Visās nozarēs, kurās ir publiskie iepirkumi, pastāv arī slēptās vienošanās, jo visiem šķiet, ka iepirkumos ir viegli «shēmot»

Tā, izvērtējot aizvadīto gadu, secinājusi Konkurences padome (KP), ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nepieļaujot dažāda veida pārkāpumus, Konkurences padome valstij novērsusi aptuveni 150 milj. eiro zaudējumus. Tie novērsti, ņemot vērā pēdējo trīs gadu Konkurences padomes (KP) lietvedībā esošās lietas. Pērnais gads KP bijis diezgan ražīgs, piemēram, valsts budžetā ieskaitīti iepriekš uzliktie naudas sodi vairāk nekā viena miljona eiro apmērā.

Visu rakstu Mēģina shēmot visās nozarēs lasiet 18. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Fiktīvo firmu dibināšanai šobrīd biežāk izmanto lētticīgus strādājošos, nevis bezpajumtniekus, intervijā atzina Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāre Guna Paidere.

«Situācijas, kad par uzņēmuma īpašnieku tiek norādīti bezpajumtnieki, kļūst arvien retākas. Šīs personas jau ir nonākušas iestāžu redzeslokā un, visticamāk, ir iekļautas riska sarakstos. Bet, protams, arī noziedzīgā pasaule attīstās. Tāpat jāņem vērā cilvēku lētticība. Ja agrāk tie paši bezpajumtnieki tika aktīvi izmantoti, tagad redzam, ka tiek izmantoti parasti cilvēki, kuri par salīdzinoši nelielu samaksu piekrīt parakstīt dokumentus, uzņemties juridiskās saistības, neapzinoties, ar ko viņi riskē,» sacīja Paidere.

Lai ar to cīnītos, ir jāuzlabo sabiedrības izpratne par to, ka nevar parakstīt visus dokumentus, ko liek priekšā.

Galvenā valsts notāre uzsvēra, ka valsts iestādes turpina strādāt, lai izskaustu fiktīvu firmu dibināšanu, taču vienlaikus piebilda, ka pēc personas izskata vien nepateiksi, vai tā ieplānojusi veikt noziedzīgas darbības.

Turpinoties tā dēvētās būvnieku lietas, kurā Konkurences padome (KP) sodījusi 10 būvniekus par dalību kartelī, izskatīšanai Administratīvajā tiesā, klajā nāk jauni fakti un blaknes, kas saistīti gan ar tiesas procesu, gan ar pašu lēmumu, iespējamajiem pārkāpumiem un neatbilstībām.

Šobrīd, faktiski jau ir skaidrs, ka būvnieku lieta Latvijas Universitātei (LU) radīs apmēram 1,7 miljonu zaudējumus, liecina tiesas materiāli.

Jau iepriekš ir izskanējis viena no būvniekiem "Velves" īpašnieka “MN Holding” no Konkurences padomes atšķirīgs viedoklis par "Velves" izlīguma slēgšanas ar KP apstākļiem. Atgādinājumam, "Velve" ir viens no būvniekiem, kura darbībās padome konstatēja karteli, bet kurš pamanījās pašā pēdējā brīdī ielēkt vilciena pēdējā vagonā - noslēgt ar padomi izlīgumu un tāpēc tam bija jāmaksā mazāks naudas sods kā arī tas izvairījās no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos. Kamēr padome to pamato ar Velves iesniegtajiem papildus pierādījumiem, pati Velve apgalvo, ka nekādus papildus pierādījumu nav sniegusi. Uz šīm padomes un "Velves" īpašnieka pretrunām par vieniem un tiem pašiem apstākļiem lietā tiesai norāda arī lietas dalībnieki, uzskatot par pretrunīgiem.

