Rīgas apgabaltiesa šodien līdz 20.janvārim atlika lietas izskatīšanu AS Reverta prasībā pret SIA Delfīns partneri, SIA Bussol un SIA Real Alliance par darījumu, pēc kura Bussol un Real Alliance kļuva par Delfīns partneru kreditoriem.

Kā aģentūrai LETA norādīja tiesas preses sekretāre Inta Šaboha, lietas izskatīšanu nācās atlikt saistībā ar to, ka objektīvu šķēršļu dēļ vienam no atbildētājiem nav tiesīgā pārstāvja.

Revertas Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa aģentūrai LETA norādīja, ka pārstāvja nebija Delfīns partneriem.

Ozoliņa iepriekš pauda, ka šī prasījuma summa ir aptuveni pieci miljoni latu (7,11 miljoni eiro). Reverta šo summu uzskata par fiktīvu kreditora prasījumu.

Šī ir viena no vairākām Revertas prasībām, ar kurām apstrīdēti Delfīns partneru fiktīvo kreditoru prasījumi, un kopējā summa ir virs 32 miljoniem latu (45,53 miljoniem eiro).

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa atcēlusi no pienākumu pildīšanas Larisai Sviridovai piederošās maksātnespējīgās SIA Delfīns partneri administratori Ilzi Krastu, norādīja tiesā. Jāmin gan, ka tiesas lēmumus ir pārsūdzams.

Iepriekš Maksātnespējas administrācija noraidīja problemātisko kredītu atgūšanas kompānijas Reverta sūdzību par I. Krastas rīcību SIA Delfīns partneri maksātnespējas procesā. Jāmin, ka šī nav vienīgā tiesvedība, kurā savstarpēji ir iesaistījušās abas puses. Šā gada 6.jūnijā Rīgas apgabaltiesā plānots skatīt Delfīns partneri prasību pret Reverta. Delfīns partneri vēlas, lai tiesa aizdevuma līgumu atzītu par priekšlīgumu, kā arī tiktu atmaksāta ieguldītā summa.

Abu pušu strīds ir saistīts ar 2005. gadā noslēgtu līgumu, ar kuru toreiz vēl a/s Parex banka piešķīrusi uzņēmumam aizdevumu kopumā 26,1 milj. Ls apmērā. Aizdevums tika piešķirts ēkas būvniecībai Jūrmalā, Rembates ielā 4, bet, iestājoties nekustamo īpašumu krīzei, ēka tā arī netika pabeigta. Uzņēmuma pārstāvju pozīcija šajā lietā ir tāda, ka nekāds aizdevums nav bijis, bet ēka uzcelta par citiem līdzekļiem.

Uzņēmējai, agrāk labi pazīstamai nekustamo īpašumu attīstītājai un miljonārei Larisai Sviridovai pērn Jūrmalas dome piešķīrusi maznodrošinātās personas statusu, liecina Db.lv rīcībā nonākusi Jūrmalas domes Labklājības pārvaldes izziņa. Jāmin gan, ka trūcīgas ģimenes (personas) statuss L. Sviridovai piešķirts uz laiku no pagājušā gada 1. novembra līdz šā gada 31. janvārim.

Kā liecina Lursoft informācija L. Sviridovai pilnībā vai daļēji pieder aptuveni pieci uzņēmumi, kas visi gan ir pasludināti par maksātnespējīgiem. Tāpēc tas, ka viņai pieder vairāki uzņēmumi, nebija šķērslis maznodrošinātā statusa piešķiršanai, jo Ministru kabineta noteikumos norādīts, ka par īpašumu šo noteikumu izpratnē nav uzskatāmas kapitāla daļas un akcijas, ja maksātnespējas procesa dēļ vai atbilstoši citu kompetentu institūciju nolēmumam īpašniekam nav iespēju rīkoties ar šo īpašumu.

Žurnāls Pastaiga 2011. gada lielāko zaudētāju uzņēmēju saraksta pirmajā vietā ierindoja L. sviridovu, norādot, ka viņas zaudējumi gadā sasnieguši 79,34 miljonus latu. Arī 2010. gadā šajā topā viņa ieņēma pirmo vietu ar zaudējumiem, kas tika lēsti 17,03 miljonu latu apmērā.

