Lai gan 2020. gads nesis izaicinājumus, par kuriem iepriekš pat nenojautām, Covid-19 radītās pārmaiņas ļāvušas mums katram ieraudzīt arī jaunas izaugsmes iespējas.
Šis ir bijis ļoti vajadzīgs grūdiens, lai daudzās jomās lietas sāktu virzīties straujāk, priekšplānā noliekot efektivitāti un ierastās kārtības pārskatīšanu. Kā jebkura krīze, arī šī, vissāpīgāk atklājusi iepriekš zem tepiķa paslaucītos trūkumus. Ir skaidrs, ka prioritātes ir mainījušās un 2021. gadam liekami citi uzsvari mūsu kopīgajā attīstībā.
Fokuss nr. 1: Jāpalielina investīcijas Latvijas iedzīvotāju digitālo prasmju uzlabošanā
Darbs no mājām, attālināta komandu vadīšana, mācības un pat sportošana šogad bijusi mūsu visu ikdiena. Redzam, ka pārorientēšanās uz digitālo vidi kopumā notikusi aktīvi, taču nenoliedzami atkailinājušās arī iepriekš piemirstās aisberga šķautnes. Nepietiekamo sabiedrības digitālo prasmju jautājums nu kļuvis daudz redzamāks. Nevaram izlikties, ka šajā ziņā viss ir kārtībā.
Eiropas Komisijas veidotais Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) uzrāda zemu iedzīvotāju digitālo prasmju līmeni – tas šogad turpināja slīdēt zem Eiropas Savienības dalībvalstu vidējā rādītāja. Mums ir labi rādītāji savienojamības un digitālo publisko pakalpojumu ziņā, taču vairāk nekā pusei Latvijas iedzīvotāju joprojām nav digitālo pamatprasmju.
Redzam, ka arī ne visas skolas un pedagogi bijuši gatavi jaunajai realitātei – nepieciešami ieguldījumi gan infrastruktūrā, gan mācībspēku kompetenču celšanā. Digitālo prasmju ziņā Latvijā primāri plaisa novērojama vecuma grupās un pilsētu-reģionu griezumā. Līdz ar Covid-19 pārmaiņām, arī vecāka gada gājuma cilvēki arvien vairāk sāk pievērsties digitālajiem risinājumiem, kas ir pozitīvi un sekmē kopējo attīstību. Tomēr būtiski apzināties, ka pašreizējā situācija nav periods, kas jāpārlaiž un tad jāturpina kā līdz šim. Tā ir šeit uz palikšanu – jo ātrāk un efektīvāk pārorientēsimies, jo labākus rezultātus uzrādīsim ceļā uz izaugsmi.
Šīs problēmas ir milzīgs izaicinājums arī ikvienam uzņēmējam, jo prasa lielas investīcijas klientu izglītošanā un vairāku uzņēmējdarbības kanālu uzturēšanā. Tas apgrūtina produktivitātes un arī ekonomikas attīstību, tādēļ svarīgākais būtu palielināt investīcijas iedzīvotāju prasmju uzlabošanā un sekmēt motivāciju izmantot digitālos rīkus. No vienas puses, katra iedzīvotāja atbildība būtu sevis izglītošana un digitālo prasmju pilnveidošana. No otras puses, arī darba devēji ir atbildīgi par savu darbinieku izglītošanu. Digitālo prasmju apgūšanai ne vienmēr vajadzīgas īpašas apmācību stundas. To iespējams darīt, vienlaicīgi strādājot un ceļot pievienoto vērtību. Piemēram, uzņēmumiem pārveidojot savus procesus, svarīgi iesaistīt darbiniekus kā pārmaiņu vēstnešus un digitālos mentorus iekšējos inovāciju projektos.
Fokuss nr.2: Uzņēmumiem aktīvāk jādomā par digitalizāciju un e-komercijas attīstību
Šogad īpaši regulāri monitorējām, kā jūtas mūsu klienti – uzņēmēji. Salīdzinot pērnā gada nogales un 2020. gada vidus rezultātus, redzam, ka mūsu Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu ieskatā digitalizācija kļuvusi būtiskāka. Pāris mēnešu laikā, no aprīļa līdz jūnijam, to uzņēmumu īpatsvars, kas uzskata digitalizāciju par nozīmīgu, audzis par gandrīz 10%. Redzam, ka e-risinājumus vēlas izmantot ne vien pieredzējuši uzņēmumi, bet arvien vairāk arī tādi, kuriem e-komercija ir pavisam jauns attīstības virziens.
