūdens caurplūde caur vienu hidroturbīnu, piemēram, Rīgas HES ir 450 kubikmetri sekundē, kas rada ievērojamu spēku uz hidroagregāta konstrukcijām. Ilgstošas ekspluatācijas laikā tas nolietojas un var apdraudēt drošību, viņa norāda. Rekonstrukcijas programmas galvenais mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu un ilgstošu hidroelektrostaciju darbību. Tāpat programmas mērķis ir hidroagregātu lietderības paaugstināšana, nodrošinot hidroelektrostaciju efektīvu un konkurētspējīgu darbību kopējā enerģētiskajā sistēmā un brīvajā elektroenerģijas tirgū.

Pļaviņu hidroelektrostacijā paredzēta vērienīga pirmā un trešā hidroagregāta rekonstrukcija, kas izmaksās 28,19 miljonu eiro. Šie hidroagregāti darbojas kopš to iedarbināšanas, spēkstaciju atklājot, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes tehniskais direktors Dzintars Ostaņēvičs stāstījis, ka konkursā par tiesībām veikt rekonstrukciju uzvarējis Krievijas uzņēmums Power Machines, kuram esot liela pieredze šādos darbos. Turklāt kaimiņzemes uzņēmuma piedāvājums bijis lētākais.

Spēkstacijā 1. hidroagregāta demontāža sāksies 2015. gada 19. maijā. Līdz tam uzņēmējiem jāizgatavo hidroagregāta hidrauliskais modelis un jāveic tā pārbaude, kas apliecinās projektētā darba rata parametrus, kā arī jāizgatavo jaunās iekārtas, kuras ierīkos spēkstacijā. Nodošana ekspluatācijā paredzēta 2016. gada marta beigās. Savukārt pēc pavasara paliem sāks 3. hidroagregāta demontāžu.

Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas hidroelektrostacijas (HES) ir Latvijā svarīgākās energobūves, kuru pilnīgā rekonstrukcijā AS Latvenergo šobrīd iegulda 200 miljonus eiro, informē AS Latvenergo preses sekretāre Ivita Bidere.

Vērienīgā rekonstrukcijas plāna sastāvdaļa ir arī drošs un efektīvs darbs palu laikā. Nomainot visus hidroagregātus, Latvija vēl vismaz tuvākos 40 gadus gūs saimniecisku labumu, pieaugot to jaudai un elektroenerģijas izstrādes efektivitātei. Visu staciju hidroagregātu nomaiņu paredzēts noslēgt 2022.gadā, apjomīgo darbu laikā atjaunojot novecojušās iekārtas, paaugstinot darbības drošumu un HES efektivitāti, saražojot vismaz par 2-4% vairāk elektroenerģijas nekā līdz šim.

Piektdien, 6.martā, Ķeguma HES tikās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), Latvenergo, Daugavai pieguļošo pašvaldību, Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji, lai informētu par operatīvo situāciju Latvijas ūdenstilpnēs un iepazīstinātu ar šī gada prognozēm. Drošs un efektīvs darbs Latvijai svarīgākajās energobūvēs palu laikā ir arī viena no šobrīd notiekošās pilnīgās Daugavas HES kaskādes rekonstrukcijas sastāvdaļām. Tās rezultātā HES saražotās elektroenerģijas apjoms pieaugs par 2-4%.

Latvenergo koncerna ieņēmumi 2023. gadā sasniedza 2 034,4 miljonus eiro, kas ir par 192,6 miljoniem eiro jeb 10 % vairāk nekā gadu iepriekš, liecina kompānijas publiskotie finanšu rezultāti par 2023. gadu.

Latvenergo koncerna EBITDA ir par 241,6 miljoniem eiro jeb 67% lielāka nekā 2022. gadā, un tā sasniedza 601,8 miljonus eiro. Koncerna peļņa sasniedza 350,9 miljonus eiro, kas nodrošinās aptuveni 200 miljonus eiro dividendēs un aptuveni 50 miljonus eiro kā uzņēmumu ienākuma nodokli.

Latvenergo koncernā 2023. gads ir bijis izcils elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības gads. Pērn saražota 5,1 TWh elektroenerģijas, kas ir par trešdaļu vairāk nekā gadu iepriekš un kas ir 75 % no Latvijas patēriņa. Atjaunīgās enerģijas jomā 2023. gadā Daugavas HES izstrādāts lielākais elektroenerģijas apjoms kopš 2017. gada, kas ir arī otrs lielākais apjoms pēdējo 25 gadu laikā – 3,7 TWh. Tas ir par 39 % vairāk nekā 2022. gadā un vienlaikus veido 54 % no Latvijas patēriņa. 2023. gads izcēlās ar augstu pieteci Daugavā – vidēji 789 m3/s, bet gadu iepriekš tā bija 506 m3/s (LVĢMC dati).

Tiltu un tuneļu būvniecības kompānija SIA Tilts pērn strādājusi ar 20,79 miljonu latu apgrozījumu, kas ir par 10,75% vairāk nekā iepriekšējā gadā, liecina Lursoft dati.

Kā norādīts iesniegtajā pārskatā, no kopējā apgrozījuma 2,387 miljonus latu veidojuši ieņēmumi no Igaunijas filiāles darbības, bet 1,03 miljonus latu – ieņēmumi no Lietuvas filiāles. Pārskata gadu uzņēmums noslēdzis ar 148,35 tūkstošu latu peļņu pēc nodokļu nomaksas, kas pēc iepriekšējā gadā gūtajiem 1,02 miljonu latu zaudējumiem ir būtisks uzlabojums.

Pērn lielākie SIA Tilts objekti Latvijā bijuši Dienvidu tilta 3.kārtas būvniecības pabeigšana, Jāņa Čakstes bulvāra Jelgavā 1.kārtas rekonstrukcija, Kr. Valdemāra un Daugavgrīvas ielu satiksmes mezgla rekonstrukcija un Pļaviņu HES AB pastatņu celtņa sliežu ceļa siju un balstu dzelzsbetona konstrukciju atjaunošana.