Ne visiem Valentīndiena ir pāru svētki. Neatkarīgi no tā, vai šogad jums nav sava pārīša vai arī vienkārši šī gada romantiskāko dienu jāpavada atšķirti no sava partnera, jums noteikti ir jāizmanto iespēja sajusties mīlētam un aprūpētam. Kā tas izskatītos? Iespējams, tas būtu filmu maratons visas dienas garumā, ierokoties spilvenu kaudzē ar grēcīgām uzkodām. Bet varbūt jums ir zināmi kādi lieliski spa piedāvājumi, kurus jau sen kārojās izmēģināt? Solo-Valentīndienā var rezervēt galdiņu tikai sev tajā restorānā, uz kuru jau kādu laiku metāt acis. Valentīndienas dāvanas sev var būt ļoti egoistiskas un personīgas.

Valentīndiena ir sen zināmi kā komerciāli svētki, kas lielā mērā koncentrējas uz romantisku mīlestību starp pāriem, taču patiesībā mīlestība izpaužas citos neskaitāmos veidos. Ja esat viens un jums nav plānu, ko darīt Valentīndienā, uztveriet 14. februāri kā dienu, kad izrādīt īpašas rūpes un mīlestību tikai sev!

Tuvojoties Valentīndienai, smelieties no 10 lieliskām idejām, ko Valentīndienā darīt vienatnē un uzburt sev visu laiku labāko 14. februārī. Jūs esat to pelnījuši!

Kulinārijas meistarklases

Aplūkojiet kulinārijas meistarklašu pieejamību netālu no jums un iegūstiet jautru un interaktīvu pieredzi, ko var baudīt vienatnē. Spodriniet savas virtuves prasmes, mācoties gatavot gardus ēdienus prasmīgu pavāru vai šefpavāru uzraudzībā. Online kulinārijas apmācības arī ir lieliska iespēja apgūt kādu jaunu recepti savās mājās.

Latvijas mākslas darbu tirgu pērn aktivizējuši solītāji no Krievijas; tajā parādījušies patiesi unikāli mākslas darbi.

Veiksmīgākais izsoļu darījums pērn bijis klasiskās mākslas galerijai Antonija, kurā XX gs. otrās puses Jāņa Pauļuka glezna Pašportrets izsolē pārdota par vairāk nekā 66,8 tūkst. eiro. Tas ir Latvijas rekords – tā ir lielākā jebkad samaksātā summa par kādu no pēckara periodā radītiem darbiem.

«Tā bija milzīga veiksme. Mākslas darba sākuma cena bija 17 tūkst. eiro. To iegādājās privātpersona, kāds pašmāju kolekcionārs. Interesanti, ka izsolē pa telefonu solīja arī divi Maskavas pārstāvji, kuri pie 51 tūkst. eiro solīšanu pārtrauca,» stāsta galerijas Antonija vadītājs Norberts Sarmulis. Otra iespaidīgākā izsoles cena, kas pagājušajā gadā tika piesolīta, bija par Jūlija Klēvera gleznu Vakars, kuru kāds antikvariāta pārstāvis no Maskavas nopirka par 25,6 tūkstošiem eiro. Summa par gleznu varēja būt pat lielāka, uzskata N. Sarmulis. Iemesls – vietējie pircēji to pat neizskatīja kā pirkšanas objektu.

Kamēr notiek Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja rekonstrukcija un top Laikmetīgās mākslas muzejs, mūsdienīgās mākslas telpu stutē bankas, mecenāti, kā arī privātā iniciatīva un finansiāls atbalsts

Kopējo summu, kas ieguldīta dažādās ārvalstu un pašmāju mūsdienīgās mākslas aktivitātēs, nav iespējams uzzināt, jo vairāku privāto mākslas projektu kūrētājiem izmaksas ir komercnoslēpums. Laikmetīgā māksla meklē telpu gan muzejam, gan izstādēm, šobrīd vasaras formātā tā cenšas iedzīvoties Kalnciema ielas kvartālā un piepilda Krievu teātra foajē.

