Vakar naktī Briselē, risinoties mokošajam un protekcionisma motivētam transporta mobilitātes pakotnes trialogam (jā, teiksmainie trialogi, kuros patiesībā tiek panāktas Eiropas likumdevēju vienošanās, šeit apzināti notiek naktīs), Austrumeiropas interesēm tika brutāli pārbraukts ar Emanuela Makrona idejas veidoto ceļa rulli pāri.
Taču šoreiz, sasniedzot divkosības un necaurredzamības kalngalu tikai dažas stundas pēc tam, kad jaunā Eiropas Komisija Parlamentā pompozi prezentēja tās Zaļo kursu, nakts aizsegā – slepus un, pazemojot jauno Eiropas Komisiju, Rietumeiropas zaļie, kreisie un daļa liberāļu kopā ar Somijas prezidentūru sapakoja šo vienošanos.
Kliedzošākais fakts - visiem auto kravu pārvadātājiem būs jādzenā savi auto furgoni ik pēc 8 nedēļām atpakaļ uz savām reģistrācijas valstīm kaut vai 3000 km un kaut vai bez kravas. Zaļie un viņu jūsmīgie domubiedri, kuri tikai dažas stundas pirms tam kaismīgi aplaudēja fon der Leijenas Zaļajam kursam, dienasgaismai izdziestot, piespieda tik būtiski palielināt CO2 izmešus, bezjēdzīgi dzenājot desmitiem tūkstošu kravas automašīnu ar vienu mērķi - jūs nelieniet mūsu, Rietumeiropiešu, bagātajos tirgos!
Šāds regulējums, kas skaidri pierāda ne tikai tā protekcionisko garu, bet arī pretrunu starp godīgu vienota ES tirgus konkurētspēju, vienlaicīgi spilgti demonstrē Eiropas dažādās metamorfozēs izveidojušos zaļo divkosību, kas, lai cik tuvi arī man ir vides problēmu draudi, neļauj šos politiķus un viņiem līdzīgos uztvert nopietni.
Jaunais Eiropas Zaļais kurss ir ļoti populārs. Bet izrādās – tikai tad, kad ir gaišs un kad visi fotogrāfē. Naktī maskas krīt.
Kā vārdā?
Tirgus pārdales vārdā – Austrumeiropas konkurējošajiem pārvadātāju uzņēmumiem sadārdzināt izmaksas tik daudz, lai tie tirgu būtu spiesti vienkārši pamest. Autovadītājus, kuri trūkst visā Eiropā, Rietumeiropa gan pieturēs.
Pirms tam gan mūsu uzņēmumi būs spiesti dempingot pakalpojuma cenas, lai vismaz kaut ko varētu pārvadāt atpakaļceļā, kas rezultēsies vēl lielākā kravas auto noslogojumā uz ceļiem, lielākos satiksmes drošības riskos un cilvēku dzīvībās. Sekundāri, mēs un līdzīgās dalībvalstīs, vairojoties bezdarbam, pieredzēsim atkal kādu, kurš dosies prom.
Vārdu sakot, "ir jāmāk" ar vienu šāvienu fatāli traumēt tik daudz un ilgi, grūti īstenotus Eiropas politikas mērķus.
Starp citu, pieņemtā provizoriskā vienošanās ir arī pretrunā ar Eiropas Komisijas redzējumu. Šajā nakts trialogā starp atbildīgajām pusēm – EP, Somijas vadīto ES Padomi un EK - piedalījos kā ēnu ziņotājs arī es. Trialogam beidzoties ne agrāk un ne vēlāk kā pulksten sešos no rīta, man diemžēl bija jābūt lieciniekam, kā jaunā Eiropas "valdība" tika pazemota, zīmīgākajā sarunu procesā pat netiekot uzklausīta.
Lieki piebilst, ka tas ir arī pretrunā ar lēmumu pieņemšanu saistīto kārtības rulli – taču tas vairs nav nekāds jaunums, arī tā ir noticis. Tomēr šādā veidā atļauties pazemot tikai dažas dienas jauno Eiropas Komisiju, turklāt ar videi tik katastrofālu vienošanos dienā, kad prezentēta ambiciozā un vairāk nekā 100 miljrd. eiro "smagā" Eiropas Zaļā kursa stratēģija, tomēr ir kas jauns.
Ko darīt tālāk?
Cīņa nav galā. Eiropas Parlamentā vēl ir jābūt balsojumam gan transporta komitejā, gan noslēdzoši plenārsesijā. Darīsim, ko varam.
Vienlaicīgi politiku ietekmējošas sviras ir vēl joprojām arī satiksmes ministrijai Eiropas Padomes ietvaros. Un galu galā, es ceru, ka arī Eiropas Komisija neļaus sevi šādā veidā apsmiet un tās kolēģijas ietvaros spēs panākt provizoriskās vienošanās bloķēšānu, iekams tā netiek panākta atbilstoši procedūrai. Šādas sviras EK ir - nevajadzētu tēlot, ka nekas nav noticis, bet to īstenot.
Noslēdzoši – lai arī šāds lēmumu pieņemšanas fons nedara godu un noteikti nevairo ticību ES tēlam, es aicinu paust protesta balsi arī mūsu uzņēmumiem kopā ar partneriem līdzīgi domājošās valstīs. Un nekautrēties parādīt jūsu spēku, jo jums ir arī būtiski resursi - jūsu darba rīki- kravas automašīnas.