Ministru kabineta komiteja ir atbalstījusi jauno Dzīvojamo telpu īres likumpro­jektu, par kuru jau pašlaik domas da­lās. Likumprojekta izstrādātāji – Eko­nomikas ministrija un daudzie nozares iesaistītie spēlētāji – uzskata, ka tas sekmēs īrnieku tie­sību aizsardzību un veicinās īres tirgus attīstību. Līdzte­kus izskan viedokļi, ka jaunais likumprojekts ierobežo īrnieku tiesības, īpaši ar to ir neapmierināta denaciona­lizēto īrnieku biedrība Ausma.

Galvenais satraukums ir denacionalizēto namu īrnie­kiem, jo likumprojekts paredz, ka divu gadu laikā pēc likuma spēkā stāšanās izīrētājam un īrniekam, kurš dzī­vojamo telpu šobrīd lieto, pamatojoties uz iepriekšējā iz­īrētāja noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu, jānoslēdz jauns īres līgums (piemēram, denacionalizētā nama īr­niekiem, ja dzīvojamā telpa tiek lietota, pamatojoties uz padomju laikā noslēgto īres līgumu).

Tajā pašā laikā jāteic, ka šī norma ir absolūti taisnīga pret izīrētājiem, jo nav normāla pašreizējā situācija, ka izīrētājs no sava īpašuma nevar iegūt tirgum atbilstošu īres maksu un tam faktiski ir jāsubsidē atsevišķu īrnie­ku dzīvošanas izmaksas. Nekustamā īpašuma izīrēšana ir bizness, no kura tiek maksāti arī attiecīgie nodokļi, un ir negodīgi, ja valsts nosaka uzņēmējam par pienā­kumu sniegt pakalpojumu zem tirgus cenas, tajā pašā laikā visi nodokļi ir maksājami saskaņā ar pilnu likmi.

Lai pilnvērtīgi nodrošinātu iedzīvotāju cilvēktiesības un mājokļa neaizskaramības principu, jāizstrādā grozījumi Civilprocesa likumā, paredzot īrnieku pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, informē Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja Preses dienests.

Par to vienisprātis bija Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti, otrdien, 21.oktobrī, aicinot Iekšlietu ministriju pilnveidot tās piedāvātos likuma grozījumus darba grupā ar Tieslietu un Ekonomikas ministrijām, prokuratūru, Tiesībsarga biroju, kā arī denacionalizēto namu īrnieku pārstāvjiem.

«Komisija jau četrus mēnešus strādā pie risinājuma meklēšanas situācijai, kad denacionalizēto namu īpašnieki nelikumīgi izliek no mājokļiem īrniekus. Esam gandarīti, ka Valsts policija beidzot ir izstrādājusi vadlīnijas policistu rīcībai, nodrošinot īrnieku aizsardzību pret namu īpašnieku patvaļu,» uzsver komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Konsolidēto kopbudžetu šogad būtiski ietekmējusi COVID-19 pandēmija, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta ieņēmumi šā gada astoņos mēnešos ir par 82,2 miljoniem eiro jeb 1,1% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, bet izdevumi pieauguši par 554,8 miljoniem eiro jeb 7,9%, tādējādi kopbudžetā, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu, par 637 miljoniem eiro pasliktinājusies bilance. Šā gada janvārī-augustā kopbudžetā bija 40,2 miljonu eiro deficīts, pretstatā 596,8 miljonu eiro pārpalikumam pērn attiecīgajā periodā.

Būtiskās izmaiņas skaidrojamas ar COVID-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu ietekmi uz ekonomiku, kā rezultātā par 537,4 miljoniem eiro no plānotā atpalika kopbudžeta nodokļu ieņēmumi. Savukārt straujāku nekā plānots izdevumu piegumu noteica valdības apstiprinātie pasākumi uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam, kā arī pieaugums bezdarbnieku un slimības pabalstos. Vienlaikus kopš lielākā kopbudžeta nodokļu ieņēmumu krituma maijā (par 17,9% pret 2019. gada maiju) situācija kopbudžetā ir uzlabojusies un augustā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi bija jau par 3% augstāki nekā 2019. gada augustā, skaidro ministrijā.

Ar Rīgas domes priekšsēdētāja rīkojumu Rīgas Pašvaldības policija apsargās ēkas Duntes ielā 28 iedzīvotājus no ēkas apsaimniekotāja SIA Namu apsaimniekošana iebrukuma mājā, pie ēkas dežurē arī iedzīvotāji, norāda biedrības Duntes 28 valde. SIA Namu apsaimniekošana savukārt pauž, ka uzņēmums ilgstoši kreditējis nama iedzīvotājus un ka iedzīvotāji, izmanotjot sakarus un savu ietekmi, vēlas atbrīvoties no savu saistību izpildes, un radusies situācija atspoguļo parādu nemaksāšanas kultūru Latvijā.

