Šķiet, mūsdienu pasaulē jau par normu kļuvusi situācija, kad investori finanšu tirgū masveidā sāk uzpirkt kādas nepareizās kompānijas akcijas. Attiecīgi jaunākais ieraksts šajā pārpratumu lentē saistīts ar aizvien populārākās “Clubhouse” mobilās aplikācijas uznācienu, kas faktiski piedāvā tās lietotājiem jaunu sarunu platformu.

Tad nu attiecīgi investoru bari metušies uzpirkt “ClubHouse Media Group” akcijas. Šādā gadījumā gan lieta tāda, ka šim uzņēmumam nav nekāda sakara ar minēto “Clubhouse” mobilo aplikāciju. Neskatoties uz to, “ClubHouse Media Group” akcijas cena kopš gada sākuma līdz šā mēneša vidum bija palēkusies vairāk nekā par 1000%.

Pēdējo dienu laikā gan tā, nākot atklāsmei, ka šis nav gluži tas īstais “Clubhouse”, atkal visai strauji – par 55% - noplanējusi zemāk. Tā gan joprojām ir par 500% augstāka nekā janvāra sākumā.

Pieejamā informācija liecina, ka “ClubHouse Media Group” ir mediju uzņēmums, kas savu darbību sasita ar tā dēvētajiem influenceriem. Savukārt aiz investoru gribētās “Clubhouse” mobilās aplikācijas stāv privātie investori – jeb tas nav kāds publiski tirgots uzņēmums, par kura akcionāru var kļūt gluži ikkatrs.

Latvijas konkurētspēju riska kapitāla nozarē bremzē virkne faktoru, no kuriem lielākā daļa ir novēršami.

Riska investīcijas uzņēmumos dod lielu ekonomisko efektu, un tā potenciāls Latvijā vēl ir ievērojams. Tā pirms ceturtdien, 23. augustā, Rīgā notiekošā gadskārtējā Baltijas Riska kapitāla samita sarunā ar DB vērtē Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes locekle un alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieka Livonia Partners partnere Kristīne Bērziņa.

Nozare Latvijā attīstās strauji, tomēr varētu vēl daudz straujāk, saka K. Bērziņa. «Pirms desmit gadiem riska kapitāla fondu (RKF) pārvaldnieki Latvijā pārvaldīja ap 30 miljoniem eiro, tagad ‒ ap 300 miljoniem. Tomēr šo aktīvu lielums ekonomikā nav liels. Riska kapitāla ieguldījumu daļa no IKP Latvijā ir ap 0,1%, Eiropā vidēji – 0,3%, bet Lietuvā un Igaunijā tie ir 0,4%.» Viņas vērtējumā, atšķirības pamatā ir ekonomikas struktūra. «Tradicionālajos riska kapitāla sektoros – ražošanā, biznesa pakalpojumos, eksportējošajās nozarēs – investējamo uzņēmumu skaits Igaunijā un Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā. Gandrīz jebkurā sektorā Igaunijā būs proporcionāli, piemēram, desmit potenciāli investējamo uzņēmumu, Lietuvā kādi astoņi, Latvijā – kādi pieci,» saka K. Bērziņa. Viņas vērtējumā, tas ir saistīts ar uzņēmumu ambīcijām un stratēģiju, kas savukārt sasaucas ar daudziem vēsturiskajiem faktoriem, «sākot ar to, kā šeit notika privatizācija un ar lata valūtas kursu».

Vakar naktī Briselē, risinoties mokošajam un protekcionisma motivētam transporta mobilitātes pakotnes trialogam (jā, teiksmainie trialogi, kuros patiesībā tiek panāktas Eiropas likumdevēju vienošanās, šeit apzināti notiek naktīs), Austrumeiropas interesēm tika brutāli pārbraukts ar Emanuela Makrona idejas veidoto ceļa rulli pāri.