Apzināmies, ka nākotnē brīnumu nebūs, brīnumus nepiedzīvojām ar OIK, tādēļ neticiet brīnumiem un nemēģiniet turpināt shēmot, savā prezentācijā, iezīmējot centralizētās siltumapgādes nākotni, Dienas Biznesa rīkotajā ikgadējā siltumapgādes nozares forumā Siltuma ražošanas ekonomika ilgtspējīgā valstī sacīja Rīgas Tehniskās Universitātes profesore, Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore Dagnija Blumberga.

Pilnīgi skaidrs, ka klimats mainās, un enerģētiķi ir atbildīgi par to, kas notiek ar klimata pārmaiņām.

Tāpēc galvenais jautājums ir par to, kas ir šī brīža enerģētikas politikas trilemma. Tas ir jautājums par to, kādas oglekļa emisijas veidojas, ir energoapgādes drošums, kas ir pilnīgi citādāks nekā pirms 5-10 gadiem, galvenais jautājums ir energoefektivitāte un enerģijas izmaksas.

Ir pilnīgi skaidrs, ka, lai klimata pārmaiņas mazinātu, tiks ieviesti dažādi politiski instrumenti, un tiem, kas izraisa klimata pārmaiņas raisošās gāzes, būs jāmaksā. Klimats mainās, jau ka esam zem 2 grādiem vidējās globālās temperatūras pieaugumā, nevaram atļauties lielāku, tādēļ ir noteikti mērķi 2030.gadam. Tas ir globāls mērķis, tādēļ Latvija nevar teikt, ka tā ir maza valsts un to nekas neskar.

80 eiro alga taksometru nozarē liecina par to, ka tā ir tīri acīmredzama šmaukšana. Un lai no šīs šmaukšanas izietu ārā ir viens darbīgs līdzeklis, kas atvieglotu arī nodokļu iekasēšanu un mazinātu birokrātiju - tā ir patentmaksa jeb taksometru nodeva, saka SIA Baltijas taksometrs valdes loceklis Jānis Naglis.

Kādreiz taksometra vadītājs bija auto vadīšanas paraugs. Tagad, nesauksim vārdā taksometru kompāniju, bet tās mašīnu ieraugot, esmu uzmanīgs, pēc pieredzes zinu, ka to var vadīt arī tāds šoferis, kura vadīšanas iemaņas ir iesācēja līmenī. Dzīvē gadās sastapt taksometru vadītājus, kuri nezina pat Rīgas centra ielu nosaukumus. Vai nav notikusi taksometru nozares degradācija?

Vaina ir tajā, ka taksometru kompānijas ļoti bieži pieņem vadītājus bez pienācīgas kvalifikācijas pārbaudes un apmācībām. Ir pāris kompānijas, kurām tas ir pašsaprotami, ka pirms cilvēks uzsāk taksometra vadītāja darbu, notiek apmācības. Ja runājam par tādiem zīmoliem kā RedCab un Baltic Taxi tad šādas apmācības ir vismaz nedēļu garas. Tajās ne tikai tiek dotas iespējas vēlreiz apgūt satiksmes noteikumus, bet arī tiek mācīta apkalpošanas kultūra, dotas konfliktsituāciju risināšanas iemaņas, mācīta Rīgas kartes atšifrēšana, un apmācības beigās ir prakstiskais eksāmens.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

Laimdotas Straujumas otrajai valdībai būs jāstrebj iepriekšējo valdību savārītā putra, izšķiroties – radīt reālu ekonomikas pieaugumu vai uzturēt spēkā līdzšinējo butaforiju.

Palasot Laimdotas Straujumas otrās valdības deklarāciju, ko valdības sastāva dēļ ir grūti dēvēt par jaunu, mēs jau pirmajā teikumā lasām, ka tiks turpināta iepriekšējās valdības iesāktā politika. Diemžēl šis teikums ievērojami samazina cerības uz to, kas seko valdības deklarācijas nākamajos teikumos, proti, ka šīs valdības politika balstīsies uz ekonomisko izaugsmi, vairos ikvienas ģimenes un iedzīvotāja labklājību un piederību Latvijai, padarot to par ģimenēm un bērniem draudzīgāko valsti. Kāpēc tā? Tāpēc, ka pēdējām valdībām ir bijusi liela problēma nodalīt «ekseļa ekonomiku», kas balstīta uz sausiem cipariem, no reālās ekonomikas, kas abas neiet kopā. Šāds piemērs ir kaut vai Latvijas eksporta rādītāji, kas būtiski samazinātos, ja atskaitītu nost reeksportu. Reeksports šodien ir, rīt nav, tas ir cieši saistīts ar tranzīta iespējām un līdz ar to balstās uz svešiem lauriem.

