Minimālās algas palielināšana šobrīd var radīt nevis darba ņēmēju labklājības pieaugumu, bet gan darbavietu skaita samazinājumu
Varbūt vēloties ātrāk sasniegt citu Eiropas Savienības valstu labklājības līmeni, bet varbūt arī sajūtot tuvās pašvaldību vēlēšanas, politiķi atkal sākuši runāt par minimālās algas paaugstināšanu. Ierosinājumi par minimālās algas palielināšanu no šā brīža 370 eiro ir visai lielā amplitūdā un svārstās no 400 līdz pat 1000 eiro mēnesī. Ja uz šādiem ierosinājumiem skatās atrauti no faktiskās situācijas valstī, tad tie šķiet labi un pareizi, tomēr dzīvē ir labi apzināties vairākus aspektus, kas no šādas minimālās algas paaugstināšanas izriet.
Vispirms jau pretēji politiķu ilūzijām nauda neaug kokos, un uzņēmumi var darbinieku algām izdot tikai tik daudz, cik atļauj to rīcībā esošie naudas līdzekļi. Kas notiek, ja līdzekļi ir ierobežoti, to mēs jau labu laiku pieaugošā tendencē redzam – gan vietēja, gan ārvalstu kapitāla kompānijas spiež savus darbiniekus slēgt tā sauktos uzņēmuma līgumus, reģistrēties kā pašnodarbinātajiem un izmantot dažādas vairāk vai mazāk inovatīvas shēmas, lai kaza būtu dzīva un vilks paēdis, t.i., būtu pieejams darbs par abpusēji pieņemamu atalgojumu. Ja naudas masa, kas ir uzņēmuma rīcībā, nepalielinās, bet prasības paaugstināt minimālo algu aug, tad esošajā situācijā tas ir spiediens samazināt algoto darbaspēku vismaz šī vārda klasiskajā izpratnē. Jau šobrīd ir situācija, kad, gaidot obligātās sociālās iemaksas vismaz minimālās algas apmērā, viena otra pašvaldība ir atlaidusi nepilnas slodzes strādājošos. Līdz ar to ir ļoti iespējams, ka Latvijā solītā labklājības pieauguma vietā šie cilvēki to dosies meklēt uz ārzemēm un paceltā minimālā alga to nevis apturēs, bet gan veicinās.
Aiz auss vērts likt arī to, ka lielāka naudas summa, kas ir cilvēka rīcībā, automātiski nenozīmē viņa pirktspējas pieaugumu, jo tas ir atkarīgs no vairāku makroekonomisku aspektu mijiedarbības. Taču politiķi pagaidām ir izlikušies kurli pret uzņēmēju neatlaidīgo prasību samazināt darbaspēka nodokļus, lai spētu noturēt darbiniekus un saglabātu savu konkurētspēju. Tāpat ne reizi vien ir atkārtots, ka cilvēku labklājību daudz būtiskāk par minimālo algu ietekmē ar nodokļiem neapliekamā minimuma palielinājums, taču šobrīd ir ieviests vien tas, ka mazo algu saņēmēji savu lielāko neapliekamo minimumu varēs saņemt vairāk nekā ar gada nobīdi, iesniedzot deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestā. Minimālās algas pieaugums gan ir nepārprotami izdevīgs valstij, jo, no vienas puses, palielina tās ieņēmumus – valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek veiktas no katra algā izmaksātā eiro; no otras puses, tas ir izdevīgs arī ierēdņiem un citiem valsts darbā strādājošajiem, kuru atalgojums tiek noteikts, ņemot vērā valstī noteikto minimālo algas un piemērojot tai atbilstošu koeficientu.