Starptautiskie aizdevēji esot iebilduši pret Latvijas valdības vēlmi samazināt neapliekamo minimumu un ieteikuši ieviest progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN).
Uzreiz jāteic — šis jautājums ir dalāms divās daļās. Pirmkārt, šā raksta pirmajā teikumā, visticamāk, būtu jāmaina saturs. Proti, aizdevēji atbrauca, paskatījās, kādu 2010. gada budžeta projektu ir izveidojusi mūsu valdība, un uzbrēca tās pārstāvjiem, lai taču pilda to, kas ir solīts. Jāatgādina, ka šā gada vasaras vidū SVF adresētajā vēstulē Latvijas valdība norādīja — gadījumā, ja nodokļu ieņēmumi nebūs pietiekami, ir iespējama PVN palielināšana un progresīvā IIN ieviešana.
Tāpat nav noslēpums, ka aizdevēji jau ilgstoši ir iebilduši pret neapliekamā minimuma palielināšanu, tāpēc iekļaut šādu normu budžeta projektā faktiski nebija jēgas. Tiesa, finanšu ministrs Einars Repše (JL) gan ir paziņojis, ka neatbalsta progresīvā IIN ieviešanu, taču līdzšinējā pieredze gan rāda, ka aizdevēju kā jau naudas devēju teiktais vārds allaž ir bijis stiprāks par vietējo politiķu pozīciju. Tādējādi būtu, protams, pat vēlams, lai Repše sarunās ar aizdevējiem panāktu savu taisnību, taču notiekošais no viņa puses šobrīd vairāk gan atgādina sava veida dūru vicināšanu pēc kaujas. Otrkārt, ir jārunā par pašu progresīvo IIN pēc būtības.
Faktiski jau šādas sistēmas ieviešana būtu ne tikai kārtējā nodokļu sloga palielināšana valstī, bet arī skaidra vēršanās pret tiem iedzīvotājiem, kas, spītējot krīzei, vēl ir spējīgi nopelnīt vairāk par pāris simtiem latu mēnesī. Turklāt šāds solis nepaliks bez sekām. Ir jārēķinās, ka cilvēki, kuriem ir pietiekami liela uzņēmība, meklēs un arī atradīs iespējas, kā neuzrādīt savu darbinieku ienākumus Latvijā. Mums jau ir nacionālā aviosabiedrība airBaltic, kuras darbinieki skaitās strādājoši Kiprā, jo tādējādi nodokļu veidā ir jāmaksā mazākas summas. Ja atbilstoši šādam principam darbosies arī citas kompānijas, Latvijas valsts budžets var rēķināties nevis ar pieaugumu, bet gan kārtējo kritumu.
Tāpat interesanti būtu zināt, no kāda ikmēneša ieņēmumu sliekšņa cilvēks Latvijā var tikt uzskatīts par «biezo». Kā absurdākais līdz šim ir dzirdēts ierosinājums noteikt paaugstinātu IIN likmi, jau sākot ar 500 vai pat 300 latu algu «uz papīra». Mums vienmēr visu ir paticis salīdzināt ar situāciju citās ES valstīs. Taisnības labad ir vērts to darīt arī šoreiz. Redz, piemēram, Portugālē arī ir ieviests progresīvais IIN, nosakot, ka līdz 4 755 eiro lieliem ienākumiem mēnesī, nodoklis jāmaksā 10.5%, bet no 64 110 eiro ikmēnešalgas — 42% apmērā. Tikmēr Latvijā, kā zināms, IIN likme ir 23 %, bet minētais minimālais ienākumu apmērs nav paredzēts pat premjeram.
Un vēl — ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) ir atzinis, ka SVF tehniskā misija, kas Rīgā ieradās pērn, gribēja runāt par divām jau minētajām lietām — progresīvā IIN ieviešanu un PVN palielināšanu. Tādējādi nav izslēgts, ka jau šodien vai tuvākajās dienās tiks paziņots, ka aizdevēji uzskata, lai, jau sākot ar nākamo gadu, tiktu palielināts arī PVN.
