Biroja vadītāja, asistenta un sekretāres amats ir viens no svarīgākajiem uzņēmuma posteņiem, jo no šī cilvēka profesionalitātes un cilvēciskajām īpašībām ir atkarīga biroja ikdienas darba organizācija, un ļoti bieži arī kopīgais biroja noskaņojums.

Lai uzsvērtu šīs profesijas nozīmību, lielākais biroja preču izplatītājs Baltijā Officeday Latvia sadarbībā ar laikrakstu Dienas Bizness un radio Star FM jau trešo gadu rīko konkursu Biroja administratore un meklē Latvijas labāko biroja administratori vai administratoru jeb katra biroja labo gariņu.

Konkurss notiks vairākos etapos un titulu iegūs tas konkursants, kurš konkursa mājas lapā birojaadministratore.lv savāks lielāko balsu skaitu, kā arī saņems augstāko žūrijas vērtējumu par 2 dažādiem izveicības un profesionalitātes uzdevumiem.

Biroja administrators ir kā uzņēmuma vizītkarte - katram uzņēmumam atšķirīga, bet vienlīdz svarīga.

Šogad konkursā Labākais biroja administrators 85 dalībnieku konkurencē labākās titulu izcīnīja SIA Maximus Capital Management administratore Anna Tutina. Otro vietu ieguva SIA Apartment4Sale pārstāve Karlīna Bērza. AS Elko grupa biroja administrators Jānis Cinglers ierindojās trešajā vietā, savukārt ceturtajā vietā palika AS Hanzas maiznīcas biroja administratore Sanita Kadiķe.

«Zināju, ka kolēģi mani uzskata par labāko biroja administratori, tomēr nedomāju, ka varētu uzvarēt konkursā,» atzīst konkursa uzvarētāja A. Tutina. Viņa domā, ka konkurss palīdz izcelt amata nozīmīgumu, jo ikdienā daudz kas no darāmā darba esot teju vai neredzams. «Biroja administrators nav pati galvenā persona uzņēmumā. Tas ir cilvēks, kas dara darbu, ko citi varbūt pat nepamana. Ar šādu konkursu tiek izcelta administratora loma gan komunikācijā uz āru – klientiem un sadarbības partneriem, gan uz iekšu – kolēģiem,» viņa secina.

Laikraksta Dienas Bizness redakcijā otrdien, 15. aprīlī, norisinājās konkursa Biroja administratore 2014 fināls. Četri dalībnieki, kuri iekļuvuši konkursa finālā, piedalījās īpašā Dienas Biznesa rīkotā pārbaudījumā, kurā tika izvērtētas profesionālās kompetences, spēja prezentēt sevi un pārstāvēt uzņēmumu, kā arī prasme atbildēt uz dažādiem jautājumiem.

Uz labākās biroja administratores vai labākā biroja administratora titulu šogad pretendē Sanita Kadiķe (HANZAS MAIZNĪCA), Anna Tutina (Maximus Capital Management), Karlīna Bērza (APARTMENT4SALES) un Jānis Cinglers (ELKO Grupa). Visi dalībnieki tika aicināti uz sarunu ar konkursa žūrijas pārstāvjiem un pieaicināto eksperti - Apgāds Zvaigzne ABC personāla un korporatīvo komunikāciju vadītāju Zani Kilbloku.

Arī šogad bonusa punktus dalībniekiem bija iespējams nopelnīt īpašā kafijas ražotāja Melna Coffee rīkotā pārbaudījumā, kurā katram bija jādemonstrē kafijas pagatavošanas un pasniegšanas prasme.

Pēc DB raksta par iespējamo interešu konfliktu tieslietu ministra Dzintara Rasnača birojā maksātnespējas administratore maina prakses vietas juridisko adresi

Pēc Dienas Biznesa publikācijas «Majoru lieta met ēnu uz tieslietu ministra biroju» (14.11.2016.) maksātnespējas administratore Aija Lamberte ir mainījusi (23.11.2016.) savas prakses vietas juridisko adresi uz Pulkveža Brieža ielu 15-9, Rīgā. Turpat ir reģistrēts arī viens no viņas administrētajiem uzņēmumiem – apdrošināšanas akciju sabiedrība BALVA, kuras maksātnespējas process ir uzsākts 06.07.2016.

