Pēdējā pusotra gada laikā Latvijas iedzīvotāju viedoklis par valsts ekonomisko situāciju ir būtiski uzlabojies, un pašreizējais situācijas novērtējums ir līdzvērtīgs pirmskrīzes periodā novērotajam, liecina pētījumu aģentūras TNS veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.
Salīdzinājumā ar 2011.gada maiju, kad ekonomisko situāciju pozitīvi vērtēja 6% iedzīvotāju, šoruden tāds vērtējums ir 24% aptaujāto.
Lai gan kopumā Latvijas iedzīvotāji joprojām biežāk pauž negatīvu pašreizējās ekonomiskās situācijas novērtējumu - 54% aptaujāto izvēlas negatīvās vērtības no mīnus viens līdz mīnus pieci skalā no mīnus pieci «ļoti slikta» līdz plus pieci «ļoti laba» ekonomiskā situācija, šādu negatīvi noskaņoto īpatsvars pēdējā pusotra gada laikā ir būtiski sarucis - no 84% 2011.gada maijā līdz 54% 2012.gada oktobrī.
Attiecīgi vienlaikus ir pieaudzis neitrāli vai pozitīvi noskaņoto iedzīvotāju daudzums, turklāt pozitīvi noskaņoto iedzīvotāju proporcija šajā periodā ir četrkāršojusies - no 6% pērnajā pavasarī līdz 24% šogad rudenī.
Vispozitīvākais Latvijas iedzīvotāju vērtējums par ekonomisko situāciju valstī kopš 1999.gada bija 2007.gada maijā veiktajā TNS pētījumā, kad pozitīvs vērtējums bija 25% iedzīvotāju, bet negatīvs - 51% iedzīvotāju. Negatīvais vērtējums viszemākais gan bija 2004.gada augustā, kad ekonomisko situāciju negatīvi vērtēja 44% iedzīvotāju, bet pozitīvs vērtējums bija 18%.
Visnegatīvākais Latvijas iedzīvotāju vērtējums par ekonomisko situāciju valstī bija 2009.gada maijā, kad negatīvs vērtējums bija 90% iedzīvotāju, bet pozitīvs - tikai 3% iedzīvotāju.
Laika posmā no 1999.gada janvāra līdz 2004.gada augustam negatīvais ekonomiskās situācijas vērtējums svārstījās starp 44% un 60% iedzīvotāju, bet pozitīvais - no 10% līdz 20%.
Kā sliktu ekonomisko situāciju 2012.gada rudenī biežāk vērtē bezdarbnieki, Latgales reģionā dzīvojošie un cittautieši. Savukārt labāks vērtējums ir latviešu tautības iedzīvotāju vidū. Tāpat vērojama sakarība starp ģimenes ienākumiem un ekonomiskās situācijas vērtējumu - jo augstāks ir ģimenes ienākumu līmenis, jo labāk tiek vērtēta arī Latvijas kopējā ekonomiskā situācija.
«Iedzīvotāju viedokli par ekonomikas procesiem un aktuālajiem finanšu vai ekonomikas jautājumiem lielā mērā ietekmē tas, ko viņi redz un dzird masu medijos, īpaši televīzijā un internetā. Turklāt interneta kā informācijas avota par ekonomikas jautājumiem loma pēdējā gada laikā ir būtiski pieaugusi. Tāpēc ir likumsakarīgi, ka iedzīvotāji kā aktuālas biežāk nosauc tās lietas, kas tobrīd masu medijos ir vairāk izvirzītas priekšplānā un kas vienlaikus sasaucas ar konkrētā indivīda personisko pieredzi, kā arī viņa radu, draugu vai paziņu piedzīvoto,» norāda TNS finanšu nozares pētījumu eksperte Ilva Pudule.
Šā gada oktobrī kā satraucošāko problēmu Latvijas ekonomikā iedzīvotāji visbiežāk nosauca bezdarbu - tas satrauca vairāk nekā pusi iedzīvotāju jeb 52%. Vēl būtiska daļa iedzīvotāju uztrauca zemais iedzīvotāju dzīves līmenis un nabadzība - to nosauca 35% iedzīvotāju, cenas un tarifi - 34% - un sociālās garantijas, piemēram, pensijas, pabalsti un tamlīdzīgi, ko nosauca 34%. Par patlaban tik aktuālo jautājumu - pāreju uz eiro - oktobrī satraucās tikai 1% iedzīvotāju.
TNS secina, ka Latvijas makroekonomikas uzlabošanos daļa iedzīvotāju izjūt arī savos maciņos, un tas stiprina viņu pārliecību par pozitīvu Latvijas ekonomisko situāciju. Arī visā sabiedrībā kopumā uzlabojas priekšstats par valsts ekonomisko situāciju, kas savukārt var sekmēt pieprasījuma pēc dažādām precēm un pakalpojumiem pieaugumu un rezultātā veicināt Latvijas tautsaimniecības attīstību.
Iedzīvotāju aptauju pētījumu aģentūra TNS veica laikā no 2012.gada 12.oktobra līdz 28.oktobrim, visā Latvijas teritorijā aptaujājot 1014 iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Aptaujas izlase ir reprezentatīva Latvijas iedzīvotāju kopumam šajā vecuma grupā, un aptaujas rezultāti atspoguļo aptuveni 1,7 miljonu valsts iedzīvotāju viedokļus.