Papidlināta ar SIA Namu apsaimniekošana komentāru.

Biedrības, kas pārstāv visu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Rīgā, Duntes ielā 28, dzīvokļu un nedzīvojamo telpu īpašnieku intereses, valdes loceklis Edgars Vaikulis skaidro, ka uzņēmuma Namu apsaimniekošana pārstāvji nama iedzīvotājiem izteikuši ultimātu par dažādu nepamatotu maksu kopumā 30 tūkst. latu apmērā nekavējošu - līdz 22. februāra plkst.15 - pārskaitīšanu Namu apsaimniekošanai. Ja tas netiks izdarīts uzņēmums draudējis ar varu iebrukt ēkā un atslēgt elektroenerģijas, siltuma un ūdens padevi visai mājai.

Balstoties uz Rīgas pilsētas Īres valdes noformētajiem protokoliem par pārkāpumiem namu apsaimniekošanā, 2008. gadā sodu apmērs bijis 24.8 tūkstoši latu.

Salīdzinājumam, 2007. gadā bija uzlikti sodi 16 tūkstošu latu apmērā, 2006. gadā – 12.8 tūkstošu latu apmērā, bet 2005. gadā tikai 450 latu apmērā. Savā atskaitē Īres valde norāda, ka denacionalizēto māju īrnieki sūdzas par māju slikto tehnisko stāvokli un nepietiekamu apsaimniekošanas kvalitāti, pārmērīgām īres maksām, kā arī par dažādām izīrētāju patvarīgām darbībām, kuras vērstas uz īrnieku dzīves apstākļu pasliktināšanos, lai piespiestu īrnieku pamest dzīvojamās telpas vai noslēgt izīrētājam izdevīgu, bet īrniekam neizdevīgu īres līgumu.

Savukārt denacionalizēto māju īpašnieki sūdzas par īrnieku patvarīgām darbībām, iemitinot īrētās telpās nepiederošas personas, nododot īrētās telpas nelikumīgā apakšīrē, nelaižot apsaimniekotāju veikt mājai nepieciešamos remontdarbus, informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinatore Dzintra Āboliņa.

SIA „Namu apsaimniekošana” – viens no lielākajiem un pieredzes bagātākajiem dzīvojamo māju apsaimniekošanas uzņēmumiem Rīgā, izstrādājis jaunu apsaimniekošanas pakalpojumu piedāvājumu – HausMaster - sērijveida namiem Rīgas mikrorajonos, kas ļautu samazināt esošo apsaimniekošanas maksu līdz 0,20 Ls/m2, nodrošinot nepieciešamo darbu izpildi kvalitatīvā līmenī.

„Šobrīd daudzi mikrorajonu namu iedzīvotāji ir kļuvuši par ķīlniekiem neadekvāti augstai apsaimniekošanas maksai, turklāt saņemtie pakalpojumi ne tikai neatbilst mūsdienu standartiem, bet arī tiek sniegti nepilnīgi, novēloti vai netiek sniegti pilnībā. Iedzīvotāji ir neapmierināti ar bezdarbību, attieksmi un kvalitāti. Tāpēc ir pienācis laiks mainīt situāciju, piedāvājot daudz zemāku apsaimniekošanas maksu, ko iespējams īstenot, izmantojot jaunākās tehnoloģijas un individuālu attieksmi pret katru namu. Iedzīvotājiem pašiem ir jāizvēlas – vai maksāt neadekvāti augstu apsaimniekošanas maksu par pakalpojumiem, kas viņus neapmierina, vai arī ekonomēt izmaksas un saņemt kvalitatīvu namu apsaimniekošanas pakalpojumu, ko sniedz HausMaster”, par jauno piedāvājumu stāsta SIA „Namu apsaimniekošana” valdes loceklis Jānis Gailāns.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Šā gada pirmajos septiņos mēnešos pārpalikums kopbudžetā bija 207,6 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn pieauga par 76 miljoniem eiro, informē Finanšu ministrija.

Pārpalikumu kopbudžetā veidoja pārpalikums gan pašvaldību budžetā 108,6 miljonu eiro apmērā, gan valsts budžetā 99 miljonu eiro apmērā. Neskatoties uz kopbudžeta nodokļu un nenodokļu virsplāna ieņēmumiem šā gada septiņos mēnešos, kā arī minēto ieņēmumu pieaugumu, salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo periodu, kopā par 245,6 miljoniem eiro, kopbudžeta ieņēmumu kāpums 34 miljonu eiro apmērā vērtējams kā mērens.