ABLV Charitable Foundation ir viens no lielākajiem laikmetīgās mākslas atbalstītājiem Latvijā, kas aktīvi vāc darbus Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) kolekcijai, kā arī organizē dažādas aktivitātes laikmetīgās mākslas popularizēšanā. ABLV Bank Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijai jau ir iegādājusies darbus aptuveni 720 tūkstošu eiro apjomā, kopumā kolekcijas izveidošanā tiks ieguldīti aptuveni 1,4 miljoni eiro, stāsta Charitable Foundation vadītāja Zanda Zilgalve. Kopā no 31 mākslinieka iegādāti 204 mākslas darbi. Kolekcijā ir Imanta Lancmaņa, Aijas Zariņas, Miervalda Poļa, Katrīnas Neiburgas u.c. mākslinieku darbi. Tāpat ABLV Charitable Foundation katru gadu rīko grantu konkursu, kura ietvaros biedrības un nodibinājumi var pretendēt uz finansējumu profesionālām izstādēm, kā arī atbalsta izglītības projektus, kas saistīti ar laikmetīgās mākslas popularizēšanu u.c. Pagājušā gada rudenī Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds (LLMMF), kuru dibinājuši ABLV Charitable Foundation un Borisa un Ināras Teterevu fonds, parakstīja nodomu protokolu par LLMM būvniecību. Šī projekta īstenošanai LLMMF dibinātāji ieguldīs aptuveni 30 miljonus eiro.

Inspicēšanas, testēšanas un sertificēšanas uzņēmums Latvijā – Inspecta Latvia atklājis jauno sagraujošās testēšanas laboratoriju, kas saņēmusi arī Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja (LATAK) akreditāciju, informē uzņēmuma pārstāvji.

Jaunā laboratorija sniegs iespēju veikt visaptverošas kvalitātes pārbaudes metāla izstrādājumiem, kuri tiek izmantoti būvniecībā, metālapstrādē, mašīnbūvē, kā arī citās tautsaimniecības nozarēs.

Jaunajā sagraujošās testēšanas laboratorijā veiktie testi ļauj noteikt metāla izstrādājumu īpašības un kvalitāti, pārliecinoties par to atbilstību standartu prasībām. Kvalitāti un atbilstību ES standartiem testēšanas laboratorijā var noteikt gan metinātiem savienojumiem, gan melno un krāsaino metālu sakausējumu izstrādājumiem. Tāpat sagraujošās testēšanas laboratorija sniegs iespēju veikt testus, kas nepieciešami metinātāju sertifikācijas procesā, kā arī metināšanas procedūru sertifikācijā. Lai nodrošinātu operatīvu un kvalitatīvu testu veikšanu, jaunā laboratorija aprīkota gan ar testēšanas paraugu izgatavošanas iekārtām, gan starptautisko standartu prasībām atbilstošām testēšanas iekārtām, kuru precizitāte ir metroloģiski apliecināta.

Šopavasar ir apritējuši pieci gadi, kopš durvis vēra viens no 21. gadsimta ambiciozākajiem kultūras projektiem Austrumeiropā – Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs

Ik gadu tas pulcē vairāk nekā 90 tūkstošus apmeklētāju no visas pasaules, tomēr bez dotācijām centra pastāvēšana būtu izaicinājums, jo māksla ir «dārgs prieks».

Piesaista tūkstošus

Mākslas centra atklāšana bija ilgi gaidīts notikums. Tā galvenais pievilkšanas spēks bija daudziem tolaik te vēl diezgan mazpazīstamais Marks Rotko, kura darbi šobrīd ir miljoniem eiro vērti. Apmeklētāji devās apskatīt jaunizveidoto mākslas centru un M. Rotko darbu oriģinālus, pārliecināties, kas ticis restaurēts un izveidots Daugavpils cietoksnī, jo tobrīd atjaunotu objektu tur nebija tik daudz kā tagad.

Mākslas centra vadība novērojusi, ka pirmajā pastāvēšanas gadā tā, iespējams, vairāk bija interese par jauno vietu, taču šobrīd apmeklētāji nāk atkārtoti un ņem līdzi arī ģimeni, draugus un ārvalstu viesus. Centram izveidojusies stabila sadarbība ar tūrisma firmām no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un citām valstīm. Tās uz Daugavpili un Latgali ved tūristu grupas, tostarp arī kultūras un mākslas cienītājus. Līdz šim centru apmeklējuši vismaz 90 tūkstoši cilvēku gadā, taču šis rādītājs ticis arī pārsniegts. Tā, piemēram, 2014. gadā fiksēts lielākais apmeklētāju skaits – virs 115 tūkstošiem (līdz pat 10 tūkstošiem dienā). Kopējais apmeklētāju skaits tiek rēķināts, skaitot gan izstāžu apmeklētājus, gan arī tos, kuri centru apmeklē Muzeju naktī un Mākslas naktī, kas ir Rotko centra iedibināta tradīcija Daugavpils pilsētas svētku svinēšanai.