Baltijā Covid-19 dēļ e-komercijā varējām redzēt spēcīgu izaugsmi, taču visticamāk tā nebūs paliekoša vidējā termiņā, drīzāk - iezīmēs ilgtermiņa virzību uz tālāku, mērķtiecīgāku attīstību. E-komercijas apjoms mūsu klientiem šogad audzis ar dubultu tempu. Tomēr, ja raugāmies globāli, mazumtirdzniecības e-komercijas īpatsvars Baltijā joprojām par 8 gadiem atpaliek no Apvienotās Karalistes un par aptuveni 2 gadiem no Zviedrijas. Covid-19 ietekmē ātrāks kļuvis pārtikas e-komercijas izaugsmes temps – uzņēmumi ir atraduši risinājumus, kā pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Vērā ņemami audzis cilvēku pieprasījums, palielinājies arī tirgus dalībnieku skaits nozarē.
Piemēram, norēķini par gatava ēdiena piegādi ir trīskāršojušies - iedzīvotāji tagad vairāk kā iepriekš novērtē šādu servisu un ir gatavi par to maksāt. Tomēr kopumā digitālie kanāli uzņēmējdarbībā joprojām tiek izmantoti salīdzinoši maz. Vairāk kā puse mūsu aptaujāto uzņēmumu nepiedāvā savas preces vai pakalpojumus tiešsaistē. Tāpat joprojām pārāk daudz uzņēmumu neredz ieguvumu no šādas transformācijas. Arī DESI indekss parāda, ka mūsu uzņēmēji pilnvērtīgi neizmanto digitālo tehnoloģiju sniegtās iespējas - šajā ziņā esam gandrīz pēdējie ES dalībvalsu vidū.
Skaidrs, ka patērētāju paradumi nemainās viena gada laikā, taču jaunā situācija tendences ir paātrinājusi. Ja raugāmies nākotnē, uzņēmumiem noteikti mērķtiecīgāk jāpārskata izdevumi un lielāka daļa jānovirza digitālo kanālu attīstībai. Arvien nozīmīga kļūs arī uzņēmumu iekšējo procesu digitalizācija – tas, kā ikdienā iekšēji organizējam darbu, var dot lielu motivāciju darbiniekiem digitālo prasmju apgūšanā. Piemēram, ja personāla vadības procesi ir sakāroti tā, ka darbiniekam jāpiedalās procesā ar digitālo parakstu vai attālināto mācību apmeklēšanu, tas sekmē arī darbinieku prasmes un ieradumus.
Fokuss nr. 3: Ilgtspējai būt – mūsu katra ikdienas izvēlēm jāveicina globālas pārmaiņas
Covid-19 izaicinājumi savā ziņā ļoti simboliski mums atgādināja par ilgtspējas jautājumiem. Tie rosināja vairāk domāt par ietekmi uz vidi un cieņu pret to, kur un kā dzīvojam, kādu nospiedumu aiz sevis atstājam. Klimata krīze ir nopietns drauds, kas prasa lēmumu pieņēmēju, uzņēmumu un ikviena cilvēka kopīgu rīcību. Bankām kā finanšu sektora dalībniecēm šajā ir ļoti svarīga loma, ņemot vērā ekonomiskos, sociālos un vides aspektus visos uzņēmējdarbības lēmumos. Kad aicinām klientus virzīties uz zemu oglekļa emisiju risinājumiem, mums ir jārāda piemērs un mērķtiecīgi jāsamazina arī savas CO2 emisijas.
Jau kopš 2008. gada SEB mērām savas oglekļa dioksīda emisijas no enerģijas un papīra patēriņa, uzņēmuma automašīnu lietošanas un darījumu braucieniem. Esam izvirzījuši mērķi, ka, sākot no 2021. gada, mūsu bankas neto ietekmei uz klimatu būtu jātuvojas nulles līmenim. Mums jāvirzās uz ekonomiku, kurā dalāmies. Varbūt ikdienā nemaz nav nepieciešams uzturēt infrastruktūru, kuru izmantojam tikai pāris reizes mēnesī – mēs to varam īrēt, kad nepieciešams, tādējādi ietaupot uz apkuri, apgaismojumu. Jaunajām investīcijām, lai kādas tās būtu – infrastruktūrā, transporta flotē, ražošanas ēkās vai informācijas tehnoloģiju risinājumos – jābūt klimata neitrālām vai vismaz ar plānu tādām kļūt tuvākajā laikā.
Esmu pārliecināta, ka jau drīz tas būs arī ekonomiski izdevīgi, jo šādiem projektiem būs lielāka iespēja piesaistīt finansējumu, bet nākotnē – tos nesalīdzināmi lētāk uzturēt.
Labā prakse biznesa plānos jau šodien ir izvirzīt ne tikai finansiālus mērķus, bet arī sociālās atbildības mērķus. Redzam, ka pasaulē šādu uzņēmumu akciju vērtība ir augstāka, nekā industrijās, kuras izvirza īstermiņa finanšu mērķus bez acīm redzamas atdeves sabiedrībai. Pārmaiņas būs tad, kad laicīgi ieraudzīsim to ekonomisko izdevīgumu, jo tas joprojām virza progresu. Pretējā gadījumā mūsu uzņēmējdarbību arvien tiešāk sāks ietekmēt klimata pārmaiņas – postoši plūdi, sausums vai vētras.