Taču šoreiz, sasniedzot divkosības un necaurredzamības kalngalu tikai dažas stundas pēc tam, kad jaunā Eiropas Komisija Parlamentā pompozi prezentēja tās Zaļo kursu, nakts aizsegā – slepus un, pazemojot jauno Eiropas Komisiju, Rietumeiropas zaļie, kreisie un daļa liberāļu kopā ar Somijas prezidentūru sapakoja šo vienošanos.

Kliedzošākais fakts - visiem auto kravu pārvadātājiem būs jādzenā savi auto furgoni ik pēc 8 nedēļām atpakaļ uz savām reģistrācijas valstīm kaut vai 3000 km un kaut vai bez kravas. Zaļie un viņu jūsmīgie domubiedri, kuri tikai dažas stundas pirms tam kaismīgi aplaudēja fon der Leijenas Zaļajam kursam, dienasgaismai izdziestot, piespieda tik būtiski palielināt CO2 izmešus, bezjēdzīgi dzenājot desmitiem tūkstošu kravas automašīnu ar vienu mērķi - jūs nelieniet mūsu, Rietumeiropiešu, bagātajos tirgos!

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Maksātnespējas administratora slepkavības uzkūdīšanā apsūdzētā Mihaila Uļmana pirmā intervija.

Vairāk nekā gada laikā, kopš uzņēmējs Mihails Uļmans tika aizturēts, apcietināts kopš pagājušā gada decembra, arī apsūdzēts maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības uzkūdīšanā un tagad stājies tiesas priekšā, publiskā retorika ir balstīta izmeklēšanas un prokuratūras sniegtajā informācijā, pretēji žurnālistiskās ētikas standartiem nemēģinot uzklausīt arī otru pusi. Dienas Bizness šodien publicē interviju ar M. Uļmanu, dodot iespēju viņam pirmoreiz publiski izklāstīt savu nostāju un argumentus.

Prokuratūra jums ir uzrādījusi apsūdzību par uzkūdīšanu uz maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavību. Vai jūs tam piekrītat vai nē – un kādi ir jūsu argumenti?

Tirdzniecības «ar plecu» apmēri sniedzas līdz jauniem rekordiem, kas dažiem ir pamats bažām

Akciju tirgiem pēc īslaicīgas pauzes turpinot izaugsmi, daudzi šos vērtspapīrus ir gatavi iegādāties uz parāda. Daļēji šāda situācija liecina par ļoti optimistiskiem investoriem, kas gaida vēl tālāku akciju cenu kāpumu. Tomēr otra puse šim apstāklim ir tā, ka, šiem parādiem esot lieliem, tirgus dalībnieku reakcija uz jebkuriem jaunumiem var būt nervozāka.

ASV regulatoru apkopotie dati liecina, ka individuālo un institucionālo investoru maržinālās tirdzniecības apjoms (jeb apjoms, ko investori aizņēmušies no brokeriem) ASV, daudziem cerot nosmelt lielāku labumu no akciju cenu palielināšanās, pieaudzis līdz 643 miljardiem ASV dolāru, kas ir jauns vēsturiskais maksimums.

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Monetārās politikas instrumentu klāsts, ar kuru palīdzību veicināt izaugsmi un inflāciju, un jau esošo ietekme, strauji izsīkst. Arvien vairāk uzmanības tiek pievērsta konceptiem, kas pavisam nesen vēl šķita neiespējami. Nu kādu laiku ir dzirdami viedokļi par to, ka centrālās bankas varētu uzsākt «helikoptera naudas politiku» (HNP). HNP konceptu radīja ASV ekonomists Miltons Frīdmans, ko aprakstīja 1969. gadā savā grāmatā «Optimālais naudas daudzums».

HNP var uzskatīt par trešo un noslēdzošo monetārās politikas posmu pēc tradicionālās (galveno procentu likmju izmaiņas) un netradicionālās (centrālās bankas bilances audzēšana un negatīvas galvenās procentu likmes) politikas. HNP nozīmē, ka centrālā banka rada naudu, kuru valdība pēc tam novirza vienai vai vairākām sociālekonomiskajām sfērām. Būtībā HNP ir fiskālās politikas īstenošana, ko veic centrālās bankas.

