Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Vara pārpalikums tirgū šajā gadā būs gandrīz četras reizes lielāks nekā tika iepriekš lēsts, jo lielākā vara pircēja – Ķīnas pieprasījums sarūk, liecina metālu izpētes kompānijas CRU prognozes.

Saražotie apjomi pieprasījumu šogad pārsniegs par 140 tūkstošiem tonnu, kas ir ievērojami vairāk nekā janvārī prognozētie 36 tūkstoši tonnu, raksta Bloomberg. Izpētes kompānija samazinājusi šā gada vara patēriņa prognozes par 45 tūkstošiem tonnu, atsaucoties uz vājāku Ķīnas pieprasījumu. Nākamajā gadā pārpalikums būs aptuveni 250 tūkstoši tonnu, bet pēc tam – 400 tūkstoši tonnu.

Šajā gadā vara cena trīs mēnešu piegādēm ir sarukusi par 11% līdz 6547 dolāriem par tonnu. Šomēnes cena saruka līdz zemākajai atzīmei kopš 2010. gada, valdot bažām par sarūkošo Ķīnas pieprasījumu, jo ražošanas apjomi šajā valstī samazinājušies jau piekto mēnesi pēc kārtas.

Šodien trīs mēnešu vara kontrakta cena Londonas Metālu biržā sasniedza 9988,25 ASV dolāru par tonnu atzīmi, kas ir jauna vēsturiski augstākā minētā metāla cena.

Populārākā industriālā metāla - vara cenām ievērojami celties palīdzējis investoru pieaugošais optimisms par to, ka saglabāsies spēcīga Ķīnas ekonomikas izaugsme un arī ASV ekonomika atkopsies ātrākos tempos nekā pirms tam gaidīts.

Tāpat tirgū prognozē, ka gan šogad, gan nākamajos gados tirgū varētu būt vara iztrūkums. Reuters analītiķu aptauja norāda, ka šogad vara deficīts kopumā sasniegs 444 tūkst. tonnu (aptaujas rezultātu mediāna). Jāpiebilst , ka tas ir salīdzinoši maz, jo tiek prognozēts, ka pasaulē šogad vidēji patērēs 21 miljonu tonnu vara. Tomēr analītiķi prognozē, ka tas ir noturīgas tendences sākums (kad tirgū ir vara iztrūkums), kas varētu turpināties vairākus gadus.

2017. gads metīs investētājiem nopietnu izaicinājumu, finanšu tirgos šis būs sarežģīts gads, iezīmīgs ar nestabilitāti un ļoti lielu politisko notikumu, tā saukto „melno gulbju”, iespaidu. D. Trampa prezidentūras sākums un joprojām neparedzamā ASV politika attiecībā uz brīvo tirdzniecību, Ķīnas valdības centieni iegrožot valsts ekonomikas pārkaršanu, OPEC vienošanās stabilizēt naftas cenas, vēlēšanas svarīgākajās ES ekonomikās – Vācijā, Francijā, Itālijā, referendums Nīderlandē, Brexit process – tie visi ir notikumi, kas 2017. gadā pilnīgi noteikti šūpos finanšu tirgus.

„Aktīvam investētājam tirgus nenoteiktība paver lielākas iespējas, tāpēc 2017. gads būs patiesi interesants, un investētāji var gūt labu peļņu. Mēs esam sagatavojuši perspektīvāko 2017. gada investīciju virzienu prognozes ikvienam kapitāla veidam – valūtām, akcijām, indeksiem, obligācijām un izejvielām. Pērn mūsu analītiķu komandai izdevās precīzi paredzēt tirgus virzienu visos kapitāla veidos, bet investētāji, kas izmantoja rekomendācijas par FTSE 100 indeksu, sojas cenas perspektīvām un Apple akcijām, ieguva labu investīciju atdevi, jo šo pozīciju izmaiņas sasniedza pat 12-16%. Kredītpleca iespējas izmantojušo investētāju peļņa attiecīgi bija vēl lielāka,” – aktīviem investētājiem domāto 2017. gada prognožu paketi piedāvā uzņēmuma TMS Brokers analītikas nodaļa .

Pēdējos mēnešos strauji palielinājusies daudzu izejvielu cena. Pieprasījums pēc ekonomikas aktivitātei nepieciešamām izejvielām ir ļoti liels, kur savukārt to piedāvājums ne vienmēr tam ir spējis tikt līdzi.