Programmatūra ir kā labirints ar tūkstoš durvīm, līdz ar to pirms sistēmas vai aplikācijas nonākšanas tirgū svarīga ir programmatūras pārbaude ar daudzām pieejām, izmantojot jaunākās tehnoloģijas un rīkus, ieskaitot mākslīgo intelektu, testēšanas lomu skaidro Accenture Latvijas filiāles Testēšanas nodaļas vadītājs Jurijs Grigorjevs.

Viņš atgādina, ka ik gadu pasaulē ar digitālo vidi saistītie drošības incidenti rada riskus un zaudējumus 260-340 miljardu eiro apmērā (Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūras dati), tāpēc bez cilvēku un darbinieku izglītošanas aizvien lielāka loma ir jāpievērš programmatūras testēšanai, kas veido aptuveni 1/3 daļu no programmatūras izstrādes darba.

Programmatūras testēšanā konkurence ir augsta, ar manuāliem testiem sen jau nepietiek. Nozarē aktuāla ir testēšanas automatizācija, kad dažās stundās var pārbaudīt sistēmas vai aplikācijas funkcionalitāti, veikspēju un drošību. Pieaugot mobilo un dažādu ierīču izplatībai ir pieaudzis pieprasījums pēc ierīču, sistēmu savietojamības testēšanas. Liela loma ir arī nozares virzībai uz mākoņpakalpojumiem, kad liela apjoma dati atrodas un tiek apstrādāti attālinātajos serveros.

Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) rektora amatā trešdien, 28. jūnijā, tika ievēlēts gleznotājs un līdzšinējais LMA prorektors prof. Kristaps Zariņš. Par jauno rektoru nobalsoja 45 no 80 LMA Satversmes sapulces dalībniekiem.

LMA vadības un attīstības programmā 2017.-2022. gadam profesors norādījis, ka LMA attīstība būs saistīta ar vēsturisko pētniecību un to, ka LMA kopš dibināšanas ir sevī iemiesojusi nacionālo mākslas skolu, kļūstot par vienu no Latvijas neatkarības un kultūras pārstāvības simboliem. LMA ir jāturpina attīstīt studiju process, kura centrā ir studējošais. Jaunais rektors arī min, ka studiju procesa uzlabošanā un pilnveidošanā ir vitāli svarīga student un Studentu padomes līdzdalība.

Kristaps Zariņš beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu (1986). Kopš 1994. gada ir profesors Latvijas Mākslas akadēmijā; kopš 2007. gada – Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors. Sarīkojis vairāk nekā 20 personālizstādes un piedalījies grupu izstādēs visā pasaulē. Kristapa Zariņa darbi atrodas publiskās kolekcijās - Latvijas Nacionālā mākslas muzejs (Rīga, Latvija), Latvijas Mākslinieku savienība (Rīga, Latvija), Mākslas Fonds (Maskava, Krievija), Krievijas kultūras ministrijas kolekcija (Maskava, Krievija), Krievijas Mākslas akadēmijas kolekcija (Maskava, Krievija), medicīnas sabiedrība ARS mākslas kolekcija (Rīga, Latvija), Swedbank mūsdienu mākslas kolekcija (Rīga, Latvija).

Aizvadītajā nedēļā Kultūras ministrijas (KM) Vizuālās mākslas padome tika iepazīstināta ar Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja saturiskās darbības uzsākšanas modeļa piedāvājumu, informē KM.

Tas paredz, ka jau 2025.gadā tā varētu būt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja atsevišķi veidota struktūrvienība, kas sāks darbu pie vienota laikmetīgās mākslas krājuma izveides, iepirkuma un pētniecības.