Pēdējā laikā stiprinās nepieciešamība pēc jauniem politikas instrumentiem, jo sarūk ekonomikas politikas iespējas reaģēt uz pieticīgo izaugsmes tempu un zemo inflāciju. Turklāt netradicionālā monetārā politika saskaras pieaugošu kritiku. Šī politika ir palīdzējusi atvieglot finansiālos nosacījumus, bet tās ietekmes vērtējums uz pārējo ekonomiku ir neviennozīmīgs. Tās trūkumi laika gaitā pozitīvo ietekmi samazina, un kā iespējamu alternatīvu liek no jauna izvērtēt HNP potenciālu.

Kāpēc amerikāņu lidmašīnas joprojām stāv pie sētas, bet krievu gaisa kuģi turpina lidot, sarunā ar Dienas Biznesu skaidro Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs.

Uzreiz pēc krievu Sukhoi Superjet 100 katastrofas Maskavā sociālajos medijos – arī Latvijā ‒ izskanēja aicinājumi aizliegt šī lidmašīnas modeļa ekspluatāciju, bet līdz šim tas nav noticis. Ar ko tā atšķiras no Boeing 737 MAX?

Pēc pirmā gadījuma arī visai Boeing 737 Max flotei nekādi drastiski ierobežojumi netika noteikti. Kad notika otrs nelaimes gadījums, tika secināts, ka attiecīgā problēma ir visai gaisa flotei piemītoša. Tad sākās ķēdes reakcija pasaulē, dalībvalstu kompetentajām iestādēm aizliedzot šīs lidmašīnas ekspluatēt savās lidostās un gaisa telpā. Saistībā ar negadījumu Šeremetjevo ne Krievijas varas iestādēm, ne citiem, kur šis lidmašīnu tips ir sertificēts, tostarp ES, nav pārliecības, ka problēma ir visam gaisa kuģu parkam piemītoša, lai vajadzētu uzlikt līdzīgu aizliegumu. Turklāt ir daudz jautājumu par lidmašīnas ekspluatāciju un nosēdināšanu uz skrejceļa, un ir aizdomas par kļūdainu pilota rīcību.

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) izstrādātās Latvijas makroekonomikas prognozes 2020.-2022. gadam, kas tiek izmantotas par pamatu valsts budžeta plānošanai vidējā termiņā. Kopumā prognozes novērtētas kā reālistiskas, taču bažas raisa riski starptautiskās tirdzniecības un banku sektora reputācijas jomā.

Apstiprinot inflācijas prognozi, Padome norāda, ka kopš 2018. gada oktobra inflācijas prognozē nav veiktas izmaiņas. Taču spiediens uz darba algu pieaugumu darba tirgū joprojām ir augsts, kā rezultātā inflācija varētu būt augstāka par pašreiz prognozēto FM līmeni.

«Latvijas darba tirgus turpina uzkarst – bezdarba līmenis samazinās, iedzīvotāju līdzdalības līmenis darba tirgū sasniedz jau 70%, un Latvijas darba tirgus piesātinājums turpina augt. Līdz ar to paredzams, ka nākamajos gados turpināsies spiediens uz darba samaksu un inflāciju, kas ilgtermiņā var palielināt inflācijas rādītājus,» norāda Inna Šteinbuka, FDP locekle.

Apstiprinot reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi,Padome norāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējo prognozi 2018. gada oktobrī, Finanšu ministrija reālo IKP pieauguma tempu 2019. gadam ir palielinājusi no 3,0% līdz 3,2%, t.i., par 0,2 procentpunktiem, bez izmaiņām turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka izejvielu izmaksas turpinās pieaugt un nākotnē saskarsimies ar būtiskiem izaicinājumiem, kas daļai vietējo ražotāju un komersantu būs nepārvarami, stāstīja gaļas pārstrādātāja SIA "Forevers" vadītājs un īpašnieks Andrejs Ždans.