Daļēji to nosaka tas, ka pēdējos gados dažādu iemeslu rezultātā nav pietiekami ieguldīts šādu izejvielu atradnēs. Turklāt tiek ziņots, ka vairāku izejvielu ieguvēji šobrīd nebūt arī neplāno būtisku daļu savus līdzekļus ieguldīt papildu izejvielu ražošanā. Sevišķi izteikts šis fenomens esot metālu tirgū, raksta, piemēram, The Wall Street Journal.

Rezultātā tuvākajos gados pasaulē var saglabāties visai ievērojams to metālu deficīts, kas lielā apmērā būs nepieciešami ekonomiku zaļināšanai, piemēram, varš, kobalts un litijs. Skaidrs ir tas, ka pasaules ekonomika darboties nepārstās – drīzāk būs otrādi - līdz ar gigantiskajiem valdību stimuliem un pandēmijas ierobežojumu beigām tautsaimniecībās strauji ieplūdis neiedomājami milzīga aizturētās naudas masa. Tāpat katra sevis cienoša lielvara šobrīd sasolījusi ambiciozus klimata un infrastruktūras uzlabošanas mērķus. Nu stiprinās pārliecība, ka šādai ekonomiku zaļināšanai blakusefekts būs milzīgs daudzu izejvielu patēriņš. Lielvarām mēģinot ierobežot naftas patēriņu, ievērojami augs pieprasījums, piemēram, pēc tiem elementiem, kas nepieciešami bateriju un jebkādas atjaunojamās enerģijas ražošanai (un arī visa elektrifikācijai).

Nordea markets finanšu produktu eksperts Andris Lāriņš par finanšu investīcijām Līgo svētku gaisotnē:

Tuvojoties svētkiem es parakņājos Dainu skapī un nolēmu paskatīties, kādas tad senajiem latviešiem bijušas attiecības ar finanšu tirgus produktiem. Ierobežotās datu bāzes dēļ dažu produktu cenu izmaiņu grafiki ir no citiem tirgiem, bet tie aptuveni parāda arī mūsu tirgus tendences. Savā «Līgo indeksa» groziņā saliku: vara bungas, zeltu, sudrabu, kviešus, cūkgaļu, cukuru, gumiju un aitas vilnu.

Par varu

Sit, Jānīti, vara bungas

Vārtu staba galiņā,

Lai ceļas saiminieki

No tiem dūnu spilveniem.

Ja jūs gadījumā sastopat kādu Jāni ar vara bungām, tad ziniet, ka pēdējo gadu laikā viņš ir kļuvis krietni turīgāks. Pirms aptuveni 10 gadiem par tonnu vara maksāja nedaudz vairāk kā 1300 dolārus, bet šobrīd cena sasniegusi 9000 dolāru par tonnu līmeni, kas ir aptuveni 4,59 lati par kilogramu. Pie pēdējā sadārdzinājuma viļņa vainojama globālās ekonomikas atveseļošanās un galvenokārt ražošana Ķīnā. Nesen publicētie dati par Ķīnas rūpniecības izlaides pieaugumu par 13,3% gada laikā deva spēcīgu atbalstu vara cenai. Pašreiz vēl iespējama cenas pazemināšanos (korekcija pēc nesenajiem rekordiem), tomēr ilgā termiņā prognozējam mērķēšanu vismaz uz pēdējo rekordu atkārtošanu (atslēga šajā jautājumā ir ražošana, patēriņš un ekonomikas izaugsme Ķīnā). Tā kā neatstājiet vara bungas nepieskatītas.

Otrdien vara cena Londonas biržā pieauga līdz rekordam, bet Ņujorkas biržā – līdz augstākajam līmenim kopš vismaz 1988. gada, raksta Bloomberg.

Cena palielinājās pēc tam, kad pieauga Ķīnas importa apjomi pirmo reizi trīs mēnešu laikā un tika traucētas piegādes no Čīles vara raktuvēm.

Rafinētā vara imports Ķīnā, kas ir lielākais tā patērētājs novembrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieauga par 37% līdz 232 tūkstošiem tonnu. Anglo American un Xstrata Plc paziņoja par piegāžu samazinājumu pēc ostas slēgšanas.

«Fundamentālā situācija izskatās ļoti pievilcīga,» norāda Commerzbank analītiķis Jūdžins Veinbergs. «Ostas iekraušanas iekārtu ierobežojums varētu ietekmēt vara pieejamību vidējā termiņā.»

