2016. gada pirmajos astoņos mēnešos kopbudžetā bija 249,6 miljonu eiro pārpalikums, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu saglabājās tādā pašā līmenī. Kopbudžeta ieņēmumi un izdevumi astoņos mēnešos šogad samazinājās gandrīz vienādā apmērā par 37 miljoniem eiro, informē Finanšu ministrijā (FM).
Gan ieņēmumu, gan izdevumu kritums pamatā skaidrojams ar Eiropas Savienības (ES) fondu iepriekšējā plānošanas perioda projektu pabeigšanu pērn un jaunā plānošanas perioda investīciju uzsākšanu, kā rezultātā ir zemāki kapitālie izdevumi jaunu projektu īstenošanai un Eiropas Komisijas (EK) atmaksas ieņēmumu pusē tiek saņemtas mazākā apmērā nekā iepriekšējos gados. Intensīvs projektu īstenošanas posms sāksies ar 2017. gadu.
Lielākos konsolidētā kopbudžeta ieņēmumus šā gada astoņos mēnešos nodrošināja nodokļu ieņēmumi 4 870,3 miljonu eiro apmērā, pārsniedzot šā paša perioda ieņēmumus 2015. gadā par 238,5 miljoniem eiro jeb 5,1%. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns astoņos mēnešos izpildīts 100,2% apmērā, pārsniedzot plānotos ieņēmumus par 10 miljoniem eiro. Virsplāna ieņēmumi iekasēti no akcīzes nodokļa, pārsniedzot astoņu mēnešu plānu par 20,6 miljoniem eiro jeb 3,8%, kā arī pieaugot par 41,6 miljoniem eiro jeb 8%, salīdzinot ar astoņiem mēnešiem pērn, pamatā dīzeļdegvielas un tabakas izstrādājuma patēriņa pieauguma dēļ, kā arī nodokļa likmju paaugstināšanas rezultātā šajās preču grupās.
Laba izpilde vērojama arī ieņēmumos no uzņēmumu ienākuma nodokļa, kur iekasēts par 16,7 miljoniem eiro jeb 6,1% vairāk nekā periodā plānots un par 34,3 miljoniem eiro jeb 13,4% vairāk nekā pērn. Ieņēmumu pieaugums skaidrojams ar iemaksu kāpumu un mazākām nodokļa atmaksām salīdzinājumā ar astoņiem mēnešiem pirms gada. Pie virsplāna ieņēmumiem jāatzīmē arī nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) izpilde, kas šā gada astoņos mēnešos par 12,9 miljoniem jeb 8,1% pārsniedza periodā plānoto un bija par 18,2 miljoniem eiro jeb 11,8% vairāk nekā gadu iepriekš. Lielāko NĪN ieņēmumu pieaugumu 13,9 miljonu eiro apmērā nodrošināja NĪN ieņēmumi par zemi, kas saistāms ar izmaiņām kadastrālajās vērtībās, kas stājās spēkā šā gada 1. janvārī.
Taču ne visās nodokļu pozīcijās plāna izpilde ir tik sekmīga, tā, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi astoņos mēnešos iekasēti 98,7% apmērā jeb par 17,2 miljoniem eiro mazāk nekā plānots, tostarp augustā vērojama 18 miljonu eiro plāna neizpilde. Lielākais PVN ieņēmumu kritums pret pērnā gada augustu vērojams vairumtirdzniecības nozarē – par 11,5 miljoniem eiro, zemo naftas cenu ietekmē krītoties PVN ieņēmumiem no degvielas tirdzniecības, kā arī ievērojami samazinājās PVN ieņēmumi no graudaugu tirdzniecības nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ. Jāatzīmē gan, ka salīdzinājumā pagājušā gada atbilstošo periodu PVN ieņēmumos vērojams kāpums par 60,1 miljonu eiro jeb 4,8%.
Līdzīga situācija vērojama arī ieņēmumos no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), kur astoņu mēnešu plāns izpildīts 98,3% apmērā jeb par 17,4 miljoniem eiro mazāk. Galvenais neizpildes iemesls ir saistāms ar būtiski pieaugušajām nodokļa atmaksām, kas tiek veiktas, pamatojoties uz iesniegtajām gada ienākumu deklarācijām. Šā gada astoņos mēnešos atmaksāti 76,1 miljons eiro, kas ir par 18,7 miljoniem eiro jeb 32,7% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Atmaksu palielināšanās skaidrojama arī ar IIN atmaksas procesa daļēju automatizēšanu pēc gada ienākumu deklarācijas apstrādes. Taču salīdzinājumā ar pērnā gada astoņiem mēnešiem IIN ieņēmumi pieauguši par 45,9 miljoniem eiro jeb 4,9%.