Strīdā ar Reverta iesaistītā maksātnespējīgā SIA Delfīns partneri tikusi pie kārtējā – nu jau trešā – administratora.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa pieņēmusi lēmumu iecelt par maksātnespējīgās SIA Delfīns partneri (DP), kas pilnībā pieder agrāk labi pazīstamajai nekustamo īpašumu attīstītājai Larisai Svirodovai, citu administratoru – Gati Upenieku.

Lēmumu par līdzšinējās uzņēmuma maksātnespējas administratores Ilzes Krastas atcelšanu tiesa pieņēma jau pagājušā gada jūnijā, taču viņa par šo lēmumu iesniedza blakussūdzību Rīgas apgabaltiesā, kas to atstāja bez izskatīšanas, turklāt norādot, ka lēmums nav pārsūdzams. Taču arī par šo tiesas lēmumu I. Krasta iesniedza blakussūdzību, kas aizceļoja tālāk uz Augstāko tiesu, kas attiecīgi lēma, ka blakus sūdzība atstājama bez izskatīšanas. Tādējādi šobrīd ir stājies spēkā Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas lēmums par viņas atcelšanu no administratores pienākumu pildīšanas DP maksātnespējas lietā.

Sarežģītā atgūšanas procesa dēļ Krājbankas un Parex kreditori naudu var gaidīt vēl gadiem un galu galā tā arī nesagaidīt.

Patlaban Latvijas krājbankas maksātnespējas procesā atgūti 170 miljoni eiro, kas ir vien aptuveni ceturtā daļa no kopējās kreditoru prasījumu summas, taču bankas maksātnespējas administrators pagaidām atturas prognozēt, cik lielu naudas summu nāksies zaudēt kreditoriem. Savukārt Parex gadījumā zaudētās summas varētu būt mērāmas vairākos simtos miljonu.

Sāk norēķinus

Neskatoties uz to, ka patlaban izsolīta puse no Krājbankas īpašumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, kā arī visi pieci kredītu portfeļi, kopš bankas maksātnespējas procesa sākšanas ir atgūti vien 170 miljoni eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un KPMG Baltics sniegtie dati. Kā stāsta KPMG Baltics pār- stāvis Oskars Fīrmanis, kopējais kreditoru prasījumu tiesību apjoms pret Krājbanku ir vairāk nekā 700 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa jeb aptuveni 470 miljoni eiro ir jāsaņem Noguldījumu garantiju fondam (NGF), un administrators jau sācis norēķinus ar fondu, līdz pērnā gada nogalei atmaksājot 193 miljonus eiro (fonds saskaņā ar likumu ir pirmais prasītājs, kas saņem līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas. Tālākā kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība ir šāda: bankas darbinieki, nodokļu maksājumi, neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem, pārējie likumīgie prasījumi, procentu maksājumi kreditoriem, kreditoru prasījumi, kas pieteikušies pēc termiņa, sub- ordinētie aizdevumi un visbeidzot akcionāri). NGF saņemtā summa pārsniedz admini- stratora atgūtos līdzekļus tādēļ, ka, uzsākot maksātnespējas procesu, jau bija pieejama daļa līdzekļu, kas nebija jāatgūst, piemēram, bankas kontā Latvijas Bankā esošie līdzekļi, skaidro FKTK.

Kooperatīva Trikāta KS maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča izsaimniekojot kooperatīva parādnieku mantu, tādējādi samazinot izredzes zemniekiem saņemt nesamaksāto naudu par piegādāto pienu, līdz ar to zemnieku pārstāvji Maksātnespējas administrācijai iesnieguši sūdzību par administratores rīcību, rosinot atcelt viņu no amata, informēja zemnieku saimniecību pārstāvji.

Kreditori uzskata, ka administratore nenodrošina procesa likumīgu un efektīvu gaitu, jo patlaban procesa izmaksas pārsniegušas divus miljonus eiro, attiecīgi samazinoties zemnieku izredzēm atgūt parādus.

Zināms, ka Trikātas KS parādi par šogad un pērn iepirkto pienu desmitiem saimniecību dažādos Latvijas novados svārstās no 7000 eiro līdz pat 100 000 eiro.

Kā norāda zemnieku pārstāvji, vispirms administratore «bez jebkāda tiesiska pamata» nolēmusi neatzīt vairāku saimniecību prasījumus par neizmaksāto paju kapitālu. Tāpat, neskatoties uz parādnieka - SIA Latvijas piens - finansiālajām grūtībām, kuras pastāvēja jau maijā, administratore lēmusi turpināt kooperatīva saimniecisko darbību, argumentējot lēmumu ar iespēju palielināt uzņēmuma aktīvus. Taču atbilstoši normatīvajiem aktiem administratoram ir tiesības izpildīt līgumus tikai tad, ja šāda rīcība nesamazina parādnieka aktīvus.