Kā zināms, 14.novembrī DB rakstā tika norādīts uz iespējamu interešu konfliktu saistībā ar tieslietu ministra Dzintara Rasnača biroju, jo administratore A.Lamberte ir maksātnespējas jomu uzraugošā ministra biroja vadītājas Līgas Ādamsones meita, un publikācijā cita starpā tika aprakstīta AS Reverta sūdzība Maksātnespējas administrācijai (MNA), kurā bija vērsta uzmanība uz apstākli, ka SIA Viesnīca Majori maksātnespējas administratores A.Lambertes juridiskā adrese sakrīt ar Viesnīca Majori vienīgā īpašnieka Vladimira Barinova pilnvarotās personas Daces Grinbergas uzņēmuma SIA Daces Grinbergas juridiskais birojs adresi Rīgā, Ģertrūdes ielā 39-3.

Jau piekto gadu pēc kārtas norisinājās SIA Officeday rīkotais konkurss Biroja labākā administratore. Šogad uzvaras laurus plūca Evija Tentere no uzņēmuma SIA Mini Office.

Finālā tika četras pretendentes, kuras savāca vislielāko balsu skaitu. Evija Tentere no uzņēmuma Mini Office, Dita Sprukte no Rīgas Tehniskās universitātes, Zinta Jansone no Nordea Bank AB un Anda Rudzīte no loģistikas kompānijas KREISS. Finālistēm nācās sacensties vairākos uzdevumos, kuros vērtēja ne tikai praktiskās zināšanas, bet arī ķermeņa valodu, runu un spēju ātri risināt dažādas problēmsituācijas.

«Evija ļoti profesionāli pieiet saviem darba pienākumiem, gādā gan par klientu, gan par kolēģu labsajūtu. Evija ir atklāta, tieša un vienmēr ir gatava palīdzēt. Visi darba pasākumi vienmēr ir noorganizēti godam,» stāsta Evijas atbalstītāji un kolēģi no uzņēmuma Mini Office.

Maksātnespējas administrācija (MNA) ir vērsusies gan Valsts policijā (VP), gan Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijā «Cert.lv» ar lūgumu izvērtēt, vai nav notikusi ārēja maksātnespējas administratoru pretendentu rindas darbības ietekmēšana, aģentūrai LETA pavēstīja MNA pārstāve Dace Jansone.

Viņa skaidroja, ka MNA sadarbībā ar VAS «Tiesu namu aģentūra» (TNA) izmeklē radušos situāciju, vai pēdējo trīs nedēļu laikā nodrošināta rindas darbības nevainojama funkcionalitāte un nav notikusi ārēja rindas darbības ietekmēšana.

Viņa uzsvēra, ka pēdējās nedēļas laikā MNA konstatēja, ka pastāv varbūtība, ka maksātnespējas administratoru rindas darbībā nav nodrošināts normatīvajos aktos paredzētais nejaušības princips, kas MNA rada aizdomas par traucētu vai ietekmētu informācijas sistēmas darbību.

LETA jau ziņoja, ka pāris dienas pirms nāves advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus pieteicies administratoru pretendentu rindā un it kā pēc nejaušības principa iekļauts tajā tieši blakus divām savām biroja darbiniecēm, liecina MNA mājaslapā pieejamais Administratoru pretendentu saraksts (rinda).

Maksātnespējas jomas sakārtošanu tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs sauc par vienu no sava darba prioritātēm, vienlaikus pastāv aizdomas par interešu konflikta iespējamību paša ministra birojā, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tas savukārt rada šaubas par tieslietu ministra spēju apkarot ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumus.

Tieslietu ministra biroja vadītājas Līgas Ādamsones meita Aija Lamberte (bij. Ādamsone) ir Vladimiram Barinovam piederošās SIA Viesnīca Majori administratore. Tieši šīs viesnīcas maksātnespējas lietu valstij piederošā AS Reverta un vairākas vadošās Latvijas finanšu institūcijas – Swedbank, SEB banka, Norvik Banka un Danske Bank – savulaik nosauca par vienu no septiņiem skaļākajiem ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumiem. Savukārt tieslietu ministrs Dz. Rasnačs, taujāts par iespējamu interešu konfliktu viņa ministra birojā vienā no skandalozākajām Latvijas maksātnespējas lietām, teic, ka viņam par to esot pirmā dzirdēšana.

