Zems vara piedāvājums, augsts pieprasījums, zemi minētā metāla krājumi un pieaugošas ražošanas izmaksas liks vara cenām šogad sasniegt arvien jaunus rekordus, liecina Reutres 30 metālu tirgus analītiķu aptauja.

Aptaujātie analītiķi paredz, ka vidējā vara cena šogad būs 9844 ASV dolāri par tonnu (aptaujas rezultātu mediāna). Jāpiebilst, ka līdzīgā aptaujā šā gada janvārī vidējo vara cenu šim gadam prognozēja zemāku – pie 9663 ASV dolāriem par tonnu.

«Ir ļoti iespējams, ka mēs redzēsim, ka vara cena tieksies uz jauniem rekordiem, jo tirgū būs saspīlēta pieprasījuma/piedāvājuma situācija. Izskatās, ka šogad būs vērā ņemams vara deficīts un gada beigās vara krājumi daudzās pasaules valstīs būs ļoti zemi,» lēš BNP Paribas analītiķi. Šobrīd tiek lēsts, ka vara deficīts pasaulē šogad varētu sasniegt 444 tūkst. tonnu.

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Vara pārpalikums tirgū šajā gadā būs gandrīz četras reizes lielāks nekā tika iepriekš lēsts, jo lielākā vara pircēja – Ķīnas pieprasījums sarūk, liecina metālu izpētes kompānijas CRU prognozes.

Saražotie apjomi pieprasījumu šogad pārsniegs par 140 tūkstošiem tonnu, kas ir ievērojami vairāk nekā janvārī prognozētie 36 tūkstoši tonnu, raksta Bloomberg. Izpētes kompānija samazinājusi šā gada vara patēriņa prognozes par 45 tūkstošiem tonnu, atsaucoties uz vājāku Ķīnas pieprasījumu. Nākamajā gadā pārpalikums būs aptuveni 250 tūkstoši tonnu, bet pēc tam – 400 tūkstoši tonnu.

Šajā gadā vara cena trīs mēnešu piegādēm ir sarukusi par 11% līdz 6547 dolāriem par tonnu. Šomēnes cena saruka līdz zemākajai atzīmei kopš 2010. gada, valdot bažām par sarūkošo Ķīnas pieprasījumu, jo ražošanas apjomi šajā valstī samazinājušies jau piekto mēnesi pēc kārtas.

Nordea markets finanšu produktu eksperts Andris Lāriņš par finanšu investīcijām Līgo svētku gaisotnē:

Tuvojoties svētkiem es parakņājos Dainu skapī un nolēmu paskatīties, kādas tad senajiem latviešiem bijušas attiecības ar finanšu tirgus produktiem. Ierobežotās datu bāzes dēļ dažu produktu cenu izmaiņu grafiki ir no citiem tirgiem, bet tie aptuveni parāda arī mūsu tirgus tendences. Savā «Līgo indeksa» groziņā saliku: vara bungas, zeltu, sudrabu, kviešus, cūkgaļu, cukuru, gumiju un aitas vilnu.

Par varu

Sit, Jānīti, vara bungas

Vārtu staba galiņā,

Lai ceļas saiminieki

No tiem dūnu spilveniem.

Ja jūs gadījumā sastopat kādu Jāni ar vara bungām, tad ziniet, ka pēdējo gadu laikā viņš ir kļuvis krietni turīgāks. Pirms aptuveni 10 gadiem par tonnu vara maksāja nedaudz vairāk kā 1300 dolārus, bet šobrīd cena sasniegusi 9000 dolāru par tonnu līmeni, kas ir aptuveni 4,59 lati par kilogramu. Pie pēdējā sadārdzinājuma viļņa vainojama globālās ekonomikas atveseļošanās un galvenokārt ražošana Ķīnā. Nesen publicētie dati par Ķīnas rūpniecības izlaides pieaugumu par 13,3% gada laikā deva spēcīgu atbalstu vara cenai. Pašreiz vēl iespējama cenas pazemināšanos (korekcija pēc nesenajiem rekordiem), tomēr ilgā termiņā prognozējam mērķēšanu vismaz uz pēdējo rekordu atkārtošanu (atslēga šajā jautājumā ir ražošana, patēriņš un ekonomikas izaugsme Ķīnā). Tā kā neatstājiet vara bungas nepieskatītas.