Vēl 2014. gadā zemesgrāmatās bija reģistrēti vismaz 27 nekustamā īpašuma darījumi (neskaitot darījumus ar dzīvokļiem) Jūrmalā, kuros darījuma summa bija miljons eiro vai vairāk, bet pērn tādu bijis vairs tikai desmit.

DB apkopotie darījumu dati uzskatāmi rāda, kāda bijusi ģeopolitisko pārmaiņu un saistīto faktoru ietekme uz kūrortpilsētas nekustamo īpašumu tirgu.

8,88 miljoni eiro - par šādu summu savulaik Delfīns un partneri piederošais īpašums Rembates ielā 4 nonācis pie nosacīti jauna saimnieka.

2. 6,6 miljoni eiro - Swedbankai piederošais par neveiksmīgiem kredītiem atņemto īpašumu apsaimniekotājs Ektornet Real Estate Latvia par šādu summu pārdevis savulaik pat par 22 miljoniem latu (31,3 miljoniem eiro) pārdotos 8,56 hektārus zemes ar dienesta viesnīcu, sakņu glabātuvi, administratīvo ēku, viesnīcu, garāžu, katlu māju, caurlaides ēku, kantori, ūdenssūknētavas ēku un vēl vienas ēkas pamatiem Kauguru ielā 3.

Atbilstoši 2014. gada plānam, akciju sabiedrība Reverta aprīlī Valsts kasei ir pārskaitījusi 12,6 miljonus eiro valsts ieguldījuma pamatsummas atmaksai. Papildu tam februāra mēnesī Reverta veica arī kārtējo procentu maksājumu 5,7 miljonu eiro apmērā. Līdz ar to Valsts kasei šogad ir samaksāti 18,3 miljoni eiro, informeja Revertas pārstāve Marita Ozoliņa.

Ievērojamie naudas līdzekļi, kas nepieciešami valsts ieguldījuma atmaksai, pamatā ir atgūti un akumulēti no kredītu restrukturizācijas un nekustamo īpašumu portfeļa sekmīgas realizācijas, viņa skaidroja.

«Plānojam, ka saskaņā ar noslēgto vienošanos nākamo maksājumu 5,5 miljonu eiro apjomā veiksim šā gada maijā,» norādīja Solvita Deglava, Reverta valdes priekšsēdētāja.

«Šobrīd mūsu portfelī ir palikusi vissarežģītākā problemātisko aktīvu daļa. Pārsvarā tie ir kredītņēmēji, kuru primārais mērķis ir pretdarbības ceļā kredītu neatdot. Tiek vilcināts laiks, izmantojot visus iespējamos nelikumīgos un likumīgos līdzekļus, tostarp normatīvo aktu nepilnības un tiesu sistēmas gausumu. Tā, piemēram, tiesvedība ar SIA Delfīns partneri un saistītajām personām par 45 miljonu eiro kredīta atmaksu ilgst jau kopš 2010. gada un rada valstij ievērojamus zaudējumus,» skaidroja S. Deglava.

Latvijā popularitāti ieguvusi shēma, kā, izmantojot plaisas tiesu sistēmā, miljonu parādnieki «uzmet» kreditorus. Šāda augsta riska biznesa videi raksturīga shēma ir pamatā vairākām daudzmiljonu lietām Latvijā, tostarp tā izgaismojās apjomīgos un sarežģītos kredītu piedziņas gadījumos, liecina DB apkopotā informācija.

Caur tiesām iziet krāpnieciskās shēmas, kuras ar grūtībās nonākušu uzņēmumu īpašnieku akceptu realizē vairāki bijušie un esošie administratoru grupējumi (t.sk. tautā saukti Mārupes kolhozs, lidotāji). Pieredzējuši baņķieri pat riskē pieļaut: šobrīd vairākas pazīmes liecina, ka izvairīšanās no kreditoriem ar krāpnieciskām metodēm var tikt pielietota arī šobrīd smagās finanšu grūtībās nonākušā Liepājas metalurga gadījumā.