SIA Sporta centrs «Mežaparks» valdes vadītāja vietnieks Ģirts Piternieks izsolē pretendentu klātbūtnē nav vēlējies atvērt aploksnes ar pieteikumiem un pievienotajiem dokumentiem, radot pretendentiem iespaidu, ka uzvarētājs bija zināms jau pirms pašas izsoles izsludināšanas, pauda uzņēmējs Gundars Ūdris.

Rakstiska izsole par SIA Sporta centrs «Mežaparks» 270 m2 liela biroju telpu kompleksa nomu notika šā gada 4. februārī. Sporta centrs Mežaparks atrodas Rīgā, R. Feldmaņa ielā 11. Sludinājumā norādītais maksimālais nomas termiņš ir pieci gadi jeb līdz 2019. gada 1. februārim.

«Jau ilgāku laiku es gan kā fiziska persona, gan arī kā juridiskas personas pārstāvis esmu piedalījies VAS Valsts nekustamie īpašumi organizētajās izsolēs un regulāri sekoju mājas lapā ievietotajiem izsoļu sludinājumiem. Piedaloties šajās izsolēs, jau vairakkārt esmu novērojis aizdomīgas situācijas, kuras radīja šaubas par šo izsoļu norises atbilstību normatīvo aktu prasībām,» pauda G. Ūdris.

Skaistumkopšanas salons Grieze turpina iesākto kursu un nedomā transformēties uz klasiskāku pakalpojumu sniegšanu

Jau vairāk nekā divus gadus kādas mājas pagalmā netālu no Vecās Ģertrūdes baznīcas savu mājvietu radis skaistumkopšanas salons ar interesanto nosaukumu Grieze. Jau pirmajā savas darbības gadā salons paspēja iemantot klientu simpātijas ar savu brīvo atmosfēru un individuālo pieeju. Skaistumkopšanas salona īpašnieces Sintija Eglīte, Digna Degtjarova un Elīna Dīcmane norāda, ka turpina attīstīt savu sākotnējo sapni, bet par nākotnes iecerēm pagaidām vēl skaļi nerunā.

Biznesa ideja: Friziersalons ar robotu

Aug luksus frizētavu segments

Nekustamo īpašumu projektu attīstītājs SIA EBU 19 plāno Ernesta Birznieka-Upīša ielā 19, Rīgā, būvēt mājokļu kompleksu vismaz 650 studentiem, pastāstīja kompānijas projekta administratore Evija Kuļevska.

Viņa informēja, ka ir noslēdzies kompleksa arhitektūras konkurss, kurā uzvarēja Lielbritānijas arhitektu birojs MJP Architects. Projekta mērķis ir kļūt par pirmo privāti attīstīto liela mēroga mājokļu kompleksu Rīgā, kas paredzēts tieši studentiem un kas īpaši izstrādāts un īstenots, lai nodrošinātu studentus ar tādu dzīvesvietu, kurā garantēts pilns pakalpojumu spektrs.

«Tagad vēl ir nepieciešams izstrādāt tehnisko projektu, kas saskaņojams atbildīgajās institūcijās. Pēc mūsu aplēsēm, šis process varētu aizņemt aptuveni 12 mēnešus. Tam sekojošie studentu mājokļu kompleksa būvniecības darbi varētu aizņemt aptuveni 24-30 mēnešus,» stāstīja Kuļevska.

Dina Bunce nozarē strādā gandrīz jau 20 gadus. Pēc viņas domām, šis posms ir viens no interesantākajiem viņas dzīvē, jo, kā pati uzskata, visstraujāk virzījusies pa karjeras kāpnēm tieši šajā periodā.

Par savu pirmo nopietno darbu, kurā D. Bunce iepazinās ar tirdzniecību, mārketinga nozīmi produkta virzībai tirgū, klientu apkalpošanu un daudzām citām niansēm, kas palīdz veiksmīgam biznesam, viņa noteikti uzskata Hanzas maiznīcu. Tas bija pirmais darbs birojā – sākotnēji D. Bunce bija administratore, vēlāk jau mārketinga asistente.