Zviedrijas un Baltijas korporācijas pašlaik ekonomikā nesaskata nekādu pieprasījumu, tāpēc viņi arī neinvestē

«Ja viņi zinātu, ka gaida pieprasījums, viņi investētu, tomēr viņi nogaida, jo nav šādas paredzamības,» par korporatīvo investoru noskaņojumu DB saka Swedbank prezidents un izpilddirektors Mikaels Volfs. Intervijā viņš arī neslēpj, ka Swedbank kā banka gribētu no Latvijas valsts vienreiz dzirdēt skaidru nostāju, vai tā finanšu pakalpojumu biznesu nerezidentiem šeit grib vai negrib.

Nule kā Rīgā bija Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī, kas pēc pāris mēnešiem Latvijā sāks pārraudzīt arī Swedbank. Ko domājat par šiem regulatora jaunumiem?

Pandēmija ir ne tikai likusi sarauties kopējai Latvijas tautsaimniecībai, kā rezultātā pieaudzis bezdarbnieku skaits, bet arī transformējusi ēnu ekonomiku, it īpaši tajās sfērās, kurām tika liegtas legālas darba iespējas

Tādu ainu iezīmē DB aptaujātie uzņēmēji. Latvijā un Eiropā koronavīrusa izplatības ierobežošanai noteiktie aizliegumi ar pārtraukumu pagājušajā vasarā ir spēkā jau vairāk nekā gadu, un to ietekme uz ēnu ekonomiku vēl tiek pētīta. 2020. gads tiek marķēts ar Covid-19, un arī pērnā gada 12. martā un atkārtoti no 9. novembra Latvijas valdības noteiktie ierobežojumi vairākām tautsaimniecības jomām būtiski lika ierobežot vai pat pilnībā apturēt savu biznesu, tādējādi ne tikai atstājot bez iespējām legāli strādāt, bet pieprasījums tirgū pēc attiecīgajām precēm un pakalpojumiem bija sava veida injekcija ēnu ekonomikai.

Lai arī Latvijā tika ieviests bezprecedenta risinājums – dīkstāves pabalsti, tomēr tie nespēja apturēt darba ņēmēju skaita (par kuriem tiek maksātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) samazināšanos. Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka 2021. gada februārī šādu darbinieku bija 797 034, bet 2020. gada februārī, kad Covid-19 vēl nebija sasniedzis Latviju, – 813 879. Daudz lielāku starpību var ieraudzīt 2020. gada maijā, kad šādu darba ņēmēju skaits bija 792 568, bet 2019. gadā (pirms pandēmijas) maijā 822 925. Tas nozīmē, ka darba ņēmēju, par kuriem tiek maksātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bija par vairāk nekā 30 000 mazāk.

Latvijas nacionālās aviosabiedrības airBaltic pārdošanu investīciju konsultanti šogad vēl neprognozē. Ja viss klāsies labi, tas, labākajā gadījumā, iespējams vien nākamā gada pirmajā pusē, Db.lv prognozēja Superia partneris Mārtiņš Krūtainis.

Kopumā investīciju konsultanti ar mazu pārliecību runā par iespēju, ka airBaltic varētu pirkt kāda no Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts aviokompānijām, bet gan ir pārliecinātāki, ka runa varētu būt par valstīm ārpus ES. Tas savukārt vienlaikus nozīmē vairākus ierobežojumus un tāpēc kompānijas pārdošanā var pieļaut vairākus scenārijus.