Viņš norādīja, ka līdz ar ekonomisko situāciju Latvijā un pasaulē gaļas pārstrādes nozare, kas ir starp jutīgākajām nozarēm, viena no pirmajām piedzīvoja krīzi.

"Lopbarības izmaksu pieaugums, ko raisīja graudu deficīts Eiropā, tiešā veidā ietekmēja gaļas izejvielu sadārdzinājumu. Vairākkārtīgi augušās energonesēju izmaksas sadārdzina produkcijas ražošanas ciklu, līdz ar ko pieaug spiediens, ražotājam nosakot savu produktu gala cenu. Tikpat strauji aug ražošanas nozares darbaspēka un produkcijas loģistikas izmaksas," stāstīja Ždans.

Ražotāji ir spiesti meklēt veidus, kā efektivizēt darbību, piesaistīt jaunu un vienlaikus noturēt esošo darbaspēku, kā arī noturēt savu tirgus daļu laikā, kad ekonomiskie procesi tiešā veidā ietekmē ražotāju turpmāko darbību, skaidroja Ždans. Tāpat uz ražotāju pleciem gulstas arī sabiedrības spiediens, kas saistīts ar negācijām, ko rada gala produktu cenas pieaugums un spiediens apmierināt pieprasījumu pēc kvalitatīvas pārtikas par aizvien pieņemamām cenām.

Šogad atalgojums varētu neaugt tik strauji, kā tas notika pērn, bet darba tirgus joprojām saglabājas "karsts", tādēļ nevar gaidīt, ka spiediens uz algu celšanu mazināsies, intervijā sacīja pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma "Figure Baltic Advisory" valdes locekle un vecākā konsultante Anta Praņēviča.

Viņa uzsvēra, ka viens no iemesliem, kādēļ algas tik strauji cēlās, ir demogrāfija, jo no darba tirgus iziet daudz vairāk darbinieku, nekā tajā ienāk. Piemēram, 2022.gadā no darba tirgus izgāja ap 12 400 darbinieku, kas ir gandrīz līdzvērtīgi Cēsu pilsētas iedzīvotāju skaitam.

Arī ekonomika aug un tas nozīmē, ka pieprasījums pēc darbiniekiem kļūst tikai lielāks.

Turklāt, attīstoties tehnoloģijām, ienākot mākslīgajam intelektam, strauji mainās tas, kas darba devējam ir nepieciešams, un prasības kandidātiem jau ir pavisam citādākas nekā vēl pirms pieciem gadiem.

"Tā visa rezultātā var prognozēt, ka spiediens darba tirgū tuvākajā laikā nemazināsies. Gaidīt, ka darba tirgū parādīsies daudz brīvu darbinieku, nevar," pauda Praņēviča.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ināru Pētersoni apbēdina sabiedrības negatīvā attieksme pret VID.

Intervijā Latvijas Radio Pētersone skaidroja, ka spiediens un nomelnošanas kampaņa pret VID esot novērojama galvenokārt sociālajos tīklos. Savukārt politisko spiedienu viņa līdz šim neesot izjutusi.

Pētersone atzina, ka nerunā par tiem gadījumiem, kad par VID darbinieku iespējamo negodprātību tika ziņots medijos, bet gan par kopējo attieksmi pret dienestu.

Viņasprāt, klientu un sabiedrības attieksme pret VID esot nekorekta, pār dienesta darbiniekiem tiekot izgāztas dusmas par visu nepadarīto valsts pārvaldē. Savukārt uz komersantu pārmetumiem par konkrētām lietām VID nevarot atbildēt, jo dienestam tas esot liegts.