Zemais pieauguma temps pamatā saistāms ar būtisku kritumu ieņēmumos no ārvalstu finanšu palīdzības, kur šā gada septiņos mēnešos vērojams samazinājums par 222,9 miljoniem eiro jeb 30,4%, jo Eiropas Savienības (ES) fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda investīciju aprite vēl nav tik intensīva, lai varētu saņemt Eiropas Komisijas (EK) atmaksas atbilstoši iepriekšējo gadu līmenim.

Šodien, 22.jūlijā, Ekonomikas ministrija informēja Ministru kabinetu par nepieciešamajiem grozījumiem tiesību aktos, lai nodrošinātu īrnieku tiesības uz mājokli un mājokļa neaizskaramību.

Ziņojumā ministrija apkopojusi viedokļus par to, kā tiesiski regulēt īrnieku tiesības uz mājokli un kā nodrošināt mājokļa neaizskaramību. Ministrija rosina mainīt likumdošanu, lai ātrāk varētu risināt strīdus par īres tiesiskajām attiecībām.

Latvijā arvien aktuālāki kļūst jautājumi par namīpašnieku un īrnieku civiltiesiskajām attiecībām. Šie jautājumi ietver gan namīpašuma apsaimniekošanu, pamatpakalpojumu sniegšanu, īres maksas noteikšanu, gan arī līdz šim neatrisinātu jautājumu, kā paātrināt īrnieku un izīrētāju strīdu izskatīšanas kārtību

Likums Par dzīvojamo telpu īri nosaka, ka dzīvojamās telpas īres attiecībās radušies strīdi tiek izskatīti vispārējā kārtībā tiesā. Tomēr, tiesu noslogotība un nesamērīgi garie tiesas procesi kavē šo strīdu izskatīšanu. Ekonomikas ministrijas izveidotā darba grupa šo ilgstošo tiesāšanās jautājumu norādīja kā vienu no būtiskākajām problēmām risinot strīdus situācijas starp mājokļa īrnieku, izīrētāju un/vai apsaimniekotāju. Šādā situācijā visbiežāk arī tiek pārkāptas īrnieka tiesības, kad izīrētājs bez brīdinājuma un tiesas sprieduma izliek īrnieku no mājokļa vai kā citādi to ietekmē. Turklāt, nepastāv mehānisms, kā operatīvi atrisināt un novērst šādu prettiesisku rīcību.

Pašreizējo īres tirgus attīstību būtiski bremzē 25 gadus vecais īres likums, kas neparedz lietu bezstrīdus izskatīšanas kārtību, ieraujot izīrētāju un īrnieku garos tiesu procesos.

Lai situāciju mainītu, Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi jaunu Dzīvojamo telpu īres likumprojektu, kuru iepriekšējā Saeima paguva izskatīt pirmajā lasījumā. Paredzēts, ka jaunā Saeima otrajā lasījumā to varētu skatīt vien jūnijā. Likumprojekta anotācijā par tā nepieciešamību teikts: šobrīd nenotiek dzīvojamo māju būvniecība ar mērķi tos izīrēt. Tas ir saistīts ar izīrētāja riskiem, kas izriet no šobrīd spēkā esošā likuma regulējuma. Šie riski, vienlaikus ņemot vērā to, ka īrnieku no dzīvojamām telpām var izlikt tikai prasības kārtībā, potenciālajiem īres namu attīstītājiem būvējamo īres namu izmaksas sadārdzina tik ievērojami (tā rezultātā paaugstinās arī iespējamā īres maksa), ka šobrīd jaunu īres namu būvniecība nav rentabla. Plānots, ka likumprojektā ietvertie konceptuāli atšķirīgie risinājumi šobrīd pastāvošos riskus būtiski samazinās.

Tiesu namu aģentūra ir spējusi uzkrāt ievērojamus līdzekļus 2 miljonu eiro apmērā, tomēr skaidra nākotnes redzējuma, kā šos līdzekļus ieguldīt nekustamajos īpašumos, nav, tāpēc līdzekļi ilgstoši stāv kontā, liecina Valsts kontroles revīzijas secinājumi.

Tieslietu nozares nekustamie īpašumi, izņemot ieslodzījuma vietu infrastruktūru, ir ieguldīti VAS Tiesu namu aģentūra pamatkapitālā. Tiesu namu aģentūra ir valsts kapitālsabiedrība, kuras pamatuzdevums ir pārvaldīt un apsaimniekot nozares nekustamos īpašumus.

