Šodien, 3.novembrī, plkst.10 Jelgavā notiks 7. starptautiskā Latvijas mežu sertifikācijas padomes konference "Zemes izmantošanas nozaru ilgtspēja – Eiropas vides politikas prasību un ģeopolitiskās realitātes apstākļos".

Konference būs vērojama tiešraidē portālā www.db.lv, zemeunvalsts.lv, konferences.db.lv.

Konferences programma:

10.00 – 10.15 Konferences atklāšana

Irīna Pilvere, Latvijas Biozinātņu un Tehnoloģiju universitātes rektore

Edvards Ratnieks, Zemkopības ministra padomnieks

Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs

Dr.silv. Linards Sisenis, Latvijas Biozinātņu un Tehnoloģiju universitātes Meža fakultātes dekāns

1. SESIJA STRATĒĢISKAIS REDZĒJUMS KONKURĒTSPĒJĪGAI UN KLIMATNEITRĀLAI EKONOMIKAI JAUNAJOS APSTĀKĻOS – UZŅĒMĒJDARBĪBAS UN ZINĀTNES KORELĀCIJA

10.15 – 10.40 Latvijas skatījums atjaunojamo energoresursu izmantošanā mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā

Latvijas Mežu sertifikācijas padome sadarbībā ar Daugavpils Universitāti un Latvijas valsts mežzinātnes institūtu "Silava" 10. decembrī rīkoja jau 5. konferenci par meža un saistītajām nozarēm aktuālām tēmām.

Konference, kas skar tautsaimniecības, ilgtspējīgas attīstības, kā arī sociālo, vides un ekonomisko aspektu sabalansēšanas nozīmi klimata izmaiņu laikmetā, šogad norisinājās tiešsaistē.

Atzinumā par Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam Vides pārskatu ir uzsvērts, ka vieni no Latvijas vērtīgākiem dabas resursiem ir atzīmēti meži, jo mežu zemes aizņem 52% no Latvijas kopējās teritorijas un Latvija ir uzskatāma par vienu no mežiem bagātākām valstīm Eiropā.

Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā līdz 2030. gadam mežsaimniecība ir apskatīta kā viena no tautsaimniecības nozarēm, kura jāpasargā no klimata pārmaiņu negatīvajām sekām.

Nomainīts AS "Lido" padomes sastāvs, liecina uzņēmuma paziņojums.

Lai spēcinātu AS " Lido" līderpozīcijas tirgū un pilnveidotu uzņēmuma pārvaldību, padomes priekšsēdētāja amatā iecelts Māris Blumbergs. Padomei pievienojies arī Armands Grīnbergs.

Māris Blumbergs AS "Lido" vadīja no 2017. gada aprīļa līdz 2019. gada maijam, un viņam ir plaša pieredze vadošos amatos finanšu sektorā, tostarp vairāk nekā desmit gadu pieredze investīciju vadības uzņēmumā.

Savukārt Armandam Grīnbergam, kurš nule pievienojies AS "Lido" padomes sastāvam, ir vairāk nekā 15 gadu pieredze darbā dažādās biznesa jomās.

Pirms stāšanās jaunajā amatā AS "Lido" A. Grīnbergs izcili sevi pierādījis "SEB Group" uzņēmumu vadības komandā Latvijā, savukārt juridiskajā jomā kopumā strādā jau teju 30 gadus. Jaunais padomes loceklis tiek raksturots kā spēcīgs komandas spēlētājs, kurš ir vairākkārt pierādījis spēju organizācijās ieviest labas pārvaldības principus atbilstoši starptautiskajiem standartiem.

Sadarbībā ar ar portālu zemeunvalsts.lv diskusija par aizsargājamām teritorijām Latvijā, to iespējamo palielinājumu, iespējamām sekām un ar ko rēķināties zemes īpašniekiem.

Diskusijas dalībnieki: Ezeru un purvu izpētes centra valdes locekle Ilze Ozola; Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācijas valdes priekšsēdētājs Māris Liopa, SIA BM Certification valdes loceklis Jānis Švirksts. Diskusiju vada "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons.

00.00.40 - 00.02.02

– Cik daudz Latvijā ir aizsargājamu teritoriju?

00.02.28 - 00.04.48

Vai tas ir daudz vai maz salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm?

00.04.49- 00.11.39

Vai aizsargājamās teritorijas var būtiski palielināt uz tautsaimniecībā neizmantojamo purvu rēķina?