Ceturtdien pēc Pētersones iniciatīvas notika viņas tikšanās ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS). Neoficiāla informācija liecināja, ka tikšanās laikā VID vadītāja plānoja iesniegt atlūgumu. Pēc tikšanās, kas ilga pusotru stundu, Pētersone žurnālistus informēja, ka atkāpties pagaidām neplānojot. «Neizslēdzu iespēju, ka es varētu iesniegt atlūgumu, bet šobrīd es to neesmu izdarījusi,» uzsvēra VID vadītāja.

Zaudējums mūsu valstij un Latvijas ekonomikai ir ABLV Bank likvidācija. Tomēr labāka ir bankas pašlikvidācija FKTK pārraudzībā, nekā bankas izlaupīšana maksātnespējas administratoru un politiķu mafijas interesēs. Dienas Bizness ir cīnījies par ABLV Bank tiesībām civilizēti pašlikvidēties, godīgi nokārtojot visas saistības ar kreditoriem.

Pats galvenais bankas īpašnieku un Latvijas valsts finanšu reputācijai ir spēja norēķināties ar saistībām pret kreditoriem, saglabājot reputāciju kā valstij, kuras bankām cilvēki var uzticēt savu naudu. Šo reputāciju veido pārliecība, ka nauda tiks atgriezta likumīgajiem īpašniekiem, nevis kaut kur pazudīs afēru rezultātā. Valsts reputācijai ir ļoti būtiski, ka cilvēki ir pārliecināti, ka Latvija ir vieta, kuras bankās var glabāt savu naudu.

Tikai pavisam nesen FKTK ir izdevies apstiprināt metodoloģiju naudas atmazgāšanas novēršanas kontrolei ABLV Bank kreditoru prasību izmaksās. Cerams, ka solījumi tiks pildīti un ABLV Bank kreditori jau vasarā varēs sākt saņemt savu naudu. Naudas atgriešana ABLV Bank kreditoriem būs lakmusa papīrs. Ne tikai ārvalstu, bet arī Latvijas uzņēmējiem un pilsoņiem tā radīs pārliecību par Latviju kā tiesisku valsti, kurai var uzticēties, kurā var veikt biznesu un investīcijas. Vai par nedrošu valsti, ja nauda atgriezta netiks. Finanšu pārskati liecina, ka bankā ir nauda, akcionāru izteikumi liecina, ka viņiem rūp sava reputācija un gods. Riska moments ir politiskais faktors. Mēs zinām, ka ABLV Bank miljardi joprojām nedod mieru daudziem, kas gribētu tiem piekļūt, izmantojot politisko varu un ietekmi uz valsts iestādēm, par argumentu izmantojot arī «cīņu ar naudas atmazgāšanu» un citus mērķus. Nepieļaut ABLV Bank izlaupīšanu varēja, tikai esot modriem un sekojot līdzi informācijai – gan oficiālajai, gan tai, ko iegūstam no mazāk oficiāliem, bet drošiem avotiem. Šodien var teikt, ka mums visiem kopā tas ir izdevies, bet atslābt nedrīkst.

2017. gads eirozonā nesis ļoti iepriecinošas vēsmas. Izaugsme visa gada garumā pozitīvi pārsteidza. Straujāka globālā izaugsme kāpināja pieprasījumu pēc Eiropas uzņēmumu saražotā, būtiski uzlabojās situācija darba tirgū, bezdarbs turpināja samazināties visa gada garumā.

Turklāt aizvien spēcīgāku izaugsmi redzam ne tikai pāris veiksmīgākajās eirozonas valstīs, bet situācija gada laikā būtiski uzlabojusies visā eirozonā.

Tomēr uz visu šo labo ziņu fona bažas rada inflācija. Tā vietā, lai tā sekotu līdzi ekonomikas izaugsmes tempiem, kā varētu gaidīt, tā turpina būt zema. Kādi tam iemesli un vai nesenais izaugsmes tempu kāpums ietver sevī pazīmes, ka drīzumā inflācija tomēr atsāks pieaugt?