“Pēc dažiem nostrādātiem gadiem Hanzas maiznīcā sāka likties, ka varu ko vairāk un, iespējams, esmu gatava mainīt nozari. Tajā brīdī tirdzniecības centri bija kaut kas jauns ikvienam, nebija gatavas formulas, kā vadīt šādus centrus un kā attīstīt. Mani uzrunāja toreizējā t/c Spice direktore Iveta Lāce, kura arī bija nesen pieņēmusi šādu izaicinājumu, un tā nu es lēcu iekšā nezināmajā. Ivetai es noteikti varu teikt lielu paldies par to, ka varēju būt viņas vadītajā komandā, ka varēju būt klāt centra attīstībā, ka viņa saskatīja manī potenciālu un ļāva to izmantot. Pavadītie astoņi gadi Spicē ir bijuši neapšaubāms pamats tam, kur esmu šobrīd,” stāsta D. Bunce.

Vairāku darbību veikšana paralēli jeb multitaskings nav mans, atzīst SIA Wooly World dibinātāja un Mr.Bunny shop, Mr.Bunny Kitchen līdzīpašniece, miljonāre, UPB akcionāre Madara More.

Toties viņai ir spēja izveidot trīs veiksmīgus biznesus, kuri cits citu papildina, un tāda pati ir arī visu uzņēmumu komanda.

Rada pirmo uzņēmumu

Pirms uzņēmumu dibināšanas uzņēmēja ieguvusi darba pieredzi pasākumu aģentūrā. Strādājusi dažādās pozīcijās - gan kā promotere, gan biroja administratore, gan projektu vadītājas asistente un beigās projektu vadītāja. Savukārt bakalaura un maģistra grādu ieguvusi Banku augstskolā. “Gāju studēt ar domu, ka strādāšu lielā, stabilā finanšu uzņēmumā, bet aizgāju pilnībā citādā, radošākā virzienā,” saka M.More.

Bērnu apģērbu un rotaļlietu uzņēmumu SIA Wooly World (zīmols Wooly Organic) M.More dibināja 2011.gadā, vien 23 gadu vecumā. “Strādāju pasākumu aģentūrā un lasīju ziņās, ka Liepājas biznesa inkubatorā netiek apgūti finanšu līdzekļi, jo uzņēmumi nepiesakās. Man likās - kā tā var būt, jo zināju, ka Rīgā bija mežonīgas rindas. Ar draugiem diskutējām un nolēmām, ka joka pēc kāda ideja jāuzraksta, nedaudz pārveidoju to pašu Banku augstskolas biznesa plānu un iesniedzu biznesa inkubatorā ar ideju šūt filča lāčus, kas varētu būt kā suvenīrs. Man tajā brīdī nebija domas, ka tas būs uzņēmums, kurš dzīvos 10,15, 20 gadus, bet, protams, ka uzņēmums ir tik daudz transformējies un galīgi vairs nav tāds, kādu dibināju,” stāsta M.More.

Valsts policija maksātnespējas administratoru lietā uzlikusi arestu trim premium klases automobiļiem un naudas līdzekļiem 380 000 eiro apmērā.

Valsts policijas (VP) Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins otrdien žurnālistiem pastāstīja, ka policija jau vairākus gadus pievērš uzmanību nelikumībām ar maksātnespējas procesiem. Pērn tā sākusi 17 kriminālprocesus par noziedzīgiem nodarījumiem, kurus, iespējams, pastrādājuši administratori. Šogad sākti septiņi kriminālprocesi un šogad arī četras lietas nodotas kriminālvajāšanai.

Policija sadarbībā ar likumsargiem no citām tiesībsargājošajām iestādēm, tostarp Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), šogad saistībā ar iespējamām nelikumībām maksātnespējas procesos sākusi divas lietas, vienā no tām aizturēti administratori Ilmārs Krūms, Māris Sprūds un finansists Jorens Raitums. Grišins apstiprināja, ka šī lieta ir saistīta ar "Trasta komercbankas" likvidācijas procesu. Trijotnei tiek inkriminēta izspiešana organizētā grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.