Aizvadītajā nedēļā kāda mana kolēģe iz nozares twitterī ierakstīja kritisku komentāru par uzņēmumu, kura pakalpojumu pircējs jau labu laiku esmu arī es. Līdz šim sadarbībā ar kritikai pakļauto uzņēmumu neko peļamu nebiju pamanījis, bet tagad, gribot negribot būšu vērīgāks.
Ņemot vērā, ka kolēģītei twitterī ir vēl vismaz pussimts sekotāju, tad atstātā ziņa par konkrēto uzņēmumu būs iegūlusi atmiņu failos tikpat daudziem indivīdiem....kuriem arī ir sekotāji twitterī, tad vēl ģimenes locekļi, draugi, paziņas utt. Jautājums ir cik lielu ļaunumu (vai labumu) uzņēmumam var nodarīt nieka 140 rakstu zīmes?
Domāju, ka kolēģi no PR nozares man piekritīs, ka ilgu laiku viens no klientu pieprasītākajiem pakalpojumiem, ir bijis t.s. mediju attiecības, jeb klienta pozitīvas publicitātes veicināšana. Tomēr jāapzinās, ka mediju attiecības ir tikai viena neliela daļa no PR konsultantu arsenāla, kas var tikt izmantots klienta tēla jeb reputācijas veidošanā. Digitālo mediju laikmetā šis jau ir neapstrīdams fakts.
Šodien, vairāk kā jebkad, cilvēki distancējas no tradicionālās reklāmas un, diemžēl vai par laimi, no masu mediju sniegtā satura. Augustā veiktais tirgus un sabiedrisko pētījumu centra SKDS pētījums konstatē, ka 41% Latvijas iedzīvotāju skeptiski vērtē masu medijos atspoguļotās informācijas objektivitāti.
Aizvien aktuālāki par avīzē vai žurnālā lasīto vai radio un TV dzirdēto un redzēto, kļūst konkrētu cilvēku stāsti par personīgo pieredzi saskarsmē ar to vai citu pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju. Šodien PR jeb sabiedriskās attiecības ir pārdevēja smaids, elementāra pieklājība un nepiespiesta laipnība, atzvans pēc nepacelta telefonzvana vai atbilde uz e-pastu, dedlainu ievērošana - vienkārši dialogs ar klientu. To visu dēvē arī par klientu servisu. Nekur nepazūd arī citi jau zināmie, bet nereti aizmirstie reputācijas kritēriji - elastīga un godīga cenu politika, rūpes par sava uzņēmuma personālu, sociālā atbildība, produktu un pakalpojumu kvalitāte, serviss un ētikas principu ievērošana. Ja tā visa nebūs tad agrāk vai vēlāk sliktas ziņas par uzņēmumu nonāks virtuālajā tīmeklī. Word of mouth strādā!
Protams, ir arī citi faktori, kas degradē uzticēšanos tradicionālajiem masu medijiem. Dižķibeles laikā medijam ir neizsakāmi grūti būt sabiedrības sargsunim un vienlaicīgi tirgus dalībniekam, kam jācīnās par eksistenci intensīvas konkurences apstākļos. Cīnoties par naudas plūsmu jeb reklāmas ieņēmumiem, tiek aizmirsts par galveno kāpēc cilvēki lasa un skatās masu medijus – par satura kvalitāti. Ziņas vērtība un objektivitāte tiek pakļauta naudas spiedienam. Nosacījums rakstiņš pret reklāmu nu jau ir pārņēmis arī ievērojamu daļu latviešu valodā runājošo masu mediju, tādejādi pielīdzinoties krievu medijiem, kam šādai PR – redakcijas sadarbībai ir senāka vēsture.
Esmu runājis ar žurnālistiem, kas patiesi un no sirds ir pārsteigti, ka PR darbības principi neparedz atlīdzību žurnālistam vai izdevumam par publikācijas veidošanu. PR pienesums ir kvalitatīva ziņa vai masu medija mērķa auditorijai interesants materiāls. Profesionāli sagatavots, tas atvieglo gan žurnālista darbu, gan veido lasāmu vai skatāmu materiālu redakcijai, vienlaicīgi realizējot PR klienta intereses. Protams, arī amata brāļi nav bez grēka, nereti nogurdinot redakcijas ar bezvērtīgu ziņu relīzēm un neprofesionālu uzmācību, tādejādi degradējot žurnālistu acīs visu PR profesiju kopumā.
Lai vai kā, bet komunikāciju nozarē pamats optimismam joprojām ir, jo aizvien vairāk PR klientu, masu mediju pārstāvju un sabiedrības locekļu izprot reputācijas veidošanas un informatīvās telpas piepildīšanas nosacījumus. Un krīze šo izpratni tikai veicina.