00.11.42-00.14.54

Aizsargājamās teritorijas Latvijā, Igaunijā un Lietuvā

Latvijas mežu sertifikācijas padomes 8. starptautiskā konference “IZMAIŅAS UN RISINĀJUMI VIDES POLITIKĀ ILGTSPĒJĪGAI, KLIMATNEITRĀLAI EKONOMIKAS ATTĪSTĪBAI”.

LAIKS: 2023. gada 23. novembris, 10:00 – 18:00

NORISE: Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Meža un vides zinātņu fakultāte, Jelgava

PASĀKUMA PROGRAMMAS SATURS:

PASĀKUMA DEVĪZE: Salus populi – suprema lex (tautas labklājība – galvenais likums)

Dabas vērtību skaitītāji Latvijā atraduši Eiropas nozīmes biotopus vairāk nekā 300 000 ha platībā, un, tā kā tie pārsvarā atrodas ciršanas vecumu sasniegušos mežos (ap 450 000 ha saimnieciski vērtīgajās sugās saimnieciskajos mežos), tad no saimnieciskās aprites potenciāli izņemamo platību apmērs var svārstīties no 60 000 ha līdz 260 000 ha, kas atstās ne tikai būtisku ietekmi uz konkrētiem uzņēmumiem, bet arī uz nozari un ar to saistītajām sfērām.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par dabas skaitīšanas rezultātu iespējamo ietekmi uz meža nozari, tautsaimniecību un darba vietām reģionos.

Mežu izņemšana no saimnieciskās aprites biedē nozari un cilvēkus 

Dabas vērtību skaitītāji Latvijā atraduši Eiropas nozīmes biotopus vairāk nekā 300 000...

Diskusijas dalībnieki:

Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors, Arnis Muižnieks, Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs, Māris Liopa, Latvijas mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs. Diskusiju vada "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons.

Diskusijas saturs:

00:00:00 – 00:02:25

Vai pašlaik ir zināms, kādi ir tā dēvētās dabas skaitīšanas rezultāti? Ko tie rāda? Vai ir skaidrs, kas notiks tālāk?

00:02:26 – 00:03:29

Cik lielas mežu platības varētu tikt «izņemtas» no saimnieciskās darbības (mežsaimniecības)?

00:03:30 – 00:10:21

Ko iespējamie ierobežojumi nozīmēs kokrūpniekiem?

00:10:22 – 00:15:46

Kas tie par mežiem, kuri varētu tikt izņemti no saimnieciskās aprites – skujkoku, lapukoku? Kas ir to saimnieks – privātuzņēmēji? Vai aarī tās pieder Latvijas valstij, pašvaldībām?

00:15:47 – 00:20:06

Kāda varētu būt šo pasākumu kopējā ietekme uz Latvijas tautsaimniecību? Vai neradīsies apaļkoksnes resursu deficīts kokrūpniekiem? Uz kā rēķina to varētu segt?

00:20:06 – 00:21:54

Vai dabas aizsardzības sistēmu valstī var balstīt tikai ar jaunu liegumu izveidi?

00:21:55 – 00:24:08

Vai ir zināmi iespējamie kompensācijas mehānismi? Kur ņemt naudu šim pasākumam?

00:24:09 – 00:29:29

Vai tas nozīmēs kokapstrādes jaudu un līdz ar to arī darba vietu samazināšanos reģionos Latvijā?

00:29:29 – 00:36:16

Vai pašreizējā situācijā iespējams prognozēt Latvijas valdības rīcību?

Lai arī 2020.gada Latvijas kopbudžeta ieņēmumi plānoti rekordlielā – 10 miljardu eiro – apmērā, tomēr naudas joprojām trūkst daudzām Latvijas sabiedrībai svarīgām jomām, piemēram, veselības aprūpei. Tāpēc jautājums, kā palielināt nodokļu ieņēmumus, no turpmākās politiķu dienaskārtības nezudīs, jaunajā žurnālā Dienas Bizness norāda žurnālists Māris Ķirsons.

Vērtējums par to, vai Latvijā nodokļos tiek iekasēts daudz vai maz, dažādās auditorijās būtiski atšķiras, jo vieni ar saviem argumentiem pamato, ka nodokļu slogs ir pārāk liels, tāpēc neesot samaksājams un tikai veicinot ēnu ekonomiku. Savukārt citi pārliecināti tieši par pretējo – nodokļu slogs ir pārāk mazs un tāpēc politiķiem tā apmērs (likmes) ir jāpalielina. Tas, ka nodokļu īpatsvars Latvijā pret IKP ir viens no zemākajiem visā Eiropas Savienībā (ES), tiek nemitīgi atgādināts un arī apspēlēts, sagatavojot teju vai ikkatra gada budžeta projektu. Proti, nodokļu ieņēmumi no IKP Latvijā 2019.gadā esot vien 31,2%, bet vajadzētu būt 33% līmenī.