DB tāpat jau iepriekš rakstīja, ka Eiropas Komisija (EK) izmeklē valsts ieguldīto gandrīz 100 miljonu latu airBaltic likumību. Ja EK liks atmaksāt kaut vai daļu ieguldījumu, airBaltic būs nepieciešami līdzekļi, kuru tai pašai nav. Tas var pasteidzināt invesora piesaistes procesu. DB iepriekš rakstīja, ka Latvijas puse iepriekš «lenkusi» arābu investoru – Etihad Airways. Satiksmes ministrs Anrijs Matīss atzina, ka interesi par airBaltic izrādot divi investori.

Laikā, kad ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā samazinās tiešo ārvalstu investīciju plūsma, var rasties jautājums, kāpēc tā, ja jau uzņēmējdarbības vide reģionā uzlabojas? Neskaitāmus gadus dzīvojot ASV, kur ikdienā tiekos un sadarbojos ar dažādiem politikas, tiesībsargājošo iestāžu un biznesa vides pārstāvjiem, vairākkārt personīgi ir nācies dzirdēt par gadījumiem, kad, mēģinot uzsākt uzņēmējdarbību Latvijā, viņi tiešā vai netiešā veidā aicināti dot kukuli, gan no privātā, gan valsts sektora pārstāvjiem.

Rietumu investori uztver Baltiju kā vienotu veselumu

No vienas puses, mēs vēlamies, lai sabiedrotie mūs uztver kā līdzvērtīgus spēlētājus, taču, no otras puses, mēdzam uzvesties kā trešās pasaules valstis. Un attaisnojums, ka tie jau ir tikai daži gadījumi, neiztur kritiku – katrs šāds gadījums met ēnu uz visu reģionu, tāpēc nevajag brīnīties, ja reizēm rietumvalstu sabiedrotie mūs uzskata par pēlēko zonu Krievijas pievārtē, ka mums joprojām piedēvē bijušās PSRS valsts statusu u.tml.

Pirmkārt, mums ir jāpieņem, ka vidējais amerikānis īsti neatšķir Balkānus no Baltijas, tāpēc nevajag gaidīt, ka viņš nodala katru Baltijas valsti atsevišķi, piemēram, Latviju no Lietuvas. Arī mēs par ASV nedomājam kā par atsevišķām pavalstīm (štatiem), bet par visu valsti kopumā, kaut gan atšķirības starp pavalstīm ir ļoti lielas.

Šalcošo priežu spēkošanās ar luksus dzīvokļu namiem Latvijas kūrorta artērijā ir tikai fons Jūrmalas haotiskajām, bet kuslajām pārvērtībām

Jūrmalas attīstības dokumenti vienmēr rodas lielās dzemdību sāpēs. No vienas puses ir pašvaldības intereses, vēl jāņem vērā ieinteresētu naudīgu ļautiņu intereses (to salāgošana pabieži nonākusi preses uzmanības lokā), kā arī piketēšanas gatavībā vienmēr ir pilsētas pagātnes un dabas vērtību aizstāvji. Jūrmala, šo to laiku pa laikam pieslīpējot, tomēr nav uzziedējusi tik koši kā daža laba ar kāpām apveltīta vieta uz ziemeļiem vai uz dienvidiem no Latvijas. Novirzoties no galvenajām ielām, pamestu celtņu karkasi, fantastisku arhitektūras pērļu sapuvušas koka mežģīnes ar degradētu vidi piedevās ir realitāte arī šodienas Jūrmalā. Kopš izdauzīja logus deviņdesmito gadu sākumā, nekas nav mainījies, nākas nopūsties jūrmalniekiem. Viss liecina par to, ka strādājošas stratēģiskas bildes attīstībai īsti nav, bet pilsētas tēvi arvien mēdz shēmot, kā mainīt noteikumus, lai cauri sietam izbirtu kāds projekts, kuram ir gauži maz sakara ar sabiedrības labumu.

