Jaunākais izdevums

Starptautiskie aizdevēji esot iebilduši pret Latvijas valdības vēlmi samazināt neapliekamo minimumu un ieteikuši ieviest progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN).

Uzreiz jāteic — šis jautājums ir dalāms divās daļās. Pirmkārt, šā raksta pirmajā teikumā, visticamāk, būtu jāmaina saturs. Proti, aizdevēji atbrauca, paskatījās, kādu 2010. gada budžeta projektu ir izveidojusi mūsu valdība, un uzbrēca tās pārstāvjiem, lai taču pilda to, kas ir solīts. Jāatgādina, ka šā gada vasaras vidū SVF adresētajā vēstulē Latvijas valdība norādīja — gadījumā, ja nodokļu ieņēmumi nebūs pietiekami, ir iespējama PVN palielināšana un progresīvā IIN ieviešana.

Tāpat nav noslēpums, ka aizdevēji jau ilgstoši ir iebilduši pret neapliekamā minimuma palielināšanu, tāpēc iekļaut šādu normu budžeta projektā faktiski nebija jēgas. Tiesa, finanšu ministrs Einars Repše (JL) gan ir paziņojis, ka neatbalsta progresīvā IIN ieviešanu, taču līdzšinējā pieredze gan rāda, ka aizdevēju kā jau naudas devēju teiktais vārds allaž ir bijis stiprāks par vietējo politiķu pozīciju. Tādējādi būtu, protams, pat vēlams, lai Repše sarunās ar aizdevējiem panāktu savu taisnību, taču notiekošais no viņa puses šobrīd vairāk gan atgādina sava veida dūru vicināšanu pēc kaujas. Otrkārt, ir jārunā par pašu progresīvo IIN pēc būtības.

Faktiski jau šādas sistēmas ieviešana būtu ne tikai kārtējā nodokļu sloga palielināšana valstī, bet arī skaidra vēršanās pret tiem iedzīvotājiem, kas, spītējot krīzei, vēl ir spējīgi nopelnīt vairāk par pāris simtiem latu mēnesī. Turklāt šāds solis nepaliks bez sekām. Ir jārēķinās, ka cilvēki, kuriem ir pietiekami liela uzņēmība, meklēs un arī atradīs iespējas, kā neuzrādīt savu darbinieku ienākumus Latvijā. Mums jau ir nacionālā aviosabiedrība airBaltic, kuras darbinieki skaitās strādājoši Kiprā, jo tādējādi nodokļu veidā ir jāmaksā mazākas summas. Ja atbilstoši šādam principam darbosies arī citas kompānijas, Latvijas valsts budžets var rēķināties nevis ar pieaugumu, bet gan kārtējo kritumu.

Tāpat interesanti būtu zināt, no kāda ikmēneša ieņēmumu sliekšņa cilvēks Latvijā var tikt uzskatīts par «biezo». Kā absurdākais līdz šim ir dzirdēts ierosinājums noteikt paaugstinātu IIN likmi, jau sākot ar 500 vai pat 300 latu algu «uz papīra». Mums vienmēr visu ir paticis salīdzināt ar situāciju citās ES valstīs. Taisnības labad ir vērts to darīt arī šoreiz. Redz, piemēram, Portugālē arī ir ieviests progresīvais IIN, nosakot, ka līdz 4 755 eiro lieliem ienākumiem mēnesī, nodoklis jāmaksā 10.5%, bet no 64 110 eiro ikmēnešalgas — 42% apmērā. Tikmēr Latvijā, kā zināms, IIN likme ir 23 %, bet minētais minimālais ienākumu apmērs nav paredzēts pat premjeram.

Un vēl — ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) ir atzinis, ka SVF tehniskā misija, kas Rīgā ieradās pērn, gribēja runāt par divām jau minētajām lietām — progresīvā IIN ieviešanu un PVN palielināšanu. Tādējādi nav izslēgts, ka jau šodien vai tuvākajās dienās tiks paziņots, ka aizdevēji uzskata, lai, jau sākot ar nākamo gadu, tiktu palielināts arī PVN.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Koka grīdas – nišas produkts ar augstu Latvijas specializāciju pasaulē

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,25.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,876 miljoni iedzīvotāju - par 17 500 mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula norāda, ka iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu, mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību, un ne vairs ar migrāciju, iedzīvotājiem izbraucot no valsts.

Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk - par 0,92% salīdzinājumā ar 0,76% gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,91% un migrācijas dēļ - par 0,01%. Līdz ar Ukrainas pilsoņu, kuri pieprasījuši Latvijas valsts pagaidu aizsardzību, skaita pieaugumu prognozējams, ka pozitīva migrācijas dinamika varētu turpināties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mēbeļu rūpniecība – spoža vēsture un nozīmīgs eksports šodien

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,31.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 872 tūkst. iedzīvotāju - par 11,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 0,6% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,7%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1%. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8,2 tūkstoši remigrantu un 4,4 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 25,7 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu.

Neskaitot Ukrainas bēgļus, pirmoreiz kopš 1990.gada atbraucēju ir vairāk nekā aizbraucēju - vairāk iedzīvotāju pērn atgriezās Latvijā nekā devās prom.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 14 490 bērni - par 1 464 bērniem jeb 9,2% mazāk nekā 2022.gadā, un par 2 930 jeb 16,8% mazāk nekā 2021.gadā. Dzimstība samazinās arvien straujāk un ir zemākā pēdējo simt gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvija - pasaules līdere skaidbetona izstrādājumu ražošanā

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,20.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad pēc ienākumiem no skaidbetona izstrādājumu eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, bet Latvijas daļa globālajā skaidbetona eksportā sasniedza 2,08%.

Šeit gan ir jāprecizē, ka skaidbetons ir vienkāršots Kombinētās preču nomenklatūras 6808 koda preču grupas apzīmējums. Precīza definīcija atbilstoši kombinētai preču nomenklatūrai ir “paneļi, plātnes, plātnītes, bloki un tamlīdzīgi izstrādājumi no augu šķiedrām, salmiem vai ēveļskaidām, šķeldām, drumslām, zāģu skaidām vai citiem koksnes atkritumiem, kas aglomerēti ar cementu, ģipsi vai citām minerālu saistvielām” .Cilvēce jau izsenis centās atrast celtniecības materiālus, kas varētu uzlabot dažāda veida koksnes vai koksnes šķiedru materiālu īpašības, ugunsdrošību u.c. Viens no senākajiem risinājumiem bija pītas zaru vai cita veida kokšķiedru būves apmest ar māliem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība trešdien nolēmusi atvieglot Covid-19 krīzes dēļ noteikto karantīnas režīmu, atkal atļaujot valsts pilsoņiem izbraukt pāri robežām, no 10.maija ierobežotā apmērā atsākt regulārus pasažieru lidmašīnu lidojumus, kā arī jau tuvākajā laikā atļaut nepārtikas preču tirdzniecību tirgos un organizēt nodarbības brīvā dabā, ievērojot nepieciešamos drošības noteikumus.

Līdz šim no Lietuvas varēja izbraukt tikai nolūkā atgriezties pastāvīgajā dzīvesvietā, dodoties uz darbavietu vai veicot starptautiskus komerciālos pārvadājumus. Tagad šāds noteikums svītrots no valdības lēmuma par karantīnas režīmu.

Formāli šis atvieglojums stāsies spēkā nākamnedēļ, bet amatpersonas brīdinājušas, ka tas nebūt nenozīmē atgriešanos pie pilnīgas pārvietošanās brīvības, ņemot vērā, ka citas Eiropas valstis, ieskaitot Lietuvas kaimiņvalstis, vai nu joprojām nav atvērušas savas robežas, vai arī noteikušas citus pārvietošanās ierobežojumus ārvalstniekiem.

Ministre: Otrais Covid-19 vilnis prognozējams rudenī 

Latvijas eksperti un Pasaules veselības organizācijas speciālisti prognozē, ka otrais Covid-19 vilnis...

Kā norādījis premjerministrs Sauļus Skvernelis, kas tuvākajās dienās plāno apspriest robežu jautājumu ar Polijas valdības vadītāju Mateušu Moravecki, Polija provizoriski noskaņota saglabāt robežkontroli līdz vasaras sākumam. Savukārt Baltijas valstu ārlietu ministri par iespējām atvērt robežas gatavojas apspriesties jau trešdienas vakarā un Lietuva cer, ka tās pilsoņiem tuvākajā laikā būs iespēja doties uz Latviju un Igauniju, raksta Lietuvas biznesa ziņu avīze "Verslo žinios".

