Latvijas konkurētspēju riska kapitāla nozarē bremzē virkne faktoru, no kuriem lielākā daļa ir novēršami.
Riska investīcijas uzņēmumos dod lielu ekonomisko efektu, un tā potenciāls Latvijā vēl ir ievērojams. Tā pirms ceturtdien, 23. augustā, Rīgā notiekošā gadskārtējā Baltijas Riska kapitāla samita sarunā ar DB vērtē Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes locekle un alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieka Livonia Partners partnere Kristīne Bērziņa.
Nozare Latvijā attīstās strauji, tomēr varētu vēl daudz straujāk, saka K. Bērziņa. «Pirms desmit gadiem riska kapitāla fondu (RKF) pārvaldnieki Latvijā pārvaldīja ap 30 miljoniem eiro, tagad ‒ ap 300 miljoniem. Tomēr šo aktīvu lielums ekonomikā nav liels. Riska kapitāla ieguldījumu daļa no IKP Latvijā ir ap 0,1%, Eiropā vidēji – 0,3%, bet Lietuvā un Igaunijā tie ir 0,4%.» Viņas vērtējumā, atšķirības pamatā ir ekonomikas struktūra. «Tradicionālajos riska kapitāla sektoros – ražošanā, biznesa pakalpojumos, eksportējošajās nozarēs – investējamo uzņēmumu skaits Igaunijā un Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā. Gandrīz jebkurā sektorā Igaunijā būs proporcionāli, piemēram, desmit potenciāli investējamo uzņēmumu, Lietuvā kādi astoņi, Latvijā – kādi pieci,» saka K. Bērziņa. Viņas vērtējumā, tas ir saistīts ar uzņēmumu ambīcijām un stratēģiju, kas savukārt sasaucas ar daudziem vēsturiskajiem faktoriem, «sākot ar to, kā šeit notika privatizācija un ar lata valūtas kursu».
Situācija gan uzlabojas būtiski. «Vēl pirms pieciem gadiem jaunuzņēmumu aktivitāte bija zema, bet tagad tādu ir jau virs 300. Pieaug gan jaunuzņēmumu skaits, gan kvalitāte. Igaunijas salīdzinoši lielāko aktivitāti šai ziņā nosaka Skype veiksmes stāsts. Igaunijā patlaban tiek dibināti kādi astoņi vai desmit sēklas finansējuma un arī izaugsmes finansējuma RKF, un lielākajā daļā no tiem ir vismaz viens no bijušajiem Skype darbiniekiem. Šāds klasteris veidojas ar laiku, un tas notiek arī Latvijā, kaut gan lēnāk.»
Komentējot alternatīvo ieguldījumu fondu (AIF) datus (skat. grafiku), TGS Baltic vecākā juriste Alise Eljašāne DB skaidro, ka «formāli Latvija ir līdere, bet īstenībā tas ir stingrāku regulatora prasību dēļ. Visliberālākās prasības ir Igaunijā, kam seko Lietuva. Lietuvā tie riska kapitāla pārvaldītāji, kas saskaņā ar AIF regulējošo direktīvu (AIFMD) darbojas ar atvieglotiem noteikumiem, var iesniegt vienkārši paziņojumu, ka viņi tur tādi ir, un negaidīt nemaz akceptu. Latvijā tas ir sarežģīts process, kas aizņem vairākus mēnešus».
Viņa norāda, ka dažs jaunais fonds šā iemesla dēļ ir arī nokavējis Altum noteikto termiņu par kapitāla pārvaldīšanas perioda sākumu, jo aizvien gaidīja reģistrāciju. «Altum nāca pretī un pagarināja darbības sākšanas termiņu, tomēr tas mērķa uzņēmumiem liedza ātrāk pieteikties finansējumam.»
Riska kapitāla kā jaunas ekonomikas jomas attīstībā aizvien būtisks ir un paliek valsts atbalsts un intervence, vērtē K. Bērziņa. «Patstāvīgi šī joma šeit nespētu pastāvēt. Intervence izpaužas divējādi – kā ieguldītais kapitāls, kas Latvijā notiek caur Altum, un kā juridiskā vide. Otrās sakarā mums ir iespējas uzlabojumiem.» 2011. gadā ES pieņēma AIF regulējošu direktīvu. Tā dalībvalstīm atstāja ļoti plašas tiesības, kā direktīva tiek traktēta. Liela daļa ES valstu izvēlējās AIF ar aktīvu lielumu līdz 100 miljoniem eiro un sviras finansējumu un līdz 500 miljoniem eiro bez sviras finansējuma regulēt ļoti viegli vai nemaz, jo to risks tiek vērtēts kā ļoti zems.
Visu rakstu Riska kapitālam ir jāaug lasiet trešdienas, 22.augusta laikrakstā Dienas Bizness!