Viens no iemesliem, kāpēc tika uzdots Valsts kancelejai sadarbībā ar Tieslietu un Finanšu ministrijām izvērtēt lielos valsts iepirkumus virs miljona latu, bija novērst kādas negodīgas shēmošanas.

To atzīst Valsts kancelejas Juridiskā departamenta vadītāja vietnieks Ivars Mēkons. «Ne jau vienmēr visi ir vainīgi, bet jāatzīst, ka ir negodīgi cilvēki. Iepirkumi bija tāda slēgtā zona, kur, ja kādam kaut ko paprasa, tad atbild, ka viss ir kārtībā. Bet kas gan kārtībā, ja mēs paši zinām, kā bija ar pēdējiem diviem lielajiem iepirkumiem?» sacīja Mēkons.

Ministru prezidenta pērn oktobrī izdotās rezolūcijas mērķis esot bijis vienkārši būt godīgiem, nevis kādu sodīt. «Tās shēmas var izslēgt, ja ir atklātība, tad jau psiholoģiski ir mazāka interese kaut ko shēmot. Tā shēmošana tiek krietni ierobežota. Mēs Valsts kancelejā skatāmies nevis birokrātiski, bet tieši mērķis ir, lai izskaustu shēmošanas,» viņš turpināja.

Ekonomikas straujais pieaugums un cīņa ar ēnu ekonomiku veicinājusi rekordlielus pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus – pagājušā gadā iekasēti 2,5 miljardi eiro, kas ir par 269 miljoniem eiro jeb 12,3% lielāki neka iepriekšējā gadā, svētdien vēstīja LNT ziņas.

Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi pērn nedaudz pārsnieguši arī plānotos apmērus, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Uzņēmējus pārstāvošās Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāve secina, ka PVN labie rādītāji ir ekonomikas pieauguma nopelns, ko veicinājis Eiropas Savienības fondu naudas pieplūdums būvniecībā. Bet biezāki maciņi ļāvuši cilvēkiem arī vairāk tērēt. Vienlaikus uzņēmēji saskata arī ēnu ekonomikas mazināšanas efektu. “Noteikti ir arī ietekme no pasākumiem ēnu ekonomikas apkarošanai, kas notiek jau vairāku gadu garumā un mēs sākam just pozitīvos augļus,” tā LTRK valdes locekle Katrīna Zariņa.

PVN nodokļu ieņēmumos savu artavu redz arī VID nodokļu kontroles amatpersonas. «Esam aplēsuši, ka nodokļu kontroles darba rezultātā pagājušā gadā esam novērsuši PVN zudumus aptuveni 150 miljonu eiro apmērā,» LNT ziņām atzina VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktora vietniece Inese Bindemane. Pērn būtiski mazinājies arī tā dēvēto buferkompāniju skaits, kuras uzņēmēji izmantoja, lai VID acīs izskatītos «balti un pūkaini». Ja iepriekš bija aptuveni 35, tad šobrīd 3 -5 buferkompānijas.

Euribor likmju pakāpeniskais samazinājums aktivitāti mājokļu tirgū rosina gausi – jaunu projektu uzsākšana notiek kūtri, būvniecības apjomi samazinās, pieaugumu uzrāda vienīgi veikto darījumu cenas. Nozares eksperti pieļauj, ka cenas varētu paaugstināt arī plānotie grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas daudziem draud palielināt no kapitāla pieauguma nodokļa maksājamās nodevas apmēru.

Vēl jaunākajā jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

Būvniecība

Projektu bads saasina konkurenci. SIA Pillar Contractor valdes loceklis Rūdolfs Legzdiņš

Intervija

Jauno mājokļu konkurenti ir padomju laika nami. SIA Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš

Mājokļu tirgus

Cenas, tendences, prognozes, pieprasījums, piedāvājums, lielāko attīstītāju TOP 10

Finanses

Vai līdz ar kapitāla nodokli nepieaugs arī vēlme “shēmot”?