Savukārt sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts speciālajā budžetā iekasētas 99,9% apmērā no periodā plānotā jeb par 1,5 miljonu eiro mazāk nekā plānots. Ieņēmumi varētu būt lielāki, ja nebūtu tik straujš bezdarbnieka un slimības pabalstu saņēmēju skaita pieaugums, jo, iestājoties attiecīgajam apdrošināšanas gadījumam, sociālās iemaksas netiek veiktas. Jāatzīmē, ka valsts budžeta 2017. gadam pavadošo likumprojektu paketē tiek virzītas izmaiņas likumdošanā, paredzot, ka tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir bezdarbniekam, ja par viņu ir veiktas vai bija jāveic sociālas apdrošināšanas iemaksas 12 mēnešus 16 mēnešu periodā (līdz šim bija 9 mēneši 12 mēnešu periodā), tādējādi pārtraucot praksi izmantot bezdarbnieka pabalsta sistēmu kā pagaidu finansējuma avotu sezonas darbinieku noturēšanai uz nākamo gadu. Tāpat likumdošanas izmaiņas skars slimības pabalsta saņēmējus, nosakot, ka slimības pabalstu piešķir personai, ja par viņu ir veiktas vai bija jāveic sociālas apdrošināšanas iemaksas ne mazāk kā 3 mēnešus 6 mēnešu periodā vai 6 mēnešus 24 mēnešu periodā (līdz šim nebija noteikts slimības pabalsta kvalifikācijas periods).
Analizējot kopbudžeta izdevumus šā gada astoņos mēnešos, jāsecina, ka, neskatoties uz izdevumu samazinājumu kopumā, salīdzinot ar atbilstošo periodu pirms gada, tieši kopbudžeta izdevumos sociālajiem pabalstiem vērojams lielākais pieaugums par 110,8 miljoniem eiro jeb 6,6%. Straujāk pieaug valsts speciālā budžeta izdevumi sociālajiem pabalstiem, ko pamatā nosaka lielāki izdevumi jau minētajiem slimības un bezdarbnieka pabalstiem, kas galvenokārt ir saistīts ar pabalstu saņēmēju skaita pieaugumu, kas turpina augt kopš 2015. gada, kad tika veiktas izmaiņas likumdošanā, atceļot pabalstu apmēra ierobežojumu. Turpinās arī minēto pabalstu vidējo apmēru mēnesī pieaugums, ko ietekmē arī minimālās algas straujais pieaugums 2014. un 2015. gadā, veicinot vidējās algas kāpumu.
Tāpat, uzlabojoties dzimstības rādītājiem valstī, palielinās izdevumi bērnu kopšanas pabalstiem, vecāku pabalstiem un ģimenes valsts pabalstiem, kā arī saistībā ar saņēmēju skaita pieaugumu palielinās izdevumi pabalstiem invalīdiem, kuriem nepieciešama īpaša kopšana. Savukārt izdevumu pieaugumu valsts pensijām pamatā ietekmēja pensiju vidējo apmēru mēnesī palielināšanās, galvenokārt saistībā ar veikto pensiju indeksāciju 2015. gada 1. oktobrī, pārējās izmaiņas skaidrojamas ar pensiju izmaksas nobīdēm brīvdienu vai svētku dienu dēļ.
Izdevumu pieaugums šā gada astoņos mēnešos vērojams arī subsīdijām un dotācijām – par 91,1 miljonu eiro jeb 8,2%, galvenokārt aprīlī veicot līdzekļu pārskaitījumu AS “Enerģijas publiskais tirgotājs” 59,2 miljonu eiro apmērā, lai daļēji kompensētu obligātā iepirkuma komponentes izmaksas. Tāpat jāmin šā gada jūlijā veiktos izdevumus attīstības finanšu institūcijas ALTUM atbalsta programmu īstenošanai 29,6 miljonu eiro apmērā. Par 48,7 miljoniem eiro jeb 27,1% kāpuši valsts subsīdiju un dotāciju izdevumi maksājumiem lauksaimniekiem, jo tieši šajā nozarē notiek aktīvāka jaunā plānošanas perioda ES fondu finansējuma izmantošana nekā pērn. Izdevumi veselības aprūpes nodrošināšanai kāpuši par 22 miljoniem eiro, tai skaitā izdevumiem ārstniecībai un kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksai.
Taču lielāko ietekmi kopbudžeta izdevumu samazinājumā radīja kapitālo izdevumu kritums par 173,9 miljoniem eiro jeb 35,3%, kas pamatā skaidrojams ar ES fondu iepriekšējā plānošanas perioda projektu pabeigšanu pērn un jaunā plānošanas perioda investīciju uzsākšanu, kā rezultātā pašvaldību budžetā ir būtiski mazāki izdevumi investīcijām ES fondu projektos šā gada astoņos mēnešos.
Finanšu ministrija informē, ka kopējo vispārējās valdības budžeta deficīta novērtējumu 2016. gadam saglabā 0,9% no apmērā IKP, kas ir zemāks, salīdzinot ar likumā Par valsts budžetu 2016. gadam noteikto deficīta līmeni. Zemāku deficītu pamatā nosaka mazāki nekā plānots procentu izdevumi, iemaksas ES budžetā un mazāki kapitālie izdevumi ES fondu projektiem, īpaši pašvaldību budžetos.