Svarīgs aspekts ir kapitālsabiedrības iespēja attīstīt jaunus projektus, piesaistīt (aizņemties) finanšu līdzekļus, veidot uzkrājumus un izmantot tos nekustamo īpašumu attīstībai. Šāds modelis var arī atslogot tieslietu nozares iestādes no tām neraksturīgu funkciju veikšanas. Tieslietu ministrija ir šīs kapitālsabiedrības īpašniece un galvenā tās sniegto pakalpojumu pircēja.

Ministru kabinets 3. maija sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas izstrādāto Dzīvojamo telpu īres likumprojektu, kas būs jauns regulējums dzīvojamo telpu īres tirgū un sekmēs kvalitatīvu un pieejamāku īres dzīvokļu izveidi, piedāvās jaunu risinājumu līdzšinējiem garajiem tiesvedību procesiem, kā arī veicinās investīcijas īres namu sektorā un darbaspēka mobilitāti uz pilsētām un novadiem, kur veidojas labi apmaksātas darbavietas.

«2017. gadā parakstījām sadarbības memorandu nekustamā īpašuma tirgus attīstībai, kas paredz gan konkrētus uzdevumus valdībai, gan konkrētas apņemšanās no nozares komersantiem. Pēc vairāku gadu diskusijām mums izdevies rast pirmos kopsaucējus arī jauniem nosacījumiem īres tirgus regulējumā. Dzīvojamo telpu īres likumprojekts izstrādāts ar mērķi nodrošināt plašāku īrnieku aizsardzību, īres tirgus attīstību, uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, kā arī investīciju piesaisti jaunu mājokļu būvniecībai un ēnu ekonomikas mazināšanu,» komentē Edmunds Valantis, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks.

Dzīvojamo telpu īres likumprojekts tiek virzīts vienotā likumprojektu paketē ar grozījumiem likumā «Par Palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā», grozījumiem Notariāta likumā un grozījumiem Civilprocesa likumā.

2016. gada pirmajos astoņos mēnešos kopbudžetā bija 249,6 miljonu eiro pārpalikums, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu saglabājās tādā pašā līmenī. Kopbudžeta ieņēmumi un izdevumi astoņos mēnešos šogad samazinājās gandrīz vienādā apmērā par 37 miljoniem eiro, informē Finanšu ministrijā (FM).

Gan ieņēmumu, gan izdevumu kritums pamatā skaidrojams ar Eiropas Savienības (ES) fondu iepriekšējā plānošanas perioda projektu pabeigšanu pērn un jaunā plānošanas perioda investīciju uzsākšanu, kā rezultātā ir zemāki kapitālie izdevumi jaunu projektu īstenošanai un Eiropas Komisijas (EK) atmaksas ieņēmumu pusē tiek saņemtas mazākā apmērā nekā iepriekšējos gados. Intensīvs projektu īstenošanas posms sāksies ar 2017. gadu.

Lielākos konsolidētā kopbudžeta ieņēmumus šā gada astoņos mēnešos nodrošināja nodokļu ieņēmumi 4 870,3 miljonu eiro apmērā, pārsniedzot šā paša perioda ieņēmumus 2015. gadā par 238,5 miljoniem eiro jeb 5,1%. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns astoņos mēnešos izpildīts 100,2% apmērā, pārsniedzot plānotos ieņēmumus par 10 miljoniem eiro. Virsplāna ieņēmumi iekasēti no akcīzes nodokļa, pārsniedzot astoņu mēnešu plānu par 20,6 miljoniem eiro jeb 3,8%, kā arī pieaugot par 41,6 miljoniem eiro jeb 8%, salīdzinot ar astoņiem mēnešiem pērn, pamatā dīzeļdegvielas un tabakas izstrādājuma patēriņa pieauguma dēļ, kā arī nodokļa likmju paaugstināšanas rezultātā šajās preču grupās.

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja šodien noteica, ka 2017. gadā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstiem būtu nepieciešami 11 miljoni eiro, ja 50 % jeb 5,5 miljonus eiro nodrošinās valsts, kā tas paredzēts normatīvajos aktos, informē Rīgas dome.

Pēdējo reizi pārcelšanās pabalsti tika izmaksāti 2009. gadā, bet pēc tam valsts vairākus gadus pēc kārtas atteica līdzfinansējumu šī pabalsta izmaksai. Līdz ar to dzīvokļu rindā esošie denacionalizēto namu dzīvokļu īrnieki nevar atrisināt savas mājokļa problēmas, izmantojot šo palīdzības veidu.

