Šā gada februārī uzņēmuma Latvijas gāze (LG) apkures parādnieku skaits sasniedza 11 000 klientu un kopējā parādu summa bija četri miljoni eiro. Savukārt parādā par gāzes plīts lietošanu bija 66 000 klientu, un kopējā parādu summa sasniedza 3,9 miljonus eiro, trešdien vēsta laikraksts Diena.
Ja parādi pēc brīdinājuma vēstules saņemšanas mēneša laikā netiek nomaksāti, konkrētajā īpašumā gāze tiek atslēgta, stāsta LG pārstāvis Vinsents Makaris. Šāda situācija savulaik radīja saspīlējumu starp uzņēmumu un dzīvokļu īpašniekiem, kuriem piederošā īpašumā tika atslēgta gāze īrnieku parāda dēļ. Tā kā LG ir monopoluzņēmums, tad strīdu risināšanā iesaistījās arī Konkurences padome (KP).
Namīpašniece Maija (vārds mainīts) stāsta, ka īrnieku gāzes parādu dēļ piedzīvojusi divas nepatīkamas situācijas. «2011. gadā ar tiesas spriedumu no dzīvokļa (denacionalizētā īpašumā) īres maksas parādu dēļ izdevās izlikt īrnieku. Tad noskaidroju, ka viņam ir uzkrāts 463 latu (659 eiro) liels parāds LG, kura dēļ manam dzīvoklim gāzi atslēdza. Faktiski esmu situācijas ķīlniece. Vai nu man pašai jāsamaksā īrnieka parāds, vai dzīvoklis stāv tukšs, jo izīrēt to nevaru atslēgtās gāzes dēļ. Izvēlējos pēdējo variantu cerībā, ka LG parādu atgūs. Šogad, tātad pēc četriem gadiem, zvanīju uz LG, lai noskaidrotu, kā veicas ar parādu piedziņu, man atbild, ka šo gadu laikā no parādnieka neesot atgūts ne cents. Tas mani no sirds izbrīnīja. Man radās iespaids, ka LG ar parāda piedziņu no bijušā īrnieka nemaz nesteidzas un cer, ka īpašniekam apniks gaidīt un viņš īrnieka parādu vienkārši samaksās. Savukārt otrs nepatīkamais gadījums notika pirms pāris mēnešiem, kad viens no īrniekiem aizlaidās nesamaksājis, turklāt atstāja mani ar gāzes parādu, kura dēļ atkal manam īpašumam – dzīvoklim – atslēgta gāze.»
Maija bilst, ka neizprot, kā LG sankcijas var vērst pret īpašumu, kurš nepieder parādniekam, jo līgums ar LG bija noslēgts ar īrnieku. «Lai LG savas parādu lietas kārto ar parādnieku, ar kuru tika noslēgts līgums. Kādēļ jāiesaista mani un jāvēršas pret manu īpašumu, kam ar parādnieku nav nekāda sakara,» sašutusi ir Maija.
Makaris skaidro, ka normatīvie akti nosaka dzīvokļu īpašnieku līdzatbildību par savu īrnieku rīcību. Pret dzīvokļa īpašnieku gan nevar vērst piedziņu par īrnieka parādiem, taču var atteikt dabasgāzes piegādi īpašumam. «Jāuzsver, ka īpašnieka līdzatbildību nosaka normatīvie akti. Šāda norma ir pareiza, jo īpašniekam ir daudz vieglāk iekļūt savā īpašumā un pārbaudīt, piemēram, gāzes skaitītājus, vai tajos nav notikusi iejaukšanās vai rādītāji nodoti pareizi, nekā mums. Lielākā problēma ir tā, ka LG nevar attālināti nedz pārbaudīt skaitītājus, nedz atslēgt dabasgāzes padevi. Taču daudzos gadījumos parādnieki vienkārši mūsu pārstāvjus dzīvoklī neielaiž,» stāsta Makaris un norāda, ka īpašniekam tomēr ir lielākas iespējas iekļūt savā īpašumā. «Visiem jaunceļamiem objektiem ir prasība, lai skaitītāji atrastos īpašuma ārpusē un uzņēmums tiem varētu brīvi piekļūt. Diemžēl situācija ar dzīvokļiem vecajās ēkās, kur skaitītāji atrodas dzīvokļa iekšienē, ir sarežģīta,» norāda LG pārstāvis.
Rīgas Namīpašnieku biedrības valdes priekšsēdētāja Rita Bednarska piekrīt LG, ka par īrnieka uzkrātiem komunālajiem parādiem līdzatbildīgs ir arī dzīvokļa īpašnieks. «Īpašniekam ir jākontrolē gan īrnieka norēķināšanās par komunālajiem maksājumiem, gan skaitītāju stāvoklis,» uzsver Bednarska.
Visu rakstu Īrnieka parāds sit arī pa īpašnieku lasiet trešdienas, 11. februāra, laikrakstā Diena (8.-9. lpp.)!