Par pandēmijas laikā ieviesto ierobežojumu atcelšanu šoreiz nerunājam. Jo tas jau izrunāts. Pozīcija skaidra – ja omikrons nav dzīvībai bīstams, proti, ja tā bīstamība ir pielīdzināma saaukstēšanās bīstamībai, visi ierobežojumi bija jau pirms pāris nedēļām atceļami bez liekas runas. Bet tā nav.

Tā vietā ir garas runas ap un gar. Politiskais priekšvēlēšanu teātris, raušanās pēc tā, kurš izpelnīsies lielākus aplausus. Nesaprotot, ka aplausi faktiski ir par komisko neizlēmību.

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #7 

Birokrātisko procesu slogs finanšu, būvniecības un migrācijas jomā un fokusēta atbalsta trūkums...

Aplausi caur asarām. Pie kā noved šāda garo runu un tukšo darbu politika – par to gan rakstām. Arī šajā izdevumā. Kolēģis Māris Ķirsons ir izpētījis PwC uzņēmēju aptaujas datus, izvaicājis par tiem arī eksperti PricewaterhouseCoopers Latvija vadošo partneri Zlatu Elksniņu-Zaščirinsku.

Aina, kas atklājas, ir visai bēdīga. Daudzos būtiskos rādītājos situācijas vērtējums Latvijā ir bijis bēdīgāks par to, kāds ir konstatēts kaut vai tepat Lietuvā un Igaunijā. To pašu atklāj arī Dienas Biznesā iepriekš publicētā statistika par investīcijām, IKP pieauguma tempiem, demogrāfiju reģionā utt. Un mums ne tā cerīgākā aina veidojas ne jau tāpēc, ka mēs paši būtu kūtrāki vai neprasmīgāki – vienkārši tā dēvētie spēles noteikumi biznesam Latvijā ir pārlieku smagi. Un aizvien vairāk tiek birokratizēti.

Kā arī Valsts kontrole nupat secinājusi, ka valsts pārvalde reformējas reformēšanās pēc – ir skaļi saukļi par cēliem mērķiem, ir milzu ieguldījumi, aktīva darbošanās, taču tā rezultātā valsts pārvalde efektīvāka nekļūst. Vien biznesa darbību apgrūtinošāka un dārgāka, kā redzam no budžeta likuma un neslēptas vēlmes slaukt naudu no nodokļu maksātājiem vēl vairāk un vairāk, kā arī visādiem savas haotiskās darbības izskaidrošanas projektiem, šķērdējot līdzekļus, tā teikt, pa labi un pa kreisi.

Arī Latvijas Eksportētāju asociācijas The Red Jackets valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tiknuss intervijā Jānim Goldbergam vērtē, ka šobrīd mūsu konkurētspēja ir sliktāka tieši lielāka birokrātiskā sloga dēļ. “Mums šogad ir liels risks zaudēt konkurences cīņā ar citām reģiona valstīm, zaudēt eksporta tirgus, kur mums ir konkurenti no tās pašas Lietuvas vai Igaunijas, Zviedrijas vai Somijas, galvenokārt Polijas. Arī Turcija ir ļoti aktīva Eiropā kopumā, un mēs to jūtam. Turkiem valūta ir ļoti nepieciešama, un viņi ļoti piestrādā, lai veicinātu tirdzniecības kontaktus ar Eiropu.”