Ziņojumā, ko veidojusi Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja darba grupa, uzsvērts, ka vēl pirms LLMM telpiskās jeb fiziskās mājvietas nodrošināšanas ir nepieciešama laikmetīgās mākslas institucionālās vadības izveide un tās darbības uzsākšana. Šāds solis sperams, lai pārtrauktu fragmentārismu, kas izveidojies Latvijas laikmetīgās mākslas funkciju sadalījuma starp ļoti dažādām institūcijām rezultātā. Kā arī, lai stratēģiski apvienotu laikmetīgās mākslas pārvaldību valsts līmenī, tostarp arī nodrošinot stratēģisku pieeju un pietiekamus līdzekļus Latvijas laikmetīgās mākslas iepirkumam un pētniecībai. LLMM institucionālās vadības pārstāvji strādās arī pie tā, lai mēs pēc iespējas ātrāk nonāktu pie LLMM ēkas, kurā uzturēt nepārtrauktu laikmetīgās mākslas procesu

Arī mākslas tirgus nav izolēts no tā, kas notiek ar ekonomiku. Proti, ja tai ir lielākas nedienas, arī šajā tirgū, ja nenoiek lieli brīnumi, laika apstākļi sagaidāmi krietni vēsāki.

Piemēram, tajā pašā akciju tirgū sadegot milzu summām un pār biznesu nākotni savelkoties mākoņiem, pasaules bagātnieki par lielu summu virzīšanu mākslas vai luksusa preču iegādes virzienā var padomāt divreiz. Turklāt to, šķiet, arī pat ļoti gribot vairs izdarīt nemaz nav tik vienkārši. Pamatā līdz ar ceļojumu un pulcēšanās aizliegumiem stopkrāns norauts dažādām šādām publiskām mākslas darbu izsolēm, izstādēm, saietiem utt.

Daži gan mēģina būt optimistiski un norāda, ka šis būs pamudinājums (tiesa gan, ar nūju) mainīties arī šim tirgum. Proti, arvien lielākā mērā pat ļoti dārgi mākslas darbi var tikt nosolīti tiešsaistē, ziņo finanšu ziņo portāls "Barron's" un piebilst, ka lielā mērā šāda pieeja tīri labi pie sirds ejot gados jaunākiem mākslas darbu pircējiem.

Eiropas Komisija iesniegusi tiesību aktu priekšlikumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka automobiļu ražotāji stingri ievēro visas ES prasības drošības, vides aizsardzības un ražošanas jomā, informē EK.

Komisija ierosina vērienīgi pārstrādāt tā dēvēto ES tipa apstiprināšanas tiesisko regulējumu. Saskaņā ar patlaban spēkā esošajiem noteikumiem valstu iestādes vienīgās atbild par sertificēšanu, ar ko apliecina, ka transportlīdzeklis atbilst visām prasībām tā laišanai tirgū, un uzrauga ražotāju atbilstību attiecīgo ES tiesību aktu prasībām. Šodien iesniegtie priekšlikumi transportlīdzekļu testēšanu padarīs neatkarīgāku un pastiprinās apritē jau nonākušo automobiļu uzraudzību. Labāka pārraudzība Eiropas līmenī nostiprinās sistēmu kopumā.

Komisija, jau pirms gaismā nāca fakti par Volkswagen rīcību, bija uzsākusi ES tipa apstiprināšanas tiesiskā regulējuma pārskatīšanu. Kopš tā laika Komisija secinājusi, ka, lai novērstu pārkāpumu atkārtošanos, ir vajadzīgas tālejošākas reformas. Šodien klajā laistais regulas priekšlikums par mehānisko transportlīdzekļu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību papildina centienus ieviest stingrākus emisiju testus (emisiju testēšanu reālos braukšanas apstākļos).

Pērkot Latvijas mākslinieku darbus, stāvus bagāts neviens nav kļuvis. Ja kāds savus brīvos līdzekļus vēlas ieguldīt mākslas darbos, ir jāpievēršas starptautiskajiem ūdeņiem

Tā sarunā DB atzīst Latvijas azartspēļu biznesa smagsvars, fonda Mākslai vajag telpu valdes priekšsēdētājs un mākslas mecenāts Jānis Zuzāns, kurš tikko kā ir iegādājies Sapņu fabriku. Tuvākajos pāris gados šo ēku plānots pārveidot par laikmetīgās mākslas centru, kura kodolu veidos paša uzņēmēja ģimenes mākslas darbu kolekcija.

Fragments no intervijas:

Kā sākās jūsu apsēstība ar mākslas darbu kolekcionēšanu?

Tas sakņojas manā ģimenē. Manam tētim bija mākslas darbu kolekcija. Pirmo darbu ar mērķi veidot pašiem savu kolekciju mēs ar sievu Dinu iegādājāmies pagājušā gadsimta 90. gadu beigās. Rīgas komercbankā bija Induļa Zariņa izstāde, mēs nopirkām viņa darbu Mākslinieka darbnīcā un mērķtiecīgi sākām veidot savu kolekciju.