Pēdējā laikā cena atkal atsākusi kāpt rūpniecībā visplašāk izmantotajiem metāliem.

Ekonomikas uzrāviens liek sagaidīt arvien lielāku pieprasījumu pēc visdažādākajām lietām, kam savukārt vajadzētu nākt komplektā ar lielāku dažādu metālu patēriņu. Turklāt daudzos gadījumos pietiekami neskaidrs izskatās šo metālu piedāvājums.

Piemēram, vara cena šā mēneša sākumā atkal sākusi tuvoties apaļajai 10 tūkst. ASV dolāru atzīmei par tonnu. Jāpiebilst, ka vara cenas skrējiens pauzīti bija paņēmis aptuveni kopš maija pirmās puses, kas izejvielu cenu pieauguma bildi vismaz daļēji padarīja mazāk stāvu.

Lai nu kā – vara cena Londonas metālu biržā kopš pagājušā gada marta vidus tāpat ir palēkusies vairāk nekā par 100%. Līdzīgs vara cenas pieaugums vērojams arī piecu gadu skatījumā. Nupat pasaules lielākajā vara raktuvē Čīlē, kas ir atbildīga par 5% no globālajām šī metāla piegādēm, darbinieki nobalsojuši par streiku. Ja tas piepildīsies, pasaule vara deficīta apstākļos var iekrist straujāk un dziļāk.

Šodien trīs mēnešu vara kontrakta cena Londonas Metālu biržā sasniedza 9988,25 ASV dolāru par tonnu atzīmi, kas ir jauna vēsturiski augstākā minētā metāla cena.

Populārākā industriālā metāla - vara cenām ievērojami celties palīdzējis investoru pieaugošais optimisms par to, ka saglabāsies spēcīga Ķīnas ekonomikas izaugsme un arī ASV ekonomika atkopsies ātrākos tempos nekā pirms tam gaidīts.

Tāpat tirgū prognozē, ka gan šogad, gan nākamajos gados tirgū varētu būt vara iztrūkums. Reuters analītiķu aptauja norāda, ka šogad vara deficīts kopumā sasniegs 444 tūkst. tonnu (aptaujas rezultātu mediāna). Jāpiebilst , ka tas ir salīdzinoši maz, jo tiek prognozēts, ka pasaulē šogad vidēji patērēs 21 miljonu tonnu vara. Tomēr analītiķi prognozē, ka tas ir noturīgas tendences sākums (kad tirgū ir vara iztrūkums), kas varētu turpināties vairākus gadus.

Pēdējos mēnešos strauji palielinājusies daudzu izejvielu cena. Pieprasījums pēc ekonomikas aktivitātei nepieciešamām izejvielām ir ļoti liels, kur savukārt to piedāvājums ne vienmēr tam ir spējis tikt līdzi.

Daļēji to nosaka tas, ka pēdējos gados dažādu iemeslu rezultātā nav pietiekami ieguldīts šādu izejvielu atradnēs. Turklāt tiek ziņots, ka vairāku izejvielu ieguvēji šobrīd nebūt arī neplāno būtisku daļu savus līdzekļus ieguldīt papildu izejvielu ražošanā. Sevišķi izteikts šis fenomens esot metālu tirgū, raksta, piemēram, The Wall Street Journal.