Par shēmas esamību un «veiksmīgu» realizāciju, iespējams, liecina vismaz divi skaļi, pēc attiecīgajās tiesvedībās ierauto baņķieru teiktā, triviāli un ar nekaunību apveltīti procesi: maksātnespējīgās SIA Delfīns partneri strīds ar Revertu par 26,1 milj. Ls aizdevuma atgūšanu un Tērbatas biznesa centra (TBC) strīds ar Swedbank par 10 milj. eiro atgūšanu. Divi trīs lieli kredīti ar krāpnieciskām to neatdošanas pazīmēm esot arī SEB bankai.

Biroja vadītāja, asistenta un sekretāres amats ir viens no svarīgākajiem uzņēmuma posteņiem, jo no šī cilvēka profesionalitātes un cilvēciskajām īpašībām ir atkarīga biroja ikdienas darba organizācija, un ļoti bieži arī kopīgais biroja noskaņojums.

Lai uzsvērtu šīs profesijas nozīmību, lielākais biroja preču izplatītājs Baltijā Officeday Latvia sadarbībā ar laikrakstu Dienas Bizness un radio Star FM jau trešo gadu rīko konkursu Biroja administratore un meklē Latvijas labāko biroja administratori vai administratoru jeb katra biroja labo gariņu.

Konkurss notiks vairākos etapos un titulu iegūs tas konkursants, kurš konkursa mājas lapā birojaadministratore.lv savāks lielāko balsu skaitu, kā arī saņems augstāko žūrijas vērtējumu par 2 dažādiem izveicības un profesionalitātes uzdevumiem.

Zemniekiem piederošajai Jelgavas rūpnīcai Latvijas piens atrast investors, kurš, iespējams, varētu iegādāties rūpnīcas lielākajam kapitāldaļu turētājam - kooperatīvam Trikāta KS - piederošās daļas, šodien biedrības Zemnieku saeima kongresā paziņoja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Nenosaucot konkrētu uzņēmumu vai uzvārdu, ministrs netieši atzina, ka pircējs varētu nebūt vietējais uzņēmums.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija, sākotnēji investoru sarakstā bija kooperatīvs Latraps, uzņēmēju Paškausku ģimene, kā arī kāda Grieķijas kompānija, kuras darbība saistīta ar lauksaimniecību. Tieši šī kompānija neoficiāli tiek minēta kā iespējamais jaunais investors.

Dūklavs norādīja, ka kapitāldaļu potenciālo pircēju likumā noteiktajā kārtībā nosauks uzņēmuma maksātnespējas administratore un tas notiks ne ātrāk kā 15.martā.

«Man bija saruna ar administratori un izskatās, ka tuvākajos datumos būs pielikts punkts šai epopejai,» sacīja Dūklavs.

Par maksātnespējīgajam kooperatīvam Trikāta KS piederošās kontrolpaketes rūpnīcā Latvijas Piens īpašnieku varētu kļūt viens no pašreizējiem uzņēmuma līdzīpašniekiem - kooperatīvs Latraps, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa pauda cerību, ka Latvijas Piens pēc kredītbrīvdienu atkārtotas piešķiršanas spēs pārstrukturēt savu darbību, un kopumā situācija uzņēmumā ir vērtējama pozitīvi.

Savukārt kooperatīvam Latraps, kļūstot par Latvijas Piena lielāko akcionāru, ir plāns, kā nodrošināt uzņēmuma darbību. Latraps jau līdz šim daudz ir ieguldījis uzņēmuma attīstībā, sacīja ministre.

Patlaban Latrapam ir 19,62% rūpnīcas kapitāldaļu, savukārt pēc 53,66% Trikātas KS daļu atpirkšanas kooperatīvs kļūtu par rūpnīcas lielāko akcionāru ar 73,28% kapitāldaļu.

Tikmēr Trikātas KS maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča aģentūrai LETA sacīja, ka nav informēta par šādu lietu virzību un situāciju nekomentēs.

Kooperatīvs Trikāta KS līdz šim nav saņēmis nevienu maksājumu no SIA Latvijas piens, kas kooperatīvam parādā vairāk nekā trīs miljonus eiro, līdz ar to vairs netiks uzturēts spēkā mēģinājums atjaunot kooperatīva darbību, izmantojot tiesiskās aizsardzības pasākumu (TAP) plānu, aģentūrai LETA atzina uzņēmuma maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča.