Pati karantīna, kas Lietuvā tika noteikta 16.martā, ir spēkā līdz 11.maijam un valdība pašlaik neapsver jautājumu par tās tālāku pagarināšanu, lai gan neizslēdz arī tādu iespēju. Turklāt, kā ziņots, robežkontrole uz robežām ar Latviju un Poliju nesen tika pagarināta līdz 14.maijam.

Taču jau trešo nedēļu pēc kārtas valdība pamazām atvieglina karantīnas režīma noteikumus.

Lietuvas gaisa telpa ir slēgta kopš 4.aprīļa un pašlaik lidojumiem nepieciešama īpaša satiksmes ministra un ārlietu ministra atļauja.

Jaunajā valdības lēmumā paredzēts, ka lidojumi varēs atsākties tajos maršrutos, kuru atjaunošanai pēc ārlietu ministra ieteikuma piekritīs valdība.

Ziņots, ka lidsabiedrība "Lufthansa" ir gatava atsākt lidojumus uz Viļņu no 11. maija, bet "AirBaltic" no 13.maija sola vienu reisu dienā maršrutā Rīga-Viļņa-Rīga. Regulārus reisus ar Lietuvu pakāpeniski plāno atjaunot arī aviokompānijas SAS, LOT, "Wizzair" un "Ryanair".

Satiksmes ministrs Jaroslavs Narkevičs norādījis, ka pirmie reisi varētu atsākties uz Latviju, Vāciju un Poliju, bet daudz kas būs atkarīgs arī no uzņēmējvalstu noteikumiem, piemēram, Vācijā un Polijā joprojām ir spēkā prasība par divu nedēļu karantīnu. Pēc viņa teiktā, ja tiks panākta vienošanās par šo nosacījumu atvieglošanu, Lietuva tūdaļ centīsies radīt apstākļus lidojumu atsākšanai.

Tiek prognozēts, ka lidojumu skaits no Viļņas, Kauņas un Palangas var pieaugt tikai pēc tam, kad Eiropas valstis sāks atvieglot ierobežojumus. Tas varētu notikt tikai vasarā, bet atgriešanās pie vairāk vai mazāk ierastiem grafikiem, pēc ekspertu domām, ir iespējama tikai nākamgad vai pat tikai 2022. gadā.

Kā paziņojusi Ekonomikas un inovāciju ministrija, jau no ceturtdienas būs atļautas visu veidu brīvā laika pavadīšanas aktivitātes brīvā dabā un varēs atsākties individuālie sporta treniņi telpās, ieturot drošu atstatumu starp cilvēkiem. Savukārt ierosinājumu atļaut nelielus brīvdabas pasākumus, kuros nepiedalās vairāk par desmit cilvēkiem, valdība nolēmusi neapstiprināt.

Turpmāk būs atļauts nevalkāt sejas aizsargmaskas ārpus pilsētu, ciematu, dārzkopības kooperatīvu un viensētu robežām, ja 20 metru rādiusā nav citu cilvēku, neskaitot tuviniekus.

Medicīnas iestādes varēs sniegt plānveida pakalpojumus, kas pārtraukti kopš marta vidus, bet tie būs obligāti jāsaskaņo ar Nacionālo sabiedrības veselības centru, iesniedzot šādu pakalpojumu atsākšanas plānus, kuros tiktu paredzēta gultu rezervēšana iespējamajiem Covid-19 slimniekiem, kā arī riska grupas personu un pārējo pacientu plūsmu regulēšanas iespējas.

Nepārtikas preču tirdzniecība tirgos būs atļauta, ja vienam pircējam iespējams nodrošināt 10 kvadrātmetru platību, vai arī vienlaikus apkalpojot tikai vienu cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2017. gadā pastāvīgo iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājies par 15,7 tūkstošiem

Lelde Petrāne,28.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 934 tūkst. iedzīvotāju – par 15,7 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.Iedzīvotāju skaits 2017. gadā saruka par 0,8 % salīdzinājumā ar 1,0 % 2016. gadā. Pilsētnieku gada laikā kļuva par 8,3 tūkst. jeb 0,6 % mazāk, bet lauku iedzīvotāju – par 7,4 tūkst. jeb 1,2 % mazāk.