Vara cena trīs mēnešu piegādēm Londonas metālu biržā pieauga par 1,4% līdz visu laiku augstākajai atzīmei 9327 dolāriem par tonnu. Savukārt Ņujorkas biržā vara cena marta piegādēm pieauga par 1,4% līdz 4,264 dolāriem par mārciņu, kas ir augstākā cena kopš vismaz 1988. gada decembra.

Pēdējā laikā cena atkal atsākusi kāpt rūpniecībā visplašāk izmantotajiem metāliem.

Ekonomikas uzrāviens liek sagaidīt arvien lielāku pieprasījumu pēc visdažādākajām lietām, kam savukārt vajadzētu nākt komplektā ar lielāku dažādu metālu patēriņu. Turklāt daudzos gadījumos pietiekami neskaidrs izskatās šo metālu piedāvājums.

Piemēram, vara cena šā mēneša sākumā atkal sākusi tuvoties apaļajai 10 tūkst. ASV dolāru atzīmei par tonnu. Jāpiebilst, ka vara cenas skrējiens pauzīti bija paņēmis aptuveni kopš maija pirmās puses, kas izejvielu cenu pieauguma bildi vismaz daļēji padarīja mazāk stāvu.

Lai nu kā – vara cena Londonas metālu biržā kopš pagājušā gada marta vidus tāpat ir palēkusies vairāk nekā par 100%. Līdzīgs vara cenas pieaugums vērojams arī piecu gadu skatījumā. Nupat pasaules lielākajā vara raktuvē Čīlē, kas ir atbildīga par 5% no globālajām šī metāla piegādēm, darbinieki nobalsojuši par streiku. Ja tas piepildīsies, pasaule vara deficīta apstākļos var iekrist straujāk un dziļāk.

Slēgtas pasaules lielākās vara raktuves Ziemeļčīlē, kad to darbinieki bez iepriekšēja brīdinājuma uzsāka streiku, protestējot pret zemo atalgojumu.

Escondida raktuvēs streikam pievienojušies 2,5 tūkstoši strādnieku un sākotnēji paredzēts, ka streiks varētu ilgt 24 stundas, sarunā ar Reuters norādījis raktuvēs strādājošo arodbiedrības vadītājs Marčelo Tapia. Pastāv iespēja, ka streiks varētu tikt arī pagarināts. «Visas operācijas ir pārtrauktas. Tas noticis vairāku iemeslu dēļ, kurus kompānija [BHP Billiton, kurai pieder 30% raktuvju daļu] atteikusies risināt,» sacījis M. Tapia.

Streikam esot pievienojušies arī citu BHP piederošu raktuvju – Spence un Cerro Colorado – raktuvju strādnieki. Čīlē tiek iegūta trešā daļa pasaulē izmantotā vara. Atakamas tuksnesī esošajās Escondida raktuvēs gadā tiek iegūts vairāk nekā miljons tonnu vara, kas veido aptuveni 20% no visa Čīlē saražotā vara.

Trīs mēnešu vara kontrakta cena Londonas metālu biržā šodien saruka līdz 9,88 tūkst. ASV dolāriem par tonnu.

Vara cenai zemāk likusi doties inflācijas problēmas aktualizēšanās pasaulē, kas savukārt nozīmētu, ka pie stingrākas monetārās politikas mēriem agrāk un agresīvāk varētu ķerties daļa pasaules centrālo banku. Vakar, piemēram, Ķīna atklāja, ka inflācija valstī šā gada janvārī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn bijusi 4,9% (analītiķi gan prognozēja 5,3%).

Tieši Ķīnas, kas ir lielākā vara patērētāja pasaulē (tā atbildīga par aptuveni 40% no visas pasaules vara ptēriņa), ekonomikas izredzes pēdējā laikā īpaši spēcīgi ietekmē minētā metāla cenu. Investori baidās, ka pārāk stingra Ķīnas monetārā politika varētu likt pārāk strauji atdzist ekonomikai un līdz ar to samazinātos pieprasījums pēc industriālajiem metāliem.

Šajā gadā vara cenas varētu sarukt, atsaucoties uz ekspertu prognozēm, raksta MarketWatch.