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA) beigs pastāvēt ar šī gada 1.oktobri, šodien lēma Ministru kabinets (MK).

Jautājuma skatīšana valdībā tika pārcelta divas reizes, kopumā lemšanu par RPIVA likvidāciju, to pievienojot Latvijas Universitātei (LU), atliekot uz trim nedēļām. Lēmuma pieņemšanas atlikšanu koalīcijas partijas motivēja ar nepieciešamību gūt papildu informāciju no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), tostarp reaģējot uz tiesībsarga Jura Jansona norādītajām nepilnībām un neskaidrībām rīkojumprojektā, kā arī kopējā lēmuma virzīšanas procesā.

Lēmuma virzīšanas atcelšanu vairākkārt pieprasījusi arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kā arī pati RPIVA, uzsverot, ka lēmums ir prettiesisks, kā arī sasteigts un nepārdomāts. Arī Latvijas Studentu apvienība (LSA) pēc ilgstošas lemšanas tomēr nolēma neatbalstīt IZM ieceri par RPIVA likvidāciju.

Atklātā konkursā uz Rundāles pils muzeja direktora amatu 16 kandidātu konkurencē Kultūras ministrijas (KM) izveidotā nominācijas komisija par piemērotāko atzinusi Lauru Lūsi, informē KM.

Jaunā muzeja direktore amata pienākumus Rundāles pilī uzsāks pildīt 2019. gada2. janvārī. «Komisija atzinīgi novērtēja Lauras Lūses profesionālās zināšanas un iegūto pieredzi, tostarp darbā Latvijas Restauratoru biedrības valdē, Latvijas Mākslas akadēmijā, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, pieredzi starptautisku projektu vadībā, un, protams, arī līdzšinējo pieredzi darbā Rundāles pils muzejā. Vadot muzeju, lieti noderēs gan zināšanas restauratora darbā, gan starptautiskajā darbībā gūtās atziņas un kontakti, arī izpratne par Rundāles pils ikdienas darbu,» uzsver nominācijas komisijas priekšsēdētāja, KM valsts sekretāre Dace Vilsone, akcentējot, ka L.Lūse konkursā spēja piedāvāt arī izsvērtāko un tālredzīgāko vīziju Rundāles pils muzeja attīstībai turpmākajā piecgadē.

Māksla nebūt nav tas labākais investīciju objekts, ja mērķis ir pelnīt. Tad jau izdevīgāk ir veidot vērtspapīru kolekcijas, intervijā DB atzīst mākslas kurators Kaspars Vanags

Viņš ir korporatīvā labdarības fonda ABLV Charitable Foundation mākslas programmas vadītājs un radošās koncepcijas līdzautors topošajam Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejam. Darbus savai personīgajai kolekcijai viņš labprāt meklē arī nepretenciozās vietās, apmeklējot krāmu tirdziņus un antikvariātus.

Fragments no DB intervijas:

Vai māksla ir labs investīciju avots?

Ja kāds vēlas pelnīt naudu, tad noteikti var sacīt, ka ir simtiem drošāku un ienesīgāku investīciju iespēju.

Ja kāds, kurš vēlas veidot savu mākslas kolekciju, lūgtu tavu padomu, kādus darbus iegādāties, ko tu viņam ieteiktu?

Daļā Rīgas restorānu Valentīndienai, kas būs sestdien, 14.februārī, ir rezervēti lielākā daļa galdiņu un iedzīvotāju aktivitāte šogad ir liela, aģentūra BNS uzzināja, aptaujājot galvaspilsētas restorānu pārstāvjus.

Restorānā Bibliotēka Nr.1 aģentūrai BNS pastāstīja, ka Valentīndienai ir rezervēti visi restorāna galdiņi.

Bibliotēka Nr.1 pārstāvji atzina, ka iedzīvotāju aktivitāte, tāpat kā pirms gada, ir liela, taču šogad restorānā galdiņi rezervēti savlaicīgāk - ja pagājušajā gadā klienti restorānā galdiņus rezervēja 7.-8.februārī, tad šogad jau 5.-6.februārī.