2017. gadā mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu par 7,9 tūkst., un šis rādītājs ir lielākais pēdējo četru gadu laikā (2016. gadā – 6,6 tūkst.). Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 20,8 tūkst. bērnu, kas ir par 1 140 mazāk nekā 2016. gadā, bet nomira 28,7 tūkstoši cilvēku, kas ir par 177 vairāk, salīdzinot ar 2016. gadu. Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits 2017. gadā samazinājās par 7,8 tūkst. (2016. gadā – 12,2 tūkst.). Pērn Latvijā no citām valstīm ieradās 9,9 tūkst. cilvēku, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir par 1,6 tūkst. vairāk un izceļoja 17,7 tūkst. – par 2,9 tūkst. mazāk nekā 2016. gadā. Apmēram puse (55 %) no iebraukušajiem ir saistīti ar Latviju (piemēram, dzimuši Latvijā u.c.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad sniega sega 5cm - 35cm biezumā pārklāja visu Latviju nepilnas nedēļas laikā, strauji aktualizējot jautājumu - kā uzņēmuma un mājsaimniecības īpašumā attīrīt piebraucamos ceļus, celiņus, ietves un citas platības. Šis uzdevums var būt tik smags, ka ir vērts to noņemt no cilvēka pleciem. Šajā rakstā apskatīsim, kāds ir veiktspējīgs sniega pūtējs un kādi tieši uzdevumi tam ir pa spēkam. Turpini lasīt un uzzini, kam jāpievērš uzmanība izvēloties savu svarīgāko ziemas darba rīku.

Kāds sniega pūtējs nepieciešams tieši Jums?

Sniega pūtējs pavisam noteikti nav lētākais saimniecības darba rīks, tomēr ņemot vērā, cik lielu slodzi sagādā sniega tīrīšana un cik daudz laika tas atņem, ir vērts apdomāt kvalitatīva sniega pūtēja iegādi un laicīgi tam ieplānot budžetu. Lai izprastu, kāda tieši ierīce nepieciešama konkrētajām vajadzībām, vispirms jānovērtē sekojoši kritēriji:

Tīrāmās teritorijas platība. Platības apjoms noteiks sniega pūtēja jaudas un veiktspējas lielumu. Nelielas privātmājas vajadzībām vai lielas platības apstrādei nepieciešamas ļoti atšķirīgas ierīces;

Seguma veids - bruģis, asfalts, betona flīzes u.c. Lai arī labi sniega pūtēji tiks galā ar sniega kārtu uz dažādiem segumiem, izvēloties īsto modeli būtu labi ņemt vērā, uz kāda seguma tam nāksies strādāt visvairāk;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos starptautiskajā lidostā Rīga norisinājās vērienīgi manevrēšanas ceļu B un F seguma atjaunošanas darbi, kurus veica ceļu būves uzņēmums A.C.B., informē uzņēmuma pārstāvji.

Šogad kopējais manevrēšanas ceļu darbu apjoms bija 25 123 kvadrātmetri un to remontdarbos bija iesaistītas vairāk nekā 20 ceļu būves tehnikas un transporta vienības, ap 50 ceļu būvniecības nozares darbinieku strādājot gan dienas, gan nakts stundās, lai neietekmētu lidostas darbību.

Lidostā uzņēmums A.C.B. renovāciju veic jau vairākus gadus, šogad projekta kopējais budžets bija 900 000 eiro.

Manevrēšanas ceļu būvniecība, salīdzinot ar autoceļiem, ir krietni atšķirīgāka ar nestspēju un konstrukciju, jo lidmašīna un automašīna ir divi atšķirīgi pārvietošanās mehānismi. Lidostā pati šī konstrukcija ir daudz biezāka, jo tur manevrēšanas ceļiem slodze ir daudz lielāka. Uz šosejas asfalts ir 10 – 25 cm biezumā, atkarībā no intensitātes, arī uz manevrēšanas ceļiem asfalta biežums ir tāds pats, savukārt zemākā slāni – šķembu kārtas biezums - jau ir lielāks, un vietām zem asfalta vēl ir betona kārta, kuras biezums atšķiras katra projekta ietvaros. Šajā gadījumā manevrēšanas ceļi netika būvēti no jauna, bet gan atjaunoti, jo tur jau bija esošā konstrukcija, kura tika labota. Autoceļiem šķembas zem asfalta ir 25 – 30 cm biezumā, savukārt lidostā zem brauktuves tās ir aptuveni 50 cm līdz viena metra biezumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