Izaugsmi eirozonā sekmējusi atbalstošā monetārā politika, kas pēdējos trīs gadus aktīvi nodrošinājusi ilgāka termiņa un lētu finansējumu. Tāpat eiro zonai aizvien vairāk palīdzējusi arī ārējā vide un globālā ekonomika, kas pēc pāris zemas izaugsmes gadiem atsākusi strauji augt. Par to, ka situācija uzlabojusies, liecina dažādu aptauju dati. Tie rāda, ka uzņēmēju un patērētāju optimisms par eiro zonas ekonomikā notiekošo ir augstāks nekā pirmskrīzes gados.

Uzņēmējiem ir ambīcijas, tirgus situācija nav slikta, investoriem naudas netrūkst, lieli valsts un pašvaldību uzņēmumi varētu stimulēt tirgus kapitalizāciju, bet uzņēmējdarbības vides un nodokļu jautājumi pārlieku ietekmē biznesa noskaņojumu kopumā.

Tādi ir ikgadējās Dienas Biznesa trīspusējās diskusijas galvenie secinājumi, kurā piedalījās Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Liene Dubava, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kas, jūsuprāt, kopš pagājušās vasaras ir būtiski mainījies gada laikā globāli, finanšu tirgos un biznesā kopumā?

Roberts Idelsons: Finanšu tirgos šis gads, globāli raugoties, noteikti ir aizvadīts labi. Lielāko uzņēmumu akciju indeksi ir auguši. Izaugsme sasniedz 20% un vairāk. Ievērojot augošos riskus, ir bijušas arī svārstības. Arī procentu likmes sāk krist, un visā pasaulē kopumā tas nozīmē, ka nauda nedaudz paliek lētāka. Ekonomikā kopumā šobrīd arī nav notikušas lielas izmaiņas, un būtiska recesija nav novērota – ne Eiropā, ne ASV. Kopējā paradigma ir, ka viss ir labi. Turpinām investēt, indeksi aug, aizņēmēju kredītspēja ir laba. Ko nesīs atlikusī gada daļa – redzēsim! Rudens vienmēr ir tāds nenoteiktības laiks.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ko par to saka banku analītiķi?

Mārtiņš Āboliņš, Citadeles ekonomists:

COVID-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas lejupslīde un bezdarba pieaugums pagaidām nav būtiski ietekmējis darba samaksas pieaugumu Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieauga par 10,2 % salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni un sasniedza 1237 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas ir kārtējais signāls, ka situācija Latvijas darba tirgū uzlabojas un iedzīvotāju ienākumu kāpumu redzam arī Citadeles privātpersonu klientu kontu datos.

Tomēr kopējā situācija Latvijas darba tirgū joprojām ir neskaidra, jo darba tirgus rādītājus ietekmē ar Covid-19 saistītie ierobežojumi un valsts atbalsta pasākumi. Piemēram, dīkstāves pabalstu saņēmēji netiek uzskaitīti kā nodarbināti un no dīkstāves pabalstu vidējā apjoma ir redzams, ka dīkstāves pabalstus pārsvarā ir saņēmuši strādājošie ar relatīvi zemiem ienākumiem, jo vidējā pabalsta apmērs bija tuvs minimālā pabalsta lielumam. Tādēļ daļa no vidējās algas kāpuma, visticamāk, ir statistikas ilūzija un zīmīgi, ka vidējā darba samaksa Latvijā ir augusi straujāk nekā Igaunijā, lai arī ekonomikas pieaugums Igaunijā šogad ir bijis straujāks nekā Latvijā.

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Aizvadīta Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studentu modes skate, kurā 22 jaunie mākslinieki demonstrēja savas tērpu kolekcijas.

Arī šogad uz mēles varēja redzēt gan oriģinālus “gatavs valkāšanai” apģērbus, gan arī avangarda dizaina risinājumus, kuru centrā tika izvirzīts cilvēks.