«Neraugoties uz izsūtītajiem brīdinājumiem, rūpnīca neko nav atmaksājusi no parāda. Kooperatīva darbību nav iespējams atjaunot, tādēļ gatavoju kustamās mantas pārdošanas plānu, kam attiecīgi sekos bankrota procedūra. Interesenti var iepazīties ar mantas vērtējumu un izteikt piedāvājumu, kam jāpārsniedz noteiktā konkrētā īpašuma cena. Plānoju, ka īpašuma pārdošana reāli varētu notikt decembra beigās vai nākamā gada janvārī,» sacīja administratore.

Viņa arī norādīja, ka pārdodamā manta sastāv no debitoru parādiem, kooperatīva kapitāldaļām rūpnīcā, kā arī smagajām automašīnām, piekabēm un vieglajām automašīnām - kopumā 22 vienībām.

Laikraksta Dienas Bizness redakcijā otrdien, 15. aprīlī, norisinājās konkursa Biroja administratore 2014 fināls. Četri dalībnieki, kuri iekļuvuši konkursa finālā, piedalījās īpašā Dienas Biznesa rīkotā pārbaudījumā, kurā tika izvērtētas profesionālās kompetences, spēja prezentēt sevi un pārstāvēt uzņēmumu, kā arī prasme atbildēt uz dažādiem jautājumiem.

Uz labākās biroja administratores vai labākā biroja administratora titulu šogad pretendē Sanita Kadiķe (HANZAS MAIZNĪCA), Anna Tutina (Maximus Capital Management), Karlīna Bērza (APARTMENT4SALES) un Jānis Cinglers (ELKO Grupa). Visi dalībnieki tika aicināti uz sarunu ar konkursa žūrijas pārstāvjiem un pieaicināto eksperti - Apgāds Zvaigzne ABC personāla un korporatīvo komunikāciju vadītāju Zani Kilbloku.

Arī šogad bonusa punktus dalībniekiem bija iespējams nopelnīt īpašā kafijas ražotāja Melna Coffee rīkotā pārbaudījumā, kurā katram bija jādemonstrē kafijas pagatavošanas un pasniegšanas prasme.

Lienes ielas sliktā slava esot pārspīlējums – tur strādājošie uzņēmēji atzinīgi vērtē rajona attīstību pēdējos gados un saredz potenciālu nākotnē, turklāt tas kļūst sakoptāks.

DB viesojās pie uzņēmumiem, kas atrodas Lienes, Avotu un Jāņa Asara ielas krustojumā. Lai gan katrs no aptaujātajiem centās atrast pieklājīgākus vārdus, lai raksturotu iereibušos ļautiņus un prostitūtas, kas it īpaši vakara stundās šeit sastopami, visi atzīst, ka «velns nav tik melns, kā to mālē» – pārsvarā šeit apgrozās solīdi cilvēki, par drošību nav jāuztraucas.

Ērta piebraukšana

Viens no lielākajiem šī rajona plusiem esot ērtā sabiedriskā transporta satiksme, jo ar trolejbusiem vai mikroautobusiem varot aizbraukt kā uz centru, tā Pārdaugavu un Juglu. Ērta piebraukšana esot arī autovadītājiem, jo Lienes, Asaru un citās tuvumā esošajās nelielajās šķērsielās ir iespējams bez maksas novietot automašīnu. «Lielākā daļa klientu ir restorānu un kafejnīcu pārstāvji, kuriem ir ērti piebraukt pie veikala. Vietējie iedzīvotāji iegriežas, bet retāk,» stāsta garšvielu veikala Gourmet Studio menedžere Alma Ozoliņa. Veikals tur atrodas desmit gadus un sākotnēji uzņēmuma īpašnieki, Dimperu ģimene, turpat arī ražojuši garšvielas, bet tagad ražotne ir izveidota Dreiliņos. Uzņēmums telpas ir iegādājies īpašumā. «Optimizējām darba procesu un visu iekārtojām šī veikala telpās. Savukārt tukšās platības iznomāsim kādam citam uzņēmumam, » atklāj A. Ozoliņa.

Biroja administrators ir kā uzņēmuma vizītkarte - katram uzņēmumam atšķirīga, bet vienlīdz svarīga.

Šogad konkursā Labākais biroja administrators 85 dalībnieku konkurencē labākās titulu izcīnīja SIA Maximus Capital Management administratore Anna Tutina. Otro vietu ieguva SIA Apartment4Sale pārstāve Karlīna Bērza. AS Elko grupa biroja administrators Jānis Cinglers ierindojās trešajā vietā, savukārt ceturtajā vietā palika AS Hanzas maiznīcas biroja administratore Sanita Kadiķe.