FOTO: Bijušās izgāztuves vietā par 8,38 miljoniem eiro taps Latvijā lielākā pikniku zona

Dienas Bizness,21.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušās izgāztuves teritorijā Rīgā, Augusta Deglava ielā tiks izveidots viens no lielākajiem galvaspilsētas parkiem, kurā jau nākamgad ierīkos bērnu rotaļu laukumu un valstī lielāko pikniku zonu. Par to trešdien, iepazīstoties ar paveikto izgāztuves sakārtošanā, informēja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Bijušās izgāztuves vietā starp Pļavnieku un Purvciemu apkaimēm vairāk nekā 20 hektāru platībā kopš pagājušā gada tiek veikta teritorijas sakārtošana, kuras gaitā jau izveidots teju 36 metrus augsts mākslīgs kalns, kas ir viens no augstākajiem punktiem galvaspilsētā, informē Rīgas dome.

«Projekts ir līdzfinansēts ar Eiropas Savienības naudu, tā galvenais mērķis ir vides sakārtošana un nosacījumi paredz, ka vairākus gadus nedrīkst veikt kapitālu būvniecību. Tāpēc kalnu pagaidām izmantot nevarēs un pacēlāju slēpotājiem vēl nebūs. Tomēr rīdzinieki jau ziemā tiks pie distanču slēpošanas trases, vasarā izgāztuvei blakus esošajā teritorijā izveidos jaunu bērnu rotaļu laukumu, kā arī tiks izveidota Latvijā lielākā piknika zona – ar 40 galdiem un griliem. Tiks uzstādīta Ziemassvētku egle un vasarā varēs notikt līgošanas pasākumi,» norādīja N. Ušakovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pļavniekos labiekārtos degradētu teritoriju 2,4 hektāru platībā

LETA,01.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja šodien atbalstīja 117 306 eiro piešķiršanu no infrastruktūras fonda 2,4 hektāru lielas degradētas teritorijas labiekārtošanai starp Lielvārdes ielu, dzīvojamo māju Ilūkstes ielā 54 k-7 un rekultivējamo izgāztuvi Augusta Deglava ielā.

Minētā teritorija atrodas blakus patlaban sakārtošanas procesā esošajai bijušajai izgāztuvei. Teritorijā pašlaik ir stihiski veidojusies kokaudze, no kuras liela daļa koku ir bīstami. Tāpat ir izmētāti atkritumi, ir neviendabīgs reljefs, tādēļ atsevišķās vietās uzkrājas virszemes ūdeņi.

Īstenojot projektu, tiks savākti atkritumi, izzāģēti bīstamie koki un sakārtots pamežs, līdzināta zeme un izveidots zāliens.

Patlaban jau tiek veikta bijušās izgāztuves rekultivācija Deglava ielā, kas pilsētniekiem dos aptuveni 20 hektārus lielu jaunu teritoriju atpūtai brīvā dabā, skaidroja komitejas priekšsēdētājs Maksims Tolstojs (SC), norādot uz arī blakus esošās teritorijas sakārtošanas nepieciešamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinās Biķernieku kompleksās sporta bāzes sacīkšu trases posma rekonstrukcija, kā to paredz ceļu būves uzņēmuma CBF SIA Binders līgumsaistības ar rekonstrukcijas pasūtītāju - VAS Ceļu satiksmes drošības direkcijam, informē SIA Binders pārstāve Vita Noriņa.

Kopš rekonstrukcijas darbu sākšanas šā gada sākumā ir demontētas atjaunošanai paredzētās trases drošības konstrukcijas, nofrēzēts vecais asfaltbetons, uzsākta trases betona apmaļu pamatu izbūve un gājēju tuneļa rekonstrukcija.

Rekonstrukcijai līgumā paredzētā apjoma ietvaros jābūt pabeigtai līdz šā gada 1.jūlijam.

Projekts paredz atsevišķu trases posmu rekonstrukciju ar dažādiem atjaunošanas darbu veidiem un apjomiem. Kopumā līdz jūlijam tiks rekonstruēti 734 m no trases kopējā garuma.