Īpašu lomu modes skates vizuālajā koncepcijā ieņēma arī telpas scenogrāfiskais noformējums, kas šogad tika interpretēts caur spēcīgām gaismas un tumsas saspēlēm, lauzto spoguļu projekcijām, kā arī baltā un melnā mijiedarbību.

Kā galvenās vienojošās tendences jauno modes mākslinieku kolekcijās iezīmējās abstraktas, asimetriskas formas, ķermenim pieguloši un arī izteikti masīvi silueti -, koši toņi un raibi raksti, dažādu faktūru un materiālu kombinācijas, neordināri aksesuāri un galvassegas, kā arī sejas aizsegi, kas simboliski pauda tieksmi uz esības un patiesības meklējumiem un izteiktu robežu nojaukšana starp šķietami pareizo un nepareizo.

Meklējot pierādījumu tam, ka pandēmijā viss ir iespējams, turklāt sapņiem un ambīcijām nav vecuma ierobežojuma, ielūkosimies kādas jaunas uzņēmējas stāstā par to, kā mīlestība pret dabu un modi materializējās perspektīvā modes inovācijā.

Katrīna Resne ir 19 gadus veca jauniete, modes un dabas jautājumu entuziaste, kā arī dabai draudzīgā apģērba zīmola Rosafella radītāja: “Rosafella patiesībā tika izveidots jau tad, kad es gāju devītajā klasē. Man bija vēlme izpausties un šķita, ka bizness ir īstā vieta, kur to darīt. Protams, tobrīd man palīdzēja vecāki. Mans pirmais produkts bija plānotājs.”

Katrīna komentē, ka neesot gribējusi to, ko rāda filmās, – dizainerus, kuriem pieder sava studija un kuri nelielos daudzumos pārdod savus unikālos dizainus. Tieši tā radās pirmās idejas par dabai draudzīgu apģērbu. Rezultātā Katrīna savu bērnības interesi par dažādām dabas zinātnēm pārvērta lolotā sapņa piepildījumā, kurā mode draudzējas ar dabu.

Pirmais vērtējums par ekonomikas sniegumu pērnā gada nogalē sagādā nelielu vilšanos. Salīdzinājumā ar 2016. gada 4. ceturksni iekšzemes kopprodukts (IKP) ir audzis par 4.2%. Saskaņā ar šiem provizoriskajiem datiem Latvijas ekonomika pērn kopumā auga par 4,5%, nevis par 4,7% vai pat 4,8%, kā varēja domāt iepriekš.

Sezonāli izlīdzinātais IKP, kas ņem vērā darba dienu skaita atšķirības, 4. ceturksnī pret iepriekšējo periodu audzis par 0.3%, bet gada laikā — par 4,8%. Savukārt 2017. gadā kopumā pievienotā vērtība varētu būt kāpusi par 5%.

Šos skaitļus precizēs un papildinās pēc mēneša. Uz citu datu fona pārsteidzoši zems šķiet iekasēto produktu nodokļu apjoma sākotnējais vērtējums. Vēl nav zināmi janvāra rezultāti, kas atspoguļo notikumus ekonomikā decembrī. Šķiet, ka brīdī pirms akcīzes nodokļa paaugstināšanas kāpumam drīzāk jābūt ļoti spēcīgam.

Par nelielu apbēdinājumu uzskatāms arī rūpniecības pievienotās vērtības kāpums 4. ceturksnī tikai par 5% gada griezumā. Šajā periodā bijusi grūti prognozējama enerģētikas dinamika. Laikapstākļi ir veicinājuši elektrības ražošanu, bet mazinājuši siltuma pieprasījumu.