Arī restorāna, bāra Garāža pārstāve Lita Podniece aģentūrai BNS teica, ka restorānā lielākā daļa galdiņu Valentīndienai ir rezervēti. «Gandrīz visi galdiņi ir rezervēti, varētu būt, ka divi vai trīs galdiņi ir brīvi,» viņa sacīja, piebilstot, ka lielākā rezervācijas aktivitāte bija pagājušajā nedēļā un šonedēļ.

Pēc vērienīgiem rekonstrukcijas un atjaunošanas darbiem ekspluatācijā nodota prototipēšanas darbnīca Riga Makerspace, kas atrodas Rīgā, A. Briāna ielā.

Projekts, kura realizācija tika uzsākta 2017. gadā, beidzot ir noslēdzies ar mūsdienīgu telpu izveidi, kas sniegs nozīmīgu ieguldījumu Latvijas radošajā industrijā, izglītībā un uzņēmējdarbībā, norāda VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Riga Makerspace” ir īpaši izstrādāta kā mūsdienīga prototipēšanas darbnīca, kas piedāvā modernu vidi jauniem dizaineriem un māksliniekiem, lai radītu, eksperimentētu un attīstītu savas idejas. Pēc vairāku gadu būvniecības un atjaunošanas darbiem objekta vecais apjoms, kurā savulaik atradās Rīgas vieglās rūpniecības tehnikums, ir pilnībā atjaunots un modernizēts, kā arī izbūvēta jaunbūve, radot vietu, kur studentiem un radošo industriju pārstāvjiem mijiedarboties, mācīties un augt,” norāda J. Gavrilova.

Kim? Laikmetīgās mākslas centrs desmit darbības gados no inkubatora jaunajiem māksliniekiem izaudzis par nopietnu institūciju, kuru respektē arī mākslas aprindās ārvalstīs. Šogad tam uzticēts koordinēt Latvijas paviljonu Venēcijas mākslas biennālē

Tajā būs skatāmi Daigas Grantiņas darbi. Kim? dibinātāja Zane Čulkstēna akcentē, ka laikmetīgās mākslas vide Latvijā šobrīd ir daudz bagātīgāka, interesantāka, kvalitatīvāka, nekā tā bija pirms desmit gadiem, kad jauniem, spējīgiem māksliniekiem nebija, kur izstādīties. Viņa centra ambīciju īstenošanu vērtē kā hobiju, bet savu profesionālo darbību pašlaik saista ar SIA Erda, kas nodarbojas ar uzņēmuma tēla veidošanu, darbinieku labsajūtas uzlabošanu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 14. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Cik procentus no Kim? budžeta veido Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) līdzfinansējums?

Apmēram puse no budžeta ir VKKF līdzfinansējums. Tomēr jāakcentē, ka šis fonds spēj apmierināt, ja nemaldos, aptuveni desmito daļu no pieprasījuma. Tas ir milzīgs konkurss, kurā neko par skaistām acīm nedod. Tur ir komisija, kurā ir kompetenti cilvēki. Viņi karstās diskusijās izvērtē katru projektu un katru budžeta pozīciju.

Latvijas Nacionālā mākslas muzejā varēs aplūkot pirmās ekspozīcijas, informē muzeja pārstāvji.

Atjaunotās vēsturiskās galvenās ēkas K. Valdemāra ielā 10, Rīgā, svinīga atklāšana notiks trešdien, 4. maijā plkst.10.00.

Pēc uzrunām notiks svinīgās lentas pārgriešana, un visi varēs doties iepazīties ar renovēto un modernizēto muzeju.

4. maijā ieeja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā būs brīva.

Muzejā apmeklētājus sagaidīs jauna pastāvīgā ekspozīcija Latvijas māksla. 19.–20. gadsimts (vēsturiskās ēkas 2. un 3. stāvā), kā arī divas atklāšanas izstādes, veltītas Latvijas māksliniekiem: Miervaldis Polis. Ilūzija kā īstenība (Lielajā izstāžu zālē jaunajā apakšzemes piebūvē) un Boriss Bērziņš (1930–2002). Sudrabs / zelts (vēsturiskās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs).

Japānas autobūves kompānija Suzuki Motor Corp. otrdien paziņoja, ka problēmas ar degvielas ekonomijas un kaitīgo izmešu testiem skaidrojamas ar 2008.gada globālo finanšu krīzi, taču kārtējo reizi noliedza apzinātu manipulēšanu ar datiem.