Vislielākais darbu apjoms paredzēts posmā no starta pozīcijas līdz vietai trasē, kur beidzas Elkoņa līkums. Šeit 5 cm biezumā nofrēzēts vecais asfalta segums, neskarot trases apakšējās konstrukcijas. 2-3 cm biezumā tiks ieklāta izlīdzinošā asfaltbetona kārta, uz tās tiks ieklāta asfaltbetona virskārta 5 cm biezumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Pētījums: Iedzīvotāju vērtējums par Latvijas ekonomisko situāciju tuvojas pirmskrīzes līmenim

Nozare.lv,27.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā pusotra gada laikā Latvijas iedzīvotāju viedoklis par valsts ekonomisko situāciju ir būtiski uzlabojies, un pašreizējais situācijas novērtējums ir līdzvērtīgs pirmskrīzes periodā novērotajam, liecina pētījumu aģentūras TNS veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Salīdzinājumā ar 2011.gada maiju, kad ekonomisko situāciju pozitīvi vērtēja 6% iedzīvotāju, šoruden tāds vērtējums ir 24% aptaujāto.

Lai gan kopumā Latvijas iedzīvotāji joprojām biežāk pauž negatīvu pašreizējās ekonomiskās situācijas novērtējumu - 54% aptaujāto izvēlas negatīvās vērtības no mīnus viens līdz mīnus pieci skalā no mīnus pieci «ļoti slikta» līdz plus pieci «ļoti laba» ekonomiskā situācija, šādu negatīvi noskaņoto īpatsvars pēdējā pusotra gada laikā ir būtiski sarucis - no 84% 2011.gada maijā līdz 54% 2012.gada oktobrī.

Attiecīgi vienlaikus ir pieaudzis neitrāli vai pozitīvi noskaņoto iedzīvotāju daudzums, turklāt pozitīvi noskaņoto iedzīvotāju proporcija šajā periodā ir četrkāršojusies - no 6% pērnajā pavasarī līdz 24% šogad rudenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2004. gada 1. maija būs pagājuši 20 gadi, kopš esam Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts. Šajā laika posmā Latvijā investēti aptuveni 18 miljardi eiro ES fondu naudas, no kuriem 10,5 ir Kohēzijas fonda līdzekļi. Iznāk, ka Latvija šo naudu izmantojusi ar precīzi divas reizes mazāku rezultativitāti nekā Lietuva un Igaunija.

Tāds blakussecinājums ir no Latvijas Universitātes docenta, ģeogrāfijas zinātņu doktora Jura Paidera pētījuma Latvija reģionālā nevienlīdzībā pārspēj Lietuvu un Igauniju, kas publicēts Dienas Biznesa šāgada 2. aprīļa numurā.

Plaisa – divtik liela

J. Paiders par sava pētījuma pamatu ņem valstu iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju, datus par iedzīvotāju skaita izmaiņām valstīs, kā arī šo lielumu dalījumu pa valstu administratīvajām vienībām. Tiek konstatēts fakts, ka Latvija reģionālās nevienlīdzības ziņā patlaban pārspēj kaimiņvalstis gandrīz divas reizes. Proti, 2022. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Igaunijas attīstītākajā daļā – Tallinā – un vismazāk attīstītākajā apriņķī – Pelvā – atšķiras 2,7 reizes. Lietuvā ir līdzīga situācija – 2022. gadā atšķirība starp Viļņas un Tauraģes apriņķa vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju arī bija 2,7 reizes. Savukārt Latvijā atšķirība starp Mārupes novada un Augšdaugavas novada IKP uz vienu iedzīvotāju bija 5,4 reizes liela. Kohēzijas fonda investīcijas ir paredzētas reģionālās nevienlīdzības mazināšanai gan Eiropas, gan arī nacionālā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvija reģionālā nevienlīdzībā pārspēj Lietuvu un Igauniju

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,05.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Eurostat prognozēm jau 2055. gadā Igaunija apsteigs Latviju pēc iedzīvotāju skaita.

Kā liecina CSP un Baltijas valstu galveno statistikas iestāžu dati, tad reģionālā nevienlīdzība Latvijā ir vienkārši gigantiska, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju. 2022. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Igaunijas attīstītajā daļā Tallinā un vismazāk attīstītajā apriņķī - Pelvā atšķīrās 2,7 reizes. Lietuvā ir līdzīgi: 2022. gadā atšķirība starp Viļņas un Tauraģes apriņķu vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju atšķīrās arī 2,7 reizes.