No 2020. gada tiks ieviesta jauna dabas resursu nodokļa likme par atkritumu sadedzināšanu, kā arī palielinātas šī nodokļa likmes atsevišķām precēm

To paredz Ministru kabinetā akceptētie grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, izvērtējot dabas resursu nodokļa piemērošanu, secinājusi, – ja likmes ir noteiktas kā skaitlis, nevis procenti, tad nodokļu likme jāindeksē atbilstoši inflācijas apmēriem. Vides politikas pamatnostādnes 2014.–2020. gadam paredz dabas resursu nodokļa (DRN) likmju efektivitātes novērtēšanu un atbilstošu nodokļa likmju pārskatīšanu. Tāpēc piedāvāts paaugstināt dabas resursu nodokļa likmi par smilts ieguvi no pašreizējiem 0,21 eiro/m3 līdz 0,36 eiro/m3, to pielīdzinot šī nodokļa likmei par smilti-granti, tādējādi samazinot krāpšanās iespējas. Praksē esot konstatēti vairāki gadījumi ar nepareizo uzskaiti. Paredzēts arī mainīt dabas resursu nodokļa sadalījumu starp valsts un pašvaldību budžetiem un palielināt pamatbudžetā ieskaitāmo īpatsvaru no pašreizējiem 40% līdz 60%.

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma “Tesla” vadītājs Īlons Masks ir spilgts viedokļu līderis, kur viņa vārdu par kaut ko garantētu gatavs ņemt visai liels cilvēku pūlis.

Pēc pēdējo dienu izvērstās sociālo mediju tīrīšanas, kas paredz “nepareizo” viedokļu izteicēju atsijāšanu, ko, šķiet, simbolizējusi ASV prezidenta Donalda Trampa izmešana no sociālajiem tīkliem, Ī. Masks nāca klajā ar divu vārdu “tvītu”: “Use Signal” (lietojiet “Signal”).

Rezultātā vesela gūzma cilvēku metušies meklēt, kas tad īsti tas ir un sākuši iegādāties “Signal Advance” kompānijas akcijas.

Sekojot pēkšņai neierasti lielai investoru, interesei minētā uzņēmuma akcijas cena dažu dienu laikā palielinājusies par astronomiskiem 6,3 tūkst. procentiem, kas kompānijas vērtību katapultējis tuvu 500 miljonu ASV dolāru atzīmei.

Viss jau būtu labi, ja tas būtu tas “Signal”, par kuru runāja Ī . Masks. “Signal Advance” patiesībā ir ne pārāk liels (protams, ja vērtē tā kapitalizāciju pirms dažām dienām) medicīnas tehnoloģiju uzņēmums. Savukārt Ī. Masaka izceltais “Signal” ir privāta organizācija, kurai ir līdzīgs ziņu apmaiņas pakalpojums kāds tas ir Facebook piederošajam “WhatsApp”.

Asus Zenbook 3 UX390UA patiks lietotājiem, kuri lauvastiesu darbalaika pavada izbraukumos, pārlidojumos un konferencēs

No vienas tikšanās uz otru skrienošie, mūždien izbraukumos esošie savas jomas profesionāļi izsenis meklējuši vieglu, plānu, bet vienlaikus pilnībā funkcionālu datoru. Tādu, kas neapgrūtinātu pārvietošanos un būtu izmantojams pat šaurajos lidmašīnu ekonomiskās klases sēdekļos. Parasti šādas superplānas iekārtas asociējas ar Apple ražotajiem MacBook, taču arī pie Microsoft Windows operētājsistēmas pieradušos lietotājus ražotāji laiku pa laikam aplaimo ar prasībām vairāk vai mazāk atbilstošu ierīci. Viens no tādiem ir jaunais Asus Zenbook 3 UX390UA.

Šis dators pārstāv salīdzinoši jaunu klēpjdatoru atzaru, un tā redzamākā iezīme ir absolūts minimālisms. Zenbook 3 ar 12,5 collu pa diagonāli lielu ekrānu ir ne vien ļoti plāns un viegls, bet tam pat nav klēpjdatoros ierasto pieslēgvietu, tādēļ visa datu pārraide notiek bez vadiem vai arī ar vienīgo USB-C ligzdu.