Uzņēmums maija sākumā atzina, ka tas izmantojis Japānas regulatoru neapstiprinātu testēšanas metodi, šādu paziņojumu izplatot neilgi pēc tam, kad konkurents Mitsubishi Motors Corp. bija atzinies nepiemērotas degvielas ekonomijas testēšanas metodes izmantošanā.

Otrdien Suzuki norādīja, ka tas saistīts ar nepieciešamību samazināt testēšanai paredzētus resursus pēc investīciju bankas Lehman Brothers sabrukuma, kas izraisīja globālo finanšu krīzi.

«Pēc Lehman Brothers satricinājuma darba slodzes pieaugums saistībā ar jaunu modeļu un dzinēju izstrādi radīja Suzuki nespēju nodrošināt pietiekamu darbaspēku apstiprinātajiem testiem,» skaidro uzņēmums. «Turklāt mēs nespējām investēt nepieciešamajā infrastruktūrā, kā arī veikt pūliņus, lai uzlabotu testēšanas tehnoloģiju.»

Inspicēšanas, testēšanas, sertificēšanas un tehnisko konsultāciju pakalpojumu sniedzēja Inpecta vadība un Londonā bāzētā starptautiskā investīciju kompānija 3i, ICG 9.jūnijā noslēgušas darījumu par Inspecta akciju pārdošanu Nīderlandes uzņēmumam ACTA (Kiwa/Shield) Group, liecina medijiem sniegtā informācija.

Pēc Inspecta pāriešanas ACTA īpašumā, ACTA kļuvusi par pasaules mēroga testēšanas, inspicēšanas un sertificēšanas (TIC) uzņēmumu ar pakalpojumu portfeli, kas pieejams 25 pasaules valstīs, un apvieno teju 4000 kvalitātes un drošības speciālistus.

Testēšanas, inspicēšanas, sertificēšanas un tehnisko paklapojumu uzņēmums Inspecta, kas dibināts Somijā 1975. gadā, laika gaitā kļuvis par vienu no lielākajiem TIC tirgus dalībniekiem Ziemeļeiropā. Laikā, kad Inspecta investors bija 3i, uzņēmuma ieņēmumi palielinājušies par vairāk nekā 50%, un pašlaik Inspecta darbojas astoņās valstīs. Inspecta savus pakalpojumus sniedz apstrādes, ražošanas, kā arī nekustamo īpašumu, infrastruktūras un būvniecības nozarēs. Uzņēmuma birojos Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Polijā un visās Baltijas valstīs strādā 1600 testēšanas, inspicēšanas, sertificēšanas speciālisti.

Šodien, 14. decembrī, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā ar īpašu performanci mākslinieks Miķelis Fišers piesaka Latvijas ekspozīcijas nosaukumu Kas slikts var notikt (What Can Go Wrong).

Mākslinieks saka, ka ekspozīcijas nosaukumu katrs var lasīt, kā vēlas – kā izbrīnu, jautājumu vai pareģojumu. Taču tas nemainīs to, ko viņš apņēmies: parādīt, kā dzīve uz Zemes tiek izniekota.

Latvijas paviljona stāsts līdz skatītājam nonāks Miķelim Fišeram raksturīgā veidā - «provokatīvos mākslas darbos, kuros ir mistiskas pasaules, sazvērestības teorijas, ezotērisku piedzīvojumu ilustrācijas, kas izmanto reālajā dzīvē labi pazīstamus nereālus tēlus – ķirzakcilvēkus, citplanētiešus, teiksmainus pusdievus, kā arī dokumentālus personāžus». Latvijas ekspozīcijas apmeklētāji Venēcijā šos tēlus iepazīs kokgrebumos, gaismas-skaņas instalācijā un lielizmēra gleznā.

Valsts policija (VP) prezentējusi savu jauno vizuālo identitāti, kas tapusi sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju.

Līdz ar to mainīsies policijas autotransporta trafarējums.

Latvijas Mākslas akadēmijas studenti gandrīz gadu strādāja pie Valsts policijas uzdevuma – izveidot jaunu trafarējuma dizainu policijas operatīvajam transportam, kas būtu mūsdienīgs. Latvijas Mākslas akadēmijas studentu grupas kopumā izstrādāja sešus interesantus, profesionālus un prasībām atbilstošus piedāvājumus, no kuriem policijas un akadēmijas ekspertu atzinību tomēr guva Latvijas Mākslas akadēmijas Funkcionālā dizaina nodaļas studentes Megijas Jurevicas un Sallijas Štāles, doc. Maijas Rozenfeldes un prof. Ingūnas Eleres vadībā, veidotais dizains.