«Jau vairākus gadus esam spiesti pieņemt deklaratīvu lēmumu, jo to nosaka normatīvie akti. Taču arī šoreiz cerības, ka valsts piedalīsies šī pabalsta izmaksāšanā, ir ļoti mazas. Pašvaldība no savas puses katru gadu nosaka pabalstiem nepieciešamo finansējumu, bet valdība jau vairākus gadus izliekas, ka vairs nepastāv nekādas problēmas ar denacionalizēto namu īrniekiem,» saka Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko.

«Lai taupītu, Rīgas dome izlēmusi likvidēt daudzās namu pārvaldes un izveidot vienu lielu namu pārvaldi visai Rīgai. Ar pirmo janvāri darbu zaudēs 15 pārvalžu vadītāji, kā arī daudzi administrācijas darbinieki. Tas izlemts jau pirms mēneša, bet namu pārvaldnieki tikmēr steidzas vērienīgi iepirkties,» svētdien informēja TV3 raidījums Nekā personīga.

«Rīgā ir 15 Rīgas namu pārvaldes, tajās strādā gandrīz 3900 darbinieki. Lielākoties tie ir sētnieki, namdari, elektriķi, būvinženieri un citi speciālisti. Vairāk nekā pustūkstotis sēž administrācijas ērtajos krēslos. Kopumā algās tiek tērēti vairāk nekā 9 miljoni latu.

Valsts kontrole Rīgas Domei aizrādīja, ka te var ietaupīt un pirms mēneša Rīgas dome beidzot lēma par pārmaiņām - namu pārvaldes apvienos vienā megapārvaldē. Līdz ar nākamo janvāri amatus zaudēs gan namu pārvalžu vadība, gan lielākā daļa administrācijas darbinieku. Šis lēmums nav apturējis attapīgākās namu pārvaldes - kamēr nav likvidētās, tās steidz sludināt vērienīgus iepirkumus,» vēstīja raidījums.

Stājoties spēkā jaunajam īres regulējumam, ir paredzamas gan nekustamā īpašuma attīstītāju, gan ieguldījumu fondu investīcijas jaunu īres namu būvniecībā un vēsturisku namu atjaunošanā, kopējam investīciju apjomam sasniedzot līdz pat 100 miljoniem eiro gadā, liecina Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) biedru apkopotie dati.

Likums stāsies spēkā š.g. 1. maijā, taču, lai nodrošinātu jaunā īres likuma pilnvērtīgu darbību, vēl nepieciešami grozījumi Civilprocesa likumā un Dzīvokļa īpašuma likumā, kā arī trīskārt palielināto zemesgrāmatu nodevu samazināšana juridiskām personām, kas iegādājas dzīvokļa īpašumu.

Saeima galīgajā lasījumā pieņem jauno īres regulējumu 

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Dzīvojamo telpu īres likuma grozījumus, kas paredz...

Jaunais Dzīvojamo telpu īres likums un grozījumi Civilprocesa likumā ļaus īres tirgum Latvijā kļūt ievērojami aktīvākam un ieviesīs reālas pārmaiņas ekonomikā. Līdz ar jauno regulējumu būs lielākas iespējas apkarot ēnu ekonomiku īres tirgū un būs publiski pieejama ticama informācija par noslēgtajiem īres līgumiem. Tāpat jaunais regulējums nodrošinās sabalansētākas īrnieku un izīrētāju attiecības – nepieciešamības gadījumā strīdus varēs izšķirt saprātīgā termiņā, tāpat paredzami būtiski mazāki riski investoriem, kā arī lielāka mājokļu pieejamība īrniekiem, norāda NĪAA.

“Iepriekšējais īres likums tika pieņemts 1993. gadā un bija neglābjami novecojis. Tas kavēja jaunu īres namu attīstību un investīciju fondu, tostarp pensiju fondu, ilgtermiņa investīcijas īres namos. Līdz ar jauno īres regulējumu ir sagaidāmas nozīmīgas investīcijas jaunu īres namu būvniecībā un vēsturisku namu atjaunošanā,” paredz NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

“Aktīvi iesaistoties likumprojekta izstrādes procesā, bija iespēja dalīties ar praktiskajā darbā gūto pieredzi jaunu un mūsdienīgu risinājumu rašanā. Ir sagaidāms, ka jaunais regulējums ne tikai veicinās investīciju pieaugumu īres fonda attīstībā, bet arī noņems ilgus gadus pastāvošo spriedzi īrnieku un izīrētāju starpā. Pastāvot skaidram regulējumam, gan īrnieki, gan izīrētāji darbosies kā līdzvērtīgi darījuma partneri,” norādīja zvērinātu advokātu biroja “Ellex Kļaviņš” partnere, zvērināta advokāte Inita Jurka.