Goldman Sachs analītiķi paredz, ka šajā gadā vara cena Londonas Metālu biržā vidēji sasniegs 6850 dolārus par tonnu jeb aptuveni 3,11 dolārus par mārciņu. Tas ir mazāk nekā iepriekš prognozētie 7328 dolāri par tonnu jeb 3,32 dolāri par mārciņu.

Analītiķi lēš, ka šajā gadā vara pārpalikums sasniegs 385 tūkstošus tonnu. «Tas atspoguļo spēcīgu izaugsmi piedāvājuma pusē, kas ir rezultāts desmit gadus ilgušajam ieguves kapitāla palielinājumam, kā arī spēcīgo uzrāvienu kausēšanas produkcijas izlaidē 2014. un 2015.gadā,» norāda eksperti.

Nākamajā gadā cenas saruks līdz vidēji 6600 dolāriem par tonnu.

Finanšu tirgiem ierēķinot patēriņa atjaunošanos, strauju ekonomikas lēcienu ārā no pandēmijas bedres, un valdībām un centrālajām bankām "stimulējot" kā no pārpilnības raga, šobrīd vērojams "gandrīz visa" cenu pieaugums.

Rezultātā strauji augstāk ceļo arī daudzu izejvielu cena, kur, piemēram, vara vērtība šīs nedēļas pirmajā pusē Londonas Metālu biržā gandrīz sasniegusi apaļo 10 tūkst. ASV dolāru atzīmi par tonnu. Varš tādējādi šobrīd ir dārgākais kopš 2011. gada. Jānorāda, ka vara tirgus bieži vien tiek uztverts kā globālās ekonomikas veselības barometrs. Tas tādēļ, ka šī metāla izmantošanas veidi ir ļoti daudz. Proti, ja ekonomiskā aktivitāte aug vai kaut vai pieņēmumi par ekonomiku kļūst optimistiskāki, tad ir cerības arī uz būtiski lielāku vara patēriņu.

Visiem apcerot pandēmijas beigas un centrālo banku naudas slūžām esot plaši atvērtām, šogad vara cena pieaugusi jau par ceturto daļu, bet kopš pagājušā gada sākuma tie ir jau visi 60%. Strauji cena pieaugusi ar pārējiem rūpniecībā plaši izmantotajiem metāliem.

Vara cena pirmajā pusgadā var pieaugt līdz 11 tūkstošiem dolāru par tonnu, liecina Samsung Securities tehniskā analīze.

Šajā gadā metāla cena ir palielinājusies par 27%, un nākamgad kāpums turpināšoties.

«Vara cenas augšupejošā tendence kopš vasaras ir kļuvusi spēcīgāka un neizskatās, ka šis pieaugums būtu beidzies,» norāda kompānijas eksperti. «Pieauguma tendence izskatās ļoti stabila un turpināsies arī nākamajā gadā.»

Trešdien vara cena sasniedza visu laiku augstāko cenu - 9447 dolārus par tonnu un piedzīvo pieaugumu jau otro gadu pēc kārtas, jo pieprasījums no jaunattīstības valstīm ir samazinājis uzkrājumus. Vara cena nākotnes kontrakta cena ceturtdien tika tirgota pie 9394 dolāriem par tonnu.

Ceturtdien vara cena pieauga līdz trīs nedēļu augstākajam līmenim.

Cenas pieaugumu veicināja tirgus dalībnieku runas, ka centrālās bankas Ķīnā un ASV, kas ir divi lielākie vara patērētāji, turpinās veikt ekonomiskās stimulēšanas pasākumus.

Ķīna varētu mīkstināt savu nostāju attiecībā uz monetāro politiku, aģentūrai Bloomberg sacījis Nomura International pēc tam, kad valsts premjers paziņosi, ka izaugsmei jābūt augstākai. Jāpiebilst, ka valsts ekonomiskā izaugsme palēninājās astoņus no deviņiem pēdējiem ceturkšņiem. Savukārt ASV Federālo Rezervju sistēmas vadītājs Bens Bernanke paziņojis, ka politikai pārredzamā nākotnē jāsaglabājas ļoti stimulējošai.

«Tā ir ļoti skaidra pazīme, ka Ķīnas ekonomikas vājums netiks pieciests,» saka Natixis izejvielu analīzes vadītājs Niks Brauns, piebilstot, ka kombinācijā ar B. Bernankes izteikumiem, tas dod ievērojamu dzinuli cenām.