Arhitektūra

Sasniegusi briedumu. Arhitektu biroja Open Architecture Design (OAD) dibinātāja, vadošā arhitekte un dizainere Zane Tetere-Šulce

Iepriekš kā potenciālais Latvijas lidsabiedrības airBaltic investors minētais arābu pārvadātājs Etihad Airways saņēmis pēdējo nepieciešamo atļauju no regulatoriem, lai iegādātos 49% no Serbijas aviokompānijas JAT Airways.

Arābu aviokompānija nākusi klajā ar 200 miljonu ASV dolāru vērtu plānu, kas paredz atdzīvināt grūtībās nonākušo Serbijas valsts lidsabiedrību, kuras nosaukums turpmāk būs Air Serbia.

Air Serbia ir sestais Etihad pirkums. Arābu lidsabiedrībai pieder arī 29,21% airberlin, 40% Air Seychelles, 10% Virgin Australia, 2,99% Aer Lingus un 24% Jet Airways.

DB iepriekš rakstīja, ka Latvijas puse iepriekš «lenkusi» arābu investoru – Etihad Airways.

Aizvien ir sajūta, ka uz mani kā uz uzņēmumu raugās kā uz potenciālu noziedznieku, diskusijā «Kāda ir diagnoze ārvalstu investīciju videi Latvijā?» sacīja Visma Enterprise vadītāja Antra Zālīte.

«Komunicējot ar valsts institūcijām, aizvien tiek pausta attieksme, it kā es vēlētos shēmot vai krāpties,» viņa sacīja. «Līdz ar to būtisks ir jautājums par attieksmi pret uzņēmējiem, valsts līmenī joprojām esam tendēti skatīties negatīvi,» viņa novērojusi.

Visvairāk ar šādu attieksmi, pēc viņas teiktā, var sastapties valsts institūcijās. Kā piemēru viņa min PMLP, arī VID, taču pēdējā laikā ieņēmumu dienestā vērojamas pozitīvas izmaiņas. No kolēģiem dzirdēts arī, ka problēmas ir jebkurā pašvaldībā ar dažādu atļauju saņemšanu, viņa piebilda.

Lielākās mūsu valsts vietējās bankas – Rietumu Bankas – valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja ir pārliecināta, ka bāzes procentu likmju paaugstināšana dod Latvijas ekonomikai daudz lielāku sitienu nekā citām Eiropas valstīm, ka ir jāsamazina vai pat jābeidz skaidras naudas norēķini un ka tomēr ir iespējams pelnīt un attīstīties arī laikā, kad kopējā ekonomikas izaugsme ir gandrīz apstājusies.

Šajās un citās domās viņa padalījās intervijā Dienas Biznesam.

Kas ir lielākās banku problēmas šobrīd Latvijā?

Banku sektoru lielā mērā ietekmē tas pats, kas ekonomiku kopumā: darbaspēka trūkums, inflācija, augstas procentu likmes, birokrātiskais slogs. Jo, tēlaini runājot, bankās atspoguļojas visas to klientu problēmas. Kopumā Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus šobrīd ietekmē vienlaicīgi daudzi izaicinājumi – līdzīgi, kā tas ir citviet Eiropā. Tomēr Latvijā diemžēl ir arī specifiskas, tieši mūsu tautsaimniecībai raksturīgas problēmas, piemēram, augstas procentu likmes, kuras mēs nevaram ietekmēt, jo monetārā politika tiek veidota Eiropas līmenī. Bet realitātē dažādas valstis tā ietekmē dažādi un tieši Latviju – ļoti negatīvi, jo mūsu valstī vairums kredītu tika izsniegti ar mainīgo likmi. Piemēram, pēc Eiropas Centrālās bankas statistikas Latvijā ar mainīgajām likmēm izsniegts ap 90% visu hipotekāro kredītu, savukārt Spānijā – 25%, Vācijā – 16%, Beļģijā – 8%, Francijā – 3,5%, tātad visiem pārējiem kredītiem ir fiksēta likme. Ko tas nozīmē? Kredītņēmējiem ar fiksētu likmi nav maksājumu pieauguma, bet tiem, kuriem likme ir mainīga, tie ir būtiski palielinājušies. Rezultātā uz mūsu uzņēmumiem gulstas liels slogs, viņu ieņēmumi samazinās, viņi neiesaistās jaunos projektos, un netiek radīta jauna ekonomiskā vērtība.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. «Jau 30 gadus apkalpojam ES augstāko torni, bet kopumā apkalpojamo torņu un mastu augstums ir teju 4km. Esam vieni no 4. varas (mediji) pieejamības ikvienam Latvijas iedzīvotājiem garantiem, kā pierādījums tam ir 1991.gada barikādes pie TV torņa, kas bija un ir simbolisks elements Latvijas neatkarības atjaunošanai. Darām ļoti daudz labu lietu, ko neredz plašas auditorijas, piemēram LVRTC bija viens no tiem, kas līdzdarbojās drošas kibervides nodoršinašanā Latvijas prezidentūras EK laikā,» par savu darbavietu stāsta J. Bokta.