Mēs esam lielā, vienotā tirgū, ir virkne mūsu uzņēmumu, kas ir ļoti spēcīgi un spēj ļoti veiksmīgi konkurēt globāli, taču tādu ir maz. Kopējo bildi tie nespēj uzlabot. Lai valsts izaugsmē neatpaliktu, lai mēs beidzot sasniegtu neatkarības gadu sākuma sapni dzīvot kā Eiropā, ir svarīgi, lai apstākļi uzņēmējdarbībai kopumā pie mums būtu labāki nekā vairumā citu valstu. Un tas, uzsvērsim, nav stāsts par to, ka viss ir slikti, – šis ir stāsts par to, ka viss ir nepietiekami labi. Arī jau pieminētajā intervijā ar Zlatu Elksniņu-Zaščirinsku par to varam lasīt: “Ņemot vērā, ka viens no lielākajiem uzņēmēju izaicinājumiem pēdējo gadu laikā ir bijis efektivitātes kāpināšana, līdzīgu rīcību uzņēmumu vadītāji sagaida arī no valsts, norādot, ka vēlas redzēt valdības efektīvāku darbību. 83% aptaujāto pauda neapmierinātību ar valsts paveikto administrācijas izmaksu samazināšanā, 60% neapmierina izglītības politikas atbilstība ekonomikas vides izmaiņām, 58% – nodokļu režīma konkurētspēja un 56% – biznesa vides attīstība.”

Šķiet, tās ir ābeces patiesības. Kāpēc virzība ir buksējoša? Politiķi nesaprot, ko dara? Paši saka, ka saprot, bet izskatās, ka šī saprašana nāk pārāk lēni, dažkārt pat par vēlu. Kā Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, kurš tikai nupat aptvēris, ka iepriekšējās epidemiologu prognozes bijušas katastrofāli nepareizas un ka, iespējams, šī iemesla dēļ valdība ir pieņēmusi kādu nepareizu lēmumu. Vai kā ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, kurš pēdējā laikā atkārto uzņēmēju jau sen pausto, ka Latvija ir “pazaudējusi savas pozīcijas Baltijas mērogā, jo kaimiņiem tā pieeja bija liberālāka, uzņēmēji varēja strādāt, un latvieši bieži vien brauca un sildīja mūsu kaimiņvalstu ekonomiku”.

Līdz ar to jāsaka: brīžiem šķiet, ka politiķi visu saprot, taču arī pārāk bieži aizraujas ar tukšu debatēšanu un ar stipri kreisu pieeju visu regulēt, visu noteikt, drošības pēc daudz ko ierobežot. Jo, tiklīdz kāds rosina kādas prasības atcelt, kādus spēles noteikumus biznesam liberalizēt, tā citi uzreiz atceras par saviem vēlētājiem un asi iebilst, ka tā, lūk, kāds būšot labākā situācijā nekā citi, jo esot jāmazina krāpšanās riski, esot jānodrošina, ka visiem vienādi apstākļi utt. Bet... mēs jau zinām, pie kā tāda novienādošana noved.

Turpinot iepriekšējo diskusiju "Eiropas zaļā plāna izaicinājumi", joprojām ir aktuāls jautājums par alternatīvajiem energoresursiem un vai tie ir rentabli. Skaties un spried, kam pieder nākotne!

Uz diskusijas 2. daļu tika aicināts AS "Latvenergo" valdes loceklis Kaspars Cikmačs, SIA Jēkabpils autobusu parks valdes priekšsēdētājs Jānis Ščerbickis un SIA Dinotrans valdes loceklis Allans Aukštikalnis. Diskusiju vadīja Dienas Biznesa žurnālists Māris Ķirsons.

Ierakstā uzzināsi vairāk par to, kāpēc gāze joprojām netiek plaši izmantota, kā Vācija pagaidām ir nonākusi pretrunās ar ieņemto zaļo kursu un ko Latvijas valdība var darīt, lai motivētu un paātrinātu pāreju uz zaļo enerģiju!

Video fragmenti:

00:01:23 - Latvijā ir tikai 600 elektroauto

00:03:03 - Latvenergo un CSDD attīsta uzlādes tīklus

00:06:32 - Eiropa dod 80-90% līdzfinansējumu un kā to izmantoja Jēkabpili

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvija, bet arī Zviedrijā, tāpēc tādu pieņemšanu valstis, kuras ir bagātas ar mežiem nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda "Dienas Bizness" sadarbībā ar ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs enerģētikā, šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Diskusijas dalībnieki:

Piektdien, 15. jūnijā, pēc mēnesi ilgas pirmās kārtas rekonstrukcijas durvis klientiem vēris LIDO Vērmanītis, kas piedzīvojis gan interjera izmaiņas, gan jaunumus pašapkalpošanās restorāna konceptā.

«LIDO Vērmanītis darbojas kopš 1999. gada, un arī toreiz, verot durvis, tas bija pilnīgi jauns un nebijis koncepts. Tāpat arī tagad – šis būs modernākais LIDO pašapkalpošanās restorāns gan interjera un tehnoloģiju, gan piedāvājuma ziņā,» sacīja Gunārs Ķirsons, AS LIDO īpašnieks un Padomes priekšsēdētājs.