«Zināju, ka kolēģi mani uzskata par labāko biroja administratori, tomēr nedomāju, ka varētu uzvarēt konkursā,» atzīst konkursa uzvarētāja A. Tutina. Viņa domā, ka konkurss palīdz izcelt amata nozīmīgumu, jo ikdienā daudz kas no darāmā darba esot teju vai neredzams. «Biroja administrators nav pati galvenā persona uzņēmumā. Tas ir cilvēks, kas dara darbu, ko citi varbūt pat nepamana. Ar šādu konkursu tiek izcelta administratora loma gan komunikācijā uz āru – klientiem un sadarbības partneriem, gan uz iekšu – kolēģiem,» viņa secina.

Patlaban ir liela interese par pārdošanai publiski izliktajām maksātnespējīgajam piensaimnieku kooperatīvam Trikāta KS piederošajām 53,66403% kapitāldaļām 2 740 300 eiro nominālvērtībā Jelgavas rūpnīcā Latvijas piens, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Starp interesentiem ir arī ārvalstu pircēji, kuriem patlaban tiek gatavota pieprasītā informācija par Latvijas piena finansiālo stāvokli.

Tikmēr kooperatīva maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča aģentūrai LETA atzina, ka izsludinātajā cenu aptaujā par rūpnīcas kontrolpaketi potenciālo pircēju interese ir pietiekami ievērojama.

Potenciālos pircējus pārstāv viņu uzticības personas, ar kurām ir noslēgts konfidencialitātes līgums, līdz ar to nevaru atklāt to skaitu, taču var teikt, ka interesentu noteikti ir vairāk nekā viens. Viņi pasūta informāciju par rūpnīcas darbību, finanšu stāvokli, lai iespējami vairāk zinātu par iespējamo darījumu. Nezinu, no kurienes viņi ir, sacīja administratore.

Pēc DB raksta par iespējamo interešu konfliktu tieslietu ministra Dzintara Rasnača birojā maksātnespējas administratore maina prakses vietas juridisko adresi

Pēc Dienas Biznesa publikācijas «Majoru lieta met ēnu uz tieslietu ministra biroju» (14.11.2016.) maksātnespējas administratore Aija Lamberte ir mainījusi (23.11.2016.) savas prakses vietas juridisko adresi uz Pulkveža Brieža ielu 15-9, Rīgā. Turpat ir reģistrēts arī viens no viņas administrētajiem uzņēmumiem – apdrošināšanas akciju sabiedrība BALVA, kuras maksātnespējas process ir uzsākts 06.07.2016.

Kā zināms, 14.novembrī DB rakstā tika norādīts uz iespējamu interešu konfliktu saistībā ar tieslietu ministra Dzintara Rasnača biroju, jo administratore A.Lamberte ir maksātnespējas jomu uzraugošā ministra biroja vadītājas Līgas Ādamsones meita, un publikācijā cita starpā tika aprakstīta AS Reverta sūdzība Maksātnespējas administrācijai (MNA), kurā bija vērsta uzmanība uz apstākli, ka SIA Viesnīca Majori maksātnespējas administratores A.Lambertes juridiskā adrese sakrīt ar Viesnīca Majori vienīgā īpašnieka Vladimira Barinova pilnvarotās personas Daces Grinbergas uzņēmuma SIA Daces Grinbergas juridiskais birojs adresi Rīgā, Ģertrūdes ielā 39-3.

Maksātnespējīgajai AS «KVV Liepājas metalurgs» piederošās laboratorijas kustamās mantas kā lietu kopības izsolē nav pieteicās neviens pretendents, tāpēc izsole atzīta par nenotikušu, informēja kompānijas maksātnespējas procesa administratore Argita Jaunsleine.

Līdz ar to administratore uzaicinās kreditoru SIA «FeLM» paturēt sev laboratorijas kustamas mantu kā lietu kopību par nenotikušās pirmās izsoles piespiedu pārdošanas vērtību - 140 208 eiro. Laboratorijas kustamās mantas kā lietu kopības izsoles sākumcena atbilda SIA «Eiroeksperts» noteiktajai piespiedu pārdošanas vērtībai un ir 140 208 eiro. Izsole sākās 7.oktobrī plkst.13 un noslēdzās trešdien, 6.novembrī, plkst.13. Piedzinējs ir komercķīlas ņēmējs «FeLM».