«Gribu radīt produktus, kas ir citiem ir noderīgi. Ražošana ir līdzeklis, lai to sasniegtu,» intervijā DB saka uzņēmējs, Hanzas Elektronikas dibinātājs un līdzīpašnieks Ilmārs Osmanis.

Pēc elektronikas studijām Rīgas Tehniskajā universitātē viņš sāka mācīties aspirantūrā un strādāt par pētnieku. No zinātnieka ikdienas viņam nav patikusi izjūta par pētniecības atrautību no dzīves. Deviņdesmito gadu sākumā neilgi strādājis elektronikas rūpnīcā Lielbritānijā, tad atgriezās Latvijā un drīz sāka veidot savu biznesu. Uzņēmēja «jaunākais bērns» – šķidro kristālu displeju ražotne EuroLCDs – dibināta 2012. gadā, tomēr pēc uzņēmēja teiktā tā vēl ir start-up fāzē. «Diez vai šo lietu būtu sākuši, ja zinātu, ko tā prasa,» I. Osmanis pasmejas tā, ka var saprast – tam jaunajam, kas daudz ko prasa, ir arī liela vilkme.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās 2022. gadā bija 39.08 miljardi eiro. Tas raksturo Latvijas ekonomikas lielumu. Savukārt Latvijas ēnu ekonomikas lielums, saskaņā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) Ēnu ekonomikas indeksa pētījumu, pērn bija 26.5% no IKP. Pie tam, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina augt – 2016. gadā tas bija 20.7%.

Kā viens no biežāk minētiem ēnu ekonomikas cēloņiem Latvijā tiek minēts nedeklarētie skaidras naudas darījumi. Pie ēnu ekonomikas īpatsvara 26.5% apmērā, tas monetārā izteiksmē ir 10.36 miljardi eiro. Šī ir naudas masa, kas paliek ārpus Latvijas nodokļu sistēmas administrācijas uzraudzības. Tā rezultātā nesaņemtie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā pie efektīvas nodokļu likmes 20% (IIN, UIN, kapitāla pieauguma nodoklis ir 20%, bet PVN – 21%) ik gadu sastāda vismaz ap diviem miljardiem eiro. Šī summa būtu svarīgs pienesums Latvijas kopbudžetam, lai varētu samazināt budžeta deficītu, Latvijas ārējo parādu un papildus iegūtu līdzekļus aizsardzības, veselības, izglītības un citu nozaru stiprināšanai.

Godātais ministra kungs! Man bija liels pagodinājums būt par Jūsu padomnieku sabiedrības veselības jautājumos, un jāteic – vismaz 90% jautājumu par sabiedrības veselību mūsu viedokļi saskanēja, teikts ārsta Pētera Apiņa publiskajā lūgumā atbrīvot viņu no veselības ministra Hosama Abu Meri padomnieka amata.

