Latvijā, sadarbojoties zinātniekiem, uzņēmējiem un ierēdņiem, jāizstrādā sava ES Zaļā kursa īstenošanas metodika tās realizācijas mehānismi, kas ļautu izpildīt izvirzītos mērķus, vienlaikus izvairoties no pārspīlējumiem, šādu izstrādāto pozīciju politiķiem ir jāspēj aizstāvēt Eiropas Savienības struktūrās.
Tādu ainu rāda Dienas Bizness sadarbībā ar ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Latvijas zemes nozaru —meža, lauksaimniecības un kūdras – nākotnes iespējamajiem scenārijiem.
Tāpat tika uzsvērts, ka Latvijas zeme ir lielākā vērtība un visām ar zemi saistītajām nozarēm, kas ir viens no būtiskākajiem Latvijas tautsaimniecības balstiem ir jābūt vienotiem frontē, turklāt, ja Eiropas Savienība vēlas panākt konkrētus mērķus, tad arī to sasniegšanai nepieciešamie līdzekļi ir jāsaņem tieši no ES.
Diskusijas dalībnieki:
• Uldis Ameriks, SIA “Laflora” valdes priekšsēdētājs;
• Žanis Bacāns, SIA “SODRA Latvia” mežkopības vadītājs
• Guntis Gūtmanis, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes loceklis
Diskusiju vada – Māris Ķirsons, Dienas Bizness žurnālists
Diskusijas saturs
00.00.50. - 00.07.00.
Kādas ir ES Zaļā kursa un vides politikas dokumentu jaunākās prasībās saistībā ar kūdras, meža un lauksaimniecības nozari? Ko tas nozīmē Latvijai?
00.07.01. - 00.15.30.
Vai kūdras nozares nākotne ir miglā tīta?
00.15.31. - 00.18.06.
Vai Latvijai jāstāda vairāk mežu, lai varētu palielināt CO2 piesaisti?
00.18.07. - 00.23.20.
Vai meži varētu būt arī tajās zemēs, kuras savulaik bijušas lauksaimniecības zemes, bet tagad ir aizaugušas ar kokiem?
00.23.21.- 00.35.01.
Vai ir kāda recepte, kas un kā būtu jādara Latvijai?