Jaunajā dizainā attēloti likteņupes Daugavas straumes ritmi. Kustība un dinamika, kas izriet no upes steigas, simbolizē virzību uz priekšu nākotnē. Šie elementi stilizētā veidā asociējas arī ar Laimas zīmi jeb Laimas slotiņu. Tā simbolizē mūžību un ritmu, dvēseles sargātāju. Zīme ir veiksmes, svētības un laimes simbols.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zālē Arsenāls top līdz šim vērienīgākā un apjomīgākā Vācijas mūsdienu vizuālās mākslas izstāde Latvijā, informē izstādes pārstāvji.

Izstādes kurators Marks Gisborns (Mark Gisbourne) ir pasaulē pazīstams mākslas kritiķis un starptautisko izstāžu kurators. Laikmetīgās mākslas izstāde Gara radinieki. Vācu māksla, pēdējais pusgadsimts būs skatāma no 17. jūnija.

Izstāde, kurā tiks eksponēti 53 dažādu autoru darbi , kopumā 77 mākslas darbi, kas radīti periodā no 1960. gadu beigām līdz mūsdienām, ir tapusi, apkopojot darbus no 45 dažādām kolekcijām: no Vācijas izstāžu zālēm un muzejiem, kā arī no vairāku mākslas kolekcionāru privātajām krājumiem Vācijā, Šveicē, ASV un Izraēlā. Izstādes vērienīgumu raksturo ne tikai darbu apjoms, bet arī izvēlēto mākslas darbu vērtība, kas kopumā pārsniedz 100 miljonu eiro.

Ceturtdien, 23. februārī, oficiālā BMW pārstāvja Latvijā “Inchcape Latvija” salonā sadarbībā ar Daugavpils Marka Rotko mākslas centru svinīgi tika atklāta pasaulslavenā amerikāņu mākslinieka Marka Rotko gleznu reprodukciju izstāde. Izstādē aplūkojamas sešas mākslinieka gleznu reprodukcijas. Mākslas darbi pieejami apskatei līdz 30. jūnijam.

Nemitīgi iesaistīties kultūras un mākslas iniciatīvās visā pasaulē jau vairāk kā 50 gadus ir bijusi BMW zīmola svarīga sastāvdaļa. Gadu no gada BMW globāli turpina iesaistīties vairākās gan kultūras, gan mākslas iniciatīvās, kuras pārstāv tādas jomas kā modernā un laikmetīgā māksla, klasiskā un džeza mūzika, kā arī arhitektūra un dizains.

“Esam pagodināti stiprināt BMW globālās vērtības, sniedzot atbalstu laikmetīgās mākslas un kultūras popularizēšanai Latvijā. Ieguldījums cilvēkos un kultūrā ir neatņemama BMW un Inchcape stratēģijas sastāvdaļa visā pasaulē. Ar šo izstādi vēlamies arī iedvesmot savus klientus neierobežot savu radošo brīvību, jo tā ir būtiska ne tikai māksliniekiem radīšanas procesā, bet arī jebkura profesionāļa darba ikdienā ceļā uz izciliem panākumiem,” saka BMW autosalona direktors Andris Ustups.

Rezidence, galerija, akadēmijas filiāle ar darbnīcām un dizaina inkubatoru – puse no šīs vīzijas Kuldīgā jau dzīvo, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vairāk nekā 100 mākslinieku, ap 200 studentu un 12 tūkstoši apmeklētāju – tāda ir Kuldīgas Mākslinieku rezidences divu gadu darbības statistika. Šobrīd aktīvi strādā mākslinieku viesnīca jeb Kalnciema kvartāla Kuldīgas rezidence un mākslas galerija Pils ielā. Drīzumā pircējus meklēs Kuldīgā tapuši dizaina apavi, bet 2018.gadā studentus aicinās Latvijas Mākslas akadēmijas filiāle un radošo industriju klasteris, kas pulsēs pilsētas amatnieku, Kurzemes mākslinieku un radošu jauniešu savstarpējā sinerģijā. Veiksmes atslēga ir trīs ļoti ieinteresēti dalībnieki – Kuldīgas pašvaldība, biedrība, kas īsteno Mākslinieku rezidences radošās idejas, un Latvijas Mākslas akadēmija.