Bija prieks strādāt Jūsu komandā brīžos, kad Jūs ar savu milzīgo enerģiju un politisko pieredzi atbalstījāt tabakas lietošanas mazināšanu, likumdošanas iniciatīvas, kas aizliedza aromatizētās vielas elektroniskajās cigaretēs, atbalstījāt iniciatīvas mazkustības un aptaukošanās pandēmijas apturēšanā, īpašu uzsvaru liekot uz bērnu un jaunatnes sportu, virzījāt alkohola ierobežojumus nevienkāršajā cīņā ar alkohola lobiju. Par to visu vēlos Jums publiski pateikties un vēlēt panākumus tālākā darbībā.

Diemžēl pēdējos divus mēnešus man nav bijusi iespēja ar Jums parunāties, paust savu viedokli vai uzzināt Jūsu norādījumus. Vēlos norādīt, ka padomnieka amats tikai kā amata nosaukums man nav nepieciešams. Gandrīz trīsdesmit gadus mana pamatnodarbība ir medicīnas žurnālistika, neatkarīgi vai tā ir bijusi žurnālu galvenā redaktora amatā vai vienkārša publikācija, skaidrojot latviešu valodā sabiedrības veselības, cilvēka fizioloģijas, slimību patoģenēzes, zāļu iedarbības un blakņu vai veselības organizācijas jautājumus. Latviešu valodā diemžēl maz ir ārstu, kas raksta par veselības jautājumiem, bet Veselības ministrijas un SPKC izklāsts nereti ir rakstīts samocītā birokratizētā valodā, un reti sasniedz lasītāju. Vidēji gadā rakstu 80–100 publikāciju, tā ka mans kopējais publikāciju skaits veselības jomā pārsniedz 3000 (nekad neesmu saņēmis valsts vai pašvaldību atbalstu par sabiedrības veselības publikācijām). Esmu 20 grāmatu autors un vairāk nekā 50 grāmatu (galvenokārt par medicīnu) galvenais redaktors un joprojām dažādās formās sadarbojos ar globāli nozīmīgākajiem medicīnas un veselības žurnāliem. Te man jāteic, ka Meijo klīnikā ir speciāla medicīnas publikācijas nodaļa, kurā strādā (raksta bērniem un pieaugušajiem, grūtniecēm un hroniskiem slimniekiem, slimniekiem pēc operācijām un traumām utt.) četrpadsmit ārsti (iespējams, šis skaitlis šobrīd ir nedaudz pamainījies). Angļu, bet īpaši spāņu valodā ir simtiem ārstu, kas ar saviem rakstiem izglīto dzimtajā valodā lasošus ļaudis. Lielā mērā mazais skaidrojošo publikāciju skaits Latvijā ir iemesls zemajai veselības pratībai, bet pratības neesamība ir iemesls sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem.

Vēl pirms bija aprāvusies advokāta Andra Grūtupa dzīve, viņa biroju jau kādu laiku de facto vadīja Viktors Tihonovs. Pēc Grūtupa aiziešanas aizsaulē tika nomainīta arī plāksnīte pie biroja durvīm, un viņa birojs pilnīgi oficiāli kļuva par Tihonova biroju.

Jūsu vadītā advokātu biroja darbu šobrīd var iedalīt divās daļās – pirms un pēc Andra Grūtupa. Vai pašreiz biroja darbā ir jūtamas kādas izmaiņas?

Var piekrist, ka no formālās puses viens posms ir noslēdzies, bet otrs iesācies, jo Grūtupa kunga biroja vairs nav, bet vai ir notikušas kādas kardinālas izmaiņas? Ceru, ka nē! Vismaz saistībā ar darba apjomu un lietu sarežģītību ceru, ka izmaiņas uz slikto pusi nebūs. Reāli es vadīju biroju jau kādu laiku pirms šī nelāgā notikuma. Mūsu prioritāte bija un būs civiltiesības. Tagad gan cenšamies paņemt arī kādu interesantu krimināllietu, un pēdējo gadu laikā apgriezienus uzņēmis arī darbs ar administratīvajām lietām, bet pamatdarbs vienmēr ir bijis civillietas.