Piektdien vara cena Londonas biržā palielinājās, samazinot šīsnedēļas kritumu, jo tirgus dalībnieku vidū valdīja runas, ka jaunie ASV darba tirgus dati palielinās pieprasījuma prognozi, raksta Bloomberg.

Vara cena trīs mēnešu piegādēm pieauga par 0,3% līdz 6947 dolāriem par tonnu. Šajā nedēļā cena ir sarukusi par 0,5%, bet kopš gada sākuma – par 5,6%. Savukārt cena decembra piegādēm palielinājās par 0,1% līdz 3,153 dolāriem par mārciņu.

Patlaban novērojamais vara rezervju samazinājums veicina šaubas par analītiķu prognozēto pārpalikumu šajā gadā. Kā liecina Londonas Metālu biržas dati, vara rezerves piektdien nemainījās un bija 154,7 tūkstoši tonnu. Savukārt Šanghajas biržā to apjoms saruka jau piekto nedēļu pēc kārtas.

Pēc ceturtdienas Eiropas Centrālās bankas sanāksmes, kad tā paziņoja par aktīvu iepirkumiem, vara cena pakāpās. Kā norāda Dan Smith Commodities Research eksperts Daniels Smits, vara cena no tehniskās perspektīvas izskatās vāja, un visdrīzāk tas nebūs pietiekami, lai izmainītu investoru uzskatus par potenciālo cenas samazinājumu.

Latvijā ir patērētājiem nelabvēlīgākais zāļu cenu veidošanas mehānisms Baltijas valstīs, tirgus uzraudzībā, kurā salīdzinātas atsevišķu biežāk pirkto valsts kompensējamo un nekompensējamo zāļu cenas Baltijas valstīs, secinājusi Konkurences padome (KP).

Ziņojumā norādīts, ka gala cenas, par kādām patērētāji iegādājas zāles, veidojas no ražotāja cenas, lieltirgotavas jeb vairumtirgotāja uzcenojuma, aptiekas uzcenojuma un pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Baltijas valstīs būtiskākās atšķirības cenas struktūrā rada lieltirgotavu un aptieku piemērotie uzcenojumi, kā arī PVN, kas Latvijā zālēm ir 12%, Igaunijā - 9%, bet Lietuvā - 5%. Latvijā uzcenojumi veidojas, lieltirgotavām piemērojot pieaugošu procentuālu uzcenojumu ražotāju cenai, kamēr aptiekām - lieltirgotavas cenai.

Lietuvā un Igaunijā abiem uzcenojumiem, sasniedzot konkrētu summu, ir noteikti tā saucamie griesti, kas, pieaugot ražotāju cenai, neļauj gala cenām būtiski palielināties. Uzcenojuma griesti Latvijā ir noteikti tikai aptiekām attiecībā uz valsts kompensējamiem medikamentiem, proti, no lieltirgotavas cenas 71,14 eiro aptieku uzcenojums kļūst nemainīgs - 6,05 eiro.

Šodien vara cena Londonas metālu biržā sasniedza zīmīgo 10 tūkst. ASV dolāru par tonnu atzīmi, kas ir kārtējais jaunais vara cenas rekords.

Minētā metāla cenas aug, jo investori cer uz ātrāku pasaules ekonomikas atveseļošanos, kas stimulētu arvien lielāku pieprasījumu pēc minētā metāla. Tāpat pastāv bažas par vara piedāvājuma spēju segt pieprasījumu, jo šo metālu iegūt paliek arvien grūtāk, raksta Bloomberg.

Kopumā vara cena kopš 2008. gada ir jau trīskāršojusies. Jāpiebilst, ka slavenā investīciju banka Goldman Sachs paredz, ka vara cena šogad pieaugs līdz 11 tūkst. ASV dolāriem par tonnu.

Koronavīrusa izplatīšanā ar jaunu sparu likusi bažīties par pasaules tautsaimniecības veikumu, kurš jau tā dažos pēdējos ceturkšņos nav bijis tas pārliecinošākais. Ja pasaules ekonomika kļūs gausāka, tad tas neko labu nesola daudzu izejvielu pieprasījumam.

Piemēram, nu tiek spriests par to, cik liela negatīva ietekme vīrusam varētu būt uz Ķīnas ekonomikas aktivitāti.