Ieguvēji no jaunā īres regulējuma, kas pilnvērtīgi sāks darboties līdz ar Civilprocesa likuma grozījumiem, būs gan izīrētāji, gan īrnieki. Sabalansētas īrnieku un izīrētāju attiecības, kas ietver ātrāku un vienkāršāku strīdu risināšanu, ierobežotus līguma termiņus un skaidrus nosacījumus par iespējām palielināt īres maksu, u.c. būtiskus punktus, ļaus īres tirgum kļūt ievērojami aktīvākam. Termiņa izbeigšanās un īres maksas nemaksāšanas gadījumā telpu atbrīvošanas jautājumus tiesas izskatīs nevis 5 gadus, bet gan pusgada laikā. Turklāt tikai zemesgrāmatā reģistrēti īres līgumi būs saistoši nākamajam īpašniekam, kā arī īres līgumu reģistrācijai zemesgrāmatā būs paredzēta atvieglota kārtība.

Šā gada februārī uzņēmuma Latvijas gāze (LG) apkures parādnieku skaits sasniedza 11 000 klientu un kopējā parādu summa bija četri miljoni eiro. Savukārt parādā par gāzes plīts lietošanu bija 66 000 klientu, un kopējā parādu summa sasniedza 3,9 miljonus eiro, trešdien vēsta laikraksts Diena.

Ja parādi pēc brīdinājuma vēstules saņemšanas mēneša laikā netiek nomaksāti, konkrētajā īpašumā gāze tiek atslēgta, stāsta LG pārstāvis Vinsents Makaris. Šāda situācija savulaik radīja saspīlējumu starp uzņēmumu un dzīvokļu īpašniekiem, kuriem piederošā īpašumā tika atslēgta gāze īrnieku parāda dēļ. Tā kā LG ir monopoluzņēmums, tad strīdu risināšanā iesaistījās arī Konkurences padome (KP).

Namīpašniece Maija (vārds mainīts) stāsta, ka īrnieku gāzes parādu dēļ piedzīvojusi divas nepatīkamas situācijas. «2011. gadā ar tiesas spriedumu no dzīvokļa (denacionalizētā īpašumā) īres maksas parādu dēļ izdevās izlikt īrnieku. Tad noskaidroju, ka viņam ir uzkrāts 463 latu (659 eiro) liels parāds LG, kura dēļ manam dzīvoklim gāzi atslēdza. Faktiski esmu situācijas ķīlniece. Vai nu man pašai jāsamaksā īrnieka parāds, vai dzīvoklis stāv tukšs, jo izīrēt to nevaru atslēgtās gāzes dēļ. Izvēlējos pēdējo variantu cerībā, ka LG parādu atgūs. Šogad, tātad pēc četriem gadiem, zvanīju uz LG, lai noskaidrotu, kā veicas ar parādu piedziņu, man atbild, ka šo gadu laikā no parādnieka neesot atgūts ne cents. Tas mani no sirds izbrīnīja. Man radās iespaids, ka LG ar parāda piedziņu no bijušā īrnieka nemaz nesteidzas un cer, ka īpašniekam apniks gaidīt un viņš īrnieka parādu vienkārši samaksās. Savukārt otrs nepatīkamais gadījums notika pirms pāris mēnešiem, kad viens no īrniekiem aizlaidās nesamaksājis, turklāt atstāja mani ar gāzes parādu, kura dēļ atkal manam īpašumam – dzīvoklim – atslēgta gāze.»

Lai gan īres tirgus ir nopietna nekustamā īpašuma tirgus daļa un strīdu starp īpašniekiem un īrniekiem netrūkst, risinājums situācijas uzlabošanai netop, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Šobrīd ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta darbības galvenā prioritāte ir jaunā būvniecības nozares normatīvā regulējuma izstrāde un tā skaidrošana nozares komersantiem,» tā uz DB jautājumu, vai top jauns dzīvojamo telpu īres likumprojekts, atbild Ekonomikas ministrijā. DB jau vairākkārt ziņojis, ka pēc Satversmes tiesas lēmuma, ar kuru par atbilstošu Satversmei tika atzīta norma, ka jaunajiem nekustamā īpašuma īpašniekam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka slēgti nomas līgumi, Ekonomikas ministrija šovasar atsauca pērn izstrādāto Dzīvojamo telpu īres likumprojektu. Vienlaikus tā brīža ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis norādīja, ka ministrijas speciālistiem uzdots «no jauna izstrādāt kvalitatīvu, Satversmei un citiem normatīvajiem aktiem atbilstošu likumprojektu», jo «ir pilnīgi skaidrs, ka pašlaik īres tirgus ir viena no ekonomikas pelēkajām zonām un šī problēma ir jārisina.»