Rezultātā tuvākajos gados pasaulē var saglabāties visai ievērojams to metālu deficīts, kas lielā apmērā būs nepieciešami ekonomiku zaļināšanai, piemēram, varš, kobalts un litijs. Skaidrs ir tas, ka pasaules ekonomika darboties nepārstās – drīzāk būs otrādi - līdz ar gigantiskajiem valdību stimuliem un pandēmijas ierobežojumu beigām tautsaimniecībās strauji ieplūdis neiedomājami milzīga aizturētās naudas masa. Tāpat katra sevis cienoša lielvara šobrīd sasolījusi ambiciozus klimata un infrastruktūras uzlabošanas mērķus. Nu stiprinās pārliecība, ka šādai ekonomiku zaļināšanai blakusefekts būs milzīgs daudzu izejvielu patēriņš. Lielvarām mēģinot ierobežot naftas patēriņu, ievērojami augs pieprasījums, piemēram, pēc tiem elementiem, kas nepieciešami bateriju un jebkādas atjaunojamās enerģijas ražošanai (un arī visa elektrifikācijai).

Otrdien vara cena Londonas biržā pieauga līdz rekordam, bet Ņujorkas biržā – līdz augstākajam līmenim kopš vismaz 1988. gada, raksta Bloomberg.

Cena palielinājās pēc tam, kad pieauga Ķīnas importa apjomi pirmo reizi trīs mēnešu laikā un tika traucētas piegādes no Čīles vara raktuvēm.

Rafinētā vara imports Ķīnā, kas ir lielākais tā patērētājs novembrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieauga par 37% līdz 232 tūkstošiem tonnu. Anglo American un Xstrata Plc paziņoja par piegāžu samazinājumu pēc ostas slēgšanas.

«Fundamentālā situācija izskatās ļoti pievilcīga,» norāda Commerzbank analītiķis Jūdžins Veinbergs. «Ostas iekraušanas iekārtu ierobežojums varētu ietekmēt vara pieejamību vidējā termiņā.»

Vara cena trīs mēnešu piegādēm Londonas metālu biržā pieauga par 1,4% līdz visu laiku augstākajai atzīmei 9327 dolāriem par tonnu. Savukārt Ņujorkas biržā vara cena marta piegādēm pieauga par 1,4% līdz 4,264 dolāriem par mārciņu, kas ir augstākā cena kopš vismaz 1988. gada decembra.

Trīs mēnešu vara kontrakta cena Londonas metālu biržā šodien saruka līdz 9,88 tūkst. ASV dolāriem par tonnu.

Vara cenai zemāk likusi doties inflācijas problēmas aktualizēšanās pasaulē, kas savukārt nozīmētu, ka pie stingrākas monetārās politikas mēriem agrāk un agresīvāk varētu ķerties daļa pasaules centrālo banku. Vakar, piemēram, Ķīna atklāja, ka inflācija valstī šā gada janvārī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn bijusi 4,9% (analītiķi gan prognozēja 5,3%).

Tieši Ķīnas, kas ir lielākā vara patērētāja pasaulē (tā atbildīga par aptuveni 40% no visas pasaules vara ptēriņa), ekonomikas izredzes pēdējā laikā īpaši spēcīgi ietekmē minētā metāla cenu. Investori baidās, ka pārāk stingra Ķīnas monetārā politika varētu likt pārāk strauji atdzist ekonomikai un līdz ar to samazinātos pieprasījums pēc industriālajiem metāliem.

Slēgtas pasaules lielākās vara raktuves Ziemeļčīlē, kad to darbinieki bez iepriekšēja brīdinājuma uzsāka streiku, protestējot pret zemo atalgojumu.

Escondida raktuvēs streikam pievienojušies 2,5 tūkstoši strādnieku un sākotnēji paredzēts, ka streiks varētu ilgt 24 stundas, sarunā ar Reuters norādījis raktuvēs strādājošo arodbiedrības vadītājs Marčelo Tapia. Pastāv iespēja, ka streiks varētu tikt arī pagarināts. «Visas operācijas ir pārtrauktas. Tas noticis vairāku iemeslu dēļ, kurus kompānija [BHP Billiton, kurai pieder 30% raktuvju daļu] atteikusies risināt,» sacījis M. Tapia.

Streikam esot pievienojušies arī citu BHP piederošu raktuvju – Spence un Cerro Colorado – raktuvju strādnieki. Čīlē tiek iegūta trešā daļa pasaulē izmantotā vara. Atakamas tuksnesī esošajās Escondida raktuvēs gadā tiek iegūts vairāk nekā miljons tonnu vara, kas veido aptuveni 20% no visa Čīlē saražotā vara.

2017. gads metīs investētājiem nopietnu izaicinājumu, finanšu tirgos šis būs sarežģīts gads, iezīmīgs ar nestabilitāti un ļoti lielu politisko notikumu, tā saukto „melno gulbju”, iespaidu. D. Trampa prezidentūras sākums un joprojām neparedzamā ASV politika attiecībā uz brīvo tirdzniecību, Ķīnas valdības centieni iegrožot valsts ekonomikas pārkaršanu, OPEC vienošanās stabilizēt naftas cenas, vēlēšanas svarīgākajās ES ekonomikās – Vācijā, Francijā, Itālijā, referendums Nīderlandē, Brexit process – tie visi ir notikumi, kas 2017. gadā pilnīgi noteikti šūpos finanšu tirgus.

„Aktīvam investētājam tirgus nenoteiktība paver lielākas iespējas, tāpēc 2017. gads būs patiesi interesants, un investētāji var gūt labu peļņu. Mēs esam sagatavojuši perspektīvāko 2017. gada investīciju virzienu prognozes ikvienam kapitāla veidam – valūtām, akcijām, indeksiem, obligācijām un izejvielām. Pērn mūsu analītiķu komandai izdevās precīzi paredzēt tirgus virzienu visos kapitāla veidos, bet investētāji, kas izmantoja rekomendācijas par FTSE 100 indeksu, sojas cenas perspektīvām un Apple akcijām, ieguva labu investīciju atdevi, jo šo pozīciju izmaiņas sasniedza pat 12-16%. Kredītpleca iespējas izmantojušo investētāju peļņa attiecīgi bija vēl lielāka,” – aktīviem investētājiem domāto 2017. gada prognožu paketi piedāvā uzņēmuma TMS Brokers analītikas nodaļa .

Finanšu tirgiem ierēķinot patēriņa atjaunošanos, strauju ekonomikas lēcienu ārā no pandēmijas bedres, un valdībām un centrālajām bankām "stimulējot" kā no pārpilnības raga, šobrīd vērojams "gandrīz visa" cenu pieaugums.

Rezultātā strauji augstāk ceļo arī daudzu izejvielu cena, kur, piemēram, vara vērtība šīs nedēļas pirmajā pusē Londonas Metālu biržā gandrīz sasniegusi apaļo 10 tūkst. ASV dolāru atzīmi par tonnu. Varš tādējādi šobrīd ir dārgākais kopš 2011. gada. Jānorāda, ka vara tirgus bieži vien tiek uztverts kā globālās ekonomikas veselības barometrs. Tas tādēļ, ka šī metāla izmantošanas veidi ir ļoti daudz. Proti, ja ekonomiskā aktivitāte aug vai kaut vai pieņēmumi par ekonomiku kļūst optimistiskāki, tad ir cerības arī uz būtiski lielāku vara patēriņu.

Visiem apcerot pandēmijas beigas un centrālo banku naudas slūžām esot plaši atvērtām, šogad vara cena pieaugusi jau par ceturto daļu, bet kopš pagājušā gada sākuma tie ir jau visi 60%. Strauji cena pieaugusi ar pārējiem rūpniecībā plaši izmantotajiem metāliem.

Vara cena pirmajā pusgadā var pieaugt līdz 11 tūkstošiem dolāru par tonnu, liecina Samsung Securities tehniskā analīze.

Šajā gadā metāla cena ir palielinājusies par 27%, un nākamgad kāpums turpināšoties.

«Vara cenas augšupejošā tendence kopš vasaras ir kļuvusi spēcīgāka un neizskatās, ka šis pieaugums būtu beidzies,» norāda kompānijas eksperti. «Pieauguma tendence izskatās ļoti stabila un turpināsies arī nākamajā gadā.»

Trešdien vara cena sasniedza visu laiku augstāko cenu - 9447 dolārus par tonnu un piedzīvo pieaugumu jau otro gadu pēc kārtas, jo pieprasījums no jaunattīstības valstīm ir samazinājis uzkrājumus. Vara cena nākotnes kontrakta cena ceturtdien tika tirgota pie 9394 dolāriem par tonnu.

Piektdien vara cena Londonas biržā palielinājās, samazinot šīsnedēļas kritumu, jo tirgus dalībnieku vidū valdīja runas, ka jaunie ASV darba tirgus dati palielinās pieprasījuma prognozi, raksta Bloomberg.

Vara cena trīs mēnešu piegādēm pieauga par 0,3% līdz 6947 dolāriem par tonnu. Šajā nedēļā cena ir sarukusi par 0,5%, bet kopš gada sākuma – par 5,6%. Savukārt cena decembra piegādēm palielinājās par 0,1% līdz 3,153 dolāriem par mārciņu.

Patlaban novērojamais vara rezervju samazinājums veicina šaubas par analītiķu prognozēto pārpalikumu šajā gadā. Kā liecina Londonas Metālu biržas dati, vara rezerves piektdien nemainījās un bija 154,7 tūkstoši tonnu. Savukārt Šanghajas biržā to apjoms saruka jau piekto nedēļu pēc kārtas.

Pēc ceturtdienas Eiropas Centrālās bankas sanāksmes, kad tā paziņoja par aktīvu iepirkumiem, vara cena pakāpās. Kā norāda Dan Smith Commodities Research eksperts Daniels Smits, vara cena no tehniskās perspektīvas izskatās vāja, un visdrīzāk tas nebūs pietiekami, lai izmainītu investoru uzskatus par potenciālo cenas samazinājumu.

Ceturtdien vara cena pieauga līdz trīs nedēļu augstākajam līmenim.

Cenas pieaugumu veicināja tirgus dalībnieku runas, ka centrālās bankas Ķīnā un ASV, kas ir divi lielākie vara patērētāji, turpinās veikt ekonomiskās stimulēšanas pasākumus.

Ķīna varētu mīkstināt savu nostāju attiecībā uz monetāro politiku, aģentūrai Bloomberg sacījis Nomura International pēc tam, kad valsts premjers paziņosi, ka izaugsmei jābūt augstākai. Jāpiebilst, ka valsts ekonomiskā izaugsme palēninājās astoņus no deviņiem pēdējiem ceturkšņiem. Savukārt ASV Federālo Rezervju sistēmas vadītājs Bens Bernanke paziņojis, ka politikai pārredzamā nākotnē jāsaglabājas ļoti stimulējošai.

«Tā ir ļoti skaidra pazīme, ka Ķīnas ekonomikas vājums netiks pieciests,» saka Natixis izejvielu analīzes vadītājs Niks Brauns, piebilstot, ka kombinācijā ar B. Bernankes izteikumiem, tas dod ievērojamu dzinuli cenām.

Šodien trīs mēnešu vara kontrakta cena Londonas metālu biržā palielinājās par 206 ASV dolāriem līdz 8,966 tūkst. ASV dolāriem par tonnu, kas ir jauna vēsturiski augstākā šī metāla cena.

Vara cenām šodien augt lika pasaules lielākās šī metālā patērētājvalsts – Ķīnas ekonomikas dati, kuri atklāja, ka inflācija Ķīnā pieaugusi līdz pēdējo divu gadu augstākajam līmenim. Lai apdrošinātos pret inflācijas draudiem tādējādi palielinājās interese pēc izejvielām, raksta Bloomberg. Ķīnas ekonomikas dati arī atklāja, ka valstī oktobrī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn ievērojami palielinājušies rūpnieciskās ražošanas un mazumtirdzniecības apjomi (par attiecīgi 13,1% un 18,6%). Šādi labi Ķīnas ekonomikas dati liek domāt, ka pieprasījums pēc vara turpinās palielināties.

Daudzi analītiķi paredz arī ievērojamu vara cenu kāpumu nākamgad. Piemēram, Bank of America-Merrill Lynch paredz, ka šī metālā cena 2010. gadā pieaugs līdz 11,25 tūkst. ASV dolāriem par unci. Vara cenai ievērojami var likt kāpt pieaugošā investoru interese par šo metālu un tas, ka nākamgad pasaule var saskarties ar vara piedāvājuma problēmām.

Šajā gadā vara cenas varētu sarukt, atsaucoties uz ekspertu prognozēm, raksta MarketWatch.

Goldman Sachs analītiķi paredz, ka šajā gadā vara cena Londonas Metālu biržā vidēji sasniegs 6850 dolārus par tonnu jeb aptuveni 3,11 dolārus par mārciņu. Tas ir mazāk nekā iepriekš prognozētie 7328 dolāri par tonnu jeb 3,32 dolāri par mārciņu.

Analītiķi lēš, ka šajā gadā vara pārpalikums sasniegs 385 tūkstošus tonnu. «Tas atspoguļo spēcīgu izaugsmi piedāvājuma pusē, kas ir rezultāts desmit gadus ilgušajam ieguves kapitāla palielinājumam, kā arī spēcīgo uzrāvienu kausēšanas produkcijas izlaidē 2014. un 2015.gadā,» norāda eksperti.

Nākamajā gadā cenas saruks līdz vidēji 6600 dolāriem par tonnu.

Koronavīrusa izplatīšanā ar jaunu sparu likusi bažīties par pasaules tautsaimniecības veikumu, kurš jau tā dažos pēdējos ceturkšņos nav bijis tas pārliecinošākais. Ja pasaules ekonomika kļūs gausāka, tad tas neko labu nesola daudzu izejvielu pieprasījumam.

Piemēram, nu tiek spriests par to, cik liela negatīva ietekme vīrusam varētu būt uz Ķīnas ekonomikas aktivitāti.

Strauji pēdējo dienu laikā zemāk ceļojusi populārāko industriālo metālu cena. Tas ir saprotams, jo Ķīna ir atbildīga aptuveni par pusi no kopējā to patēriņā. Šis īpatsvars kopš iepriekšējās SARS epidēmijas, kas skāra šo valsti 2002. gadā, ir dubultojies. Līdz ar šādu situāciju - jebkuri ilgāki Ķīnas ekonomikas traucējumi būtiski iespaidos šo tirgu.Pagaidām nomanāmas aplēses, ka Ķīnas izaugsme vīrusa ietekmē šajā ceturksnī varētu būt aptuveni par procentpunktu zemāka. Grūti gan paredzēt to, vai šāda lēnāka izaugsme pēc tam būs noturīga parādība. Lielākajā daļā Ķīnas provincēs noteikti dažādi ierobežojumi, kas skar plašu nozaru klāstu. Vairākās vietās apturēta arī celtniecība.

Jelgavniece Tatjana Fjodorova un rīdzinieks Leonīds Romanovs, kā arī rīdzinieki Patriks Zvaigzne un Kristaps Štāls uzstādījuši jaunu pasaules telefonsarunu rekordu, sarunājoties 54 stundas un 5 minūtes.

Tādējādi līdzšinējais oficiāli reģistrētais Ginesa rekords pārspēts par gandrīz 11 stundām.

Lai arī atlikušie divi dalībnieku pāri bija apņēmības pilni sarunas turpināt, saudzējot viņu veselību, tika pieņemts lēmums pārtraukt «Tele2 Pasaules sarunu rekorda» sacensības. Abi pāri ieguva 1. vietu un naudas balvu 3 000 latu apmērā.

Saskaņā ar Ginesa rekordu organizācijas noteikumiem, lai pārspētu līdzšinējo rekordu, kas bija 43 stundas 8 minūtes 55 sekundes, dalībniekiem vajadzēja sarunāties par 10 minūtēm ilgāk.

11.martā pēcpusdienā ar uzņēmuma Tele2 atbalstu līdzšinējo telefonsarunas rekordu pieveica visi pieci dalībnieku pāri. Neskatoties uz to, neviens no dalībniekiem uzreiz pēc rekorda pārsniegšanas neizstājās, bet turpināja cīņu. Pakāpeniski 46. sarunas stundā pēc pašu izvēles, veselības apsvērumu vai kļūdas (sarunas pauze ilgāka par 10 sekundēm) dēļ izstājās trīs dalībnieku pāri – rīdzinieki Toms Bļodnieks (22 gadi) un Renārs Astra (21), rīdzinieces Zanda Seņkova (20) un Anete Šica (20), kā arī lietuvieši Jevgenijus Tiurinas (46) un Robert Jacek Nadtočij (48).

Vara piedāvājums vismaz tuvāko divu gadu laikā būs mazāks par pieprasījumu un šī metālā cenas jau nākamā gada otrajā ceturksnī pārsniegs 10 tūkst. USD atzīmi par metrisko tonnu, norādījuši industriālo metālu tirgotāju kompānijas Trafigura Beheer BV analītiķi.

Kopumā minētā kompānija sagaida, ka pasaule gan nākamgad, gan 2012. gadā būs aptuveni 800 tūkst. tonnu vara deficīts. Bažas par vara pieprasījumu izraisīšot arī Vara ETF (biržās tirgotie fondi) ieviešana.

Jāpiebilst, ka vara cenas šogad jau ir palielinājušās par 21% un vakar sasniedza rekordu virs zīmīgās 9000 tūkst. USD atzīmes par tonnu.

Ceturtdien vara cena pēc iepriekšējo dienu nelielā pieauguma atkal saruka, jo tirgus dalībnieku vidū palielinājās bažas par Ķīnas ekonomikas izaugsmes bremzēšanos, kas varētu samazināt pieprasījumu pēc vara, raksta Reuters.

Kopumā vara cena šajā gadā ir sarukusi par 12%. Kopš februāra, kad aktualizējās bažas par Ķīnas ekonomikas izaugsmes bremzēšanos, cena samazinājusies par vairāk nekā 8%. Kā liecina statistika, Ķīna veido aptuveni 40% no pasaules vara pieprasījuma.

Satraukumu par Ķīnas ekonomikas izaugsmi ceturtdien pastiprināja jaunākie dati par mazumtirdzniecību un rūpniecības izlaides apjomiem, kuri saruka līdz vairāku gadu zemākajiem līmeņiem.

Vara cena trīs mēnešu piegādēm Londonas Metālu biržā saruka par 0,4% līdz 6480 dolāriem par tonnu. Trešdien cena sasniedza 44 mēnešu zemāko cenu – 6376,25 dolārus, taču pēc tam spēja atgūties un pirmo reizi kopš piektdienas dienu noslēdza ar kāpumu.

Piektdien vara cena sasniedza četru mēnešu augstāko atzīmi, reaģējot uz divu lielāko metāla patērētāju - ASV un Ķīnas - labajiem datiem, raksta Bloomberg.

Vara cena trīs mēnešu piegādēm pieauga par 1,4% līdz 7387 dolāriem par tonnu. Iepriekš vara cena sasniedza 7410 dolārus, kas ir augstākais līmenis kopš augusta vidus.

Decembrī vara cena ir pieaugusi par 4,7%, savukārt šajā gadā tā samazinājusies par 6,9%.

«ASV bezdarbnieku dati mazināja bažas, ka pieprasījums vājināsies pēc FRS lēmuma sākt bremzēt aktīvu pirkšanas programmu,» skaidro Xinhu Futures Co. analītiķis Lians Žengs. «Tāpat tiek gaidīta izaugsme Ķīnā,» viņš piebilst.

Vara rezerves patlaban ir zemākajā līmenī kopš janvāra, sasniedzot 370,9 tūkstošus tonnu, liecina Londonas Metālu biržas dati.

Šodien vara cena Londonas metālu biržā sasniedza zīmīgo 10 tūkst. ASV dolāru par tonnu atzīmi, kas ir kārtējais jaunais vara cenas rekords.

Minētā metāla cenas aug, jo investori cer uz ātrāku pasaules ekonomikas atveseļošanos, kas stimulētu arvien lielāku pieprasījumu pēc minētā metāla. Tāpat pastāv bažas par vara piedāvājuma spēju segt pieprasījumu, jo šo metālu iegūt paliek arvien grūtāk, raksta Bloomberg.

Kopumā vara cena kopš 2008. gada ir jau trīskāršojusies. Jāpiebilst, ka slavenā investīciju banka Goldman Sachs paredz, ka vara cena šogad pieaugs līdz 11 tūkst. ASV dolāriem par tonnu.

Vara cena piektdien pirmo reizi pēdējos divos gados pārsniegiusi 10 000 ASV dolāru atzīmi saistībā ar pieprasījuma kāpumu un piegāžu deficītu.

Vara cena Londonas metālu biržā piektdien rīta tirdzniecības sesijā sasniedza 10 028 dolārus par tonnu, kas ir augstākais līmenis kopš 2022.gada aprīļa. Tirdzniecības sesijas turpinājumā vara cena gan nedaudz sarukusi.

Varš nonācis uzmanības centrā pēc tam, kad pasaulē lielākais kalnrūpniecības uzņēmums - Austrālijas "BHP Group Limited" - ceturtdien izteica 38,8 miljardu dolāru vērtu pārņemšanas piedāvājumu britu konkurentam "Anglo American" ar mērķi radīt pasaulē lielāko vara ieguvēju.

"Anglo American" piektdien gan šo piedāvājumu noraidīja, uzskatot, ka piedāvātā summa nav pietiekama.

BHP pēdējos gados palielinājusies interese par vara ieguvi, ņemot vērā strauji augošu pieprasījumu pēc šī metāla, kam varētu būt liela nozīme globālajā enerģētikas pārkārtošanā. Varš tiek plaši izmantots saules paneļu, elektrības tīklu, elektroauto un lādējamu bateriju ražošanā.

Laiks rit nepielūdzami, un līdz ar marta izskaņu gals pienācis šā gada pirmajam ceturksnim. Ceturkšņa beigas parasti ir nozīmīgs atskaites posms, kas ļauj palūkoties, piemēram, uz to, kā gada skatījumā vai salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni mainījušās dažādas lietas.

Ceturkšņiem noslēdzoties, galus kopā mēdz savilkt arī finanšu tirgi. Piemēram, parasti šajos brīžos parādās dažādi apkopojumi, kā dažādiem aktīviem šajā periodā veicies to cenu izmaiņu ziņā. Jāteic, ka mūsdienās finanšu tirgū cena veidojas ļoti daudzām lietām.

Dārgās cūkas

Interesanti, ka no populārākajiem biržā tirgotajiem aktīviem šā gada pirmajos trīs mēnešos visvairāk palielinājusies dzīvu cūku cena. Proti, tā kopš janvāra ASV preču biržā palēkusies par veseliem 43% un pārsniegusi viena ASV dolāra atzīmi par mārciņu.

Pasaulē pieprasījums pēc cūkgaļas pandēmijā bijis liels. Turklāt tiek gaidīts, ka, pandēmijas ierobežojumiem vasarā mazinoties, ar jundu, iespējams, daudz apņēmīgāk nekā parasti, aizsāksies grilēšanas sezona. Šajā pašā laikā pār šo rukšķošo dzīvnieku piedāvājumu ēnu mēt cūku mēra epidēmija. Piemēram, Ķīnā, kas ir lielākā cūkgaļas ražotāja un patērētāja pasaulē, aptuveni katrs piektais šāds dzīvnieks tiekot nokauts pirms sasniedz savu optimālo svaru, liecina pieejamā informācija.