Jau ziņots, ka šogad 25.septembrī daļu bijušā «KVV Liepājas metalurga» teritorijas iegādājās Liepājas speciālā ekonomiskā zona (SEZ) par 2,67 miljoniem eiro. Ekonomikas ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Liepājas pilsētas dome, Liepājas SEZ pārvalde un «FeLM» pērn augusta beigās parakstīja nodomu protokolu par industriālā parka attīstību Liepājā, lai nodrošinātu «KVV Liepājas metalurga» vēsturiskās teritorijas efektīvu izmantošanu.

Mana darba vērtējums no kolēģu puses bija viens no lielākajiem ieguvumiem, piedaloties konkursā.

Tā DB pauž Marlēna Rasa, IT tehnoloģiju uzņēmuma SIA FMS biroja administratore, kas pērn uzvarēja Officeday Latvia, laikraksta Dienas Bizness un radio Star FM rīkotajā konkursā Biroja administratore. Konkursam viņu pieteica kolēģi. Pirms tam Marlēna bija redzējusi reklāmas internetā, kaut ko par konkursu bija dzirdējusi arī radio, tomēr bijusi pārsteigta, ka piedalīsies arī pati. Sākumā Marlēna esot bijusi skeptiska par konkursu. Bijušas bažas, vai tajā netiks vairoti stereotipi par sekretārēm vai tajā nebūs vairāk skaistuma konkursa elementu, nevis profesionālu biroja administratoru lietu. Tomēr bažas izrādījušās nepamatotas. «Man šķiet svarīgi, lai konkursa rīkotāji arī turpmāk spētu pieturēties pie šīs latiņas, ka jāvērtē biroja vadītājam būtiskās prasmes,» viņa rosina.

Latvijā plaši pazīstamajā uzņēmumā Papīrfabrika Līgatne no šā gada sākuma pārtraukta jebkāda saimnieciskā darbība, un uzņēmums lielo parādu dēļ atrodas maksātnespējas procesā. Maksātnespējas procesa administratore Elīna Dupate laikrakstam Diena stāstījusi, ka uzņēmuma lielākais kreditors ir Norvik banka, kurā tam bija kredītlīnija.

«Tā kā vēl nav pārņemti visi uzņēmuma grāmatvedības un finanšu dokumenti, tad kopējā parāda summa man vēl nav zināma. Tāpat vēl nav īstas skaidrības, kādēļ uzņēmums nonāca tik lielās parādsaistībās. Pašlaik notiek darbinieku atlaišanas process, ar daļu strādājošo darba tiesiskās attiecības jau ir pārtrauktas. Kopumā uzņēmumā strādāja 97 darbinieki. Pašlaik uzkrājies parāds par darbiniekiem neizmaksāto algu maijā. Tā ka darbinieki ir pirmie uzņēmuma kreditori, un es ceru, ka viņiem izdosies savu naudu atgūt,» norādījusi administratore.

Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins (Vienotība) laikrakstam norādījis, ka pašvaldība sniegs atbalstu bez darba palikušajiem novada iedzīvotājiem. «Uzskatu, ka mūsu situācija ir labāka nekā Liepājas metalurga strādniekiem, jo atrodamies netālu gan no Siguldas, gan Rīgas. Līdz ar to iedzīvotājiem ir lielākas iespējas atrast darbu,» optimismu paudis domes priekšsēdētājs.

Maksātnespējas administratore Ilze Krasta otrajā izsolē ar lejupejošu soli ir izsolījusi maksātnespējīgajam gaļas pārstrādes uzņēmumam SIA "Ardeks ražošana" piederošos nekustamo īpašumus Sējas novadā, aģentūrai LETA pastāstīja Krasta.

Izsole ir notikusi un īpašumam ir ieguvējs, taču viņam mēneša laikā ir jāsamaksā ir nosolītā cena un pēc tam tiesai izsoles akts vēl ir jāapstiprina," sacīja Krasta, piebilstot, iekams tas nav noticis, viņa nevar atklāt izsoles uzvarētāju.

Maksātnespējas administratore pastāstīja, ka šī bija otrā reize, kad viņa izsolīja "Ardeks ražošana" piederošos nekustamo īpašumus Sējas novadā. Pirmā izsole nenotika, jo neviens pretendents tai nepieteicās. Šajā izsolē īpašumam beidzot ir ieguvējs, kurš to iegādājās par krietni zemāku cenu nekā sākumcena. "Cena bija 10% no sākumcenas, jo šī bija otrā izsole ar lejupejošu soli - no 49 000 līdz 4 900 eiro," teica Krasta.