Uzņēmums rekonstrukcijas pirmajā kārtā kopumā investējis 830 tūkstošus eiro, īpašu uzsvaru liekot uz jaunajām tehnoloģijām. Objekts ir aprīkots ar jaunākās paaudzes ventilācijas sistēmu un ražošanas iekārtām un pannām.

Savukārt Vērmanīša interjers pārveidots saskaņā ar jauno LIDO dizaina konceptu, ko izstrādājusi māksliniece Evija Ķirsone un kas pirmo reizi ticis prezentēts LIDO restorānos Berlīnē. Iekštelpās Vērmanītis varēs uzņemt līdz 120 klientu vienlaikus, un vasaras sezonā darbosies arī āra terase.

Šogad daudzi iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātāji izrādījušies parādā valstij.

Ar šo tēmu Dienas Bizness aizsāk podkāstu sēriju.

DB jau vēstīja, ka šādam riskam ir pakļautas tādas strādājošo kategorijas, kam pēdējā gada laikā ienākumi bijuši mainīgi vai arī tie atšķiras no iepriekšējā gada ienākumiem, piemēram, jaunās māmiņas, kuras atgriezušās darbā no bērnu kopšanas atvaļinājuma, skolu un augstskolu absolventi, kuri uzsākuši patstāvīgas darba gaitas, ilgstošie bezdarbnieki, kuri beidzot atraduši darbu, kā arī tie, kuriem ir bijusi relatīvi neliela bruto alga (440–850 eiro mēnesī), bet viņiem pērnā gada laikā bijuši vēl kādi citi papildu ienākumi, piemēram, par dažu vecu akumulatoru vai lūžņu un lauksaimniecības produkcijas pārdošanu, kā rezultātā gada kopējais ienākumu līmenis pārsniedz to apmēru, vadoties pēc kura tika piemērots diferencētā neapliekamā minimuma apmērs.

Kā paaugstinātās kadastrālās vērtības ietekmēs zemes apsaimniekotājus Latvijā un viņu konkurētspēju?

Dienas Bizness sadarbībā ar ar portālu zemeunvalsts.lv rīko diskusiju par jauno publiskoto zemes kadastrālo vērtību ietekmi uz zemes apsaimniekošanu.

Diskusijas dalībnieki:

Madars Kalniņš, meža īpašnieks, Edgars Treibergs, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs, Dagnis Dubrovskis, Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācībspēks. Diskusiju vada "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons.

Diskusijas saturs:

00. 00.30 - 00. 03.15

Kāda tad būs zemes vērtība gadījumā, ja jaunās publiskotās zemes kadastrālās vērtības stāsies spēkā?

Kādi speciālisti nepieciešami meža nozarei, kas tos sagatavo un kāda ir situācija kopumā?

Dienas Bizness sadarbībā ar ar portālu zemeunvalsts.lv rīko diskusiju par šiem jautājumiem.

Diskusijas dalībnieki: Ilze Brante, Ogres tehnikuma direktore, Juris Buškevics, SIA "Rīgas meži" valdes loceklis, Linards Sisenis, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes dekāns. Diskusiju vada Māris Ķirsons, "Dienas Bizness" žurnālists.

Diskusijas saturs:

Cik liels ir nozares pieprasījums pēc jauniešiem - absolventiem?

00. 00.30 - 00.06.06

Vai covid-19 ir ietekmējis pieprasījumu pēc absolventiem?

00.06.16 - 00.08.25.

Vai ir analīze un aprēķini cik daudz absolventu ik gadu būtu nepieciešams konkrētās specialitātes?

13. aprīlis Dienas Biznesam ir ļoti nozīmīgs – tieši šajā datumā pirms 29 gadiem iznāca mūsu izdevuma pirmais numurs.

Bizness Latvijā tajā laikā bija vēl, tā teikt, bērna autiņos, tāpēc šādam biznesa preses izdevumam bija nozīmīga loma, gan lai palīdzētu veidot modernu biznesa vidi, gan lai aizstāvētu uzņēmēju intereses aplamu politisku lēmumu gadījumos, gan arī lai nodrošinātu komunikāciju starp uzņēmumiem, to organizācijām un vairotu uzņēmējdarbības prestižu sabiedrībā kopumā.

Apceļo Latviju, nopērc žurnālu Dienas Bizness un laimē! 

Žurnāls Dienas Bizness organizē akciju: divu mēnešu laikā iespējami atšķirīgās preses tirdzniecības...