Savukārt Latvijā atšķirība starp Mārupes novada un Augšdaugavas novada IKP uz vienu iedzīvotāju bija 5,4 reizes liela. Par Latvijas un Baltijas valstu reģionālajām atšķirībām šī gada 15. martā tika veikts ziņojums Latvijas Universitātes 82. starptautiskās zinātniskās konferences Telpiskās attīstības un plānošanas sekcijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Vendon izstrādājis telemetrijas risinājumus arī tradicionālajiem kafijas aparātiem

Db.lv,09.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Draugiem Group partneruzņēmums Vendon ir izstrādājis jaunu attālinātas uzraudzības risinājumu, kas ļauj izmantot telemetrijas priekšrocības arī tiem, kas ikdienā darbojas ar tradicionālajiem kafijas aparātiem.

Jaunais risinājums atvieglos darbu kafijas grauzdētājiem, aparātu ražotājiem, kafejnīcu ķēžu īpašniekiem un aparātu apkalpes uzņēmumiem visā pasaulē.

Tradicionālos kafijas aparātus visbiežāk izmanto profesionāli baristas dažādās kafijas dzērienu iegādes vietās. Līdz šim telemetrijas risinājumu izmantošana darbā ar šiem kafijas aparātiem bijusi ierobežota, taču pateicoties Vendon jaunajam risinājumam, operatori tagad var piekļūt reāllaika datiem. Piekļuve precīziem datiem un kritisko parametru mērīšana tieši ietekmē saražotās kafijas dzērienu kvalitāti, palīdzot operatoriem veikt datos balstītus lēmumus un nodrošināt, ka katra tasīte atbilst vēlamajiem standartiem. Turklāt, ja rodas tehniskas novirzes, jaunais Vendon risinājums ļauj attālināti regulēt iekārtas iestatījumus optimālai dzērienu pagatavošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ekonomiskā izaugsme atsāksies 3. ceturksnī

,05.01.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā to, ka šogad ārējā pieprasījuma pieaugums vēl nebūs tik ievērojams un turpinās samazināties arī iekšējais pieprasījums, Ekonomikas ministrija (EM) prognozē, ka ekonomiskā izaugsme Latvijā var atsākties 3.ceturksnī.

Jo tad IKP apjoms vairs nesamazināsies, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem. Taču, salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošiem ceturkšņiem, tā līmenis būs zemāks.

Kopumā šogad ir sagaidāms ekonomikas kritums par 4%. Tomēr labvēlīgākā gadījumā IKP samazinājums nākamgad varētu būt tikai par 2%, pie nosacījuma, ja Latvijas ārējos tirgos turpināsies līdz šim vērojamās pozitīvās attīstības tendences.

Šogad pieprasījuma pieaugums ārējos tirgos dos pozitīvus izaugsmes stimulus eksportspējīgām nozarēm, galvenokārt apstrādes rūpniecībai, kā arī transporta un sakaru nozarei.

Savukārt ekonomikas augšupeja var atsākties 2011.gadā pie nosacījuma, ja pasaules finanšu tirgi būs pilnībā stabilizējušies un atjaunosies kreditēšana, kas dotu pozitīvu stimulu kā pašmāju uzņēmējiem, tā arī nodrošinās ārējā pieprasījuma pakāpenisku pieaugumu mūsu preču un pakalpojumu eksporta partnervalstīs. Tādēļ 2011.gadā sagaidāma uz eksportu orientēto nozaru straujāka attīstība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lietuvai šogad prognozē 1.6% ekonomisko izaugsmi

Elīna Jēkabsone, speciāli Db,01.02.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretēji iepriekš prognozētajai Lietuvas ekonomiskajai lejupslīdei, Lietuvas Finanšu ministrija informēja, ka šogad valstī būs novērojama ekonomiskā izaugsme, ziņo Reuters.

Lietuvas Finanšu ministrija skaidroja, ka jaunākās prognozes liecina, ka šogad ekonomiskā izaugsme būs 1.6% apmērā, savukārt 2011.gadā tā sasniegs 3.2%.

Lietuvas Finanšu ministrija iepriekš prognozēja, ka valsts ekonomikas lejupslīde 2010.gadā varētu sasniegt 4.3% pēc 2009.gadā pieredzētās 15% lejupslīdes.