Strauji pēdējo dienu laikā zemāk ceļojusi populārāko industriālo metālu cena. Tas ir saprotams, jo Ķīna ir atbildīga aptuveni par pusi no kopējā to patēriņā. Šis īpatsvars kopš iepriekšējās SARS epidēmijas, kas skāra šo valsti 2002. gadā, ir dubultojies. Līdz ar šādu situāciju - jebkuri ilgāki Ķīnas ekonomikas traucējumi būtiski iespaidos šo tirgu.Pagaidām nomanāmas aplēses, ka Ķīnas izaugsme vīrusa ietekmē šajā ceturksnī varētu būt aptuveni par procentpunktu zemāka. Grūti gan paredzēt to, vai šāda lēnāka izaugsme pēc tam būs noturīga parādība. Lielākajā daļā Ķīnas provincēs noteikti dažādi ierobežojumi, kas skar plašu nozaru klāstu. Vairākās vietās apturēta arī celtniecība.

Vara cena piektdien pirmo reizi pēdējos divos gados pārsniegiusi 10 000 ASV dolāru atzīmi saistībā ar pieprasījuma kāpumu un piegāžu deficītu.

Vara cena Londonas metālu biržā piektdien rīta tirdzniecības sesijā sasniedza 10 028 dolārus par tonnu, kas ir augstākais līmenis kopš 2022.gada aprīļa. Tirdzniecības sesijas turpinājumā vara cena gan nedaudz sarukusi.

Varš nonācis uzmanības centrā pēc tam, kad pasaulē lielākais kalnrūpniecības uzņēmums - Austrālijas "BHP Group Limited" - ceturtdien izteica 38,8 miljardu dolāru vērtu pārņemšanas piedāvājumu britu konkurentam "Anglo American" ar mērķi radīt pasaulē lielāko vara ieguvēju.

"Anglo American" piektdien gan šo piedāvājumu noraidīja, uzskatot, ka piedāvātā summa nav pietiekama.

BHP pēdējos gados palielinājusies interese par vara ieguvi, ņemot vērā strauji augošu pieprasījumu pēc šī metāla, kam varētu būt liela nozīme globālajā enerģētikas pārkārtošanā. Varš tiek plaši izmantots saules paneļu, elektrības tīklu, elektroauto un lādējamu bateriju ražošanā.

Šveices dabas resursu un izejmateriālu tirdzniecības kompānija "Glencore" otrdien brīdināja, ka pasaulei draud vara deficīts, ņemot vērā pieprasījuma kāpumu, ko veicina pāreja uz atjaunīgiem energoresursiem un aktīvāka elektrisko automobiļu ieviešana tirgos.

Varši ir metāls ar augstu vadītspēju, un tas tiek plaši izmantots elektriskajos automobiļos, vēja un saules enerģijas iekārtās, kā arī atjaunīgas enerģijas uzglabāšanas un transportēšanas infrastruktūrā.

"Glencore" brīdina, ka vara piegāžu deficīts varētu bremzēt pāreju uz videi draudzīgas enerģijas izmantošanu.

Uzņēmuma vadītājs Gerijs Neigls investoru konferencē sacīja, ka pieprasījums pēc vara atlikušajā desmitgadē varētu pārsniegt ražošanas apjomu par 50 miljoniem tonnu.

Lai novērstu šo deficītu, būtu nepieciešama plašāka izlietoto materiālu pārstrāde un ražošanas apjoma palielināšana, uzsvēra Neigls.

"Nākamajos astoņos gados pasaulei būs nepieciešami 100 miljoni tonnu vara atjaunīgo energoresursu nozarei vien," norādīja Neigls.

Kādreizējais Latvijas valsts arhīva direktors, tautrontietis, šobrīd Krimas tatāru tautas padomes Medžilisa priekšsēdētājs Refats Čuborovs intervijā laikrakstam Diena atklāti stāsta par situāciju Krievijas anektētajā Krimā.

Fragments no intervijas:

Varat īsumā raksturot, kas šobrīd notiek Krimā? Kā jūtas cilvēki?