Dzīvokļu nolietojuma dēļ īrnieki bieži dod priekšroku nemēbelētiem vai daļēji mēbelētiem dzīvokļiem, pieprasījumu raksturo Arco Real Estate.

Daļa īres dzīvokļu ir remontēti un labiekārtoti no 2005. līdz 2007.gadam, raksturo kompānijas īres nodaļas vadītāja Līva Jaunozola. Tieši pagājušajā gadā arvien biežāk īrnieki prasījuši kosmētiskā remonta veikšanu pirms viņu ievākšanās.

Dzīvokļu saimnieki pirms īres līgumu slēgšanas bieži vēlas iegūt sīkāku informāciju par īrnieku darbavietu, ienākumu līmeni, personām, kas dzīvos dzīvoklī kopā ar īrnieku.

«Dzīvokļu īpašnieki ir gatavi nogaidīt, lai parakstītu līgumu ar vēlamo īrnieku, nevis izīrētu dzīvokli pirmajam, kurš ir gatavs iemaksāt depozītu. 2012. gads īres tirgū ir sācies ar kvalitatīvu īres dzīvokļu deficītu un izskatās, ka situācija tuvākajā laikā nemainīsies, jo lielākā daļa līdz šim piedāvājumā esošo dzīvokļu ir izīrēta ilgtermiņā. Šāds deficīts var izraisīt straujāku īres maku kāpumu nekā prognozēts,» pieļauj L.Jaunozola.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Dzīvojamo telpu īres likuma grozījumus, kas paredz ieviest atbildības un tiesību līdzsvaru starp izīrētāju un īrnieku.

Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā šā gada 1.maijā.

Deputāts Sergejs Dolgopolovs (S) debatēs aicināja neatbalstīt šos grozījumus, jo, viņaprāt, tas būtu "solis atpakaļ". Tāpat viņš teica, ka 1.maijs ir svētku diena, un svētkos cilvēkiem patīk saņemt dāvanas, taču šis likumprojekts esot dāvana tikai tiem cilvēkiem, kam ir iesaldēta nauda un ķīlas dzīvokļi.

"Šis likumprojekts nav dāvana īrniekiem. Īrniekus šie grozījumi nekā neaizsargā. Arī tiem, kas nopietni vēlas nodarboties vai jau nodarbojas ar īres mājokļu biznesu, šī nav dāvana, jo ar šo likumprojektu nav paredzēts nekas, izņemot administratīvo slogu," teica politiķis.

Balsojumā 61 deputāts balsoja "par", 21 - "pret", kamēr divi deputāti balsojumā atturējās.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) sadarbosies ar Baltijā lielāko namu apsaimniekošanas uzņēmumu «Rīgas namu pārvaldnieks» pētniecībā, studijās un inovāciju attīstībā.

Pirmajā sadarbības projektā – hakatonā «Rīgas namu pārvaldnieka Coopetition 2024» – uzvar studentu komanda, kas piedāvā automatizētu risinājumu preventīvai lāsteku veidošanās novēršanai un lapu tīrīšanai no lietus teknēm.

Multifunkcionālais jumtu tīrīšanas mehānisms, kas darbotos, izmantojot sensoru datus vai meteoroloģiskās prognozes, risinātu uzreiz divus namu apsaimniekošanas izaicinājumus, norāda RTU studentu komanda «RoofBot». Balvā tā saņem 3000 eiro lielu naudas balvu.Otro vietu un 2000 eiro lielu balvu saņem komanda «Free of Junk».

Tā rosina papīra autostāvvietu caurlaides aizstāt ar digitālām, kas piesaistītas automašīnu numurzīmēm. Komanda iesaka iestrādāt digitālās caurlaides jau esošajā «Rīgas namu pārvaldnieka» mobilajā lietotnē, bet iegūtos datus nākotnē izmantot, lai efektīvāk organizētu auto novietošanu daudzdzīvokļu namu pagalmos.

2016. gada pieci mēneši noslēgušies ar pārpalikumu kopbudžetā 188,6 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija.

Salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri-maiju pārpalikums samazinājies par 69 miljoniem eiro, kas skaidrojams ar zemākiem ieņēmumiem no ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP), kā arī izdevumu kāpumu. Kopbudžeta izdevumi šā gada piecos mēnešos bija 3 632 miljoni eiro un salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu pieauga par 76,9 miljoniem eiro jeb 2,2%.