Lietuvas Finanšu ministre Ingrīda Simonite (Ingrida Simonyte) uzsvēra, ka valsts budžeta deficīts līdz 2012.gadam samazināsies līdz 3% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Db.lv jau ziņoja, ka ņemot vērā to, ka šogad Latvijā ārējā pieprasījuma pieaugums vēl nebūs tik ievērojams un turpinās samazināties arī iekšējais pieprasījums, Ekonomikas ministrija (EM) prognozē, ka ekonomiskā izaugsme Latvijā var atsākties 3.ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka,05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Ukrainas konflikts negatīvi ietekmē kreditēšanu

Didzis Meļķis,01.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas un Baltijas korporācijas pašlaik ekonomikā nesaskata nekādu pieprasījumu, tāpēc viņi arī neinvestē

«Ja viņi zinātu, ka gaida pieprasījums, viņi investētu, tomēr viņi nogaida, jo nav šādas paredzamības,» par korporatīvo investoru noskaņojumu DB saka Swedbank prezidents un izpilddirektors Mikaels Volfs. Intervijā viņš arī neslēpj, ka Swedbank kā banka gribētu no Latvijas valsts vienreiz dzirdēt skaidru nostāju, vai tā finanšu pakalpojumu biznesu nerezidentiem šeit grib vai negrib.

Nule kā Rīgā bija Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī, kas pēc pāris mēnešiem Latvijā sāks pārraudzīt arī Swedbank. Ko domājat par šiem regulatora jaunumiem?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Namdaru un būvgaldnieku darinājumu ražošana Latvijā – nozīmīgs nišas produkts

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,30.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija 2023. gadā bija viens no globāliem līderiem namdaru un būvgaldnieku kokmateriālu darinājumu ražošanā un eksportā.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā Latvija bija viens no globāliem līderiem namdaru un būvgaldnieku kokmateriālu darinājumu ražošanā un eksportā. Rēķinot eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju, 2023. gadā Latvija ar 14,3 eiro bija 3. vietā pasaulē. Vairāk par Latviju uz vienu iedzīvotāju eksportēja Igaunija (64,9 eiro uz vienu iedzīvotāju), tā bija pirmajā vietā pasaulē. Šajā grupā (preces kods pēc Kombinētās nomenklatūras 2024. gada klasifikācijas - 441899) tiek ieskaitīti kokrūpniecības ražojumi, kad koka daļas, izmantojot dažādas metodes (t.sk. presēšanu, karsēšanu u.c.), tiek savienotas kopā, parasti veidojot precīzus iegriezumus materiālā. Šajā grupā neietilpst logu un durvju rāmji, sliekšņi, stabi un sijas, samontēti grīdas paneļi, koka slēģi, salikti grīdas dēļi, betonēšanas veidņi, strukturāli kokmateriālu izstrādājumi, šūnveida koka paneļi un gatavas, bet nesaliktas mājas, kā arī izstrādājumi no bambusa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

2016. gada sākumā Latvijā par 17,1 tūkstoti iedzīvotāju mazāk nekā pirms gada

Lelde Petrāne,27.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 969 tūkst. iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. 2015. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 0,86 % jeb 17,1 tūkst., salīdzinājumam 2014. gadā iedzīvotāju skaits saruka par 0,77% jeb 15,4 tūkst.

Reģionu griezumā iedzīvotāju skaits palielinājās tikai Pierīgas reģionā (par 0,5 tūkst. jeb 0,14 %). Savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums joprojām bija Latgales reģionā – par 5,6 tūkst. jeb 2 %. Iedzīvotāju skaits Kurzemē samazinājās par 3,8 tūkst., Vidzemē – par 3,2 tūkst. un Zemgalē – par 2,8 tūkst. Iedzīvotāju skaits saruka arī visās republikas pilsētās, visvairāk – Rīgā (par 2 258 cilvēku), Daugavpilī (1 149), Liepājā (631), Rēzeknē (572), bet vismazāk – Jelgavā (135).

Pērn 17 no 110 Latvijas novadiem iedzīvotāju skaits pieaudzis, un 14 no tiem bija Pierīgas reģiona novadi. Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Mārupes (par 1 093 cilvēkiem vairāk), Ķekavas (306), Garkalnes (244), Ādažu (204), Salaspils (176), Carnikavas (169), Babītes (154) novadā. No minētajiem 17 novadiem 16 novados vairāk iedzīvotāju ieceļoja nekā izceļoja, bet 11 novados dzimstība pārsniedza mirstību.

Komentāri

Pievienot komentāru