Kā redzam, tas viss ir ļoti aktuāls arī šodien, tāpēc arī mūsu darbam nozīme nav mazinājusies, tostarp laikā, kad drukātajiem medijiem, kuru piedāvāto saturu veido par tā patiesumu atbildīgas redakcijas, nākas konkurēt ar komunikācijas brīvmāksliniekiem un viltus vēstījumu radītājiem interneta saziņā.

Dienas Biznesu šodien veido ļoti laba profesionāļu komanda. Mūsu rindās ir gan Māris Ķirsons, kurš Dienas Biznesā strādā jau kopš tā pirmsākumiem, un Agris Liepiņš, kura lieliskās karikatūras Dienas Biznesā bijušas visus šos gadus, gan arī kolēģi, kuri pieredzi iepriekš guvuši citos izdevumos.

Jā, izdevuma vēsturē ir bijuši laiki, kurus negribas pieminēt un ko noteikti neatļausim atkārtot, taču, raugoties ilgtermiņā, redzam, ka izdevuma sākotnējā misija – būt par uzņēmēju interešu publisko aizstāvi – ir bijusi visos laikos respektēta, un varu apliecināt – būs respektēta arī nākotnē.

Mēs atceramies, ka esam radīti tieši biznesam, un mēs tiecamies uz to, lai Latvijas biznesam mūsu darbs būtu vienmēr vajadzīgs.

Koronavīrusa pandēmija ir uzrādījusi pieļautās kļūdas, pie kuru labošanas ir nekavējoties jāķeras klāt ne tikai valdībai, bet arī darba devējiem, un, lai arī sabiedriskā ēdināšana pēdējā gada laikā ir smagi cietusi, Lido pielāgojas situācijai un meklē jaunas iespējas biznesa attīstībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta sabiedriskās ēdināšanas un atpūtas uzņēmuma Lido dibinātājs un līdzīpašnieks Gunārs Ķirsons. Viņš atzīst, ka savā biznesmeņa mūžā ir piedzīvojis dažādus laikus un situācijas, kurās gūtas gan skaistas uzvaras, gan piedzīvoti sāpīgi kritieni, no kuriem būtu varējis izvairīties, ja vien būtu bijušas zināšanas, izpratne, kuru neesamības pamatā ir augstākās izglītības trūkums.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 10.augusta numurā lasi:

Ja Uzņēmumu reģistrā nebūs iesniegta informācija par patiesajiem labuma guvējiem – fiziskajām personām, tad attiecīgie uzņēmumi tiks pakļauti vienkāršajai likvidācijai. Lai informētu par šīm izmaiņām, Dienas Bizness podkāstā viesosies Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere.

Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma novēršanas likumā būtiski maina situāciju ar patiesā labuma guvēju neatklājējiem – uzņēmumiem.

G. Paidere skaidros, ko nozīmē jaunā kārtība, kā tā izpaudīsies un kā tā varētu ietekmēt Latvijā reģistrēto uzņēmumu darbību.

Ja vēlies uzdot jautājumu saistībā ar prasībām par patiesā labuma guvēju identifikāciju, reģistrāciju, iespējamām soda sankcijām un ko darīt, ja darījumu partnerim nav reģistrēts patiesā labuma guvējs, kā arī uzzināt, cik drošs var būt šāds biznesa partneris, tad sūti jautājumu uz epasta adresi [email protected] vai raksti jautājumu komentāros līdz šā gada 1. jūlija pulksten 12.00.

Ikvienam zemes īpašniekam nāksies izvērtēt savu saimniecisko darbību ikkatrā m2, lai varētu sasniegt izvirzītos ES mērķus, savukārt Latvijai ir vajadzīga valsts politika ar stimuliem, kura veicinātu brīvprātīgu saimnieciskās darbības transformāciju to zemju saimniekiem, kurās līdzšinējās saimnieciskā darbība būs apgrūtināta vai mazefektīva.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa un portāla Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Eiropas Zaļā kursa iespējamo sociāli ekonomisko ietekmi uz zemes nozarēm un darbavietām, un apdzīvotību reģionos.

Diskusijas dalībnieki:

Diskusiju vada – Māris Ķirsons, “Dienas Bizness” žurnālists

Diskusijas saturs:

00.00.40 - 00.06.08

Kādas prasības Eiropas zaļais kurss izvirza lauksaimniecībai? Ko tas nozīmēs ražotājiem un patērētājiem?