Katru dienu, katru stundu tur notiek pārmaiņas likumdošanā, jo Krievija cenšas iespējami ātri leģitimizēt okupāciju. Problēmas izjūt pat tie Krimā dzīvojošie, kas martā ar balti-zili-sarkanajiem karogiem gāja uz laukumiem, domājot, ka, pievienojoties Krievijai, vienā mirklī sāks dzīvot paradīzē. Pavasarī tika solīts, ka jautājumi par pilsonību, īpašumtiesībām, brīvu pārvietošanos tiks risināti pakāpeniski, būs kaut kādi pārejas mehānismi, taču visai drīz Krievijas vara no saviem solījumiem atkāpās un cilvēkus nostādīja ātras izvēles priekšā. Teiksim, pilsonības jautājumā tika paziņots: ja gribat palikt Ukrainas pilsoņi vai ja esat nepilsoņi un vēlaties šo statusu saglabāt, jums mēneša laikā par to jāiesniedz iesniegums. Bet pa visu Krimu tika atvērtas tikai četras šādas reģistrēšanās vietas, turklāt tās atvēra ne pirmajās dienās pēc paziņojuma.

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Piektdien vara cena sasniedza četru mēnešu augstāko atzīmi, reaģējot uz divu lielāko metāla patērētāju - ASV un Ķīnas - labajiem datiem, raksta Bloomberg.

Vara cena trīs mēnešu piegādēm pieauga par 1,4% līdz 7387 dolāriem par tonnu. Iepriekš vara cena sasniedza 7410 dolārus, kas ir augstākais līmenis kopš augusta vidus.

Decembrī vara cena ir pieaugusi par 4,7%, savukārt šajā gadā tā samazinājusies par 6,9%.

«ASV bezdarbnieku dati mazināja bažas, ka pieprasījums vājināsies pēc FRS lēmuma sākt bremzēt aktīvu pirkšanas programmu,» skaidro Xinhu Futures Co. analītiķis Lians Žengs. «Tāpat tiek gaidīta izaugsme Ķīnā,» viņš piebilst.

Vara rezerves patlaban ir zemākajā līmenī kopš janvāra, sasniedzot 370,9 tūkstošus tonnu, liecina Londonas Metālu biržas dati.

Ceturtdien vara cena pēc iepriekšējo dienu nelielā pieauguma atkal saruka, jo tirgus dalībnieku vidū palielinājās bažas par Ķīnas ekonomikas izaugsmes bremzēšanos, kas varētu samazināt pieprasījumu pēc vara, raksta Reuters.

Kopumā vara cena šajā gadā ir sarukusi par 12%. Kopš februāra, kad aktualizējās bažas par Ķīnas ekonomikas izaugsmes bremzēšanos, cena samazinājusies par vairāk nekā 8%. Kā liecina statistika, Ķīna veido aptuveni 40% no pasaules vara pieprasījuma.

Satraukumu par Ķīnas ekonomikas izaugsmi ceturtdien pastiprināja jaunākie dati par mazumtirdzniecību un rūpniecības izlaides apjomiem, kuri saruka līdz vairāku gadu zemākajiem līmeņiem.

Vara cena trīs mēnešu piegādēm Londonas Metālu biržā saruka par 0,4% līdz 6480 dolāriem par tonnu. Trešdien cena sasniedza 44 mēnešu zemāko cenu – 6376,25 dolārus, taču pēc tam spēja atgūties un pirmo reizi kopš piektdienas dienu noslēdza ar kāpumu.

Baltijas tirgus indekss “OMX Baltic Benchmark GI” kopš šī gada sākuma turpina sasniegt jaunus rekordus, šonedēļ sasniedzot 1020,53 punktu radītāju, liecina "Nasdaq" Baltijas biržu dati.

Kopš gada sākuma “OMX Baltic Benchmark GI” pieaudzis par 2,79%.Līdzīgā apmērā auguši arī “OMX Tallinn” un “OMX Vilnius” indeksi. Viļņas biržas indekss kopš gada sākuma audzis par 2,54%, sasniedzot 730,26 punktus, bet Tallinas biržas indekss audzis par 2,52% līdz 1311,96 punktiem. Mazāks pieaugums vērojams Rīgas biržā, kuras “OMX Riga” indekss palielinājies par 0,37% līdz 1040,02 punktiem. Gada laikā “OMX Baltic Benchmark GI” audzis par 16,79%,”OMX Tallinn” - par 12,82%, “OMX Riga” - par 11,95%, bet “OMX Vilnius” - par 18,38%.

“INVL Pensiju fondi” vadītājs Andrejs Martinovs skaidro, ka šī tendence kopumā atspoguļo arī citu akciju tirgu pozitīvo dinamiku un var teikt, ka Baltijas tirgus iet kopsolī ar pasaules tendencēm, bet, protams, arī ar savām lokālām niansēm.