Maksātnespējas administrācija (MNA) ir vērsusies gan Valsts policijā (VP), gan Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijā «Cert.lv» ar lūgumu izvērtēt, vai nav notikusi ārēja maksātnespējas administratoru pretendentu rindas darbības ietekmēšana, aģentūrai LETA pavēstīja MNA pārstāve Dace Jansone.

Viņa skaidroja, ka MNA sadarbībā ar VAS «Tiesu namu aģentūra» (TNA) izmeklē radušos situāciju, vai pēdējo trīs nedēļu laikā nodrošināta rindas darbības nevainojama funkcionalitāte un nav notikusi ārēja rindas darbības ietekmēšana.

Viņa uzsvēra, ka pēdējās nedēļas laikā MNA konstatēja, ka pastāv varbūtība, ka maksātnespējas administratoru rindas darbībā nav nodrošināts normatīvajos aktos paredzētais nejaušības princips, kas MNA rada aizdomas par traucētu vai ietekmētu informācijas sistēmas darbību.

LETA jau ziņoja, ka pāris dienas pirms nāves advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus pieteicies administratoru pretendentu rindā un it kā pēc nejaušības principa iekļauts tajā tieši blakus divām savām biroja darbiniecēm, liecina MNA mājaslapā pieejamais Administratoru pretendentu saraksts (rinda).

Laikraksta Dienas Bizness redakcijā otrdien, 16. aprīlī, jau otro gadu pulcējās konkursa «Labākā biroja administratore/-s 2013» finālistes. Četras biroja administratores, kuras iekļuvušas konkursa finālā, piedalījās īpašā Dienas Biznesa rīkotā pārbaudījumā, kurā tika izvērtētas dalībnieču profesionālās kompetences, spēja reprezentēt sevi un pārstāvēto uzņēmumu, kā arī prasme atbildēt uz dažādiem jautājumiem.

Uz labākās biroja administratores titulu šogad pretendē Inga Krūmiņa (ELKO Grupa), Marlēna Rasa (FMS), Larisa Balina (Rix Technologies) un Ketija Milta (Gallus Optika). Visas dalībnieces tika aicinātas uz sarunu ar konkursa žūrijas pārstāvjiem un pieaicināto eksperti no personāla atlases kompānijas Eiro Personāls Natalju Lāci.

«Šobrīd gan pasaulē, gan Latvijā kandidātu vērtēšana notiek ne tikai pēc profesionālām kompetencēm, bet arī pēc sociālām kompetencēm un vērtību atbilstības organizācijas vērtībām. Tāpēc ir svarīgi noskaidrot gan dalībnieku orientāciju uz sasniegumiem, gan tieksmi ieviest sistēmu uzlabojumus, gan gatavību iejusties klienta ādā (un šajā gadījumā biroja administratora klients ir gan uzņēmuma klients, gan arī uzņēmuma darbinieki). Fināla izvērtējumā tika ņemts vērā tas, kā katra dalībniece izprot šīs kompetences, kā arī spēja nodemonstrēt uzņēmuma vērtības,» norāda N. Lāce.

Šodien maksātnespējas administratore atkārtoti mēģinās izsolīt uzņēmuma Swetpank nekustamo īpašumu Slokā, Jūrmalā, pret kuru vērsta piedziņa par labu bankai Swedbank, liecina Latvijas Vēstnesī publicētais paziņojums.

Bankas parādnieks Swetpank šādu nosaukumu ieguva 2011.gada septembrī - laikā, kad bija ierosināts pirmais uzņēmuma tiesiskās aizsardzības process. Līdz tam noliktavu biznesa kompānijas nosaukums bija Paritet Plus.

Nekustamo īpašumu Sloka 7143, kas atrodas bijušās papīrfabrikas teritorijā, veido 1,41 hektāra liels zemesgabals, divas nedzīvojamās ēkas un sabrukusi palīgceltne.

Īpašumu pavasarī par 137 000 latu centās izsolīt tiesu izpildītājs Jānis Stepanovs, taču interesenti nepieteicās. Drīz pēc tam Swetpank tika atzīta par maksātnespējīgu. Uzņēmuma administratore Diāna Laizāne īpašumu mēģinās izsolīt šodien plkst.9.30, un tagad izsoles sākumcena noteikta krietni mazāka - 84 000 latu (119 500 eiro).