Lielākais izdevumu kāpums vērojams subsīdijām un dotācijām, kā arī sociālajiem pabalstiem. Kopbudžeta ieņēmumi bijuši 3 820,6 miljonu eiro apmērā, kas ir pērnā gada līmenī. Ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības bija par 178,1 miljoniem eiro jeb 29,2% zemāki nekā pērn, taču lielāki kopbudžeta nodokļu un nenodokļu ieņēmumi šā gada piecos mēnešos šo kritumu kompensēja.

Šā gada pirmajā ceturksnī no sociālā drošības tīkla stratēģijas līdzekļiem garantētā minimālā ienākuma (GMI) un dzīvokļa pabalsta līdzfinansējumam ir izlietoti 4,02 miljoni latu jeb 33% no šim nolūkam šogad paredzētās summas.

Kā informēja Labklājības ministrijā (LM), trīs mēnešos GMI pabalstu izmaksu nodrošināšanai no «sociālā spilvena» līdzekļiem ir izlietoti 2,89 miljoni latu un dzīvokļa pabalstu izmaksai - 1,13 miljoni latu.

GMI un dzīvokļa pabalstu līdzfinansējumam pirmajā ceturksnī ir izlietoti 33% no šim gadam paredzētājiem 12,2 miljoniem latu. Tomēr pagaidām par finanšu līdzekļu pietiekamību vai trūkumu ir pāragri spriest, jo pavasara un vasaras mēnešos izdevumi šo pabalstu izmaksai samazinās, norāda LM.

Sākotnējās prognozes par finansējuma pietiekamību šim gadam varētu tikt veiktas jūlijā, kad būs pieejami dati par pašvaldību faktiski veiktajām izmaksām un LM izmaksātā līdzfinansējuma apmēru pirmajā pusgadā.

Rīgas namu vadītājs Kārlis Kavacs valūtas maiņas uzņēmēja Ivara Ciskas biznesā iepludinājis daudz vairāk, nekā līdz šim uzskatīts, proti, visus Rīgas namu brīvos līdzekļus - 4,8 miljonus latu.

(Papildināts ar Rīgas domes viedokli.)

Kopumā bijuši trīs aizdevuma līgumi - pa vienam 2010.gada septembrī un 2011.gada aprīlī - slēgti ar SIA Viesis, bet trešais 2011. gada maijā - slēgts ar SIA Zeus. Trīs ar pusi miljoni nonākuši atpakaļ pašvaldībā, bet pārējo naudu 1,2 miljonus Zeus neesot varējis atdot, jo tai arestu pēc bijušo biznesa partneru lūguma uzlikusi Rīgas apgabaltiesa, vēsta raidījums Nekā Personīga.

Rīgas namu divos gada pārskatos šī naudas kustība, lai arī slēpti, tomēr ir uzrādīta. Trīs gadu laikā neviena Rīgas domes atbildīgā amatpersona to nav pamanījusi. Rīgas namu kapitāla daļu turētājs Andris Ameriks gada pārskatus ar savu parakstu ir akceptējis.

Salīdzinoši nesen publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izsniegusi pirmo licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai (1). Savukārt, pēc šīs ziņas publiskošanas sekoja asa sabiedrības reakcija digitālajos medijos komentāru sadaļā, uzsverot, ka šādām iestādēm uzticēties nedrīkst, jo ieguldītā nauda tiks pazaudēta. Tomēr norādāms, ka šādai reakcijai nav pamata, jo būtiski ir nošķirt elektronisko naudu no virtuālās naudas, kuras lietošanas sekas saistāmas ar dažādiem riskiem. Līdz ar to, izprotot atšķirību starp elektronisko naudu un virtuālo naudu, ir iespēja sevi pasargāt no reālu naudas līdzekļu pazaudēšanas.

Elektroniskās naudas statusu un tās emitentu darbību regulē Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums (turpmāk – Likums). Līdz ar to elektroniskās naudas emitenti ir pakļauti konkrētam normatīvajam regulējumam, kas nozīmē to, ka gadījumā, ja elektroniskās naudas emitents savā darbībā neievēro Likuma prasības un ir pārkāpis savu klientu tiesības, klientiem ir iespēja vērsties Likumā noteiktajā kārtībā vienā no divām valsts iestādēm savu tiesību un likumisko interešu aizsardzībai, proti, FKTK vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas ombudā.

Atbilstoši Likuma prasībām elektroniskajai naudai piemīt trīs pazīmes, ar kuru palīdzību iespējams identificēt un nošķirt elektronisko naudu no citiem norēķinu līdzekļiem: