Pašvaldību vēlēšanās kopumā visvairāk deputātu tika ievēlēts no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sarakstiem, otrajā vietā ir Vienotība, bet trešajā - nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, no kuras pavisam nedaudz atpaliek politiskā apvienība Saskaņas centrs.

ZZS pēc vēlēšanām pašvaldībās pārstāvēs 369 deputāti, informēja ZZS. Salīdzinot ar iepriekšējām - 2009.gada - pašvaldību vēlēšanām, šogad ZZS spējusi palielināt savu pārstāvniecību visos Latvijas reģionos. 2009.gadā Latvijas novadu un pilsētu domēs ievēlēja 346 ZZS pārstāvjus.

No 110 novadiem un deviņām republikas pilsētām 21 pašvaldībā ZZS ieguvis absolūto balsu vairākumu, 37 pašvaldībās ZZS saraksti ieguvuši no 20% līdz 50% lielu atbalstu, savukārt 35 pašvaldībās iedzīvotāju atbalsts bijis 5% līdz 20% robežās.

Otrajā vietā ierindojas Vienotība, kuru 66 pašvaldībās pārstāvēs 203 deputāti. Visvairāk deputātu no Vienotības tika ievēlēts Vidzemē - 111 deputāti 33 pašvaldībās, Zemgalē Vienotību pārstāvēs 47 deputāti 15 pašvaldībās, Kurzemē 12 pašvaldībās ievēlēti 29 šīs partijas deputāti, bet Latgalē - septiņi deputāti piecās pašvaldībās, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Pēc vairāk nekā 99% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.V airāk nekā puse jeb 59 pašreizējie Saeimas deputāti varētu saglabāt savu mandātu arī pēc 12.Saeimas vēlēšanām, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publicētā informācija par provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem.

Tātad 41 no ievēlētājiem deputātiem būs jaunpienācēji vai arī deputāti, kuri 11.Saeimā bija ievēlēti, tomēr nolika savu mandātu šī sasaukuma laikā.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 24 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, Latvijas Reģionu apvienība (LRA) - astoņas vietas, bet No sirds Latvijai (NSL) Saeimā pārstāvēs septiņi deputāti.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs un Mihails Zemļinskis. Tāpat Saskaņu varētu pārstāvēt zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Par Valsts prezidentu Saeima šodien ievēlēja aizsardzības ministru Raimondu Vējoni (ZZS). Piektajā vēlēšanu kārtā viņu atbalstīja 55 deputāti.

Pret R.Vējoni nobalsoja 42 deputāti. Viens biļetens bija nederīgs, bet viens deputāts balsojumā nepiedalījās.

Pašreizējā prezidenta Andra Bērziņa pilnvaras beigsies šā gada 7.jūlijā.

Jau ziņots, ka Valsts prezidenta vēlēšanās ceturtajā kārtā par Egilu Levitu atdotas 26 balsis, bet par Raimondu Vējoni 46 balsis. Līdz ar to ceturtajā kārtā Valsts prezidents nav ievēlēts un tika rīkota vēlēšanu piektā kārta. Saeimas sēdē tika izsludināts 90 minūšu pārtraukums.

Valsts prezidenta vēlēšanu trešajā kārtā saņemot vismazāko balsu skaitu (23 balsis), no turpmākās cīņas izstājies Sergejs Dolgopolovs. Tādējādi vēlēšanu nākamajā kārtā cīņu turpināja Egils Levits un Raimonds Vējonis.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Saeimai trešdien pirmajā balsojumā neizdevās ievēlēt jaunu Valsts prezidentu, jo neviens kandidāts nesaņēma nepieciešamo vismaz 51 balsi.

Vislielāko balsu skaitu jeb 42 deputātu atbalstu saņēma premjera partijas "Jaunā vienotības" (JV) virzītais kandidāts, ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), tātad par viņu nobalsojusi arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). JV Saeimā ir 26 balsis, bet ZZS - 16 deputāti. Pret Rinkēviču nobalsoja 45 deputāti.

Otru lielāko atbalstu jeb 25 balsis saņēma valdošo koalīciju veidojošā "Apvienotā saraksta" (AS) virzītais AS dibinātājs, uzņēmējs Uldis Pīlēns. AS Saeimā ir 15 balsis, bet par Pīlēnu solīja balsot arī Aināra Šlesera "Latvija pirmajā vietā" ar deviņām balsīm un deputāte Glorija Grevcova. Pret viņu balsojuši 62 deputāti.

Pēdējā vietā ierindojās "Progresīvo" Valsts prezidenta amatam izvirzītā publiskās pārvaldības eksperte Elīna Pinto, par kuru nobalsoja 10 deputāti. Pret viņu nobalsoja 77 deputāti.

Pēc aptuveni 98% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem, Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 25 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, bet No sirds Latvijai (NSL) un Latvijas Reģionu apvienība (LRA) Saeimā pārstāvēs pa septiņiem deputātiem.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs, Mihails Zemļinskis un Igors Zujevs. Tāpat Saskaņu pārstāvēs zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Latviju pārstāvošie deputāti Eiropas Parlamentā (EP) mēnesī saņems 10 377 eiro pirms nodokļu nomaksas un dažādas piemaksas, liecina informācija EP tīmekļvietnē.

Ņemot vērā, ka dalībvalstis var noteikt papildu nodevas, galīgā algas neto summa ir atkarīga no EP deputāta izcelsmes valsts nodokļu režīma. Noteikts, ka EP deputāta algas apmērs ir 38,5% no Eiropas Savienības (ES) Tiesas tiesneša pamatalgas. EP deputāta bruto mēnešalga ir 10 377 eiro. Šie līdzekļi nāk no EP budžeta un visi EP deputāti saņem vienādu algu.

Deputātu biroju algošanai EP atvēlējis 28 696 eiro mēnesī, un EP deputāti var brīvi izvēlēties darbiniekus, kam tiek maksāts no šī budžeta piešķīruma. Visi EP deputāti ir tiesīgi saņemt vienādu summu, taču viņi paši nesaņem šos līdzekļus. Viņi nedrīkst nodarbināt tuvus radiniekus, un deputātu palīgi nedrīkst iesaistīties darbībās, kas varētu radīt interešu konfliktu.

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Jaunā laika frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa pauda pārliecību, ka J.Maizīša neievēlēšanu rūpīgi izplānojusi opozīcija, kas arī rosināja balsojumu par ģenerālprokurora pārvēlēšanu veikt ar vēlēšanu zīmēm, nevis elektronisko balsošanas iekārtu. Viņa pauda nožēlu, ka deputātu darbi tik krasi atšķiras no vārdiem.

Db jau rakstīja, ka priekšlikumu balsot ar vēlēšanu zīmēm parlamentam iesniedza opozīcijas deputāti, vairums no kuriem ir LPP/LC deputāti un šo priekšlikumu atbalstīja 58 deputāti.

Savukārt J. Maizītis šorīt netika ievēlēts ģenerālprokurora amatā uz trešo termiņu, jo divas no 94 izsniegtajām vēlēšanu zīmēm tika atzītas parnederīgām. Tādejādi par nobalsoja 45 deputāti, 47 deputāti nobalsoja pret.

Taču Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs drīkst atkārtoti apstiprināšanai Saeimā virzīt to pašu ģenerālprfokurora amata kandidātu. Likums neaizliedz virzīt atkārtoti personu, kura nav guvusi Saeimas atbalstu balsojumā. «Bet tad jābūt pamatojumam – kāpēc,» skaidroja Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja nākamā gada budžeta projektu, finansējuma jautājumos galvenokārt pieturoties pie valdības lēmumiem.

Nākamā gada budžeta projektu atbalstīja seši koalīcijas deputāti, bet pret bija četri opozīcijas parlamentārieši. Neviens balsojumā nebija atturējies.

Deputāti atbalstīja vien dažus priekšlikumus, kuri iepriekš nebija guvuši valdības atbalstu. Papildu augstākās izglītībai nodrošināšanai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, ņemot vērā sociālo iemaksu likmju pieaugumu - šim mērķim nākamgad paredzēts kopumā ap 302 000 eiro.

Deputāti šodien izskatīja aptuveni 100 priekšlikumus budžetam un vidējā termiņa budžeta ietvaram. Kopumā deputāti pieturējās pie valdības iepriekš izteiktā viedokļa un galvenokārt noraidīja deputātu ierosinājumus par līdzekļu pārdali.

Deputāti noraida Zatlera Reformu partijas deputātu likumprojekta nodošanu komisijām.

Likumprojektā bija paredzēts, ka Saeimas atsaukšanas vai Saeimas atlaišanas gadījumā Saeimas deputāts, kura mandāts izbeidzas līdz ar attiecīgās Saeimas pilnvarām, ja viņš nav ievēlēts nākamajā Saeimā, nesaņemtu Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā paredzēto atlīdzību. Par likumprojektu nobalsoja 34 deputāti (ZRP, ZZS, VL!/TB/LNNK), pret 39 (SC,V), atturējās 15 (ZZS, V) deputāti.

ZRP deputāti sava pieteikumā norādīja, ka šobrīd Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 17.panta vienpadsmitajā daļā paredzēts vispārīgs noteikums, ka Saeimas deputāts, kura mandāts izbeidzas līdz ar attiecīgās Saeimas pilnvarām, ja viņš nav ievēlēts nākamajā Saeimā, saņem vienreizēju pabalstu triju mēnešalgu apmērā. Šī tiesību norma šobrīd ir piemērojama arī tādējādi, ka vienreizējo pabalstu ir tiesīgi saņemt ne vien tie deputāti, kuriem deputāta mandāts izbeidzas vispārējā kārtībā līdz ar Saeimas pilna pilnvaru termiņa beigām, bet arī visam Saeimas deputātu sastāvam, kuriem mandāti izbeidzas Saeimas atsaukšanas vai Saeimas atlaišanas gadījumā.

Pēdējos pāris gados aktivitāte valsts sektorā vadošu darbinieku, jo īpaši padomes locekļu, atlases procesos ir ievērojama. Nav šaubu - atlases process valsts un privātā sektorā būtiski atšķiras.

Atlasot kandidātus valsts iestādēm, jārēķinās ar pastiprinātu interesi no medijiem un visām ieinteresētajām pusēm, ir jābūt gataviem diezgan lielam birokrātiskam slogam, lai pamatotu katru darbību un lēmumu, pēc iespējas mazinot emocionālo un subjektīvo pieeju visa procesa gaitā. Procesam jābūt ne vien labi pārdomātam, bet arī detalizēti aprakstītam un caurspīdīgam, lai katram būtu iespēja rast pamatojumu, kāpēc kandidātu vērtējums ir tāds un ne citādāks, kāpēc viens kandidāts tiek virzīts tālāk, bet cits - paliek aiz strīpas.

Katram ir tiesības uz šīm atbildēm. Bieži dzirdam, ka procesam ir jāatbilst "korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem". Ko tie sevī ietver? Gribētos izcelt trīs būtiskus aspektus - komunikāciju, konfidencialitāti un procesa caurspīdīgumu. Komunikācijai jābūt pārdomātai, ievērojot visstingrākos konfidencialitātes principus attiecībā uz kandidātiem, kas pieteikušies atlases konkursā.

Saeima trešdien arī otrajā balsojumā neievēlēja jaunu Valsts prezidentu, un no turpmākās cīņas izstājās "Progresīvo" izvirzītā kandidāte, publiskās pārvaldības eksperte Elīna Pinto, kura saņēma vismazāk balsu.

Valsts prezidenta ievēlēšanai nepieciešamas 51 deputāta balss. Otrajā balsojumā atsijā vismazāk balsis saņēmušo kandidātu un trešajā balsojumā piedalīsies tikai divi pretendenti.

Vismazāk balsis saņēmusi Pinto, par kuru tāpat kā pirmajā balsojumā nobalsoja tikai 10 "Progresīvo" deputāti. Pret viņu nobalsoja 77 deputāti.

Savukārt vislielāko balsu skaitu jeb 42 deputātu atbalstu saņēma premjera partijas "Jaunā vienotības" (JV) virzītais kandidāts, ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV). Par JV virzīto kandidātu balso arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). JV Saeimā ir 26 balsis, bet ZZS - 16 deputāti. Pret Rinkēviču nobalsoja 45 deputāti.

Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ir jāsagatavo ceļošanas ierobežojumi un jāarestē īpašumi Ukrainas pilsoņiem, kas personiski atbildīgi par uzbrukumiem protestētājiem un viņu nogalināšanu, norāda Eiropas Parlamenta deputāti ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā. Viņi arī aicina piešķirt konkrētu ES finansiālo atbalstu Ukrainai. Atsevišķā, arī ceturtdien pieņemtā rezolūcijā, viņi prasa Krievijai ņemt vērā Ukrainas pilsoņu tiesības pašiem lemt par savas valsts nākotni.

Deputāti rezolūcijā nosoda vardarbību pret miermīlīgajiem protestētājiem Ukrainā un mudina ES un tās dalībvalstis sagatavot pasākumus, piemēram, ceļošanas ierobežojumus un līdzekļu un īpašuma arestēšanu, Ukrainas ierēdņiem, likumdevējiem un oligarhiem, kas ir personiski atbildīgi par uzbrukumiem protestētājiem un viņu nogalināšanu, informē Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā.

Deputāti aicina ES uz konkrētiem atbalsta pasākumiem, lai palīdzētu Ukrainai pārvarēt finansiālās grūtības. Viņi arī norāda, ka finansiālais atbalsts būtu jāsniedz stabilai pagaidu valdībai, ja tāda tiktu izveidota Ukrainā.

Deputāti nosoda Ukrainas drošības spēku, ātrās reaģēšanas policijas vienības Berkut un grupas «tituški» (ielu banda, ko uzskata par valdības finansētu) pārmērīgo vardarbību pret Maidana laukuma protestētājiem, un aicina Ukrainas varas iestādes nekavējoties izmeklēt vardarbības gadījumus un sodīt vainīgos. Viņi īpaši norāda uz neseno gadījumu ar «Automaidana» līderi Dmitriju Bulatovu, kurš tika nolaupīts un spīdzināts.

2018. gadā Eiropas Parlamenta (EP) budžets bija 1,95 miljardi eiro, no kuriem 44% bija paredzēti personāla izmaksām – galvenokārt algām

No 2009. gada spēkā ir vienotais Deputātu nolikums – tas paredz, ka visi EP deputāti saņem vienādu darba algu, kas tiek maksāta no EP budžeta. No pērnā jūlija alga ir 8757,70 eiro.

Visi EP deputāti maksā ES nodokļus un apdrošināšanas iemaksas, pēc kuru nomaksāšanas «uz rokas» paliek 6824,85 eiro. EP deputātu pamatalga ir noteikta 38,5% apmērā no ES Tiesas tiesneša pamatalgas.

8757,70 eiro - tik liela ir EP deputāta mēnešalga no pērnā jūlija. EP deputātu pamatalga ir noteikta 38,5% apmērā no ES Tiesas tiesneša pamatalgas.

EP plenārsēdes, komiteju, politisko grupu sanāksmes pārsvarā notiek Briselē un Strasbūrā. Ceļa izdevumi par došanos uz šīm pilsētām EP deputātiem tiek atmaksāti. Iztērētā nauda ir jāpierāda, iesniedzot čekus. Deputāti paralēli algai saņem arī tā dēvēto dienas jeb komandējuma naudu – 320 eiro par katru dienu, kuru deputāts pavada Briselē vai Strasbūrā oficiālā braucienā. Šī piemaksa paredzēta viesnīcas, ēdināšanas un visu citu izdevumu segšanai. Plenārsēdes balsošanas dienās piemaksu par 50% samazina, ja deputāts nav apmeklējis vairāk nekā pusi balsojumu pēc saraksta – arī tad, ja viņi ir bijuši klāt un parakstījušies apmeklējumu reģistrā.

Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien ārkārtas sēdē ar lielu balsu pārsvaru pieņēmis rezolūciju, pieprasot pilnveidot Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta projektu.

Rezolūcijā brīdināts, ka EP varētu neapstiprināt budžetu, kad par to balsos vēlāk šogad, un aicināja risināt sarunas par "priekšlikuma uzlabošanu". Rezolūcija tika pieņemta ar 465 balsīm "par" un 150 balsīm "pret", bet 67 deputāti balsojumā atturējās.

EP ir jāapstiprina 1,074 triljonu eiro ES budžets, kas politiskajā līmenī tika pieņemts otrdien. Vienošanās tika panākta ES līderu četru dienu sarunās, kas vairākkārt atradās uz izjukšanas sliekšņa. EP frakciju pārstāvji jau iepriekš apliecināja, ka deputāti nepiekritīs vienošanās nosacījumiem par ilgtermiņa budžetu, kādi tie ir šobrīd, paužot neapmierinātību par tēriņu samazināšanu.

"Pārāk bieži nacionālo interešu un nostāju ievērošana apdraud kopīgu risinājumu panākšanu vispārējās interesēs," teikts rezolūcijā. Tajā brīdināts, ka ES līderi nav spējuši atrisināt jautājumu, kā no budžeta tiks atmaksāti aizņemtie līdzekļi 750 miljardus eiro lielajam ES ekonomikas atveseļošanas plānam. Rezolūcijā pausta nožēla par finansējuma samazināšanu veselības un zinātnes programmām, kā arī izglītībai un digitālajām inovācijām.

Pēc divu mēnešu ilgām politiskām diskusijām pirmdien Rīgas domes ārkārtas sēdē par Rīgas mēru ievēlēts līdzšinējais priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR), līdz ar to aktualitāti pašlaik ir zaudējis jautājums par ārkārtas vēlēšanām galvaspilsētas pašvaldībā.

Kopumā balsojumā piedalījās 48 domnieki, no kuriem par Burovu nobalsoja 35 deputāti - 11 «Gods kalpot Rīgai» deputāti, četri «Neatkarīgo deputātu frakcijas» pārstāvji, trīs deputātu bloka «Rīgai!» biedri, kā arī 17 «Saskaņas» deputāti. Par otru mēra amata kandidātu - Viesturu Zepu (LA) - kopumā tika atdotas 12 balsis - astoņas no «Latvijas attīstībai» un četras no nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK. Četri «Vienotības» un septiņi Jaunās konservatīvās partijas deputāti balsojumā nepiedalījās un sēžu zāli atstāja jau pirms balsojuma.

Neatkarīgās deputātes Baibas Brokas balss tika atzīta par nederīgu. Rīgas domes deputāti pirms balsojuma Burovu iztaujāja aptuveni piecas stundas, bet Zepam veltīja vien 15 minūtes. Domnieki Burovam uzdeva jautājumus par ļoti dažādiem pašvaldības darba aspektiem. Piemēram, domnieks Valters Bergs (JKP) prasīja, vai Burovs ir iepazinies ar SIA «Novirus» atzinumu, kurā teikts, ka ir tiesisks pamats piedzīt līdzekļus no bijušās «Rīgas satiksmes» valdes un vai viņš to darīs. Burovs apstiprināja, ka ir informēts par atzinumu, bet šobrīd jautājumu vēl vērtējot pagaidu valde.

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Jūlijā un augustā, kad bija Saeimas deputātu sesiju starplaiks, tautas kalpiem pavisam notika trīs ārkārtas sēdes. Tomēr deputāti par darbu jūlijā ir saņēmuši vairāk nekā tad, kad uz sēdēm nāca regulāri, atklājis raidījums Nekā personīga.

Tāpat vasarā deputāti saņēma arī dāsnas kompensācijas par dzīvesvietu un transporta izdevumiem. Šādu atalgojuma sistēmu ieviesuši šīs pašas Saeimas deputāti – 11. Saeima Kārtības rullī noteikusi, ka sesiju starplaikos nekādi «atvilkumi» netiek piemēroti, bet par kavētām sesiju laikā notikušām Saeimas sēdēm tiek atvilkts no tautas kalpu algas, ziņo raidījums.

Jūlijā, kad uz Jēkaba ielu dažas dienas atnāca tikai retais, Solvita Āboltiņa saņēmusi algu 1400 Ls apmērā, 750 Ls piemaksu par Saeimas vadīšanu un 120 Ls par apakškomisijas vadīšanu. Bijušajam Daugavpils pilsētas mēram Rihardam Eigimam – 1400 Ls alga, 440 kompensācija par transportu un dzīvošanu Rīgā, Jurim Viļumam – 1400 Ls alga, 150 Ls par komisijas priekšsēža vietnieka amatu, 350 Ls kompensācija par dzīvošanu Rīgā un 120 Ls par tālu braukšanu.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāta mēnešalga ir saglabājusies nemainīga - 6200,72 eiro pēc nodokļu nomaksas, savukārt biroja darba nodrošināšanai papildus pieejami 4299 eiro mēnesī.

Saskaņā ar vienoto Deputātu nolikumu, kas ir spēkā no 2009.gada jūlija, visi EP deputāti saņem vienādu algu - 7956,87 eiro pirms nodokļu nomaksas. Algu izmaksā no EP budžeta, un pēc tam, kad tiek atskaitīti ES nodokļi, paliek 6200,72 eiro.

Dalībvalstis uz deputātu algu var attiecināt arī savas valsts nodokļus, taču pamatalga ir noteikta 38,5% apmērā no Eiropas Savienības (ES) Tiesas tiesneša pamatalgas, tādējādi deputāti nevar lemt paši par savu algu apjomu.

Savukārt tie EP deputāti, kas bija Parlamenta deputāti pirms 2009.gada vēlēšanām, varēja izvēlēties saglabāt iepriekšējo dalībvalstu sistēmu attiecībā uz algām, pārejas pabalstiem un pensijām visā viņu dalības laikā EP.

Eiropas Savienībai jāsāk efektīvāk lietot dabas resursus. Līdz 2030. gadam palielinot resursu produktivitāti par 30%, ES IKP varētu pieaugt gandrīz par 1%, un radīt papildus 2 miljonus pastāvīgu darba vietu, norāda EP deputāti ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā.

Šim nolūkam ES jānosaka mērķi atkritumu apjoma samazināšanai, jāuzlabo Ekodizaina direktīva, un jāmazina saikne starp izaugsmi un resursu patēriņu. Deputāti aicina Eiropas Komisiju līdz 2015. gada beigām iesniegt atbilstošus likumprojektus.

«Mēs pašlaik saskaramies ar paradigmas maiņu, kas vienlaikus sniedz arī jaunas iespējas uzņēmējiem. Tomēr tās varēs izmantot, vienīgi palīdzot radīt jaunu uzņēmējdarbības ekosistēmu,» sacīja ziņotāja Sirpa Pietikäinen (EPP, FI) pēc tam, kad deputāti pieņēma viņas sagatavoto tekstu ar 394 balsīm par un 199 balsīm pret, atturoties 82.

«Vajadzīgas izmaiņas likumdošanā, informēšanā, ekonomikā un sadarbībā. Pirmkārt mums ir vajadzīgi skaidri kritēriji un mērķi. Ir jāpārskata spēkā esošie likumi, jo tie pienācīgi neatspoguļo ekosistēmas pakalpojumu vērtību. Jāpaplašina ekodizaina direktīvas piemērošanas joma, jāatjaunina atkritumu apsaimniekošanas direktīva, un īpaša uzmanība jāvelta konkrētām jomām, piemēram, ilgtspējīgai būvniecībai,» viņa piebilda.

Apkopojot informāciju par 212 deputātu kandidātiem no vēlēšanās sevi pieteikušajām partijām, sešiem ar korupciju tieši vai netieši saistītiem kritērijiem atbilda 88 kandidāti, secinājusi Sabiedrība par atklātību – Delna, kas izveidojusi apšaubāmās reputācijas kandidātu topu jeb «antitopu».

Kandidāti tika vērtēti pēc sešiem ar korupciju tieši vai netieši saistītiem kritērijiem: apšaubāma reputācija saistībā ar neētisku rīcību, atrašanās interešu konfliktā, izvirzītas apsūdzības ar korupciju saistītos nodarījumos, lieli skaidras naudas uzkrājumi un neskaidri finanšu darījumi, bieža partiju maiņa un apšaubāma nonākšana valsts vai pašvaldību uzņēmumu padomēs un valdēs.

Kopumā no 212 kandidātiem, kuri iekļauti datu bāzē, šiem kritērijiem atbilda 88 kandidāti. Starp tiem 24 no Par Labu Latviju kandidātiem, 18 no Vienotība kandidātiem, 16 no VL-TB/LNNK un ZZS kandidātiem, pa 7 no SC un PCTVL sarakstiem.

Saeimas deputāti pagājušās nedēļas sēdē palaida garām iespēju paklausīt atsevišķu parlamentāriešu aicinājumam un nelikt par sevi smieties

Neizprotamu iemeslu dēļ vairāku stundu garumā izvērsās debates par grozījumiem Saeimas kārtības rullī, ko Saeima skatīja otrajā lasījumā. Jāatgādina, ka konceptuāli atbalstītais likumprojekts paredz tikai vienu – izveidot Saeimas. Ilgtspējīgas attīstības komisiju. Lai arī iepriekš tika skaidrots, ka ideja par atsevišķas pastāvīgas komisijas izveidi nav jauna, tā koalīcijas politiķu darbakārtībā atgriezās līdz ar bijušā Ministru prezidenta Valda Dombrovska atgriešanos Saeimā, un sākotnēji viņam arī tika plānots uzticēt komisijas vadību. Tas ļāva daudziem runāt, ka šī komisija nepieciešama tikai tāpēc, lai ekspremjeram būtu kur sevi pozicionēt. Tagad gan šī iecere pazudusi un paredzēts, ka jaunā komisija darbu sāks līdz ar 12. Saeimas sanākšanu.

Igaunijas parlaments Rīgikogu pirmdien prezidenta amatā ievēlējis pie partijām nepiederošo Igaunijas pārstāvi Eiropas Revīzijas palātā Kersti Kaljulaidu.

Par viņu nobalsoja 81 deputāts, līdz ar to viņa savākusi ievēlēšanai vajadzīgās divas trešdaļas jeb vismaz 68 deputātu balsis.

Rīgikogu sēdē, kurā balsoja par nākamo Igaunijas valsts prezidentu, piedalījās 98 no 101 Igaunijas parlamenta deputāta. 17 deputāti biļetenā nebija izdarījuši atzīmi.

Pēc ievēlēšanas uzrunā parlamentam viņa pauda pārliecību, ka sadarbība ar Rīgikogu būs ražīga.

«Paldies, esmu pateicīga Rīgikogu par man pausto uzticību, pateicos par manam atbalstam savāktajiem parakstiem un balsīm,» viņa sacīja, paužot pārliecību, ka sadarbība ar parlamentu «būs draudzīga un silta».

Pēc ievēlēšanas pirmajā preses konferencē uz Igaunijas un ārvalstu žurnālistu jautājumiem Kaljulaida atbildēja gan igauņu, gan somu, gan angļu valodā.

Saeima šodien ekonomikas ministra amatā atkārtoti apstiprināja Saeimas deputātu, kādreizējo pārdošanas un tūrisma speciālistu Jāni Vitenbergu (NA).

Vitenbergs jau aptuveni gadu tika nostrādājis ekonomikas ministra amatā, taču maijā amatu zaudēja pēc tam, kad izlēma mainīt savu partejisko piederību no "KPV LV" uz NA, kas izraisīja koalīcijas partiju nesaskaņas.

Balsojumā par Vitenberga iecelšanu ekonomikas ministra amatā "par" balsoja kopumā 56 deputāti, bet "pret" - 35 parlamentārieši. Uzticību Vitenbergam pauda daži pie frakcijām nepiederošie deputāti, viens "KPV LV" deputāts, "Jaunās vienotības", NA, Jaunās konservatīvās partijas un "Attīstībai/Par!" frakciju deputāti. Attiecīgi Zaļo un zemnieku savienība, "Saskaņa", gandrīz visi "KPV LV" un daži pie frakcijām nepiederošie deputāti balsoja "pret".